Astrālo būtību pavadīšanas noteikumi

Astrālo būtību pavadīšanas no apakšējām dimensijām uz augstākām noteikumi

08.01.14.

Šodien bija kāds notikums, kurš pabīdīja mani pie jautājumiem, kuri apgaismoti zemāk. Es piesaucu izskaidrošanai Eņģeli, vienu no tiem, kuri nāk pēc mieru neatradušas dvēseles.

Ar ko es tagad runāju?

Mans Vārds ir Aristarhs, taču man nav sakara ar grieķu gudro. Mēs nodarbojamies ar dvēseļu nosūtīšanu uz spēka vietām, kur viņas iziet pārkvalificēšanos un piepildīšanos ar enerģijām, pazaudētām uz Zemes.

Es gribu izstāstīt tev “Astrālo būtību pavadīšanas no apakšējām dimensijām uz augstākām noteikumus”, tas ir, par dvēseļu, apmaldījušos trešajā dimensijā, pārvadīšanu.

Sākumā vajag izprasīt būtības, kura lūdzas (ja viņa lūdzas), piekrišanu tam, ka jūs viņai palīdzēsiet.

Citā gadījumā, ja dvēsele rīkojas neapdomāti (tā kā šodien), vienkārši palīdzēt viņai iegūt vēlamo, tas ir, ievest gaismā, piesaucot Būtību Brigādi, kura nodarbojas ar pārvadīšanu uz dimensijām, atbilstošām dvēseles statusam, viņas Mājām un Ģimenei.

Kopumā jūs pat varat nezināt, kādai Mājai atbilst dvēsele, vienkārši piesaukt tos, kas nodarbojas ar aizgājušo dvēseļu apkalpošanu un pārvadīšanu. Parasti tie ir vecākie Eņģeļi, kuri atbilst dvēseļu Sargeņģeļiem un Eņģeļiem – Pavadoņiem. Viņiem ir jāaizved dvēsele atbilstoši viņas vēlmēm un vibrācijām.

Jums jāpateicas eņģeļiem par darbu.

14 01 12 07

Bet kāpēc ne visas dvēseles tiecas aiziet no Zemes Mājās? Kas viņas no tā attur?

Visbiežāk nepabeigtas lietas – atriebība, nauda, bagātība, satraukums par tiem, kas palika, kā arī vēlēšanās sagādāt mierinājumu palikušajiem.

Man liekas, ka viņām nav saprāta. Ko ir zaudējušas tās, kuras ir palikušas šeit un nav aizgājušas?

Tiek zaudēta orientācija telpā. Telpas un laika tur nav, un dvēselei viņas atrašanās tur neliekas kaut kas grūts un ieildzis. Jebkura dvēsele, pat ja viņa ne uzreiz saprot, ka ir nometusi ķermeni un mirusi priekš fiziskās dzīves, galu galā sāk to saprast.

Dvēseles šķiet aizmigušas, viņām ir grūti kaut ko ieskaidrot...

Viņas neprot atšķirt jūsu domas, viņām ir grūti saprast to, ko jūs viņām jautājat.

Mēs nosūtām parazitējošās dvēseles gandrīz vai ar varu, piesaucot palīgā jūs. Tas ir pareizi?

Protams, viss, ko jūs varat darīt tādā gadījumā, ir piesaukt mūs palīgā, un mēs paši tiksim skaidrībā, kā viņas nosūtīt, kurp un uz kādu Ģimeni. Nedomājiet, ka astrālajā pasaulē nav iespējams pazust vai apmaldīties. Tāpēc nekad neaizstājiet mūs ar sevi, tā kā jūs nespēsiet sniegt kvalificētu palīdzību nomirušajiem.

Cik ilgu laiku dvēsele parasti paliek šeit, atvadoties no tuvajiem?

Apmēram nedēļu viņa brīvi var šeit staigāt un lūkoties uz to, ko atstāj uz visiem laikiem. Pēc tam mēs atnākam un pavadām viņas uz nomirušo dvēseļu pasaulēm, parasti uz gaismu, uz astrālo vai pat mentālo, ja tā ir veca un nobriedusi dvēsele.

Kad var uzskatīt, ka dvēsele šeit ir apmaldījusies un vajag viņu nosūtīt uz aizgājušo pasauli?

Apmēram pēc pusgada jau var iedarboties uz viņu ar spēka metodēm, piesaucot mūs un aizvedot viņu uz pārkvalificēšanos.

Bet kas tas ir – reabilitācijas centrs?

Tās ir zemākās skolas, atvērtas tām, kas ir aizmigušas un nav pamodušās gaismā. Viņas atrodas starp dimensijām un negrib kustēties, viņas ir aizmigušas un negrib mosties, gluži kā mirušas astrālajā ķermenī. Tie ir narkomāni, smagi slimie (koma, zaudēts saprāts, smadzeņu izšķīšana), smagas maģijas rezultātā nomirušie u.c. Tas ir, paši melnākie un tumšākie.

Esmu redzējusi zemākās pasaules, kur tumšie palīgi pavada dvēseles, kuras turpina dzert alkoholu.

Jā, ir tumšās pasaules, kur dvēsele pabeidz pasauļu aplūkošanu, turpinot nogalināt savu saprātu. Protams, viņai nāksies sadurties ar savas izvēles sekām, ar smagām ilgstošām depresijām un saslimšanām lauka līmenī.

Tas būs nākošajā dzīvē?

Jā, tas atnāks, kā sekas dvēseles izvēlei nokrist ļoti zemās telpās, kur viņa ir kaislību un būtību pārņemta. Cilvēka vēlēšanās mums ir likums, savu izvēli viņš izzina patstāvīgi, saņemot un izzinot savu gaumju sekas, bet mēs, eņģeļi, esam pielikti tikai palīdzībai un telpas un laika organizēšanai viņa izvēles iemiesošanai.

Vai dvēsele var pāriet no zemākās uz augstāku pasauli caur saviem dzīvajiem bērniem? Ko mēs šodien izdarījām? Kas bija patiesībā?

Šodien mēs patiešām bijām liecinieki, kā dvēsele patstāvīgi mēģināja augšupcelties pēc smagas reabilitācijas iedarbības.

Kāda nozīme ir augšupcelšanās portāla organizēšanai? Vai pietiek piesaukt jūs jeb cilvēkam noteikti ir jāprot uzbūvēt augšupcelšanās portālu dvēselei?

Tas ir obligāti, jums jāprot organizēt portālu augšupcelšanai gaismā, citādi mums neliekas iespējams organizēt visus pasākumus.

Un ja portāls nav uztaisīts, kas var notikt?

Tad mums ir grūti aizvest dvēseli uz vajadzīgo vietu, un mēs viņu vienkārši pavadām līdz pārsēšanās punktam. Tā ir parasta darbība, tā, kā mēs esam pieraduši to darīt. Jūsu portāls ļoti atvieglo dvēseles ceļojumu un nogādā dvēseli galapunktā, turp, kur viņai jāatrodas šajā laikā.

(Šaubos...)

Tici, ka tas tā ir.

Bet jūs taču parasti aizvedat dvēseli patstāvīgi. Kāpēc portāla neesamība ved pie tā, ka dvēsele iet caur mani? (Es šodien sadūros ar tādu apstākli, ka dvēsele, kuru es mēģināju pārvadīt ar Palīgu palīdzību, ienāca manā apjomā un sāka iet caur maniem augstākajiem ķermeņiem, izmantojot mani portāla vietā.) Tas bija pirmoreiz, es apjēdzu, ka neesmu uzbūvējusi portālu augšupcelšanai gaismā. Kad es uzbūvēju portālu, tad process paātrinājās.

Kas tas ir – tavs portāls? Tā ir gaismas caurule, kura rodas pēc tava pieprasījuma atbilstoši tavam statusam. Ja portāla nav, bet mēs esam atnākuši, tad mēs paši nevaram tik ātri radīt portālu, un mēs esam spiesti atstāt dvēseli saskares vietā/uz dimensiju robežas.

Tas ir, kad dvēsele ar kājām stāv šeit, bet ar galvu tur?

Jā, jā, tā ir nepabeigta darbība.

Bet kāpēc jūs paši nevarat pavadīt klaidoņa dvēseli, kā jūs parasti viņu pavadāt pēc nāves? Varbūt vēl kādu piesaukt?

Labāk taisi portālu, un mums būs viegli tajā strādāt, vienkārši un skaidri.

Un vai tad jūs paši nevarat aizvest dvēseli, kad ir pienācis viņas laiks? Tas ir noteikumu pārkāpums? Kurš par to atbild? Kāpēc tik daudz dvēseļu nav aizgājis no Zemes?

Patiesībā visas dvēseles paliek pie Zemes, tikai dažādās dimensijās. Un viņām ir tiesības palikt šeit tik, cik grib, kaut arī tas viņas neattīstīta. Tas netiek nosodīts. Viņas, protams, barojas ar visu, ko atrod, tajā skaitā arī parazitē. Ne visas dvēseles parazitē, dažas ir iemācījušās baroties ar dažādas izcelsmes astrālajām enerģijām – no koksnes, augiem un dzīvniekiem...

Cik dvēseļu ir palicis mūsu blīvuma pasaulēs?

(Rāda četras, piecas minūtes uz ciparnīcas, tas ir apmēram 7-8 procenti.)

Es pareizi sapratu, ka ne vairāk kā desmit procentu dvēseļu vēl arvien atrodas mūsu pasaulēs?

Jā, apmēram, es neesmu saistīts ar statistiku, bet manā uztverē tā ir.

Un kāpēc jūs nepaņemat viņas uz Mājām?

Viņas nelūdz un mums pavēlējumu neizsaka.

Kā jūs domājat, kāpēc tas tā ir? Parasti dvēseles taču nekad nelūdz nevienam, viņas vienkārši aiziet pa gaismas koridoru, kurš viņas “iesūc”?

Man nav visas informācijas, mēs tikai mācāmies, un tā ir mūsu prakse.

Bet mēs varam piesaukt to, kuram ir informācija par visām dvēselēm un pieprasīt viņam atbildi?

Tā esi tu pati...

Kādā nozīmē?

Tu esi Planetārais Logoss, un tev jāzina tādas lietas. Tu pārlūko visus trīs cilvēku diapazona līmeņus, un tev jāzina atbildes uz saviem jautājumiem.

(Lūk, tā mūs “apsēdina” un bīda uz savu atbildi uz paša jautājumiem, spiež domāt un spriest mūsu daudzdimensionalitātē, raudzīties uz realitātēm smalkajos plānos, mācīties būt Logosam – atbildīgam par cilvēci un planētu kopumā.)

Ko tu vēl gribētu mums teikt, Aristarh?

Es uzticīgi kalpoju cilvēcei. Es cenšos izpildīt visus uzdevumus pēc taisnības un pareizības, ne pārāk raugoties uz noteikumiem. Es skatos pēc apstākļiem. Tā mani māca visi mūsu Skolotāji – nepiesaistīties pie instrukcijām, bet vienmēr domāt un darīt priekš visiem vislabākajā veidā. Tagad tev vislabākais būs panākt atbildi uz saviem jautājumiem mentālajā plānā.

Pateicos tev, mans dārgais palīg un skolotāj.

Izmantošu tavu padomu.

 

***

Mans mentālais pavadoni, mans dārgais Augstākais Es, lūdzu tevi izskaidrot visus manis uzstādītos jautājumus.

Kā tu domā, kādēļ pie tevis šodien atnāca tāds uzdevums – pavadīt cilvēku uz augstāku pasauli? Tie esam mēs, kas tevi stimulējam un modinām. Un tā, visu, ko tu par to zini mentālajā plānā, paņem tagad!

***

Dvēsele patstāvīgi pēc nāves uzpeld, nevēloties palikt mirušajā ķermenī. Viņa iziet uz to astrāla līmeni, cik viņa ir smaga (atceramies suspensijas daļiņu ūdenī).

Dvēsele var iziet no ķermeņa iepriekš, negaidot fiziskā ķermeņa nāvi programmu starpības dēļ katrā līmenī, teiksim, dvēseles attīstības līmenī un ķermeņa uzdevumu līmenī. Ķermenis tikai daļēji apstrādā dvēseles uzdevumus, pārējo dvēsele lemj un veic kopsavilkumu astrālajā līmenī, no kurienes saņēma uzdevumu (interesi) fiziskajai dzīvei. Kad interese ir nodzisusi, dvēsele ne pārāk bieži paliek dzīvot ķermenī līdz galam, reizēm viņā periodiski parādoties. Viņa biežāk mēdz būt savā Ģimenē, piebarojoties un saņemot atbalstu. Atgriežoties ķermenī, viņa var konstatēt, ka tas jau ir miris, bet uzdevumi nav izpildīti. Viņa var pamēģināt izpildīt tos tagad, piemēram, piespiest citu cilvēku izdarīt tā, kā viņa grib. Dažreiz neattīstīta dvēsele cer ieiet svešā ķermenī un tur pabeigt savus uzdevumus. Viņa piestiprinās radiniekam vai vispār svešai dvēselei un manipulē ar viņa apziņu, spiežot viņam iziet savas pieredzes. Kādas ir šīs pieredzes?

Uz ko tiek aicinātas dvēseles, kuras iziet no Mājām? Attīstīties un augt. Iziet pieredzes – negatīvas un pozitīvas, iemācīties tās atšķirt, saprast citus cilvēkus, iemācīties mīlēt u.c. Bet ķermenis ir sačokurojies, nav savienojams ar dzīvi, un laiks ir palaists garām... Dvēsele saprot, ka nav pabeigusi lietas... Viņa nevar parādīties “ar tukšām rokām”... Atkal “ar tukšām rokām”... Viņa var risināt savas problēmas uz citu cilvēku pieredzes rēķina.

***

Cilvēks, kuram pieder attīstīti smalkie ķermeņi, var būvēt “gaismas tuneli”, pa kuru dvēsele tiek pavadīta (ar Pavadoņu palīdzību) uz Mājām. Šis portāls ir tik liels salīdzinājumā ar Pavadoņiem un dvēseli, kā liels ceļš ar ceļiniekiem. Atcerēsimies, kā Gabriēls teica (grāmatā “Tu es Manī, Es esmu tevī”), ka Gabriēla apziņas atšķirība no zemākiem apziņas līmeņiem ir tāda, ka šajā līmenī jūs varat uzbūvēt augšupcelšanās portālus. Lūk, arī atnāca apzināšanās, kas tie ir par augšupcelšanās portāliem.

***

Cik dvēseļu ir palicis trešajā astrālajā dimensijā? Kāpēc viņas neiet Mājās?

Patiešām, daži procenti atrodas lejā. Nu un kas par to, ka daži procenti skudru rietā nav atgriezušies skudru pūznī. Atradīs ceļu, nevajag uztraukties.

Iemesli, kādēļ Dvēseles neatgriežas Mājās pēc nāves.

Viņas ir uzņēmušās uzdevumu būt par brīvprātīgiem cilvēka palīgiem.

Viņas ir mazattīstītas un ir vienkārši apmaldījušās.

Viņas baidās iet Mājās, sirdsapziņa nav tīra.

Viņas neko negrib, pilnīgi depresīvs stāvoklis.

Viņas paliek kaitēt un sodīt, neļaut naidniekam vai ienaidniekam realizēt to plānu, kura dēļ viņu pašu nogalināja (vai kas tamlīdzīgs) – atriebība.

Galvenie iemesli ir uzskaitīti.

***

Izrādās, nav nekādu grūtību lūkoties uz pasauli no mentālā aspekta. Pateicos visiem, kas bija ar mani.

 

Pievienots 12.01.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati/pravila-provoda-astralnich-suschnostey

Tulkoja Jānis Oppe