Mēs atzīmējam Jēzus dzimšanas dienu

14 02 04 01

Audioversija

07.01.14.

Mēs šodien aicinām Jēzu Kristu un apsveicam viņu dzimšanas dienā! Mēs atzīmējam viņa dzimšanas dienu.

Arī jūs visus es apsveicu ar svētkiem! Aicinu: atnāc, lūdzu, pie mums, Jēzu! Aicinām arī Ozīrisu, kopā visus, visas Jēzus daudzdimensionalitātes mēs aicinām šurp. Iespējams, tur pat Mihaēls augšā stāv.

Mihaēls droši vien stāv pār mums visiem. Viņš principā var izpausties caur jebkuru cilvēku. Viņš ir visu mūsu dvēseļu radītājs. Patiešām Mihaēls varēja atnākt šurp arī caur Jēzu vai caur jebkuru.

Mēs šodien lūdzam Jēzu teikt mums siltus vārdus, svētīt mūs. Mēs dāvājam tev savu pateicību, savu uzticību, mīlestību, ieskaujam tevi savās labākajās īpašībās. Tu mums vienmēr esi Skolotājs, vienmēr mīļots cilvēks. Var pat teikt, ka katrai sievietei tu esi mīļotais vīrietis, un mēs lūdzam, lai Tu mūsu vīriešos izpaustos vairāk, biežāk – paustu caur viņiem savas īpašības, savu mīlestību, lai mēs to justu.

Jēzus saka: Mani bērni! Raugoties uz Zemi, varu teikt, ka jūs esat kļuvuši skaistāki, gaišāki, notīrījušies. Jūs ar citām acīm esat sākuši skatīties uz to, kas jums ir iekšienē, ap jums. Jūs esat sākuši to vairāk novērtēt, tā, kā jebkura Būtība novērtē to, kas viņai ir. Jums pat ir tāds sakāmvārds: tev ir – tu nenovērtē, pazaudē – raudi[1].

Bet kad jūs kļūstat daudzdimensionāli, jūs sākat novērtēt, tāpēc ka jūs saprotat: to, kas ir ap jums, jūs esat radījuši paši, tie esat jūs. Un par cik jūs novērtējat sevi, jūs novērtējat to, kas ir ap jums un jūsu iekšienē, to, ko jūs esat saradījuši, sadarījuši, sabūruši... to, ko jūs esat nogulsnējuši (no mentālā plāna, kur jūs sākumā iecerat, pēc tam nogulsnējat astrālajā un fiziskajā). Visu pasauli jūs tādā veidā ar alķīmiskām transmutācijām esat nogulsnējuši un iztaisījuši, radījuši to, kas ir ap jums, un tagad sākat to novērtēt, tīrīt, saprotot, ka fiziskajā plānā jūs no tā visa esat atkarīgi.

Un tas, kas ir ap jums, kļūst par vērtību un jūsu mīlestību: gan Māmuļa-Zeme, gan jūsu māja, gan jūsu ģimene, paspārne, emocionalitāte, valsts, jūsu garīgais ceļš, un visas Būtības, kuras ar jums strādā, mīl jūs, visi Skolotāji ir jūsu pasaules jūsu personīgās vērtības, kuras jūs radāt, novērtējat vai tagad sākat novērtēt.

Un tas ir tas, ko jūs aiznesīsiet sev līdzi. Jā, jūs aiznesīsiet sev līdzi savu Zemi. Jūs vienmēr varat arī pēc tam... būt uz Zemes. No šī brīža un uz mūžiem jūs varēsiet apmeklēt Zemi, kad gribat, varbūt ne vienmēr fiziskajā ķermenī, bet astrālajā, mentālajā jūs varat šīs pasaules apmeklēt, tāpēc ka jūs esat šeit dzimuši. Un jums Zeme vienmēr būs dzimtās mājas, jūs jutīsiet savas saknes šeit. Jūs varat iedarboties uz pārējiem prātiem, uz pārējām apziņām, strādāt ar planētu... Tas ir, planēta neizdzen jūs, viņa joprojām ir tā piestātne, pie kuras jūsu kuģis vienmēr var ienākt dokā, pastāvēt, piesūcināties ar to un atkal ceļot pa pasauli.

Un vēl vairāk: kad jūs kļūstat milzīga būtne, jūsu iekšienē ir tā daļiņa, kura ir Zeme un viss, kas ar viņu saistīts. Un šī daļiņa ir viena no tām dārglietām, kuras jūs vienmēr glabāsiet tā, kā arī Es glabāju. Kad Es saņemu vēstījumu no planētas (bet Es saņemu ļoti, ļoti daudz vēstījumu), Es faktiski barojos ar šiem vēstījumiem – ar cilvēcisko mīlestību, pateicību un maigumu, kuras Man sūta Zeme un visi cilvēki. Tas ļoti labi piebaro, atbalsta Mani un pateicas Man – tās enerģijas, kuras vienmēr mani iepriecina un sniedz Man atbalstu tālākajā eksistencē. Es ļoti priecājos, ka nācu uz planētu, ļoti priecājos, ka Es ietekmēju cilvēciskos prātus, un tas izdevās tik stipri, tik labi.

– Jēzu, pie mums ļoti bieži runā, ka Tu uzņēmies cilvēku grēkus un kaut kādā veidā transmutēji tos caur to, ka Tevi sita krustā. Izskaidro mums, lūdzu, vai tas tā ir? Cik patiess ir šis apgalvojumus vai varbūt tas jāsaprot kaut kā savādāk?

Mēs mēģinām ar Viņu tikt skaidrībā, kas tas ir – grēki. Viņš man rāda saplaisājušu melnu zemi, tādu priekšstatu – ļoti zemu, tumšu. Saka: lūk, iztēlojies sev tādu melnu saplaisājušu Zemi tuksnesī. Ar ko Es viņu varu attīrīt, apgaismot, iztaisīt no tās oāzi... kā? Kādā veidā? Es varēju tikai ietekmēt cilvēku apziņu, un, protams, Man palīdzēja daudz smalkā plāna Skolotāju.

Jūs pat nestādāties priekšā, ar kādu milzīgu spēku Es atnācu uz planētu.

Ko var izdarīt viens cilvēks? Protams, bija ietekme, kuru Es atstāju, – pateicoties maniem Skolotājiem, kuri Mani veda, Eņģeļiem, Augšupceltajiem Valdniekiem, kuri bija kopā ar mani, kuri izplatīja šo vēsti, kuri nodibināja reliģiju. Jo viens cilvēks taču to neizdarīs... Mēs strādājām caur daudz, daudz cilvēkiem. Mēs vedām viņus uz to.

Tādā veidā reliģija arī radās. To nosauca manā Vārdā, un Es ļoti priecājos, tāpēc ka Vārdam ir milzīga nozīme, jūs pat nesaprotat, cik milzīga. Un, lūk, Kristus, Jēzus Vārdā ir nosaukta Kristiešu reliģija. Tās priekšgalā stājos Es, tie ir mani lieli nopelni vēl pat pēc nāves, tāpēc ka gan pirms Manis, gan pēc Manis bija pravieši, teiksim, pravietis Muhameds, budistu pravieši, hinduisma pravieši, taču tik lielu spēcīgu reliģiju viņi neradīja, kura aptvertu puspasauli.

Tas nav man nopelns, taču viens no pašiem grandiozākajiem momentiem, kāpēc reliģija sāka izplatīties, bija krustā sišana. Tas bija tik spēcīgs žests, tik spēcīgs moments, kurš ietekmēja cilvēku prātus. Tāpēc ka negatīva ietekme pēc būtības ir stiprāka par pozitīvu, tā ātrāk iekļūst cilvēku prātos, vieglāk laikam. Un caur vainu, caur pienākumu – atstrādāt grēkus, visa cilvēce it kā izrādījās Man parādā, reliģija ļoti viegli iegāja cilvēku prātos. Tā, protams, bija manipulēšana ar cilvēku apziņa, taču tādā veidā cilvēki pieņēma šo reliģiju. Un tā taču atstāja milzīgu pozitīvu ietekmi uz prātiem divu tūkstošgažu garumā, un vēl atstās ietekmi. Tas bija iecerēts, ja ne šādi, tad tādi – tas vienalga notiktu.

Krustā sišana – tas bija demonstrēšanas akts. Protams, man kā cilvēkam tas bija ļoti smags, taču tas ātri tika likvidēts, aizmirsās manos ķermeņos, tika ātri aizvākts, un Mēs sapratām, ka to vajadzēja izdarīt, lai ar stipru rīcību, darbību ietekmēt cilvēku vājos prātus.
Protams, es neuzņēmos cilvēces grēkus, tas nav iespējams. Pat nav jēdziena “grēks”. Grēks eksistē tikai pašā apakšā, šajā starpslānī, kuru es tev parādīju, praktiski uz zemes. Ja tu pacelies uz nākošo plānu, astrālo, tad vārds “grēks” vairs neeksistē kā jēdziens. Ir tikai smaga pieredze, ir kļūdas, kuras jūs pieļāvāt savā ceļā. Tev vajadzēja iziet, padomāt, teikt, bet tu izdarīji citādāk. Taču tā vienalga ir tava paša pieredze, tā ir dvēsele, kura krāj pieredzi un mācās no tās: kā vajag rīkoties, kā nevajag rīkoties. Tā vienalga ir tikai apmācība, tā nav pastāvīga eksāmenu likšana, tā ir apmācība.

Un visa turpmākā cilvēces dzīve gāja caur apmācību un testēšanu: par cik ir pacēlusies cilvēku apziņa, vai viņa atbilst tam, ko varētu augšupcelt, jeb vēl vajag paturēt jūs fiziskajā plānā. Tādā veidā dvēsele tika testēta, un dažas dvēseles jau sen ir aizgājušas no apakšas, bet dažas arī tagad aiziet.

– Bet ko tu vari teikt par augšupcelšanos? Vai patiešām tagad eksistē tāds koridors – iet tavu ceļu, augšupcelšanos caur fizisko, astrālo, uz mentālo ķermeni?

– Protams, mana dārgā, protams! Es atbalstu tevi tavā mācībā, palīdzu un vedu tevi, līdz ar citiem Skolotājiem, tieši iziet manu ceļu, Kristus augšupcelšanās ceļu. Cita lieta, ka rodas dažādas grūtības un šķēršļi. Tas nav tik vienkārši, bet es domāju, ka arī tas izdosies.

Jums vienmēr paliek augšupcelšanās varianti caur nāvi, ja neizdosies ķermeņa transmutācija. Vienmēr ir iespēja pāriet uz mentālo plānu. Tu redzēji, kā Amora Guaņ-Iņ pēc nāves pārgāja uz mentālo plānu. Un vienalga jūs tur izrādīsieties, tā vai citādāk, tāpēc īpaši nesatraucieties, mierīgi ejiet savu ceļu.

Garīgo ceļu vienmēr ir apsveikuši visi, visi Skolotāji, kuri ap Zemi izvietoti. Lai tie būtu krišnaīti, budisti, kristīgā reliģija, ezotērika. Jaunie ceļi, kuri tagad rodas, vienmēr ļoti stipri tiek atbalstīti. Un, ja tas ir cilvēces labumam, tad, protams, Mēs mīlam visus, godājam visus, vedam visus, palīdzam, atbalstām ceļā, tajā skaitā arī jūsu Skolu, kuru Es mīlu īpaši, tāpēc ka Es esmu ar tevi, vienmēr ar tevi.

Es pateicos Tev, Jēzu, par tādiem siltiem vārdiem... Sūtu Tev mīlestību. Katrs no mums sūta Tev mīlestību, pateicību un apsveic Tevi. Šodien mēs svinam tavu dzimšanas dienu. Nav svarīgi, kad Tu esi dzimis, ir svarīgi, ka mēs svinam šo dienu, mīlam Tevi un pateicamies Tev par tavu ceļu, par to, ko Tu priekš zemiešiem esi izdarījis un dari līdz šim.

 

Pievienots 04.02.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-3/mi-otmechaem-den-rozhdeniya-iisusa

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “имеешь – не ценишь, потеряешь – плачешь” (Tulk. piezīme)