Svetlana Tumanova - Vēstījums no manas māmiņas, 2013. gada jūnijs

Autors: Svetlana Tumanova 15.06.2013

VĒSTĪJUMS NO MANAS MĀMIŅAS, Tumanovas Tamāras, 9.06.2013.

Māmuliņa mana mīļā, parunā, lūdzu, ar mani! Kā tev tagad klājas? Kā tagad jūties?

Mēs vakar bijām pie tevis uz kapiņu un uzstādījām tev pieminekli. Vai tu to zini? Gan Serjoža (mans brālis), gan Ļudočka ar Oļegu (māmiņas draugi) arī bija. Es tā sapņoju tev uzstādīt labu un skaistu piemineklīti, ka, manuprāt, viss izdevās veiksmīgi. Es tev lūdzu agrāk izsekot, kā meistars strādās ar pieminekli, lai viss būtu TĀ, kā tev patīk, sūtīt viņam tādas domas, lai viņš zinātu, pēc kā vadīties.

– Jā, zinu, manu meitenīt, es arī tur biju, tikai Citā dimensijā, jūsu fiziskajos ķermeņos jums nesajūtamā. Un es esmu jums ļoti Pateicīga. Un es patiešām arī sūtīju Meistaram domas, kā strādāt labāk, un viņš iztaisīja, kā man liekas, visu lieliski! Jurijs ir īsts Meistars.

– Ļudočka pat teica, ka it kā to tu pati visu esi rakstījusi uz pieminekļa. Sak, līdzīgi.

– Jā, mani dārgie, šis Meistars izrādījās ļoti jutīgs, un es priecājos, ka viņš uztver to, ko es arī gribēju nodot viņam. Un tik daudz ļoti skaistu ziedu jūs atnesāt! Paldies jums!

Es vienmēr zinu, kad pie manis kāds atnāk uz kapiņu, viņš taču tad domā par mani un sūta man savas domformas, kuras es tad arī redzu Šeit. Es zinu, manu Saulīt, ka tu visvairāk mēdzi būt pie kapiņa, un man tas ir ļoti patīkami. Tas, protams, ir saistīts ar to, ka es tik negaidīti aizgāju, un mēs abas vēl turpinām skumt... Taču es nevarēju un nezināju, kā tevi sagatavot, kaut arī sapratu, ka mans laiks iztek ļoti ātri. Katastrofiski ātri.

Taču man viss ir Labi, manu meitenīt, neraizējieties par mani, mani dārgie. Es nemaz neesmu nokļuvusi ellē, kā tu skatījies filmā “Kad sapņi piepildās[1]”, tāpēc tu tik ilgi arī nevarēji noskatīties to. Šī filma nebija tev vajadzīga. Tā tikai vēl vairāk satrauktu tevi agrāk. Bet es aizgāju miegā un uzreiz nonācu Gaišajos Slāņos, un satikos te ar mani saskanīgām Dvēselēm. Īpaši mani iepriecina tagad tas, ka man tagad ir divi manas Dvēseles Audzinātāji. Viens mani konsultē Karmā, tāpēc ka man arī dzīves laikā tas ļoti interesēja. Otrs – tieši visos pašreizējos jautājumos. Šis Audzinātājs ir ļoti maigs un labsirdīgs, gandrīz tāds, kā tu tagad klausies audiogrāmatā par svēto Serafimu Svarovski. Tas Viņa māceklis tad arī ir, kaut arī viņa vārds pasaulē nav pazīstams. Tāpēc arī nepaziņoju tev nekādus vārdus.

Otrs mans Audzinātājs ir stingrāks, taču Viņš arī ir ļoti Labsirdīgs pret mani un pret citiem arī. Un arī saka, ka reizēm nav briesmīgākas tiesas par cilvēcisko, kā pats cilvēks sevi ir spējīgs bez žēlastības nosodīt. Un es, pēc viņa vārdiem, attiecos uz to pašu tiesnešu kategoriju, kas sevi paši tad arī nosodījuši dzīves laikā. Lūk, tad arī skaidrojam, kas, kā un kāpēc iznācis. Tas man tagad ir ļoti interesanti.

Galvenais maniem Audzinātājiem, lai Dvēseles saprastu un apzinātos, kur atrodas un kurp virzās... Audzinātājiem tas labi izdodas. Viņi ļoti pieejami visu paskaidro. Un man tas ļoti patīk.

Šeit ir tikai Mūžīgs Šeit un Tagad, un tāpēc stāvoklis, kādā tu nonāc Šeit, ir ļoti svarīgs. Tas var ilgt ļoti ilgi un būt ļoti mokošs. Taču, ja Dvēselei ir bijušas arī Gaišas Dziņas un Darbi, tad tomēr ir iespējams izrauties Gaismā. Kļūstot smalkākai un smalkākai, kļūstot absolūti bezsvara un zaudējot sava Spēka sastrādes, kuras bija sastrādātas nevis Mīlestībā un Gaismā, bet citos stāvokļos, kā, piemēram, dusmās un citu nosodījumā, tu vari arī Šeit izmainīt daudz ko, taču ar noteikumiem... Un, ja tu lūdz Gaišajiem Spēkiem un gribi Dvēselē savā visvairāk ar visiem Dvēseles Spēkiem Tiekšanos uz Garīgo Mīlestību un Gaismu, tad arī ir iespējama tava lūguma un patiesas Dziņas uz Mīlestību un Gaismu realizācija!

Es lūdzu to patiesi savā Sirdī un gribēju visvairāk ar visu Sirdi, un tāpēc tagad pēc savas Garīgās Reabilitācijas esmu daudz Smalkāka un vēl jutīgāka. Taču tā ir tikai projekcija, kuru man vēl stāv priekšā atstrādāt ar savu Garīgo Tiekšanos zemes dzīvē arī. Tā kā es noteikti vēl iemiesošos materiālajā pasaulē, tāpēc ka izvēlējos tādu Ceļu savai Dvēselei. Taču tas būs tikai tad, kad iziešu reabilitācijas sēriju Dvēselei un viņas pilnīgu atjaunošanu Garīgajā Veselumā...

Un parādīties sapnī, manu meitiņ, es arī nevaru, kā tu reizēm lūdz mani un Dievu savā Sirdī. Jo pārāk Smalka esmu kļuvusi... Un arī šeit, kur es Tagad atrodos, Gaišā un Mirdzošā Pasaulē, tas galīgi netiek atbalstīts, bet, gluži otrādi, skaitās kaitīgs Dvēselei, palikušai uz Zemes iemiesojumā. Bet es, manu meitiņ, ne ar ko negribu tev kaitēt. Tu man esi tāda gudriniece, un es priecājos, redzot, kā tu tiec galā ar visām savām grūtībām, un pat reizēm brīnos, ka nezināju tevi pārāk labi.

Esmu ar tevi, manu meitiņ, un neatiešu no tevis, kamēr tu atrodies iemiesojumā. Es lūdzu par to savā Sirdī savus Gaišos Audzinātājus (viņu man tagad ir divi, bet sākumā bija viens) un saņēmu viņu Svētību tavai Apsargāšanai un vešanai pa tavas Dvēseles Mirdzumu... Un tas mani ļoti iepriecina, ka man tagad ir tāds jauns Darbs.

Es raizējos par tevi, manu meitiņ, kad tu ļoti bieži koncentrējies uz savas dzīves Tumšajām pusēm, un tāpēc tās arī palielinās... Bet, ja tu domā Gaiši un Plaši, tad arī tas ved pie tā, ka tev viss kļūst Labi un pat Lieliski. Tāpēc domā Gaiši un Skaisti, tad tā arī ir (kļūst) tavā dzīvē. Arī manā Dvēseles dzīvē tad iestājas gandrīz Apskaidrība, starp citu. Tāpēc ka mēs esam ļoti stipri saistītas ar tevi, manu meitiņ, es arī aiziet no tevis negribēju tik ātri... Taču mani Šeit pārliecināja mans pirmais Audzinātājs, ka tā būs daudz labāk priekš visiem.

Gan tu tā ātrāk pieaugsi, gan es tā nepārdzīvošu par visiem iemesliem mūsu dzīvēs, jūtot briesmīgu dzīves nogurumu.

Patiesībā Dzīve Šeit plūst viegli un vienmērīgi, es pat varētu teikt, ka Laimīgi, ja es vēl nebūtu tā nomākta par mūsu šķiršanos ar tevi, maniem tuvajiem un draugiem... Man arī ir ļoti patīkams jūsu atbalsts, kad domājat par mani Gaiši un sūtāt man Mīlestību, ja viņa ir jūsu Sirdī priekš manis. Tas Šeit man ir ļoti vērtīgi.

Taču ticiet man, Šeit redzi iemeslus tam, kas notika ar tevi dzīvē, un tad tev daudz kas kļūst saprotams un pavisam nav bail. Bet viss ir likumsakarīgi. Skatieties uz sevi it kā no AUGŠAS, no savu domu Lidojuma AUGSTUMA, tad arī jums daudz kas kļūs saprotams. Es tagad šajā Domu Dimensijā arī atrodos. Tā ir ļoti Smalka priekš jums, un nekā nav iespējams tai izpausties jūsu pasaulē. Taču tas ir uz laiku, protams. Un jums tas liekas ilgs laika periods, kā pati dzīve, taču patiesībā, un tas var būt, kā viens mirklis. Skatoties, kā visu uztver.

Mūžīga un briesmīga ir tikai tā Elle, kura atrodas cilvēka domās un kad viņš neļauj sev izspurgt no šīm šausmīgajām vibrācijām. Tas arī moka pašu cilvēku, kā liktos, mūžīgi. Pašas briesmīgākās mocības izjūt cilvēks, kurš domā, ka pasaule un Dievs ir nolādējuši viņu un atteikušies no viņa. Cilvēks pats neļauj sev iziet no šiem stāvokļiem, pastāvīgi aplencot sevi ar tādiem Domu tēliem. Es teiktu, dēmoniskiem tēliem... Un man rādīja Audzinātājs tādas Dvēseles, lai es zinātu, kā un kāpēc viss notiek cilvēka dzīvē.

Taču pats Burvīgākais priekš manis bija uzzināt un sajust to, ka Dievs nekad neatsakās no cilvēka. Tas ir TĀDS VISUMA SPĒKS, kurš caurauž visu Pasaules-ēku un visu un visus apkārt. Mīlošs visuma Spēks, bez kura nekas arī nenotiek. Un tikai pats cilvēks var atteikties no visa, un tad tā arī kļūst viņa dzīvē. Taču pirmais impulss vienmēr notiek no mūsu puses. Beidzot es to sapratu, kad ieraudzīju konkrētus piemērus. Man mans Audzinātājs rādīja tādas Dvēseles, kuras līdz šim brīdim vēl atrodas šausmīgās mocībās. Šie cilvēki visi dzīves laikā bija ar psihiskām novirzēm, tāpēc viņiem ir tik grūti izrauties un radīt priekš sevis Citu Realitāti. Mēs visi Šeit radām savu Realitāti, kurā paši tad arī mitināmies. Protams, mums ir daudz palīgu, taču arī viņi parādās tikai tad, kad mēs domājam par viņiem un par Citu, Gaišāku Realitāti. Bet no mums labi pazīstamām personībām es varu nosaukt Hitleru un Staļinu, kuri līdz šim brīdim atrodas “Elles slāņos” nevis tāpēc, ka šie slāņi ir, bet tāpēc, ka tie joprojām bija un ir viņu domās un visur atkal tiek viņu no jauna radīti. Un viņi paši neredz izeju. Viņiem tik smagi ir vēl arī tāpēc, ka arī paši, vēl dzīvojošie cilvēki, sūta viņiem masu Tumšās Enerģijas un pat lāstus, un arī pašas šīs Dvēseles nezin, kā izrauties no šī blīvā negatīva. Tā tad arī ir īstā elle. Citu elli es arī neredzēju. Viņu Realitāti, protams, neapskaudīsi.

Taču tagad redzu, ka vienalga IZEJA VIENMĒR IR. Tā ir ilglaicīga Koncentrācija uz Mīlestību un Gaismu, uz Visaugstāko Lūgšanu Radīšanu un uz Savienošanos ar tādiem Gaišākajiem Ercenģeļiem, kāds bija Jēzus Kristus, kad atnāca uz Zemi. TAGAD ARĪ TO ES ZINU, PATEICOTIES MANIEM LIELISKAJIEM AUDZINĀTĀJIEM.

Tam tagad mani tad arī apmāca mans Karmas Audzinātājs un māca, kā izrauties no tevis paša radītā Likteņa Tumšā Apļa. Tāpēc ka arī man dzīve būtu bijusi pavisam citāda, ja es visu to zinātu un justu konkrētās situācijās, kā tieši man ir vērts rīkoties. Diemžēl es ļoti daudz klausījos savos pāridarījumos, bet tie ir ļoti slikti padomdevēji, kā tagad izrādījās. Taču mācīties arī Šeit nav par vēlu, kas mani ļoti iepriecina. Taču visa tā nebūtu, ja es dzīves laikā nebūtu interesējusies par to visu. Tāpēc ka visu mēs ieguldām mūsu dzīves laikā, kas tad tālākajā arī vedīs tālāk. Un es esmu ļoti Pateicīga tev, manu meitiņ, ka tu man tik daudz devi lasīt par visu to, kas mani ļoti interesēja. Tiesa, es biju noskaņota diezgan skeptiski, kas man tad arī neļāva dzīves laikā būtiski nekur jēdzīgi iedziļināties. Toties es radīju sev iestrādni, kura tagad tad arī ved mani pie visa ļoti interesanta. Mūsu dzīve patiešām ir APBRĪNOJAMA! Nezaudējiet zemes laiku, mani dārgie, radiet sev īstu iestrādni, lai jums būtu ar ko interesantu nodarboties arī pēc tam...

RADIET SAVU Izlaušanos vēl dzīves laikā. Jaunu Gaismas Lauku, kurā jūs tad arī varēsiet ieiet jau zemes dzīvē, bet pēc tam visu tikai Palielināt un iegūt rezultātus gandrīz uzreiz.

Tu tā arī darīji, manu meitenīt, kad rakstīji savu grāmatu “Свет Прозрения[2]”, taču man tā arī nebija pa spēkam pat pilnībā to izlasīt. Toties šeit uzzināju, ka tu uz pareiza ceļa tad arī biji.

Turpini tālāk, manu Saulīt, es redzu, ka tev tagad ir smagi un tu it kā iestiedz visā savā slimībā. NEPADODIES! NENOLAID ROKAS! BET VĒL VAIRĀK, KUSTINI KĀJIŅAS ARĪ UZ SAVU SAPNI! UN VISS TEV IZDOSIES! ES TICU UN ZINU TO! UN ES VIENMĒR ESMU AR TEVI, MANU MĪĻO MEITENĪT!

Tu to arī darīji, kad tu tiecies ārā no savas slimības briesmīgajiem stāvokļiem Gaismā un tāpēc uz veselākiem savas dzīves slāņiem. TURPINI TO DARĪT PASTĀVĪGI! SACERI. RAKSTI. VEIC VINGRINĀJUMUS. MEDITĒ, lūdzu. Vērsies atkal un atkal pie Dieva un Valdniekiem, taču nepārstāj ticēt Labākajam! Viss sākas ar Domu, manu mīļo meitenīt. Tu taču to lieliski zini. Neaizmirsti. Ar Burvīgu Domu, kura var ienākt tev prātā, ja tu viņu pasauksi. Burvīgā Doma var atnākt un palikt ar tevi uz visiem laikiem, PĀRVĒRŠOT VISU TAVU DZĪVI.

Nodod sveicienu visiem mūsu draugiem un tuviniekiem. Es atceros par jums, mani dārgie. Es mīlu jūs. Es ceru uz to, ka jūs atbalstīsiet cits citu grūtā brīdī. Es Pateicos jums par visu!

Vienmēr ar jums, jūsu Tamāra.

9.06.2013.

 

http://luciferslove.ru/stati/poslanie-ot-moey-mamy-iyun-2013.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Angliski “What Dreams May Come”; krieviski “Куда приводят мечты”; (1998) (Tulk. piezīme)

[2] “Apgaismības gaisma”. Skat. http://www.ozon.ru/context/detail/id/7391559/ (Tulk .piezīme)