Meditācija ar Mihaēlu

(Natālija Koteļņikova, Ļubova Roguļeva un Vladimirs Ahmanajevs)

Audioversija

14 01 22 02Mēs piesaucam savus Skolotājus. Lai ir tas, kas iecerēts uz šodienu, kam jānotiek.

Laba plūsma nāk no augšas uz leju, pat kājas sāka vibrēt. Mēs piesaucam Mihaēlu.

– Mihaēl, es sen gribēju ar Tevi parunāt. Visu laiku kaut kas traucēja, un, lūk, beidzot parādījās iespēja parunāt ar mīļoto Skolotāju, atvieglot dvēseli, kā saka.

Paceļamies visi līdz Mihaēlam. Es tagad sevi redzu Kosmosā virs milzīga mirdzoša riņķa, tā ir Pilsēta. Tas ir Centrs. Es jautāju Mihaēlam...

Tas ir Pasaules-ēkas Atjaunošanas Karmiskais Centrs...

Vai Pasaules-ēkas? Varbūt kaut kā tā? Neteiksim “Pasaules-ēkas”, droši vien Visuma tomēr?

Mihaēls saka: Neaizmirsti, ka esmu izgājis Pasaules-ēkā, nevajag pārgrozīt manus vārdus! Es runāju – un klausies!

Mēs atrodamies ļoti tālu no Centra. Tagad mēs tajā nolaižamies. Iespaids, ka mēs vienkārši esam piezemējušies. Grūti ieraudzīt kaut ko tur, kur mēs piezemējāmies. Es nesaprotu, kur mēs esam, mēs atrodamies iekšienē, taču man ir grūti kaut ko ieraudzīt. Es vienkārši atrodos it kā pustumšā kajītē. Tā ir apaļa, pilienveidīga kā pile, kura guļ uz līdzenas virsmas. Iekšā gaismas nav, mēs iededzam gaismu, raugāmies apkārt.

Tā ir kamera, kur glabāt mūsu ķermeņus, nevis fiziskos, bet astrālos, droši vien. Mēs novelkam savus “skafandrus”, atstājam viņus, un mierīgi izejam cauri sienai. Šī ir mentālā realitāte, un šeit nav ķermeņu, tādu apvalku, kādi mums ir fiziskajā, astrālajā ķermenī. Šeit mēs esam vienkārši bezveidīga enerģija. Mēs varam pieņemt, teiksim, apaļu formu. Mums būs ļoti ērti kļūt par bumbiņu. Sakoncentrēties bumbiņā un tādā veidā just sevi kā kaut kādu ķermeni. Bet varam izjukt atomos un kļūt par visu, par visu šo realitāti, par visu šo Pilsētu un būt klāt vienlaicīgi katrā punktā.

Principā, kā saka Mihaēls, šeit visi ir klātesoši katrā punktā, šeit nav tādas klātbūtnes, kā jūs esat pieraduši, atsevišķi. Jūs uzreiz ieplūstat Kopībā, Vienotībā un kļūstat par VISU, KAS IR šajā līmenī. Tas ir normāli, šeit tā ir pieņemts.

Es tagad redzu, ka Mihaēls ir augšā virs mums kā cepure, kā gaišs mirdzošs palags.

Es pārraugu šo Visuma Orgānu. Es daļēji esmu viņa Radītājs, tāpēc ka es ietilpstu Radītāju, kuri rada šo Visuma Orgānu, Padomē.

Man gribētos uzzināt, ar ko te nodarbojas, kāpēc viņš saucas par Karmisko... šis Orgāns jeb Padome.

Tā nav Padome, šeit neviens neapspriežas cits ar citu. Jūs vēl nepazīstat tādu kopību uz Zemes. Mēs esam Sektori.

Man rāda šķēlumā mazus Sektorus.

Katrs Mana Līmeņa Ercenģelis (ne tie, kurus mēs pazīstam mūsu Visumā) ir Sektors.

Mihaēls jau ir izgājis no mūsu visuma. Viņš ir augstāk par Ercenģeļiem.

Šīs Būtnes ir visuma Uzdevumu Radītājas. Viņas nestrādā atsevišķi ar būtībām vai ar planētām. Šis Orgāns nodarbojas ar katra Visuma uzdevumiem atsevišķi, tas ir, viņš sadala Pasaules-ēkas uzdevumus pa Visumiem. Un principā Karma – tie arī ir Visuma uzdevumi.

Klau, parunāsim par mūsu Visumu!

Labi, tev būs saprotamāk.

Par cik Es esmu Visums, saka Mihaēls, tad mans uzdevums ir mana Karma. Un mans uzdevums – izaudzēt pašapzināšanās mehānismu tādā augstā līmenī, kādā atrodos Es. Tas strādā caur maziem pārstāvjiem, tādiem kā Zeme, visas planētas, mākslīgās planētas, plūsmas, caur daudziem saprātiem, kuri savienojas Vienotībā. Un katram tādam atsevišķam Vienotajam Saprātam eksistē savi uzdevumi.

Atgriezīsimies pie jūsu planētas. Jūsu uzdevums – izaudzināt saprātu. Mēs par to esam runājuši daudz reižu. Uz Venēras audzināja mīlestību un gaismu. Uz Marsa audzināja kaut kādas vīrišķīgākas daļas, kā agresivitāti, spēku, dzīvīgumu, aktivitāti. Venēra – sievišķīgāka planēta. Marss – vīrišķīgāka, Zeme – apvienota, vīrišķā un sievišķā. Ja ņemam Jupiteru – tie ir pilnīgi citi uzdevumi. Saprāta paātrināšanas uzdevums. Urāns – apvieno visu Saules sistēmu, viņa ir pakļauta Urānam. No viņa uz katru planētu iet Vadības Stars, un tur ir savākta visa Saules sistēmas vadība, tieši planetārā. Ir planetārie uzdevumi, bet ir saules uzdevumi, tie ir mazdrusciņ atšķirīgi. Planētām kā zemāka līmeņa matērijai ir vieni uzdevumi, bet Saules Logosam – citi...

Saules Logosa uzdevumi – vispārējās attīstības Karma. Katram zvaigžņu Logosam ir vispārējās attīstības uzdevumi... uzdevums nodrošināt ar visu – dzīvojošos uz visām planētām un starpplanētu telpā, radīt vislielākās labvēlības vidi, lai tās būtnes, kuras tur dzīvo, varētu attīstīties, radīt, atklāt jauno, attīstīties.

Nu, atgriezīsimies šajā Lielajā Pilsētā, kādi uzdevumi mums ir.

Un man ļoti gribējās izdzirdēt, protams, jūsu globālo uzdevumu, tieši šim Centram.

Mihaēls jautā: Kā tu gribētu dzīvot?

Lūk, tā, kā jautā draudzenītei vai meitiņai.

– Es gribētu dzīvot mīlestībā, laimē, siltumā, gādībā, pārpilnībā, lieglaimē, maigumā.

Un cik ilgi tu tā pavilktu?

– Nu, nezinu.

Un uzreiz nāk bildīte, ka es kosmosa kuģī uz kaut kurieni dodos izlūkos. Man ir pateikts, ka tā ir mana nākotne: es būšu izlūks kosmosa kuģī, apgūšu jaunas teritorijas.

– Lūūk! Tu saprati, kā tu gribētu dzīvot? Tu gribētu dzīvot interesanti pirmām kārtām. Bet visu pārējo tu jau sastrādā: gan mīlestību, gan saprātu, gan ķērienu, gan spēku, gan daudz enerģijas visās telpās, kur tu attīsties, taču tu gribētu dzīvot pirmām kārtām interesanti. Apzinies to! Ja tev dotu visu, ko tu uzskaitīji, bet nebūtu interesanti dzīvot, tu kā būtne jeb visums neattīstītos!

Un, lūk, mūsu uzdevums, kosmiskais uzdevums – vērt vaļā radošumu, interesi par jaunradi, iemitināt to cilvēku sirdīs un prātos. Un ne tikai cilvēkos, protams, bet visās būtībās un pat planētās, saules sistēmās, galaktikās, lai visiem būtu interesanti attīstīties, lai viņi gribētu to darīt, tāpēc ka interese – tas ir vienīgais, kas rosina cilvēku uz radīšanu, uz izlūkošanu, uz attīstību, pilnveidošanos, uz iziešanu uz augstākiem plāniem. Ja tev nebūtu interesanti attīstīties, tu tagad... spēlētu arfu.

Tad, lūk, mūsu visuma līmeņa uzdevums – radīt priekš katras būtnes intereses momentu, lai viņai gribētos dzīvot, lai viņai patiktu dzīvot, lai viņa justu garšu, dzīves enerģiju, kura attīstās intereses līmenī.

Jūs zināt šo principu, ka cilvēks var iegaumēt vai apgūt tikai to, kas viņu interesē. Mēs tieši izmantojam šīs zināšanas, lai radītu katrai būtnei, vai tas būtu mikrobs vai saules sistēma, savas prioritātes, savas intereses, attīstības ceļus. Taču nevis vienkārši kā uzdevumus, bet lai būtu interesanti.

V.: Es gribēju pajautāt Mihaēlam. Lūk, man dzīvē nav intereses. Priekš manis arī ir radīta kaut kāda interese?

– Priekš tevis tā ir mīlestība, kura tev jāiemanto. Un tu to zini.

– Mīlestība ir radīta priekš katra?

– Priekš tevis īpaši ir radīta interese, ēsma dzīvei – iemācīties mīlēt, par cik tu vēl neproti. Bet priekš Natālijas ir radīta interese atvērties, paplašināties, attīstīties, atdot savu gaismu. (Man rāda sprādzienu uz visām pusēm kosmosā.) Uzsprāgt, atdot savu gaismu, un tas tad arī ir transformācijas moments augstākajā līmenī.

Bet kāda interese ir Ļubai?

Iemācīties pilnveidot savu dabu sarunā ar gariem, jūtot zemes dabu, Māmiņu-Zemi, visas elementālās būtības, zemes garus. Šī daba, kura viņai ir dota, sagādā viņai neaprakstāmu labpatiku, kad viņa, saņemot atbildes, grib mijiedarboties, un tas ir lieliski.

Katram ir savas intereses, katram ir dotas savas īpašības, kuras viņam ir interesanti attīstīt. Tev, Vladimir, ir skaidrzināšanas īpašība, kuru tu vari attīstīt, pilnveidot. Tā tev ļoti labi kalpos, ja tu visu laiku pieliksi pūles tās attīstībai.

Viss, kam tiek ielikta enerģija, tas arī attīstās.

Es redzu jūs kā ļoti labklājīgas būtības, visas trīs. Jūs visas mirdzat pietiekamā pakāpē, jūs visas mīlat cita citu, un jums dzīvē ir interese. Nav tiesa, ka tev dzīvē nav intereses, Vladimir, tā ir, vienkārši tu par viņu aizmirsti, nedomā. Bet vajag domāt, iemācīties domāt par savu nākotni. Tad tā attīstīties uz to pusi, uz kuru pavēršas tavas domas. Ja tās ne uz kurieni nevēršas, tu tā arī audz.

Es ļoti mīlu jūs, mani bērni. Un nedomājiet, kas tas vienkārši ir ceļojums.

Tagad Viņš kaut ko grib ar mums veikt! Kaut ko izdarīt!..

Starp mums Mihaēls ir nolicis punktu, un es redzu, ka no kakla centra uz šo punktu mēs esam novilkuši mirdzošus starus, savienojušies kopā. Tas pat nav kakla centrs, bet Kristus Čakra, liela čakra, kura aizņem 2 čakras. Mums faktiski uz trijiem ir šī viena čakra. Viņa ir kļuvusi vienota. Mēs ienirstam viņā, sākām tur mežonīgi griezties kā eņģeļi, kā “džekiji čani”. Mēs kļūstam ļoti jautri (kā prieka gāze), tik daudz tur ir enerģijas, gaismas, labvēlības un mīlestības, visa paša lieliskākā, ka mēs vienkārši kā atomi lidināmies šīs bumbiņas iekšienē!

Tagad jūs katrs ielieciet šo bumbiņu savā Kristus Centrā, saplūstiet ar to.

...

– Ļuba, ko tu sajuti?

– Man iet ļoti stiprs karstums.

– Es sajutu, ka mēs visi trīs nostājāmies vienā apjomā.

Pamēģiniet šajā bumbiņā izjust cits citu.

Es tagad dzirdu 3 skaņas un pamēģināšu tās noskaņot trijskanī, lai būtu precīzs trijskanis. Vova – pamats, Ļuba – terca, es – kvinta. Sol mažors: tu – sol, tu – si, es – re...

Mums ir izveidosies spirāle visās oktāvās uz augšu: sol-si-re, sol si re...

Un nosūtu uz leju tieši tādu pašu spirāli.

Un tagad Mihaēls laiž mūs lejā pa šo spirāli. Mani caururba maiga, maiga samtaina enerģija...

Viņš sāk paaugstināt vibrācijas. Tagad no sol mažora ir aizgājis gandrīz līdz la. La diēzs... si... do mažors iet – balta enerģija... un tālāk vairs nav tonalitāšu. Tā ir trešā oktāva. 3-jā oktāvā vairs nav cilvēcisku tonalitāšu – do mažora, re mažora, tur vienkārši ir liesma, un katra šūniņa noskaņojas ar šo liesmu. Tā saņem savu redzējumu no augšas, aprīkojas, aprīkojas...

Mihaēls saka: Labi, ka jūs uz baseinu aizgājāt, jūsos ir daudz mitruma, un to ir vieglāk izdarīt.

– Ļuba, ko tu sajūti?

– Man iet iekšējais smaids.

– Tāds maigs.

– Jā, maigs.

(Es strādāju: notīrīju aknas un aizkuņģa dziedzeri.)

...

Tā kā būtu pagriezušies.

Nu ko, mani bērniņi, esat izplūduši? Savācieties kaudzītē.

Mēs pateicamies!

Interesanti, ka Mihaēls stāv tagad lepns. Viņš ir izdarījis kaut ko tādu, ko nav darījis vai... Jautrs, lepns, apmierināts ar sevi. Es jautāju, kas tas bija...

– Jūs to vienalga nesapratīsiet. Vienkārši papriecājieties par mani.

– Es pateicos un priecājos... Es priecājos tev vienmēr kalpot. Tu zini, kā es tevi mīlu.

Mēs pateicamies!!!

 

Pievienots 22.01.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-3/meditatsiya-s-michailom

Tulkoja Jānis Oppe