Irina Akulova - Meditācijas derīgums: 10 neparasti efekti uz organismu, kurus pierāda jaunākie pētījumi

16 03 15 01

Dzīves virpulis dzen mūs stresā, informācijas lavīna noved domas haosā? Jūs meklējat “klusu ostu” un iespēju atslābināties? Pamēģiniet papraktizēt meditāciju.

Meditācijas derīgumu cilvēka organismam ir pierādījuši zinātnieki.

Tie, kuri praktizē meditāciju:

  • kļūst apzinātāki,
  • mierīgāki,
  • mazāk satraukti,
  • viņu prāts – disciplinēts,
  • domas pārstāj jaukties,
  • veselība atjaunojas,
  • dzīve sakārtojas.

Šajā rakstā jūs atradīsiet atbildi uz jautājumu, kādēļ regulāri praktizēt meditāciju, un atradīsiet tam pierādītus un zinātniski pamatotus iemeslus.

10 iemesli praktizēt meditāciju katru dienu

1. Atjauno smadzeņu šūnas

Hārvardas zinātnieki Sāras Lāzaras (Sara Lazar) vadībā veica sensacionālus pētījumus par apzinātu meditāciju 2011. gadā. Viņus interesēja jautājums: “Vai meditācija atjauno smadzeņu šūnas?”

Izmantojot magnētiskās rezonanses tomogrāfiju (MRT), Hārvardas pētnieki konstatēja, ka meditācija ietekmē izmaiņas smadzeņu pelēkajā vielā.

Tika dokumentētas smadzeņu fiziskas izmaiņas, pie kurām veda meditācija. Šim nolūkam zinātnieki savāca pārbaudāmo testa un kontroles grupas.

Pirmā grupa vidēji 27 minūtes diennaktī praktizēja meditāciju. Bet otrā – neklausījās ierakstus ar meditāciju un nepraktizēja to.

Pārbaudāmo MRT smadzeņu attēlus no abām grupām uzņēma pirms un pēc astoņu nedēļu perioda.

Kad kurss beidzās, testa grupas dalībnieki paziņoja par uzmanības uzlabošanos: viņu dzīvē par pastāvīgām parādībām kļuva apzinātas darbības un nevērtējoša uztvere.

Kontroles grupas rādītāji palika nemainīgi.

Pētījumi parādīja, ka:

  • meditācija atjauno smadzeņu šūnas,
  • palielina pelēkās vielas daudzumu,
  • ļauj smadzenēm palēnināt reakciju uz stresu,
  • uzlabo koncentrēšanos, spēju apmācīties un atmiņu.

16 03 15 02

“Meditācija – tā nav aiziešana. Meditācija – tā ir dzīves pieņemšana visā tās pilnībā ar mērķi pārveidot to dievišķās Patiesības augstākajai izpausmei šeit, uz Zemes.”

2. Pazemina sirds slimību risku

Šneiders, Grims, Rainforts (Schneider, Grim, Rainforth) un citi zinātnieki apskatīja 201 vīrieti un sievieti ar sirds išēmisko slimību.

Viņi tika sadalīti 2 grupās pēc transcedentās meditācijas programmas un pēc atveseļojošas izglītošanas programmas.

Pēc pieciem ar pusi gadiem transcedentās meditācijas grupa parādīja sirdslēkmju un infarktu riska samazināšanos par 48%.

16 03 15 03

3. Atjauno smadzenes

Citā amerikāņu pētījumā pētnieki Pagnoni un Cekis (Pagnoni, Cekic) ilgā laika periodā salīdzināja pelēko vielu smadzenēs 13 dzen-meditējošiem un 13 cilvēku grupai, kurai nebija nekāda sakara ar meditāciju.

Kaut arī pelēkās vielas koncentrācija smadzenēs līdz ar vecumu samazinās, pelēkās vielas daudzums 13 dzen-meditējošajiem palika nemainīgs.

16 03 15 04

4. Samazina nemieru, depresiju un sāpes

Gojals, Sings (Goyal, Singh) un citi zinātnieki izmeklēja 3015 dalībniekus apzinātās meditācijas programmās un konstatēja liecības par nemiera pazemināšanos, depresijas un sāpju samazināšanos.

Sk. arī Kā tikt galā ar depresiju?

Līdzīgus pētījumus veica neirobiologs Fadels Zeidans (Fadel Zeidan) ar savu komandu no ASV universitātes Wake Forest.

Medicīnas fakultātes studenti sastādīja dažādu smadzeņu rajonu aktivitātes shēmu ar tomogrāfa palīdzību.

Eksperimenta gaitā zinātnieki nolēma pārbaudīt, vai pēc smadzeņu aktivitātes noteiktā rajonā varēs ieraudzīt pārbaudāmo apzinātu attieksmi pret sāpēm.

Pētījuma dalībniekiem apdedzināja kāju ar karstu metāla stienīti, kamēr tomogrāfs skenēja viņu smadzenes.

Pēc pārbaudāmo atzinuma viņi izjuta nepatīkamas un sāpīgas sajūtas, un tomogrāfs nofiksēja aktivitāti atbilstošā smadzeņu rajonā.

Šo eksperimentu atkārtoja pēc tam, kad tā dalībnieki pabija 4-os 20 minūšu garos apzinātas meditācijas seansos.

Tagad pārbaudāmo smadzeņu aktivitāte atbilstošajā rajonā samazinājās tik tālu, ka tomogrāfs to nefiksēja.

Toties pieauga smadzeņu aktivitāte citos rajonos, kuri atbild par uzvedības kontroli un emociju apstrādi.

Tieši šie smadzeņu rajoni modelē sāpju sajūtu: pārbaudāmie juta mazākas sāpes nekā pirmajā reizē.

Sāpju apzināta uztvere arī samazinājās – par 40%, bet šīs sāpes pavadošās nepatīkamās sajūtas – par 57%.

Bet pārbaudāmie, kuri ilgu laiku bija praktizējuši meditāciju, paziņoja, ka sāpju līmenis ir samazinājies par 70% un ar tām saistītās nepatīkamās sajūtas – par 93%.

Neirobilogs Zeidans atzīmēja, ka ar apzinātas meditācijas palīdzību ir izdevies samazināt sāpes lielākā mērā, nekā izmantojot morfija un citu tradicionālu pretsāpju preparātu standarta devas.

16 03 15 05

5. Nostiprina imunitāti

Vairums slimību rodas saprātā. Tas neliecina par to, ka slimības nav reālas, bet tikai par to, ka no tām var izvairīties.

Sk. arī Slimība – tā ir dvēseles saruna ar cilvēku

Stress, miega trūkums un neprašana pārvaldīt emocijas – tas viss ietekmē jūsu ķermeni ne tikai psiholoģiskajā līmenī, bet arī fiziskajā.

Hārvardas medicīnas skolā veiktais pētījums parādīja, ka tiem, kuri praktizē jogu un meditāciju, ir uzlabojusies enerģijas izstrāde mitohondrija šūnās, kas uzlabo imunitāti un noturību pret stresiem.

16 03 15 06

„Ja praktizējam meditāciju katru dienu, mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu dzīves, iekšējās un ārējās, problēmas ir atrisinātas.” Šrī Činmojs

6. Aizpilda miega trūkumu

Ir zināms, ka meditācija palīdz sakārtot miegu, un pēc tam, kad jūs sāksiet meditēt, jūs varēsiet izgulēties mazākā laikā.

Pētījumā, kurš tika veikts Kentuki Universitātē, dalībniekus pārbaudīja pēc 4 rādītājiem: kontrole, snauda, meditācija un miega atņemšana plus meditācija.

Pētījums parādīja, ka meditācija kā minimumu nodrošina īslaicīgu uzlabošanos pat iesācējiem meditācijā.

Ilgi praktizējošiem, kuri meditācijā pavada ievērojamu laiku, vajadzība pēc miega ievērojami saīsinās, ja salīdzina ar cilvēkiem no tās pašas demogrāfiskās grupas, kuri nemeditē.

Mēs neapgalvojam, ka meditācija aizstās miegu vai kompensēs tā trūkumu. Taču jūs noteikti uzlabosiet sava miega kvalitāti.

16 03 15 07

7. Uzlabo elpošanu

Kādam tas var likties acīmredzams, bet daudzi cilvēki nesaprot elpošanas kvalitātes uzlabošanas nozīmīgumu.

Saskaņā ar Maslova (Maslow) vajadzību hierarhiju, jums ir fundamentālas vajadzības, kurām jātiek apmierinātām, lai jūs varētu progresēt.

Tā sākas ar fizioloģiskajām vajadzībām:

  • ēdienu,
  • ūdeni,
  • seksu,
  • miegu,
  • vajadzību iet uz tualeti,
  • un protams, ka elpošanu.

Vairumā meditāciju veidu jūs apzināti fokusējaties uz elpošanu, piepildāt savas plaušas ar gaisu.

Jo vairāk jūs to praktizējat, jo vairāk tas kļūst par jūsu neapzinātā daļu, kas ved pie labākas, dziļākas elpošanas.

Jo dziļāka elpa, jo labāk organisms piesātinās ar skābekli un jo lielāks ir dzīves ilgums.

16 03 15 08

8. Saasina taustes sajūtas

Bohumas Rūras Universitātes un Minhenes Ludviga Maksimiliana Universitātes pētnieki stādīja priekšā pētījumus ar pieredzējušiem dzen-mūkiem, kuri parādīja taustes uzlabošanos.

Lai novērtētu tausti kvantitatīvi, pētnieki ierobežoja tā saukto “diskriminācijas slieksni pēc diviem punktiem”.

Šis marķieris rāda, cik tālu vienam no otra ir jābūt diviem stimuliem, lai sadalītos kā divas atsevišķas sajūtas.

Pēc pirkstu meditācijas rādītāji uzlabojās par 17% no parastajiem.

Salīdzinājumam: taustes jutīgums vājredzīgiem ir no 15 līdz 25% augstāks nekā cilvēkiem ar normālu redzi, tāpēc ka viņi tausti izmanto tik intensīvi, lai tā aizstātu vizuālo informāciju.

Tātad meditācijas izraisītās izmaiņas ir salīdzināmas ar tām, kādas tiek sasniegtas intensīvā ilgtermiņa apmācībā.

16 03 15 09

9. Palīdz tikt galā ar stresu

Daudzi cilvēki uzskata, ka ir spējīgi darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Taču parasti tā nav taisnība.

Veikt vairākas lietas ir ļoti sarežģīti, ja tikai cilvēka smadzenēm nav neparasta struktūra vai ja tās nav bojātas!

Meditācijas mērķis ir fokusēšanās. Meditēt var koncentrējoties, vai elpojot, vai skaitot, vai vēl kaut kā.

Sk. arī Vienkārši soļi uz meditāciju. Prakse katrai dienai

Taču jebkurā gadījumā meditācija ved pie uzmanīgākas pieejas lietām dienu no dienas, kas paaugstina produktivitāti un ļauj izvairīties no nospiestības.

To ir pierādījuši Vašingtonas Universitātes un Arizonas Universitātes pētījumi.

Pētījuma sākotnējie rezultāti rādīja, vai meditācijas vai relaksācijas prakse uzlabot ofisa darbinieku spējas pildīt vairākus darbus uz datora vienlaicīgi efektīvāk vai ar mazāku sasprindzinājumu.

Divām cilvēku resursu personāla grupām piešķīra 8 nedēļas apzinātas meditācijas jeb ķermeņa atslābināšanas tehniku praksi, viņi saņēma arī stresa testu daudziem darbiem pirms un pēc prakses.

Trešā grupa – kontroles grupa, tās darbā neiejaucās 8 nedēļu laikā, taču to notestēja divas reizes; pirms un pēc šī perioda.

Rezultāti parādīja, ka uzdevuma izpildes laiks un kļūdas starp trīs grupām būtiski neatšķīrās.

Tomēr meditējošo grupa parādīja zemāku stresa līmeni un labāku atmiņu attiecībā un uzdevumiem, kurus viņi stādīja priekšā.

Viņi pārslēdzās no uzdevuma uz uzdevumu mazāk bieži un palika fokusēti uz vienu uzdevumu ilgāk.

16 03 15 10

10. Izveido sakarus ar iekšējo pasauli

Rakstnieks un aktīvists, kurša savu dzīvi veltījis izglītības sistēmas mainīšanai, Vils Stentons (Will Stanton) uzskata, ka meditācijai ir jāietilpst skolas programmā.

Savā grāmatā “Izglītības revolūcija” (“Education Revolution”) viņš cilvēcei piedāvā pilnīgi jaunu globālu izglītības modeli.

Ja katram bērnam būtu iespēja pievienoties apzināšanās okeānam, kurš iekļūst visā esošajā, vēlēšanās rīkoties ar citiem nepareizi izgaistu.

Meditācija caur pieredzi ļauj atklāt patiesību, kas mēs esam īstenībā.

Mūsdienu sabiedrības problēma ir tāda, ka mēs pastāvīgi bēgam no sevis un, tātad, no patiesības.

Mēs esam aizņemti ar darbu un sabiedriskajiem notikumiem, taču neveltām laiku, lai uzzinātu, kas mēs esam sevis dziļumā.

Vairums no mums mācās būt par kādu, kurš patiesībā neesi. Mēs apmācāmies piemēroties un ievērot sabiedrības normas, uzģērbt masku citu cilvēku priekšā. Mēs kļūstam ego vergi.

Mēs bēgam no sevis, un neizturam pat domu, lai noņemtu masku, pie kuras esam pieraduši. Tā mēs sevi nododam un ļaujam ego vadīt savu dzīvi.

Un kā tad, ja mēs no sevis nebēgtu? Un, ja mācītos būt mierā ar sevi no agra vecuma?

Ja skolā apmācītu meditācijai, bērni atklātu savas intereses, kaislīgas aizraušanās un radošo potenciālu.

Viņi tā neuztrauktos par savu “neuzticamību”, bet prastu dzīvot pašreizējā momentā tā vietā, lai mēģinātu sasniegt to vietu, kur viņu nav.

Vils Stentons apgalvo, ka meditācija viņam palīdzēja atrast dzīves jēgu. Ja nebūtu meditācijas, viņš nesekotu savai sirdij un nemēģinātu mainīt izglītības sistēmu.

Pēc rakstnieka vārdiem tieši meditācija viņu savieno ar pašām dziļākajām un asākajām viņa dvēseles skumjām un vērš uz dzīves mērķi.

Ja bērni regulāri praktizētu meditāciju, viņi nebūtu tā pakļauti stresam, nemieram un slimībām.

Viņi attīstītu stiprākas saiknes ar visu dzīvojošo, un viņu vajadzība sacensties ar vienaudžiem būtu mazāka.

Aktīvists tic, ka ir ārkārtīgi svarīgi bērniem iemācīt šo apzināšanās velti – meditāciju. Un viņš cer, ka reiz meditācijas prakse kļūs tikpat parasta, kā zobu tīrīšana.

Jo, lai iemācītos dzīvot mierā citam ar citu, sākumā mums taču ir jāsajūt, ka šī pasaule ir mūsu iekšienē.

16 03 15 11

“Ja katram astoņus gadus vecam bērnam iemācītu meditāciju, mēs likvidētu vardarbību pasaulē vienas paaudzes laikā.” Dalailama

Lai kādu meditācijas tehniku jūs neizvēlētos regulārai praksei, tā noteikti nesīs labumu.

Jūs kļūsiet mierīgāki, mundri, uzmanīgi, veseli un laimīgi. Un tie nav vienkārši vārdi, bet zinātnieku pierādīti fakti.

Protams, meditācija nav panaceja. Viss ir atkarīgs no jums, vai jūs esat gatavi veltīt sev dažas minūtes dienā savas paša dzīves uzlabošanai.

P.S. Bet jūs praktizējat meditāciju? Vai esat gatavi izmēģināt uz sevis tās dziedinošo efektu?

 16 03 23 11

Irina Akulova

Garīgā meklētāja un praktiķe, patīk pētīt pasauli un pilnveidoties. Jūtos kā “nirēja pēc vieduma pērles un rakstniece.

 

Pievienots 15.03.2016

http://journal.reincarnationics.com/polza-meditatsii/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe