Tatjana Ševeļova - Par godu 100-gadei kopš Rērihu ģimenes ierašanās Karēlijā

16 06 14

Dārgie draugi!

Sirsnīgs jums sveiciens no Karēlijas, no Sortavalas pilsētas! Šogad mēs atzīmējam 100-gadi kopš lielo Rērihu ģimenes ierašanās Ziemeļu Pielādogā. Viņi pirmoreiz atbrauca šurp no Sanktpēterburgas 1916. gada decembrī un pēc tam kopš 1917. vasaras līdz pat 1919. gada vasarai dzīvoja Sortavalas pilsētā un tās apkaimēs. Tagadējos laikos Rērihu Ziemeļu Pielādoga piesaista lielā māksliniekā cienītājus no visas pasaules – Krievijas valsts kultūras vēstures kontekstā šī vieta ir līdzīga Puškina Mihailovskai un Tolstoja Jasnaja Poļanai. Jebkurā gadījumā, Karēlijas periods kļuva par vienu no lūzuma un noteicošajiem periodiem Rērihu liktenī: šeit viņi skaidri izdzirdēja Augstākās pasaules Aicinājumu – palīdzēja Karēlijas daba, nošķirtība un koncentrēšanās. Tas bija Aicinājums visai ģimenei: gan Helēnai Ivanovnai, par kuru Nikolajs Konstantinovičs rakstīja: “mana sieva Lada apskaidrojās visos mūsu ceļos. Viņa atrada Gara vadību un nostiprināja mūsu ceļu”, gan viņu dēliem – Jurijam un Svjatoslavam, kuri pirmoreiz iepazina Dabas svētos krāšņumus un visa notiekošā nozīmīgumu. No Karēlijas sākās lielais Rērihu Ceļš pa pasaules zemēm ar Lielo kultūras Misiju.

“Mīļš man ir šejienes novads. Manas klintis, meži, ezeri un sūnas. Daudz mundruma un patiesu zemes aicinājumu” – rakstīja mākslinieks, kad dzīvoja un radīja mūsu pasakainajā Ziemeļu Pielādogā. Šajās vietās mākslinieks radīja ap divsimt gleznu, kā arī uzrakstīja autobiogrāfisko garstāstu “Liesma”, lugu “Žēlsirdība” un lielāko daļu dzejoļu, kuri sastāda grāmatu “Цветы Мории” (“Morijas puķes”).

Aicinām visus interesentus apmeklēt šīs svētītās vietas!

Mēs esam sagatavojuši jums, dārgie draugi, divu dienu ekskursiju: “Pa Ziemeļu Pielādogas Rērihu vietām” – vienu dienu pa Sortavalas pilsētu un apkaimēm, kur dzīvoja un radīja Rērihi, un vienu dienu Valaamas salā, kur atrodas pazīstamais pareizticīgo Spaso-Preobraženskas vīriešu klosteris[1]. Rērihi ne reizi vien apmeklēja Valaamas salu – ir pazīstama N.K. Rēriha glezna “Svētā sala”, un uz salas, 1989. gada 9. maijā, vēl pirms klostera atkalatvēršanas, pie Valaamas Kultūras Nama, tika pacelts Rēriha Miera Karogs.

Mūsu kontakti:

Рериховский Культурный центр «Валаам», e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., tel. 8-(921)0139820 un Сортавальское турбюро, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., tel. 8-(814)304-74-81. Parasti no maija vidus līdz oktobrim uz Valaamas salu no Sortavalas ikdienu kursē tūristu transports. Uz tikšanos Karēlijā – brīnišķīgajā, apbrīnojamajā Ziemeļu Pielādogā!

Rērihu Kultūras centra “Valaam” priekšsēdētaja

Tatjana Ševeļova

Karēlija, 2016. marts

 

Pievienots 14.06.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/k-100-letiiu-priezda-semi-rerichov-v-kareliiu

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Валаамский монастырь (Tulk. piezīme)