Mēs un viņi: mēs varam mīlēt cits citu

14 01 28 01Viena no sajūtām, kura mostas cilvēkos pēc 2012. gada, ir cilvēku un dzīvnieku, augu, Zemes garu kopības sajūta. Mēs atgriežamos savos spēkos un iespējās, kuri mums piemita astrālajā plānā. Nesen mēs vēstkopā izsūtījām īpaši svarīgu dokumentu – “Indija ir atzinusi delfīnus par personībām un aizliegusi delfinārijus”[1]. Šis ir pirmais signāls, ka mostas normāla attieksme pret saviem planētas kaimiņiem. Mēs dzīvniekos sākam redzēt nevis zemu apziņu, bet citādu. Mēs pārliecināmies, ka nav “zema” un “augsta”, bet ir dažādas apziņas, kuras piepilda planētu un ir tādi paši saimnieki uz Zemes kā cilvēki.

Mums vajag iemācīties dzīvot saticībā ar dzīvniekiem un piešķirt viņiem tiesības dzīvot vislielākās labvēlības režīmā, sadalot starp mums planētu un norobežojot dzīvniekus no savas ekspansijas.

Arvien vairāk cilvēku atsakās no gaļas vai ierobežo to savā uzturā. Tas netieši apstiprina, ka planēta tādejādi paceļas pa vibrācijām, tāpēc ka dzīvnieku barībai ir zemas vibrācijas.

Mēs sākam ieiet galaktiskajā apziņā, un drīz mēs iepazīsimies ar rasēm, kuras nemaz nelīdzināsies cilvēkiem. Un kā saka Skolotāji, mēs pat pieņemsim audzināšanā jaunu galaktisku rasi, kuru “audzēsim” uz Zemes kā savus mazākos brāļus. Iespējams, viņa jau eksistē kosmiskajās laboratorijās, un tikai cilvēku rases negatīvā individuālistiskā apziņa pagaidām nespēj pieņemt aizgādniecībā “jaunākos skolniekus”.

14 01 28 02Mēs sākam saprast, ka mums nav tiesību izmantot dzīvniekus savai izklaidei vai izglītībai – cirkus, zooloģiskos dārzus, delfinārijus (cik sāpīgi man bija tajos būt no pašas bērnības, un Vladimirs ir jutis to pašu), kažokādu, krokodilu, strausu fermas u.c.. Jo arī jūs taču negribētu izklaidēt kaut kādu augstāku galaktisku rasi vai kalpot viņai par barības avotu.

Cilvēka un dzīvnieka apziņa aug. Planēta virzās uz visu apziņu Vienotību, radot jaunu kopību – Noosfēru.

Vikipēdija: Noosfēra (grieķu νόος – saprāts un σφαῖρα – lode) – saprāta sfēra; sabiedrības un dabas mijiedarbības sfēra, kuras ietvaros cilvēka saprātīga darbība kļūst par noteicošo attīstības faktoru (šī sfēra tiek apzīmēta arī ar terminiem “antroposfēra”, “biosfēra”, “biotehnosfēra”).

“Noosfēra” – hipotētiska jauna, biosfēras evolūcijas augstākā stadija, kuras rašanās saistīta ar sabiedrības, kura dziļi iedarbojas uz dabas procesiem, attīstību.

Pēc V. I. Verdanska, “biosfērā eksistē liels ģeoloģisks, varbūt kosmisks spēks, kura planetārā darbība priekšstatos par kosmosu parasti netiek ņemta vērā... Šis spēks ir cilvēka saprāts, viņa kā sabiedriskas būtnes virzīta un organizēta griba.”

***

Mani satricināja jauna sajūta, dzimusi mums ar Vladimiru Skolotāju vadībā. Es nevarēju izlemt par to rakstīt... Taču tā ir absolūti jauna un neatkārtojama augstas beznosacītības sajūta...

14 01 28 03Skolotāji mums ar Vladimiru lika priekšā “pacelties līdz dzīvniekiem” un izjust to, ko jūt augstākie dzīvnieki savas kopīgās mīlestības laikā. Un es sajutu bezgalīgu beznosacījuma mīlestību tādā augstā līmenī, līdz kuram man vēl vajadzēja aizsniegties...

Cilvēka mīlestība ir saistīta ar domām, kuras neatstāj mūsu galvu pat mīlas tikšanās laikā. Mēs visu laiku vērtējam un domājam, darot to tik pierasti, ka reizēm pat to neapzināmies. Mūsu domas ir saistītas kā ar pagātni, tā arī ar nākotni. Mēs esam norūpējušies un reti esam klātesoši momentā, pat izslēdzot visas domas...

Bet augstākajiem dzīvniekiem ir vienalga, kādos apstākļos jūs dzīvojat un kā jūs izskatāties šajā brīdī, viņi vienkārši nedomā. Viņi savienojas ar Augstāko Es. Tā ir tik augsta momenta un beznosacījuma pieņemšanas sajūta... Viņi dzīvo sirdī, atrodoties viņā dievišķās mīlestības augstajā momentā... Viņi ir dievišķi un vienkārši. Viņu mīlestība nav līdzīga cilvēciskajai... Paskatieties šos kadrus...

***

Ir radīts daudz filmu, kuras stāsta par cilvēku un dzīvnieku reālu draudzību. Protams, šī draudzība pagaidām nav likums, bet iespēja. Mēs VARAM draudzēties, pacēlušies līdz CITU dzīves noteikumu un likumu cienīšanai un sapratnei.

14 01 28 04http://www.youtube.com/watch?v=x6c-Y32SJck

http://www.youtube.com/watch?v=in1tPdRgDNY

http://www.youtube.com/watch?v=sfI-nIOW2zA

http://www.youtube.com/watch?v=qW-MtEcZuO0

http://www.youtube.com/watch?v=KIJUfC3ERY4

***

Es pateicos Lidijai Ivanovnai Pankratovai par viņas burvīgo vēstkopu. Lūk, viena no vēstīm, kura vislabākajā veidā stāsta par Viņiem – mūsu Citiem es.

VILKU BARS ASISTĒJIS SIEVIETEI DZEMDĪBĀS

14 01 28 05

Nonākusi sniegotajos rietumos, amerikāniete Mērija Kranika dzemdējusi 3,4 kilogramus smagu veselīgu mazuli. Palīdzību dzemdībās viņai sniedzis vilku bars, kurš it kā asistējis dzemdībās.

“Viņi uzskatīja mani par sava bara locekli, – atceras 25 gadus vecā sekretāre no Talkeetni Aļaskā. – Ja nebūtu viņu gādības, mans mazulis neizdzīvotu. Vilki mūs sildīja, aplaizīja jaundzimušo, viens no viņiem pārkoda nabassaiti. Palīdzēja man paņemt bērnu, lai pabarotu. Apsargāja mūs, kamēr nepienāca palīdzība.”

Mērija Kranika bija astotajā grūtniecības mēnesī, kad, atgriežoties mājās, iekļuva šausmīgā sniegputenī. Mašīna nobrauca no šosejas un iestiga kupenā. Mērija izkāpa no mašīnas, cerot, ka viņu uzņems garāmbraucēji. Taču sniegputenis arvien pastiprinājās. Izmisusī sieviete nolēma iet uz pilsētu kājām. Viņa ar grūtībām pārvarēja apmēram 800 metru, un te viņai pēkšņi sākās dzemdību sāpes.

Netālu saskatījusi vietu, kur bija mazāk sniega, Mērija ar pūlēm tur nonāca un sāpju un baiļu dēļ zaudēja samaņu.

“Atjēdzos pēc dažām minūtēm, – atceras Mērija. – Mana galva gulēja uz muguras milzīgam vilkam, droši vien bara vadonim. Pārējie vilki, bet viņu bija apmēram deviņi, ielenca manī ciešā aplī, aizsedzot no sniega vētras. Es pat nepaspēju nobīties. Pēc minūtēm 20 es biju dzemdējusi dēlu.” Viena vilcene uzmanīgi pārgrauza nabassaiti, bet pēc tam kopā ar savu draudzeni nolaizīja bērnu. Pārējie vilki spiedās klāt Mērijai, sildot viņu.

Mērija mēģināja mazuli paņemt uz rokām, bet nepietika spēku. Tā pati nabassaiti pārgrauzusī vilcene ar purnu piegrūda bērnu pie viņas. Mazulis raudāja, un tas nozīmēja, ka viņš ir dzīvs.

Mērija iedeva viņam krūti. “Vilki visu laiku atradās man blakus, ciešā sienā apsargājot no sniegputeņa – Es it kā biju viņu bara loceklis, kuram nepieciešama palīdzība. Bara vadonis laizīja nost sniegu un asaras no maniem vaigiem.”

Mērijas Kranikas paziņas atrada pamesto automobili, un tūliņ sākās meklējumi. Ieraudzījuši vilku baru uzkalnā, nolēma, ka ir noticis kaut kas šausmīgs. Sāka šaut.

Vilki izklīda. Un tad tika ieraudzīta sieviete ar jaundzimušu bērnu, atslējusies pret koku.

Vilki neaizbēga, viņi iztālēm vēroja, kā cilvēki pārnes viņu aizbilstamo uz mašīnu.

“Viņi mani neaizmirsīs, – žurnālistiem teica Mērija Kranika. – Attikšu reiz ar manu mazo Bilu uz to vietu. Esmu pārliecināta, ka viņi atnāks.”

Ja nebūtu liecinieku, kuri atrada Mēriju vilku ielenkumā, neviens šim stāstam neticētu.

Mežsargi un mednieki atsakās komentēt šo gadījumu – viņiem nekad nav gadījies dzirdēt ko tamlīdzīgu. Viņi atrunā sievieti tikties ar “asinskārajiem” glābējiem. Taču Mērija Kranika neklausās pierunāšanas un gaida tikšanos.

“НашаПланета”. http://nashaplaneta.su/blog/staja_volkov_assistirovala_zhenshhine_v_rodakh/2014-01-08-9573#ixzz2qq9Zkk3W

***

Man ienāca prātā parunāt ar dzīvnieku planetāro apziņu, ar viņu “praida” apziņu.

Lauvas

14 01 28 06

Es piesaucu lauvu Apziņu un lūdzu paskaidrot manus zemes uzdevumus mūsu apziņu savienošanā.

(Savienojuma mentālais plāns)

Mēs sapratām tevi. Tas ir mūsu pirmais mēģinājums pievienoties cilvēkam viņa ugunīgajā apziņā. Mūsu senči eksistēja ugunī un kosmiskajos pelnos (rāda kosmiskos putekļus no augstu vibrāciju ugunīgiem procesiem). Mēs esam pagātne, kuras tiecas uz novitāti un aktīvu attīstību. Mēs esam izgājuši uz kontaktu ar cilvēku un sākam savu misiju – savienošanos ar cilvēcisko apziņu fiziskā-astrālā-mentālā plānā.

Kāds ir jūsu mērķis?

Tas ir vispārējs visu planētas apziņu Vienotības un iziešanas uz Planetāro Vienotību, Noosfēru, Plāns. Mēs vadām procesu, augšupceļot dzīvnieku formu apziņu.

Kādreiz jūsu apziņa varēja tiešā veidā pāriet uz cilvēka ķermeni?

Jā. Tagad mēs retāk izmantojam Apziņas Pāreju apzināti, jo mūsu Praids (Dzimta) ir izgājis uz tiešu kosmisku Pāreju.

Ko tas nozīmē?

Kā lai tev izskaidro... Jūs arī izejat uz tiešu kosmisku Pāreju.

Uz Tēvu?

Jā, uz monādisko plānu. Tas ir pilns cikls, apgrieziens par 360°. Būtnei ir jābūt iespējai veikt Dzīves Ciklu un pārdzimt. Un tagad notiek Pārdzimšanas Moments, kad daudz DNS Līniju, ja tā var teikt (bet jūs sakāt, daudz civilizāciju... tas ir neprecīzs izteiciens, tā kā dažas civilizācijas ir izbeigtas, un daudzas neglabā tīras DNS, tas ir, Dzimtas, Līnijas, atpaliekot dievišķumā un krājot zemas mentālās enerģijas, kuras izpaužas Dzimtas izsīkšanā, viņas pazeminājumā prāta un fiziskā izpausmē). Tad, lūk, daudzām civilizācijām tagad ir iespēja, burvīga iespēja izteikt sevi jaunā veidā. Mēs arī plānojam izteikt sevi caur fiziskā iemiesojuma apziņu.

Mums ir sava līnija, nesaistīta ar cilvēcisko, tu to jau saproti, tas ir, nesaistīta ar materiālo civilizāciju. Mēs nebūvējam un neaudzējam, mēs neaudzējam intelektu, mēs esam atvērti sirdī. Tu tagad redzi manu sirdi un sajūti to tajos gadījumos, kad mums ir iespēja to pierādīt.

Es pateicos jums par savu izdziedināšanu, lai gan man liekas, ka vajag pateikties tīģeriem un leopardiem? (Mans kaķītis izārstēja mani.)

Mēs nodosim viņiem tavu mūžīgu pateicību. Tā ir mūsu mīlestība, izteikta mūžībā...

Sfinksa... ko Tu vari teikt par viņu?

Tie esam mēs, mūsu pēdas. Reiz mēs te bijām saimnieki...

Tas ir, jūs bijāt saistīti ar materiālu civilizāciju?

Mūsu ir daudz, mēs esam dažādi, taču kosmiskā kopība atbalsta un sargā visus, saistītus ar mūsu Dzimtu (DNS).

Mēs piederam pie humanoīdiem. Kāda ir jūsu attieksme pret mums, ko jūs domājat par mums?

Mēs esam pieraduši vienādi attiekties pret jebkuru Dzimtu, vēl jo vairāk, saistītu ar mums ar asinsradniecību. Mēs taču teicām, ka savienojam savu Atzarojumu ar jūsējo. Jūs dodat mums cilvēka ugunīgo apziņu, mēs dodam jums uzticību un apziņas tīrību (to, ko mēs saucam par dievišķumu, augstas beznosacītības sajūtu, par ko es runāju raksta sākumā). Mēs priecājamies par cilvēka panākumiem un saprotam viņa grūtības. Mēs nekādā gadījumā nenosodām jūsu ceļu un attieksmi pret mums. Tas paies līdz ar apziņas pacelšanu uz mūsu plānu, un katrs varēs sarunāties ar Mani tāpat kā tu. Mēs esam vecāki par jums, bet mīlam jūs ne mazāk, kā jūs mūs.

Es zinu, ka jums ir jābaidās no mums. Jūs nogalināt mūs dažādu mērķu dēļ – aizsargājot savu dzīvību vai izklaidei. Cilvēks tiecas pakļaut sev visus. Tā ir dominantes suga. Ceru, ka drīz jūs kļūsiet gudrāki un sāksiet citu politiku attiecībā pret dzīvniekiem.

Ko Tu konkrēti vari piedāvāt? Ko Tu gribētu, lai pie mums te rastos?

Grūti teikt, tik dažādi mēs esam. Viedi būs piešķirt dzīvniekiem brīvību un sevis dievišķu izpausmi, patstāvīgu izpausmi, nesaistītu ar sabiedrību vai maz atkarīgu no cilvēkiem. Dabiski, nevajag mūs ekspluatēt (savvaļas dzīvniekus).

Pašreiz es redzu cilvēkus kā niecīgu saujiņu, pazudušu Kosmosā. Bet Lauvas redzu kā milzīgu gaišu Spēku.

Nav svarīgi, ka jūsu ir maz. Tas patiešām tā ir, taču viss lielais sākas no mazā. Jūs vēl esat eksperimentāla suga, jums viss ir priekšā.

Vajag izdzīvot un palikt cilvēkiem. Tu saproti?

Sirds saprot, cieš un pieņem.

Viss būs labi. Pieliec visus savus pūliņus saprātīguma un sapratnes, pieņemšanas un vieduma attīstībai. Tas ir visu un katra dievišķais attīstības Plāns. Aiznes šo Plānu līdz cilvēkiem un pacenties, lai viņi to saprastu. Tad tu izpildīsi savu misiju.

Patiecos Tev, Svētā sirds. Mīlu tevi.

Arī Es pateicos tev. Atnāc vēl, parunāsimies.

14 01 28 07

 

Pievienots 28.01.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati/mi-i-oni-mi-mozhem-liubit-drug-druga

Tulkoja Jānis Oppe