LiLī - Par mīlestību

„Mīlestības sajūsma”

16 03 08 01

Mīlestība dod tika labo, maigumu, nenodod, nelauž, visu piedod, pieņem visus un visu, tic. Viņa var būt dziļa, patiesa, priecīga, dzīva, dzīvinoša, mierīga, aktīva, neapturama. Mīlestība ir viegla un neuzbāzīga, dziļa un visspēcīga, viņa var būt strautiņš, urdzošs mierā un harmonijā, bet var būt mutuļojoša kalnu upe, burzguļojot visā savā nesatricināmajā balsī. Mīlestība var būt ūdenskritums, kurš līst no bezdibenīgajām debesīm, var būt jūra ar mirdzošiem smaidiem un skanīgiem smiekliem. Mīlestība var būt okeāns – okeāns, kurš aicina uz neapturamo tāli. Neaptverama, bēdīga, starojoša, strauja, satraucoša, nomierinoša un ilgota, rotaļīga, visaptveroša, bez nosacījumiem, daudzšķautņaina.

Viss, ko mums dod Dievs, viss, ko viņš cilvēkam ir atklājis, devis sajust – viss ir viņa velte. Šī velte ir milzīga; cik daudz cilvēks ir ieguvis, sajūtot kaut vai vienu šīs Dievišķās mīlestības šķautni. Un cik daudz zaudējis, nododot viņu. Cik žēl, ka cilvēks varēja atļauties nodot šo dāvanu, nepieņemt to, neatpazinis, neizdzīvojis un nenobaudījis kaut vienu mazu šīs mīlestības gabaliņu.

Cilvēki it kā ar aizsietām acīm staigā viņai blakus un palaiž garām iespēju pieskarties viņai, pieskarties ar ieelpu, dvēseli, sirdi. Nelaiž šīs jūtas sevī, bīstas no tām, baidoties būt ievainojami, sargā sevi no neiepazītā, jaunā, nenoteiktā. Sirds šīs jūtas nelaiž sevī – kāpēc? Tāpēc ka viņa ir kļuvusi vienaldzīga. Kāpēc tas ir noticis? Kāpēc cilvēks atļāvās vienaldzību iemitināt savā sirdī? Kāpēc cilvēks nevar ielaist sevī mīlestības dzīvo trīsu strūklu sevī, viņam Dieva dāvinātu? Nevar vai negrib pamēģināt šīs ilgu pilnās, īstenās jūtas?

Cik nabadzīgs viņš kļūst, kad atgrūž, atsakās no iepazīšanās ar mīlestību. Un cik priecīgi viņam ir, kad šīs jūtas dzīvo viņa dvēselē; cik cilvēks ir bagāts un visspēcīgs, stiprs, harmonisks, vieds, drosmīgs, kad viņā dzīvo Dievišķais mīlestības zieds, kurš zied un izstaro gaismas enerģiju visur, lai kur viņš atrastos.

No tāda cilvēka klātbūtnes mainās telpa. Tā kļūst dzīva, un cilvēki, ieejot šajā telpā, attīrās. Ja katrs cilvēks sevī ielaidīs mīlestību, atklās viņu savā dvēselē un izstaros viņu ap sevi, cik pasakaina būs mūsu esības vieta! Un cik pateicīgs mums būs Dievs par tādu Zemes pārveidošanu, mūsu māju pārveidošanu. Cilvēki, iepazīstieties ar mīlestības jūtām, ielaidiet tās sevī, izstarojiet tās. Dāvājiet visiem gaismu!

Mēs mīlam jūs. Jūsu palīgi, Garīgie Skolotāji.

Vēstījumu pieņēma Lilī

2012.09.07

Avots: http://lili-d.ucoz.ru/

16 03 08 02

 

Pievienots 08.03.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/o-liubvi

Tulkoja Jānis Oppe