Suņi un Vilki

 

Trešā nodaļa, Suņi un Vilki

materiāli par šo tēmu

http://shuwany.ru/2013/01/%D0%B2%D0%BE%D0%BB%D0%BA%D0%B8-2/

http://ivoryart.ru/volk_totem

http://mar4586.narod.ru/animals/mammals/hyena.html

http://nativum.com/2009/09/17/chupakabra-istoriya-foto-video/

14 02 21 06

06.02.14.

Turpinu čenelingus no planētas dzīvnieku apvienotās apziņas. Kā zināms, Noosfēra – tā ir mūsu kopējā Zemes apziņa, kura ietver arī dzīvnieku pasauli. Suņi – daudzie dažādu sugu iedzīvotāji, tie ir gan vilki, gan lapsas, šakāļi un hiēnas, dingo u.c.

14 02 21 07Kaut kas no mistikas arī attiecas uz vilkiem, piemēram, vilkatis. Un iespējams, arī slavenajiem čupakabrām, pēdējā laikā iebiedējušiem pasauli, ir sakars ar šo sfēru. Viņi negaidot un slepeni tagad parādās jau daudzās valstīs un iedveš šausmas mierīgajiem iedzīvotājiem.

Cenšos būt neitrāla, atceros Maugli, mājas suņus, taču viss, kas man spontāni uzrodas sakarā ar vilkiem, varētu būt labāks.

Vilki nav labvēlīgi cilvēkiem, un cilvēki viņiem atbild ar to pašu.

“Vilku barā ar vilkiem jākauc”.

“Baro vilku, kā gribi, tomēr viņš uz mežu skatās”.

“Ja vilka baidies, mežā neej”.

“Ķeries zivtiņ – liela un maziņa”.

“Vilku kājas baro”.

Vilks un zaķis no “Pagaidi tikai!”14 02 21 08

Lapsa Patrikejevna – viltniece un krāpniece.

Vilku barība[1]...

“Lēti vilku par ganu nolīgt, bet ko pasaule domās[2]”.

Hiēna – nodevēja un liekule.

Lūk – beidzot kaut kas pozitīvs:

“Skumst ķēniņmeita ieslodzīta,

Tai kalpo vilks un zvēru svīta[3]”.

***

14 02 21 09

Piesaucu mūsu planētas Suņu dzimtas apvienoto apziņu.

Man ir jautājums: kāpēc cilvēki nav vilkiem labvēlīgi?

Tāpēc ka mēs nebaidāmies no cilvēkiem. Mēs esam gatavi draudzēties, bet mēs taču esam plēsoņas! Mums ir jāēd jēla gaļa, jāmedī, tieši tāpat kā savvaļas kaķiem!

Daļa no mums ir saraudzējusies ar cilvēkiem, bet daļa palikusi brīvībā. Viedokļi dalījās: kas ir labāk – draudzēties ar cilvēkiem vai joprojām būt brīviem? Tas atzars, kurš joprojām ir brīvs, nes mums neatkarības stāvokli, brālību, bara sajūtu. Mums ir savi likumi un savi untumi.

Suņi ir labestīgāki par vilkiem un ļoti uzticīgi cilvēkiem. Viņi ietilpst cilvēka ģimenes sastāvā un dala ar viņu karmu, tas ir, suņu uzdevumi ir cieši saistīti ar cilvēku uzdevumiem.

Man liekas, ka savvaļas kaķus cilvēki ciena daudz vairāk nekā suņu dzimtu. Šakāļi, hiēnas, lapsas un arī vilki vienmēr ir simbolizējuši blēdību un izmanību, krāpšanu un viltību. Kāpēc?

14 02 21 10

Tās ir mūsu tautas rakstura iezīmes, izstrādātas līdz ar jutību un prātu. Mums ir jāatvainojas par tām. Domāju, ka tas netraucēs mums satuvināties ar cilvēku caur mājas suņiem, kurus jūs tā dievināt, mīlat tāpat kā pašu bērnus.

Protams, jo taču arī cilvēku ar tādām pašām rakstura iezīmēm ir daudz. Un arī mājas suņiem praktiski nav to iezīmju, kuras mēs uzskatījām. Šķiet, ka daži no suņu dzimtas ir atstāti uz “otru gadu”, tāpat kā dažas Zemes tautas, kuru dzīslās arī tek viltība un glumums. Un tādas iezīmes parādās par mežoņiem kļuvušiem suņiem, kuri savairojušies pēdējā laikā.

Kāpēc jūsu nav svētajos dzīvniekos, jo jūs taču esat viena no pašām skaitliski lielākajām planētas grupām?

Mēs nekad neesam bijuši svēti dzīvnieki, un mēs reti tikām pielūgti, ja nu vienīgi kā totēma dzīvnieki. Mēs esam pārāk tumši un mežonīgi, un mūsu Dzimta vēl tikai aug, iemantojot saprātu caur kontaktu ar cilvēku. Mežonīgie atnes gribu, spēku un brīvību, mājinieki atnes saprātīgumu, laipnību un draudzību.

Kāpēc izmira somainais vilks?

Izrādījās nespējīgs izdzīvot mūsdienu apstākļos. Daudz dzīvnieku ir izmiris vai izmirst, tāpēc ka cilvēce izdzīvo viņus no platībām. Mēs nevaram pretoties šautenēm, mēs vienkārši aizejam.

Ko svarīgu jūs gribēt mums nodot?

Zeme ir mūsu kopīgā planēta, un mums uz viņu ir tādas pašas tiesības kā jums. Jūs pretendējat uz Planētas Saimnieka lomu, bet Saimniekam ir jābūt rūpīgam un gādīgam, piešķirot visiem dzīvojošajiem pienācīgas vietas un iespēju dzīvot un plaukt nevis kā dzīvniekiem kalpotājiem, bet kā pilntiesīgiem locekļiem Noosfērā – kosmisko apziņu pulkā, planētas enerģiju un Dieva radību, evolucionējošu kopīgi ar jums, simbiozes daļā.

Mēs prasām piešķirt dzīvniekiem tiesības uz dzīvi, sadalot platības starp cilvēku un dzīvniekiem.

 

Intervija ar Anubisu

Dievs Anubiss, ēģiptiešu mitoloģijā dievs – mirušo aizbildnis, augu valsts dieva Osīrisa un Neftīdas, Izīdas māsas, dēls. Jaundzimušo Anubisu Neftīda slēpa no sava laulātā drauga Seta Nīlas deltas purvos. Dieviete Izīda atrada viņu un audzināja.

14 02 21 11Nu, sveicināta, mana dārgā māsiņa! Reti tu pie manis griezies, varētu arī biežāk.

Sveicināts, Anubis! Pateicos par aizbildniecību un aizsardzību! Šodien es gribu Tev pajautāt par Suņu dzimtas kosmisko apziņu.

Tēma ir gremota – pārgremota... Un ko tu nezini?

Neko neatceros, lai būtu no sākuma...

Nu, labi. Mēs, Suņgalvaiņi, atnācām uz Zemi no Suņa zvaigznāja, no Sīriusa. Mūsu civilizācija stabili iesakņojās Saules sistēmā pirms miljoniem gadu. Mēs pabijām uz Maldeka[4], uz Marsa, uz Jupitera un daļēji atnācām uz Zemi.

Daļēji?

Daļa Suņgalvaiņu Spārna apmetās uz Zemes... aizvēsturiskā laikmetā. Mēs eksistējām šeit dažādos ķermeņos tajās civilizācijās, kurs šeit bija tajos laikos. Mēs izmēģinājām visu: gan cēlām celtnes, gan cīnījāmies, gan pametām planētu, gan atriezāmies.

Kāda ir tava vēsture?

Es ne īpaši to atceros un augstu nevērtēju, man ir svarīgs laiks Tagad. Varu teikt, ko mēs atnesām uz planētu: tā ir tīrība un uzticība attiecībās, pacietība un draudzība, mīlestība pret bērniem, kalpošana.

Apzinos, ka jūs mīlat suņus un bīstaties no viņiem. Bieži jūs mīlat viņus atklātāk kā cilvēku, vieglāk izsakot savas jūtas. Bet kāpēc jūs nevarat tik pat atklāti un vienkārši mīlēt cits citu? Tās taču arī ir iedzimtas jūtas!

Cilvēks dzīvo ar galvu...

Kur tu tagad esi?

Es atrodos uz Zemes, vēl arvien šeit, mentālajā plānā.

Ar ko tu nodarbojies?

Es ne ar ko nenodarbojos, pieskatu jūs, palīdzu un mīlu.

Ko tu gribi mums nodot?

Jūs esat pārņēmuši no vilkiem ne labākās īpašības – tāpat rejaties, raujat cits no cita ieguvumu, barā uzbrūkat vienam... Cilvēkam ir jānoliek sevi augstāk par dzīvnieku un jāpārstāj karot citam ar citu. Jūs taču neesat vilki! Labāk paņemiet mūsu lojalitāti un uzticību – īpašības, no suņiem neatdalāmas.

Vai tu kaut ko vari teikt par vilkačiem?

Senās maģijas mistērijas dažreiz beidzās ar transformācijām. Tas nebija bieži, bet bija. Cilvēks, ieslēgts vilka ādā, jūtas nolādēts un ļoti cieš. Protams, vilkaču laiki ir pagājuši.

Pateicos tev, Anubis! Pacentīšos biežāk runāt ar tevi.

 

VILKU BARS ASISTĒJIS SIEVIETEI DZEMDĪBĀS

Nonākusi sniegotajos rietumos, amerikāniete Mērija Kranika dzemdējusi 3,4 kilogramus smagu veselīgu mazuli. Palīdzību dzemdībās viņai sniedzis vilku bars, kurš it kā asistējis dzemdībās.

14 02 21 12

“Viņi uzskatīja mani par sava bara locekli, – atceras 25 gadus vecā sekretāre no Talkeetni Aļaskā. – Ja nebūtu viņu gādības, mans mazulis neizdzīvotu. Vilki mūs sildīja, aplaizīja jaundzimušo, viens no viņiem pārkoda nabassaiti. Palīdzēja man paņemt bērnu, lai pabarotu. Apsargāja mūs, kamēr nepienāca palīdzība.”

Mērija Kranika bija astotajā grūtniecības mēnesī, kad, atgriežoties mājās, iekļuva šausmīgā sniegputenī. Mašīna nobrauca no šosejas un iestiga kupenā. Mērija izkāpa no mašīnas, cerot, ka viņu uzņems garāmbraucēji. Taču sniegputenis arvien pastiprinājās. Izmisusī sieviete nolēma iet uz pilsētu kājām. Viņa ar grūtībām pārvarēja apmēram 800 metru, un te viņai pēkšņi sākās dzemdību sāpes.

Netālu saskatījusi vietu, kur bija mazāk sniega, Mērija ar pūlēm tur nonāca un sāpju un baiļu dēļ zaudēja samaņu.

“Atjēdzos pēc dažām minūtēm, – atceras Mērija. – Mana galva gulēja uz muguras milzīgam vilkam, droši vien bara vadonim. Pārējie vilki, bet viņu bija apmēram deviņi, ielenca manī ciešā aplī, aizsedzot no sniega vētras. Es pat nepaspēju nobīties. Pēc minūtēm 20 es biju dzemdējusi dēlu.” Viena vilcene uzmanīgi pārgrauza nabassaiti, bet pēc tam kopā ar savu draudzeni nolaizīja bērnu. Pārējie vilki spiedās klāt Mērijai, sildot viņu.

Mērija mēģināja mazuli paņemt uz rokām, bet nepietika spēku. Tā pati nabassaiti pārgrauzusī vilcene ar purnu piegrūda bērnu pie viņas. Mazulis raudāja, un tas nozīmēja, ka viņš ir dzīvs.

Mērija iedeva viņam krūti. “Vilki visu laiku atradās man blakus, ciešā sienā apsargājot no sniegputeņa – Es it kā biju viņu bara loceklis, kuram nepieciešama palīdzība. Bara vadonis laizīja nost sniegu un asaras no maniem vaigiem.”

Mērijas Kranikas paziņas atrada pamesto automobili, un tūliņ sākās meklējumi. Ieraudzījuši vilku baru uzkalnā, nolēma, ka ir noticis kaut kas šausmīgs. Sāka šaut.

Vilki izklīda. Un tad tika ieraudzīta sieviete ar jaundzimušu bērnu, atslējusies pret koku.

Vilki neaizbēga, viņi iztālēm vēroja, kā cilvēki pārnes viņu aizbilstamo uz mašīnu.

“Viņi mani neaizmirsīs, – žurnālistiem teica Mērija Kranika. – Attikšu reiz ar manu mazo Bilu uz to vietu. Esmu pārliecināta, ka viņi atnāks.”

Ja nebūtu liecinieku, kuri atrada Mēriju vilku ielenkumā, neviens šim stāstam neticētu.

Mežsargi un mednieki atsakās komentēt šo gadījumu – viņiem nekad nav gadījies dzirdēt ko tamlīdzīgu. Viņi atrunā sievieti tikties ar “asinskārajiem” glābējiem. Taču Mērija Kranika neklausās pierunāšanas un gaida tikšanos.

“НашаПланета”. http://nashaplaneta.su/blog/staja_volkov_assistirovala_zhenshhine_v_rodakh/2014-01-08-9573#ixzz2qq9Zkk3W

14 02 21 13

 

Pievienots 21.02.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-3/sobaki-i-volki

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “Волчья сыть”. Skat. “Ах ты, волчья сыть да й травяной мешок!’ – Iļja Muromietis rāj zirgu krievu biļinā “Iļja Muromietis un Solovejs Laupītājs” (Tulk. piezīme)

[2] “Дешево волк в пастухи нанимается, да мир подумывает” (Tulk. piezīme)

[3] “В темнице там Царевна тужит, / И серый волк ей верно служит” A. Puškins. Ruslans un Ludmila. (Tulk. piezīme)

[4] Skat. “maldek planet”; “Мальдек”; “Maldeks” (Tulk. piezīme)