SElena – SARUNA AR LUCIFERU. 66. daļa. Kristus un Antikrists

Lucifer 66Visi čenelingi, kurus jūs lasāt, ir patiesības refrakcija caur personību, kas ir neizbēgami tādā vai citādā mērā. Tāpēc pirmām kārtām klausieties sevi – kā JŪSU SIRDS atsaucas uz informāciju. Mans uzdevums – uzstādīt jautājumus, par kuriem jūs varbūt aizdomājaties. Bet atbildes katrs atradīs pats.

Interesanta ir šīs daļas numura atbilstība tās tēmai. Skaitļiem ir nozīme.

Sveiks, Lucifer!

Sveika, meklētāja. Priecājos tevi dzirdēt.

Atbildi, lūdzu, uz citu cilvēku jautājumiem.

Esmu gatavs.

„Ja es pareizi sapratu piemēru ar Mēbiusa lentu, tad mūsu attīstība izskatās apmēram tā: mēs virzāmies pa Mēbiusa lentu, kuras virsma ir izkrāsota melnā un baltā krāsā, kuras atbilst Tumsai un Gaismai. Lenta ir veidota no sloksnes, kuras viena puse ir melna (Tumsa), otra – balta (Gaisma), sloksnes galu salaiduma vieta ir pārejas vieta no Tumsas uz Gaismu un otrādi. Un, kā es saprotu, tādas pārejas no Tumsas uz Gaismu vietā mēs pašlaik tieši arī atrodamies?”

Salīdzinājums ir tēlains. Tikai lentas vietā ir daudzdimensionāla sfēra. Iedomāsimies to aptuveni. Ir Gaismas Sfēra. Tu esi Gaismas Sfēra. Bet katrā šīs sfēras punktā ir izeja uz Tumsas Sfēru. Piemēram, ja to iztēlojas lineārā variantā, tad sfēras iekšējā virsma – tā ir Gaisma. Bet sfēras ārējā virsma – tā ir Tumsa. Sfēras iekšējā virsma tiecas uz sfēras centru, un tie ir tavi centrtieces spēki. Bet sfēras ārējā virsma tiecas prom no sfēras centra, un tie ir tavi centrbēdzes spēki. Šo divu spēku līdzsvars notur sfēru kā formu. Ja viens no spēkiem dominē, tad, attiecīgi, sfēra vai nu krīt uz centru, vai arī lido prom no centra. Centrs – tā tad arī ir tava Dievišķā Es Esmu Klātbūtne. Un tu mēģini sfēru noturēt kā sava iemitinājuma formu.

Ja tu saglabā līdzsvaru un noturi formu, tad tu vienlaicīgi it kā kusties gan pa sfēras iekšējo, gan pa ārējo pusi. Neviens no spēkiem tevī nedominē.

„Mūsu kustību pa Mēbiusa lentu es iedomājos sekojošā veidā: lenta ir sadalīta 12 celiņos, no kuriem katrs atbilst apziņas līmenim no 3 līdz 13. Kustība pa lentu un celiņu numerācija sākas no lentas malas uz vidu ik pēc viena numura. Tas ir, malējais celiņš tumšajā pusē atbilst numuram 3, bet atbilstošais malējais gaišajā pusē atbilst numuram 4. Nākamais otrais celiņš tumšajā pusē ir ar numuru 5, tam atbilstošais otrais celiņš gaišajā pusē – ar numuru 6. Un tā tālāk. Jo tuvāk lentas vidum, jo vairāk zūd kontrastainums, un celiņi kļūst pelēkāki, bet centrālais 11. celiņš (13. apziņas līmenis) vispār ir bez pārejas, jo šeit Gaisma un Tumsa ir pilnīgi sabalansētas – celiņi ir vienmērīgā pelēkā krāsā. Tālākai kustībai no lentas centra uz malu mūsu gadījumā nav jēgas, jo tā būs kustība atpakaļ dualitātē. No tā seko, ka, tikai sasniedzot 13. apziņas līmeni, mēs spēsim iemantot balansu starp Tumsu un gaismu. Kas mūs gaida 13. līmenī un pēc tā?”

Katrs līmenis sniedz sfēras noteiktu īpašību izstrādi. Ja tu noturi līdzsvaru, tad vienlaicīgi strādā abi spēki: centrbēdzes un centrtieces. Un tas nozīmē, ka, jo vairāk tu tiecies uz sfēras centru, jo stiprāki tevī ir pretstata spēki, citādi nebūs līdzsvara. Tāpēc, ja tu tiecies uz sfēras centru pa Gaismas līmeņiem, tad vienlaicīgi tu tiecies arī prom no sfēras centra uz āru pa Tumsas līmeņiem. Un šis spēku balanss ir ļoti nenoturīgs, tāpēc ka jebkurā momentā viens no spēkiem var dominēt un pārbīdīt tavu apziņu uz sfēras ārieni vai iekšieni. Kad tu dažādos notikumos iesaisties ar visu dvēseli, kā pie jums pieņemts teikt, tas nozīmē, ka spēku balanss ir izjaukts un viena no pusēm dominē. Un tava apziņa ir pārbīdījusies vai nu uz sfēras iekšieni, vai arī uz sfēras ārieni. Jo kustībai ir pakļauta tieši tava apziņa. Kad tu atrodies novērotāja stāvoklī, tu saglabā spēku balansu. Taču tāds stāvoklis cilvēcei un atsevišķiem cilvēkiem ir ļoti rets. Vairums no jums atrodas dažādās svārstību amplitūdās starp tumšajiem un gaišajiem.

Man galvā nez kāpēc riņķo doma, ka tumšajā pasaulē man ir dubultnieks.

Jā, tas tā ir. Taču viņš nav gluži dubultnieks. Tā ir tava projekcija. Tu esi tas, kas tu esi. Un konkrēti – Es Esmu Dievišķā Klātbūtne, ietverta duālā sfērā. Kad tu saglabā balansu, tava apziņa atrodas šīs Dievišķās Klātbūtnes punktā, un tā esi tu patiesā, tā esi tu Dievišķā. Tā esi TU. Kad tava apziņa sāk pārbīdīties sfēras tumšās vai gaišās virsmas virzienā, tur izveidojas it kā tava projekcija, Es Esmu Klātbūtnes apziņas projekcija, izveidojas it kā tavs dubultnieks, tavs atspulgs, kurš tad arī piedzīvo refrakciju tumšajā vai gaišajā sfērā dīvainos apveidos un formās, un tava projekcija rada arī tavas apkārtnes projekciju.

Tāpēc jūs vienmēr balansējat uz Gaismas un Tumsas robežas. Balansējot uz Gaismas un Tumsas robežas, jūs savu Dievišķo mirdzumu iekrāsojat dažādos Gaismas un Tumsas toņos, ja tā var teikt. Tas ir, izstarojat noteiktu mirdzumu, izstarojat noteiktu enerģiju, kura izgājusi refrakciju uz tumši-gaišās sfēras virsmas. Kad jūsos dominē centrtieces spēki, jūs izstarojat prieka, mīlestības un līdzcietības mirdzumu, un Gaismas pasaule pieņem, patērē šo jūsu prieka, mīlestības un līdzcietības mirdzumu. Un šis jūsu mirdzums piebaro jūsu gaišo pasauli. Un šīs jūsu gaišās pasaules iekšienē, jūsu duālās sfēras iekšienē tad arī atrodas Gaismas Pasaule. No turienes iet ieeja-portāls, un tiek bezgalīgi izvērsti Gaismas Pasaules līmeņi, pa kuriem jūs varat virzīties.

Bet, kad jūsos dominē centrbēdzes spēki, tad jūs izstarojat ciešanu, baiļu, agresijas mirdzumu. Un Tumsas pasaule pieņem un patērē šo jūsu ciešanu, baiļu, agresijas mirdzumu. Un šis jūsu mirdzums piebaro jūsu Tumšo Pasauli. Un jūsu duālās sfēras ārpusē atrodas izeja uz Tumsas Pasauli ar tās līmeņiem, pa kuriem jūs varat virzīties.

Un jūs patiešām pastāvīgi balansējat starp Gaismu un Tumsu, starp centrtieces un centrbēdzes spēkiem, un tādā veidā noturat savu formu.

Kurš mūsos ielika šos divus spēkus?

Jūsu pasaules radītājs. Viņš jūsu spīdumu sadalīja divos polos un ielika jūsos mūžīgu tiekšanos no viena pola uz otru. Un tāpēc jums tik grūti ir izdarīt savu izvēli. Tāpēc ir tik grūti pastāvīgi tiekties uz Gaismu, tāpēc ka šo tiekšanos notur antagonistiska tiekšanās uz Tumsu.

Bet kas tad notiek ar tiem, kuri tomēr noturīgi izvēlas Gaismas Pasauli un tiekšanos uz Gaismu, izvēlas centrtieces spēkus?

Viņš sāk tiekties uz sevis centru, un agri vai vēlu šī tiekšanās iznīcina viņa formu, viņš kolapsējas savā Es Esmu Klātbūtnē. Fiziskajā pasaulē – tas ir novērojams kā pašaizdegšanās. Tāds cilvēks uzliesmo Gaismā un izšķīdina savu sfēru.

Un kas notiek ar tiem, kuri noturīgi izvēlas Tumsas Pasauli un tiekšanos uz Tumsu, izvēlas centrbēdzes spēkus?

Pretējais. Šī tiekšanās prom no savas Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes sarauj saikni ar spēka avotu, un tāda forma sabrūk caur ciešanām. Taču turklāt, sabrūkot formai, abos gadījumos Dievišķā Es Esmu Klātbūtne nekur nepazūd, bet vienmēr atgriežas pie savas Sākotnes. Tāpēc arī saka, ka jebkuri ceļi ved pie Dieva. Caur elli ātrāk. Caur paradīzi – skaistāk.

Bet kas tad tāda ir mūsu pāriešana uz jaunu līmeni? Visi to iztēlojas kā pāriešanu uz gaišām pasaulēm.

Kamēr jūs atrodaties dualitātes zonā, jūsos vienmēr būs divi spēki, divi poli. Formu pasaule – tā ir dualitātes zona. Un, kamēr jūs atradīsieties formā, šo formu turēs divi spēki: centrbēdzes un centrtieces. Tāpēc jebkurā līmenī būs dualitāte, tikai dažādās variācijās. Jūsu virzība pa apziņas attīstības līmeņiem ir vienkārši jūsu sfēras paplašināšana. Jo vairāk paplašinās sfēra, jo ir jābūt lielākam līdzsvaram starp gaišo un tumšo pusi. Paplašinoties no cilvēka apziņas līmeņa, jūs sasniedzat planetāro apziņu, pēc tam zvaigžņu apziņu, pēc tam galaktisko apziņu un tā tālāk. Jūs kļūstat spēcīgāki, jūs kļūstat planēta, zvaigzne vai galaktika, taču visos līmeņos notiek jūsu noturības pārbaudīšana ar diviem spēkiem. Tieši tāpēc uz planētas notiek dažādi procesi, gan gaiši, gan tumši, un viņa arī attīstās dualitātes zonā. Tieši tāpēc notiek dažādi procesi, gan gaiši, gan tumši, uz jūsu saules, tāpēc ka arī viņa atrodas dualitātes zonā. Un tā tālāk. Tieši tāpēc jūsu galaktikā ir klātesoši dažādi spēki, gan Gaismas spēki, gan Tumsas spēki. Galaktika arī atrodas dualitātes zonā.

Jūsu Tumsas spēki un gaismas spēki ir jūsu enerģijas. Jūsu iekšējās balsis, jūsu saikne ar Gaismas Kosmosu un Tumsas Kosmosu no sevis iekšienes. Un jūs, kā cilvēce un citas civilizācijas, esat Tumsas un Gaismas spēku pārstāvji planetārajiem un galaktiskajiem logosiem.

Planetārie un sauļu logosi ietilpst Galaktiskā Logosa sastāvā, tas pats piemērs ar matrjoškām. Tāpēc dualitātes pasaules sfēriskums ir daudzslāņains. Tas ir, visas cilvēku sfēras ietilpst planetārās sfēras sastāvā un attīstās kā viņas daļas. Visu planētu sfēras ar viņu iekšējiem iemītniekiem ietilpst sauļu sfēru sastāvā. Visas sauļu sfēras ietilpst galaktisko sfēru sastāvā, un tā tālāk. Un katru sfēru tur divi spēki: centrbēdzes un centrtieces.

Agrāk man ar matrjošku piemēru stāstīja, ka, kad es paplašinu savu apziņu, tad vienkārši izšķīdinu savu sfēru un sāku justies jau kā planetārā sfēra, un tālāk izšķīdinu savu planetāro sfēru un sāku justies kā saules sfēra. Taču manas formas sabrukšana notiek vienmēr viena spēka dominēšanas gadījumā. Kas tad notiek?

Kad tava sfēra kā forma sabrūk Gaismas spēku vai Tumsas spēku iedarbībā, centrbēdzes vai centrtieces spēka dominēšanas iedarbībā, tad tava enerģija, tavas izvēles iekrāsota, nekur nepazūd. Un tava tumšā enerģija pievelkas Planetārā Logosa, planētas sfēras tumšajai pusei. Bet gaišā puse pievelkas Planetārā Logosa planetārās sfēras gaišajai pusei. Un tāpēc jums ir jāsaprot, ka no jums ir atkarīgs, pa kādu ceļu ies planēta, no visu viņas iemītnieku izvēles.

Bet mums saka, ka planēta ir izvēlējusies gaišo ceļu.

Jā, tā ir viņas kā atsevišķas apziņas izvēle. Bet, ja cilvēces vairākums izvēlēsies tumšo ceļu un pastiprinās viņas tumšo pusi, viņai vēl ilgu laiku nāksies ārstēties no šīs sevis tumšās puses, kuru viņai nodos cilvēce.

Es nesaprotu. Jo, ja mana sfēra sabruks, tad mana apziņa taču savienosies ar planētas apziņu. Bet tu saki, ka mana Es Esmu Dievišķā Klātbūtne jebkurā gadījumā atgriezīsies pie Visa Sākotnes.

Dievišķā Klātbūtne pat neatgriežas. Viņa gluži kā serdenis ir vienmēr un visā. Tevi kā formu un planētu, un sauli, un galaktiku notur vienots Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes serdenis, kā attīstības ass, kā ass, kura iet caur visām sfērām, visām formām. Šī ass ir vienota visiem. Tev ir grūti to tēlaini iedomāties. Bet, ja iztēlojas sfēras-matrjoškas, caur kuru centru iet Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes ass, tad iznāks līdzīga aina. Jeb, var to iztēloties citādi. Ir potenciāla punkts, Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes Sākotnes punkts. No viņa visos iespējamos virzienos iet cauri Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes Stari. Uz šiem stariem tad arī tiek savērtas visa esošā formas. Tas ir, no Stara katra punkta veidojas sava veida sfēru komplekti, kurus notur vienots centrtieces un centrbēdzes punkts, kurš tad arī tur šo formu. Tādu formu uz Stariem ir daudz, un daļa no viņām krustojas, saskaras un stājas mijiedarbībā. Un viņas visas ar Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes Stariem ir saistītas ar Vienoto Esības Centru, ar Visa Sākotni. Ja sfēra attīstās pa paplašināšanās ceļu, tad viņas refrakcija caur personību, tas ir, viņas formas robežas, vienkārši paplašinās un saplūst ar lielākas formas, kuras daļa viņa ir, robežām. Šī saplūšana tad arī papildina lielās sfēras robežas ar paplašinošos sfēru tumšajām un gaišajām īpašībām.

Bet, ja notiek sfēras kolapsēšanās vai pārrāvums, gadījumā, kad viņa izvēlas tikai Gaismas ceļu vai tikai Tumsas ceļu, tad Es Esmu Klātbūtnes apziņa paliek divu spēku darbības punktā, tajā punktā, kurš veidoja sfēru. Tāpēc neviens nekur neatgriežas, bet vienkārši kļūst īstenais, paliekot savā vietā, atbrīvojoties no formas. Tieši tāpēc jūs visi esat kvantiski saistīti, tāpēc ka katrā tādā veidā ir klātesošs Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes Stars.

Tātad, ja cilvēks izvēlas Gaismas ceļu un nelokāmi iet pa to, tad agri vai vēlu viņš liks uzliesmot savai formai un atgriezīsies savā īstenajā stāvoklī kā Es Esmu Dievišķā Klātbūtne. Ja cilvēks izvēlas tikai Tumsas ceļu un nelokāmi iet pa to, tad agri vai vēlu viņa forma pārplīsīs, un viņš atkal atgriezīsies pie savas Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes. Bet, ja cilvēks izvēlas līdzsvara ceļu, tad viņš arvien vairāk paplašinās savu apziņu, un ko tālāk? Kāda tam visam ir jēga?

Jēga – abu enerģiju visu pušu un īpašību, visu darbības iespēju pētīšana. Attīstoties pa Gaismas ceļu, jūs visumu datu bankā ienesat informāciju, ziņas par konkrētās īpašības gaismspēju, attīstāt savas personības īpašības, savas dvēseles īpašības, jūs attīstāt mirdzuma jaunas krāsas. Tas pats notiek, ejot pa Tumsas ceļu. Bet, ja jūs attīstāties līdzsvarā, tad jūs arī ienesat savu mirdzumu Pasaules-ēkas datu bankā. Taču šajā ceļā jūs mācāties radīt dualitātes stāvoklī.

Bet vai tad Gaismas ceļā mēs neradām?

Radāt. Bet, jo tuvāk centram, jo mazāk jums ir personiskās jaunrades brīvības, un jūs pakļaujaties Gaismas spēku Hierarhijai un pildāt viņas uzdevumus. Tie tad arī ir gaismas kareivji, par kuriem jums stāsta. Eņģeļu pulks ir tam piemērs. Viņiem nav izvēles brīvības. Viņa pilda uzdevumus, kuri viņiem ir Gaismas Hierarhijas noteikti.

Bet pa Tumsas ceļu?

Tas pats. Tikai tur darboties sāk Tumsas Hierarhija.

Bet ja mēs attīstāmies pa līdzsvara ceļu?

Tad jūs varat kļūt par patstāvīgiem radītājiem, jūs nevienam nepakļaujaties, un jums vienkārši ir jāseko savai Es Esmu Dievišķajai Klātbūtnei. Pareizāk, abiem spēkiem jūsos ir vienādā mērā jāatbilst sfēras centram, Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes centram. Pa tādu ceļu attīstās visi Pasaules-ēkas radītāji.

Vai tad Tumsas ceļā ir Radīšana?

Jā, ir, taču ļoti ierobežotos ietvaros.

Mums saka, ka Tumsas Hierarhijā nav gribas brīvības. Bet Gaismas Hierarhijā tāda brīva izvēle ir.

Vienkārši Gaismas izvēle ir vieglāka un priecīgāka. Izvēle eksistē starp diviem poliem. Kad tu, teiksim, izvēlies Gaismas ceļu, tad tu jau esi izdarījis izvēli un jau esi nebrīvs tajā nozīmē, ka tev vairs nav Tumsas izvēles. Tu virzies pa Gaismas ceļu pie savas kolapsēšanās uz Es Esmu Dievišķās Klātbūtnes centru. Tu, protams, vari šo ceļu variēt, bet tavs kustības virziens jau ir nosprausts. Un, jo vairāk tu iedziļinies šajā ceļā, jo mazāk tev ir iespēju pagriezties atpakaļ. Tāpēc ka centrtieces spēks, tuvojoties centram, pastiprinās, tās ir tās pašas magnētiskās īpašības. Un otrādi. Ja tu esi izvēlējusies Tumsas ceļu, tad tu nelokāmi tiecies prom no sfēras centra. Un, jo tālāk tu uz turieni aiztiecies, jo grūtāk tev atgriezties atpakaļ. Jo stiprāki ir centrbēdzes spēki, tās pašas elektriskās īpašības. Bet, ja tu balansē starp diviem spēkiem, tad tev pastāvīgi ik sekundi notiek izvēle uz vienu vai otru pusi, un tevī darbojas elektromagnētiski spēki. Un viņu līdzsvars dzemdina tavu ceļu. Un šajā ceļā tu esi brīvs. Un, jo vairāk tu paplašini savu apziņu, tas ir, savas robežas, nosacīti runājot, un, jo lielāka kļūst sfēras virsma, jo vairāk brīvības pakāpju tev ir, bet arī jo vairāk spēka tev vajag, lai noturētu savas sfēras līdzsvaru. Un šī mūžīgā cīņa starp Gaismu un Tumsu vienmēr ir ar tevi.

Kādēļ gan tas viss tika izdomāts?

Tādēļ, lai parādītos jauni unikāli radītāji, kuriem piemistu gan tumšo, gan gaišo spēku potenciāls, un iemācītos radīt to līdzsvarā.

Tātad harmonija – tas ir divu spēku līdzsvars?

Jā, tieši tā. Jūsu pasaules harmonija – tas ir divu spēku, Gaismas un Tumsas, līdzsvars.

Tas ir, visi stāsti par dvēseļu pārdošanu Velnam – tā ir cilvēku apziņas vilināšana uz Tumsas ceļu un viņu noturēšana centrtieces spēku valgos?

Jā, tev taisnība.

Bet tad iznāk, ka arī Gaismas skolotāji vilina mūs uz gaišo ceļu. Un abas nometnes cīnās par cilvēces dvēselēm. Kādēļ, ja tiek meklēts līdzsvara ceļš?

Tādēļ, ka katrs, kā saka, dara savu darbu. Katrs tur savu spēka daļu. Gaišie spēki, Gaišā Hierarhija ir radīta, lai turētu un virzītu Garīgā Visuma centrtieces spēku. Tumsas Hierarhija ir radīta, lai turētu centrbēdzes spēkus. Un starp šiem spēkiem ir krustā sists cilvēks, tādā nozīmē krustā sists, ka viņa rokas ir krustā sistas divos virzienos starp Gaismu un Tumsu, bet krusta ass uztur viņa saikni ar Dievišķās Es Esmu Klātbūtnes Staru.

Tad kāpēc Jēzus gāja pa ciešanu ceļu? Iznāk, ka viņš nogāja pa Tumsas ceļu?

Nē. Viņš grasījās iet pa prieka un gaismas ceļu. Taču viņam neatstāja izvēli. Viņu nepieņēma. Un viņš nolīdzsvaroja sevī divus spēkus un pakļāvās cilvēku izvēlei. Atceries stāstu par to, kā viņš 40 dienu atradās tuksnesī, un tur viņu kārdināja Velns. Tādā veidā notika viņa līdzsvarošana. Un pie krusta vēl bija viņa svārstības. Bet tomēr viņš spēja nolīdzsvaroties un tādā veidā paplašināja savu apziņu līdz galaktiskajai. Viņš pieņēma sevī citu cilvēku ciešanas un nolīdzsvaroja tās ar savu gaismu. Viņš pieņēma tā laikmeta cilvēku tumšo pusi, kura cilvēcei draudēja ar iznīcību. Un izstrādāja sevī tikpat daudz centrtieces spēka, Gaismas spēka, caur saikni ar Visa Sākotni. Un tādejādi, pieņēmis cilvēku visu negatīvu, viņš uz gaišo spēku attīstīšanas sevī rēķina, lai līdzsvarotu šo negatīvu, paplašinājās līdz galaktiskiem mērogiem. Tāds arī ir viņa varoņdarbs. Tāda arī ir jēga frāzei, ka viņš ir uzņēmies cilvēces grēkus.

Tātad apgalvojums, ka ciešanas attīra dvēseli, liecina par to, ka tas ir elles ceļš. Bet caur elles ceļu guļ arī ceļš pie Dieva. Un ciešanu rezultātā forma pārplīst elektrisko centrbēdzes spēku iedarbībā, un Dievišķā Es Esmu Klātbūtne attīrās no formas?

Bet tas nozīmē arī Kristus ceļu, kurš parādīja jaunu apziņas straujas paplašināšanas ceļu caur ciešanām. Tas bija jaunums. Izrādījās, spēku antagonisms var vest pie tik straujas apziņas attīstības, pie straujas savas Dievišķās Klātbūtnes sfēras paplašināšanas.

Bet Kristus apziņa nebija cilvēka apziņa.

Sākumā, viņam dzimstot, tā bija cilvēka, tas ir, cilvēka mēroga apziņa. Bet pēc tam, kā tu jau zini, viņam pieslēdzās galaktiskā apziņa, lai viņam palīdzētu izstrādāt nepieciešamo Gaismas daudzumu, lai nolīdzsvarotu tā laikmeta cilvēces tumšo pusi. Protams, cilvēka mazā apziņa ar to galā netiktu. Taču tā neizskatījās pēc kaut kā pieslēgšanās viņam. Process bija savstarpējs. Viņš atklāja savu būtību Dievišķās Gaismas ieplūšanai, tas ir, viņš atjaunoja saikni ar Visa Sākotni. Un tādā veidā tika galā ar savu uzdevumu. Tas nebija viegls ceļš. Un tieši tur slēpjas jēga frāzei: tavs prāts lai notiek, Tēvs. Tā bija pieslēgšanās Visa Sākotnei, piekrišana pieslēgumam, aicinājums pieslēgumam. Un tur, pie krusta, tas notika viņa ciešanu maksimālajā punktā, jo viņš cieta ne tikai no miesas ciešanām, viņš vēl cieta arī no tā laikmeta visas cilvēces tumšās puses ciešanām viņā. Un tās bija lielas ciešanas, kuras prasīja līdzsvarošanu ar Lielo Gaismu. Un tādejādi, nolaidies cilvēka formā, viņš iemantoja dieva īpašības. Un tas ir viņa lielais ceļš, kuru viņš parādīja cilvēkiem. To, ka cilvēkos ir ielikti lieli spēki, un viņi tādā veidā var attīstīties līdz dievības stāvoklim ar kvalitatīvu lēcienu.

Bet tas nozīmē, ka to pašu var izdarīt arī pa prieku ceļu?

Jā, protams. Bet kur tu atradīsi tik daudz prieka enerģijas? Cilvēce vairāk izstrādā ciešanu un baiļu, nekā prieka un mīlestības enerģijas. Tāpēc, ja cilvēce izstrādātu tik daudz prieka, cik viņa izstrādāja ciešanas Kristus laikmetā, tad varētu veikt to pašu ceļu, tikai otrādi. Nolīdzsvarot visu cilvēces prieku ar tumšu spēku un tādā veidā paplašināties līdz dievības stāvoklim no cilvēka formas.

Tu gribi teikt, ka tas būs Antikrista ceļš?

Jā. Kaut arī jums tas ir satricinājums. Jūs Antikristu iztēlojaties kā kādu briesmīgu cilvēku, bet tas, iespējams, būs pilnīgi valdzinošs cilvēks.

Tad viņš būs?

Tas ir atkarīgs no jums.

Tas ir, ja mēs visi kopā izvēlamies prieka ceļu, tad atnāks Antikrists?

Jā, spēku līdzsvarošanai. Ja atradīsies brīvprātīgais tādam ceļam. Taču visdrīzāk starp Tumsas spēkiem viņš neatradīsies.

Un tad, tādas Antikrista misijas rezultātā, dzims jauns tumšs dievs Kristus līmenī, galaktiskajā līmenī?

Jā.

Tāpēc Gaismas spēki pret to tā protestē?

Jā.

Bet kāpēc? Viņiem taču ir jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs pasaules līdzsvaram, ka tā viss ir iekārtots.

Viņi pilda savu uzdevumu gaismas pavairošanā. Tā ir viņu programma, un tālāk par programmu viņi nedarbojas un nedomā, kā uzskati tu. Viņiem nav izvēles brīvības, atšķirībā no cilvēka.

Pagaidi, bet kas tad notiks tālāk? Ir Kristus, pieņemsim, un dzims un celsies Antikrists? Viņi abi būs kā spēku noturēšanas centri, un kas būs tad?

Viņi sāks karot viens ar otru.

Gaišā hierarhija liek priekšā tieši to. Tāpēc viņi dara visu, lai nepieļautu tamlīdzīgu notikumu.

Bet tad, ja jau ir zināms kvalitatīva lēciena ceļš, tad pa to, tas ir, pa abiem šiem ceļiem var iet daudz cilvēku.

Jā. Un tur ir jēga. Būs jauna dievu civilizācija. Civilizācija, kuras katra būtība savienos sevī Kristu un Antikristu. Un uzturēs šo balansu līdzsvarā. Galaktisku logosu civilizācija.

Tātad arī visai mūsu pasaulei ir trīs ceļi: uzliesmot Gaismā, izklīst Tumsā vai attīstīties par augstākām Gaismas un Tumsas līdzsvara formām?

Jā, tu saprati.

Bet tad iznāk, ka, ja cilvēce ies pa Gaismas ceļu, tad agri vai vēlu atnāks Antikrists un nolīdzsvaros to ar Tumsas spēku? Tas ir, viss ir neizbēgami? Kur ir mūsu izvēles būtība? Un kā tad pasaule var uzliesmot, ja vienalga atnāks Antikrists?

Pasaule uzliesmos Gaismā, ja Antikrista misija neizdosies tādā mērā, kāda izdevās Kristus misija.

Iznāk, ka pašlaik priekšrocības ir Gaismai. Viņiem Ir Kristus, kurš notur Tumsas spēkus, un, kamēr neparādīsies Antikrists, Gaismai priekšrocības paliks, un Gaišā Hierarhija vedīs pasauli uz kolapsēšanos, uz uzliesmošanu Gaismā?

Jā, tā ir viņas misija.

Tieši tāpēc viņi izplata briesmīgus stāstus par Antikristu un viņa atnākšanu?

Bet tas, iespējams, būs patiešām briesmīgs periods cilvēcei, tāpēc ka Kristus-apziņas Gaismas līdzsvarošanai būs nepieciešams daudz Tumsas spēku, kuri tad arī var ieraut pasauli haosā un ciešanās.

Un tieši par to brīdina Gaismas spēki, Gaismas Hierarhija?

Jā.

Bet tad iznāk, ka, kamēr cilvēce cieš un viņas ciešanas līdzsvaro Kristus, tad arī Antikrists neatnāks?

Tā ir vēl viena Kristus-apziņas misija – turēt līdzsvaru un novērst Antikrista atnākšanu.

Un tieši tāpēc, ka cilvēce cieš, Antikrists arī nevar atnākt. Tāpēc ka pagaidām ir Gaismas un Tumsas līdzsvars.

Gaismas un Tumsas līdzsvars ir, tāpēc ka ir Kristus.

Bet, ja cilvēce ies pa prieka ceļu, tad Antikrista atnākšana ir neizbēgama. Iznāk, ka ciešanu ceļš ir labs?

Augstākajās pasaulēs nav vērtējumu un dalīšanas labajā un sliktajā. Ir mērķtiecīguma izvēle. Iznāk, ka konkrētais ceļš pašreizējā laikā dod maksimālu cilvēku dvēseļu atbrīvošanu no viņu formām un maksimālu viņu attīstību. Ciešanu ceļš ved pie formu saraušanas un dvēseļu atbrīvošanas, viņu pievienošanās Dievam un vienlaicīgi notur Antikrista atnākšanu. Tāda ir Gaismas Hierarhijas stratēģija.

Jā, bet pa ciešanu ceļu, kā tu teici, atbrīvojas tumšā, cilvēku ciešanu uzkrātā puse un pievienojas planētas tumšajai pusei.

Jā, taču turklāt galaktiskajā līmenī visas šīs ciešanas un negatīvu līdzsvaro Kristus-apziņas Gaisma, un atkal eksistē cilvēka forma līdz viņas kā formas dabiskajai miršanai.

Tāpēc arī tika radīta noslēgta sistēma ciešanu pasaulē, kad cilvēks nevar no tās tikt laukā, kamēr izcietīsies pilnā mērā?

Tu tam piešķir tikumiskus vērtējumus. Es jūs saprotu, jo zinu, kas ir ciešanas. Taču galaktiskajā līmenī tas viss ir vienkārši Dievišķās Es Esmu Klātbūtnes enerģiju riņķošanas īpašības, darbs pie jaunām enerģijas īpašībām.

Tad tomēr kādēļ ir karmas mehānisms? Iznāk, ka cilvēka dvēselei paskaidro, ka vajag izvēlēties ciešanu ceļu, un tas vedīs pie visaugstākās attīstītības. Bet patiesībā velk viņu uz ciešanu enerģijas izstrādāšanas ceļu, lai neatnāktu Antikrists?

Pamēģini vērtējumus nolikt malā. Katrai cilvēka dvēselei šo situāciju paskaidro. Izvēles brīvību neviens nav atcēlis. Bez jūsu izvēles nekas nevar piepildīties. Turklāt „iebrauktais”, tā teikt, ciešanu ceļš patiešām ved pie paplašināšanās. Katram cietējam nāves brīdī pieslēdz Kristus-apziņas Spēkus, un viņam notiek līdzsvarošana, un tādā veidā – lēcienveidīga attīstība. Tāpēc tu pirms iemiesojuma esi brīva izvēlēties divus ceļus. Vai tu meklēsi prieka ceļu un tādā veidā saglabāsi nepieciešamo prieka un mīlestības balansu uz planētas, bet tad tavas mirdzēšanas paaugstinājums pēcnāvē būs niecīgs, mazākā pakāpē. Un tas ir ceļš caur paradīzi – daudzu iemiesojumu ceļš, skaists, taču lēns. Un daudzi izvēlas tādu ceļu. Jeb tu iesi caur elli, caur ciešanām, kuras pēc nāves tiek atalgotas, pievienos tev tikpat daudz Gaismas, cik tu cieti, un tādejādi tu noiesi Kristus ceļu, taču mazākos mērogos, un tomēr lēcienveidīgi paaugstināsi savu apzināšanos. Daudzi izvēlas šo ceļu.

Bet tad iznāk, ka, ja cilvēces vairākums izvēlas šo ceļu, tad visai cilvēcei jau bija jāpaplašina sava apziņa ļoti stipri?

Tā arī notiek, jūs izdarāt stiprus lēcienus, salīdzinot ar cilvēces iedīgļa formu, kura eksistēja cilvēku civilizāciju rītausmā. Taču diemžēl rezultāts ir nenoturīgs.

Bet kā tad atlanti, kuri tika iznīcināti?

Viņi netika iznīcināti. Viņi paši sevi iznīcināja. Es par to arī runāju. Tas arī bija lēciens apziņas attīstībā, bet viņi nepareizi izmantoja savu spēku, iegūtu visas cilvēku rases attīstības rezultātā. Un viņu darbības, viņu eksperimenti ar savu maģisko enerģiju viņiem piesaistīja tās pašas kataklizmas, kuras notika uz planētas. Tā nebija atmaksa. Tas bija cēloņa-seku sakara likums. Viņi paši īstenoja savu likteni. Un Gaismas Spēki netraucēja šo īstenošanu, tāpēc ka saprata, ka tādā stāvoklī cilvēce eksistēt nevar. TĀPĒC KA TAS VED PIE PLANETĀRĀS FORMAS KRAHA. Un tikai mēģināja glābt tās dvēseles, kuras nepiedzīvoja savu maģisko spēju sekas. Un nodzēsa atmiņu par šiem iemiesojumiem nākamajās dzimšanās. Un visu nācās sākt no sākuma. Atkal tika iesēta cilvēku rase cilvēkveidīgā stāvoklī, kurai bija jāattīstās līdz dievu stāvoklim.

Un ko gan mums darīt?

Es nevaru tev ieteikt. Tā ir tava izvēle, visas cilvēces izvēle.

Taču maz ir to, kas grib Antikrista atnākšanu. Iznāk, ka vajag ciest un nevajag priecāties?

Ja runājam par tevi personīgi vai katru konkrētu cilvēku, tad tā ir viņa brīva izvēle: ciest vai priecāties. Pasaulē tiek uzturēts spēku balanss, citādi formu pasaule jau būtu sabrukusi. Bet, ja runājam par visas cilvēces likteni, tad tas ir sarežģīts daudzlīmeņu izvēles process. Šajā gadījumā vislabāk izvēlēties līdzsvara ceļu. Tad nebūs vajadzīgs Antikrists.

Ja visa cilvēce izvēlēsies līdzsvara ceļu un tiks ar to galā, tad nav vajadzīga Antikrista atnākšana? Bet kas tad notiks ar Kristu?

Viņš pabeigs savas misijas pildīšanu un izdarīs savu izvēli par tālāko attīstību. Bet pagaidām viņš nevar to izdarīt, tāpēc ka līdzīgi kolosam uztur jūsu pasaules līdzsvaru. Lai slava viņam par to.

Bet kādu ceļu izvēlies tu?

Protams, līdzsvara ceļu. Es esmu tādēļ, lai norādītu uz to.

Pateicos tev Gaismas-nesēj! Starp citu, ja tevi tā dēvē, tātad tu esi no Gaismas Hierarhijas?

Es biju no viņas, bet tagad es pārstāvu abas hierarhijas.

Tad, kas tas ir – Velns?

Tie ir tie spēki, kuri tur centrbēdzes spēkus.

Tu teici, ka Budam tu nodevi līdzsvara mācību. Kas pašlaik ir ar viņu?

Viņš attīsta sevī līdzsvaru tālāk. Jaunā līmenī. Viņa ceļš formu pasaulē vēl nav pabeigts.

Arī es pateicos tev, meklētāja, par patiesības meklējumiem.

 

SElena

 

http://praktikdelosvet.ru/chenneling/razgovor-s-lyutciferom/razgovor-s-lyutciferom-chast-66-khristos-i-antikhrist

Tulkoja Jānis Oppe