Pretenzijas grauj

Budisma filozofija saka, ka enerģijas zaudēšanas galvenais avots ir runa. Kristiešu reliģija saka: „Nav svarīgi, kas ieiet cilvēka mutē, galvenais, – kas iziet.” Daži šo izteikumu izmanto, lai attaisnotu savu barošanās stilu, kurš daudzējādā ziņā atgādina cūkas barošanos – „ēd, ko gribas un kas redzams”, turklāt ignorējot izteikuma otro daļu. Daudzi askēti un svētie gāja uz nošķirtām vietām, lai viņus nekas nepamudinātu piedalīties tukšās sarunās. Vēdās tukšas sarunas saucas „pradžalpa”. Un tieši tā ir viens no galvenajiem šķēršļiem garīgā un materiālā progresa ceļā. Pirmo novērtējumu cilvēkam mēs dodam pēc tā, kā viņš runā. Runa nosaka cilvēku.

Praktiski jebkuram cilvēkam, kurš interesējas par jogu, austrumu psiholoģiju un filozofiju, ir pazīstams viedā Patandžali vārds un viņa monumentālais darbs par jogu – „Joga-sutri”. Taču nav daudz to, kuri zina, ka pirmām kārtām viņš ir uzrakstījis ne mazāk izcilus darbus, veltītus runai un medicīnai: atbilstoši, „Patandžala-bhašja” un „Čaraka”. „Patandžala-bhašja”, būdama Panini gramatikas komentāru formā, māca, kā pareizi runāt un kā pareizi būvēt savu runu.

Eksistē ciešs sakars starp prātu un runu, prātu un ķermeni, prātu un dvēseli. Vesels ķermenis, vesels prāts un vesela runa rada harmonisku personību. Mūsdienu pētnieki ir parādījuši, ka kļūdas runā nav nejaušas. Tām ir dziļš sakars ar mentālo attīstītību. Stostīšanās un stomīšanās runā parādās tad, kad ir nopietni emocionāli traucējumi. Praktiski visas slimībās pēc savas dabas ir psihomātiskas.

Katram cilvēkam, kurš tiecas uz pilnību, ir jākļūst, pirmkārt, par ārstu, kurš ārstē savu ķermeni; otrkārt – par speciālistu gramatikā, kurš seko savai runai; treškārt – par filozofu, kurš attīra savu apziņu un apjēdz Absolūto patiesību.

Tāda cilvēka dzīvē nevar būt fizisku vājumu, vienaldzības pret pašizziņu un haotiskas runas. Tieši tādu cilvēku Patandžali sauca par jogu. Un, lai ar kādu jogas veidu, lai ar kādu garīgās prakses veidu cilvēks nenodarbotos, viss augstāk teiktais ir viņam piemērojams pilnā mērā.

No runas ir atkarīga veselība un materiālā labklājība. Un tas attiecas ne tikai uz garīgiem cilvēkiem, bet arī uz tiem, kuri grib gūt sekmes materiāli. Prasmi runāt un klausīties ļoti nopietni māca visās biznesa skolās. Pat kriminālajā pasaulē – lai paceltos bandītiskajā hierarhijā, vajag prast kontrolēt valodu. Tur ļoti uzsvērti tiek citēts Budas izteikums, ka ar vārdu var nogalināt cilvēku. Trīs dusmu minūtes var iznīcināt desmit gadu ilgu draudzību. Vārdi stipri nosaka mūsu karmu. Var desmit gadus nodarboties ar garīgo attīstību, labdarību, bet, apvainojot lielu personību, var visu pazaudēt visos līmeņos un degradēt uz zemākajām dzīvības formām.

No kurienes tas nāk? No apvainojumiem. Vēdiskā astroloģija saka, ka ēnas planēta Ketu atbild par apvainojumiem. Ketu – tā ir tāda planēta, kura ātri dod reakciju, bieži momentāni. Ketu dod arī atbrīvošanos. Taču negatīvā aspektā Viņa soda par apvainojumiem un necienīgu runu, ātri atņemot cilvēkam visu, ko viņš ir sasniedzis garīgajā un materiālajā plānā. Vēdiskajā civilizācijā katru cilvēku mācīja ļoti uzmanīgi sekot savai runai. Kamēr cilvēks nav sācis runāt, viņu ir grūti iepazīt.

„Muļķi no viedā var atšķirt, kad viņš sāks runāt.”

Runai piemīt ļoti stipra enerģija. Speciālisti, kuriem piemīt smalkā redzēšana, saka, ka cilvēki, kuri sazinās lamājoties, rupji un apvainojoši runā, noteiktā smalkā ķermeņa vietā uzreiz dabū melnu plankumu, kurš pēc gada, diviem var pāraugt vēža audzējā.

Runa – tā dzīvības spēka izpausme. Pats galvenais, kādēļ jums ir paredzēta valoda – tā ir lūgšanu, mantru lasīšana un tēmu, kuras tuvina Dievišķajam, apspriešana. Var arī pēc vajadzības apspriest praktiskas lietas, sazināties ar tuviniekiem. Taču galvenais – nepārcensties. Ajūrvēdā ir teikts, ka runa – tā ir prānas izpaušanās. Prāna – tas ir dzīvības spēks, Visuma enerģija. Jo vairāk prānas, jo veselīgāks, sekmīgāks, harizmātiskāks un harmoniskāks ir cilvēks. Tad, lūk, pirmām kārtām prāna tiek tērēta, kad cilvēks runā. Īpaši, kad kādu kritizē, nosoda, uzrāda pretenzijas, lamājas. Pēc statistikas 90% visu strīdu notiek tādēļ, ka mēs par kādu runājam sliktu. Vissekmīgākie ir tie cilvēki, kuri runā patīkami un prot kontrolēt savu runu. Bhagavat-Gitā ir teikts, ka runas askēzes būtība ir prasmē teikt patiesību ar patīkamiem vārdiem.

Cilvēki, kuri rupji sarunājas, visās hierarhijās ieņem pēdējās vietas. Tas attiecas arī uz valstīm kopumā. Pievērsiet uzmanību, ka valstis ar augstu runas kultūru ir sekmīgākas – Japāna, Vācija, un vispār visas valstis, kuras ietilpst lielajā astotniekā. Kaut gan pašlaik tur notiek kultūras izviršana, kura sevī ietver arī runas kultūras degradāciju. Un tas ietekmē gan ekonomiku, gan garīgo dzīvi kopumā. Austrumos cilvēks, kurš elementāri nevar kontrolēt savu runu, tiek uzskatīts par ļoti primitīvu, kaut arī viņš var būt profesors Rietumos.

Karmu nosaka mūsu runa. Ir svarīgi saprast – ja mēs kādu kritizējam, tad uzņemamies šī cilvēka negatīvo karmu un sliktās īpašības. Tā darbojas karmas likums. Un mēs ņemam arī tās personības, kuru cildinām, īpašības. Tāpēc vēdas vienmēr aicina runāt par Dievu un svētajiem un cildināt viņus. Tas ir pats vieglākais ceļš, lai iemantotu dievišķās īpašības. Tas ir, ja jūs gribat iegūt kaut kādas īpašības, jums pietiek palasīt par kādu svēto, kuram tās piemīt vai apspriest ar kādu viņa īpašības.

Ir sen pamanīts, ka mēs iegūstam tā cilvēka īpašības, par kuru domājam un attiecīgi runājam. Tāpēc pat rietumu psihologi iesaka domāt un runāt par sekmīgiem un harmoniskiem cilvēkiem.

Bet, jo vairāk mūsos ir egoisma un skaudības, jo grūtāk mums ir runāt par kādu labu. Mums ir jāmācās nevienu nekritizēt. Tas, kurš mūs kritizē, atdod mums savu pozitīvo karmu un paņem mūsu slikto. Tāpēc Vēdās vienmēr ir uzskatīts, ka tas ir labi, kad mūs kritizē.

Kā runa strādā ar mūsu karmu? „Mahabharatā” ir teikts – ja jūs kaut ko esat iecerējuši, kaut ko gribat izdarīt, nevienam par to nesakiet. Tikko jūs par to pasakāt, par 80% izmainās varbūtība, ka tas notiks, īpaši, ja jūs esat dalījušies ar skaudīgu, mantkārīgu cilvēku. Kāpēc cilvēki, kuri runā maz un pārdomāti, sasniedz vairāk? Viņi netērē enerģiju. Cits ar runu saistīts vienkāršs noteikums – ja mēs kādam esam izdarījuši labu un palielījušies ar to kāda priekšā, tad šajā momentā mēs zaudējam pozitīvo karmu un visus savas dievbijības augļus, kurus nopelnījām ar šo rīcību. Lielībnieki maz ko sasniedz. Tāpēc mums nekad nav jālielās ar saviem sasniegumiem, jo tajā brīdī mēs zaudējam visus augļus, kurus līdz tam nopelnījām.

„Māceklis pieiet pie meistara un jautā:

– Jūs iesākāt dzīvot ar atvērtu prātu (open mind). Bet tad viss prāts var aizlidot, vai ne tā?

– Tu vienkārši cieši aizver muti. Un viss būs labi.”

Domas nosaka runu, tāpēc ir svarīgi nedomāt slikti ne par vienu. Jo vairāk mums galvā ir haotisku domu, jo vairāk tās izpaužas valodā un jo vairāk juceklīga būs runa. Tas, kurš skaidri domā, tas skaidri runā.

Ir vēl viens līmenis – iemācīties nepieņemt kritiku. Viena no prāta īpašībām ir tā, ka viņš spēj sevi attaisnot jebkurā stāvoklī. Jo zemāks cilvēka līmenis, jo vairāk attaisnojumu jūs no viņa dzirdat. Pat izdarījis pašu nekrietnāko noziegumu, tāds cilvēks nesarkstot attaisno sevi. Vienu no galvenajiem personas, kura atrodas augstā attīstītības līmenī, rādītājiem nosaka tas, ka viņa mierīgi uzklausa kritiku pret sevi.

 

Saprātīgas runas likumi

Alā meditē trīs jogi. Pēkšņi viņi izdzird kaut kādu skaņu, kura nāk no dzīvnieka. Viens jogs saka – Tas bija āzis. Paiet gads. Otrais jogs atbild: – Nē, tā bija govs. Paiet vēl viens gads. Trešais jogs saka: – Ja jūs nepārtrauksiet strīdu, es jūs pametīšu.

Pirmais saprātīgas runas likums – pirms teikt kaut ko asu, aizskaitiet līdz 10. Tas var likties muļķīgi. No sākuma mēs diez vai spēsim aizskaitīt līdz 3. Bet no otras pus, ja jūs atbildēsiet pēc nelielas pauzes, tad jūsu atbilde būs daudz saprātīgāka, tāpēc ka pirmais, kas nāk prātā, kad jūs kritizē – tā ir vēlēšanās attaisnoties un asi atbildēt. Tāpēc iemācieties 5-10 sekundes domāt, pirms atbildat. Turklāt bez visa cita – tas noņems nevajadzīgu emociju kvēli. Cilvēks, kurš nodarbojas ar pašrealizēšanos, runā ļoti maz un pārdomāti. Dažu diženo cilvēku dzīves aprakstos ir teikts, ka viņi nekad nav uzreiz atbildējuši uz apsūdzībām un vispār centušies neko nerunāt dusmās. Viņi sarunu atlika uz citu dienu vai vispār līdz tam brīdim, kamēr kaislības nenomierināsies. Jo zināja – kamēr dusmas un sapīkums ietekmē viņu runu, sekas būs bēdīgas, bet reizēm vienkārši graujošas.

Otrais saprātīgas runas likums – nevajag krist galējībās. Dievs izpaužas sīkumos, bet Sātans – galējībās. Nevajadzētu dot solījumu – „Būšu mēms kā zivs”. Īpaši, ja pēc savas dabas jūs esat spilgts ekstraverts, tad jums tas var tikai kaitēt. Ja jūsu psihofiziskā daba ir tāda, ka jums ir daudz jārunā, tad runājiet tā, lai jūs un apkārtējie no tā saņemtu labumu. Tāpēc esiet atklāti un labvēlīgi, un galvenais – dzīvojiet apzināti. Ir svarīgi atcerēties, ka mūsu līmeni nosaka sīka, nenozīmīga rīcība – kā mēs esam reaģējuši uz rupjību veikalā, kādas emocijas mūs sāk pārpildīt, kad mūs „nepelnīti” kritizē utt.

 

Trīs runas līmeņi

Cilvēkam augstā garīgā līmenī, labsirdībā, kam kaut ko par kādu runā sliktu, vai viņš kaut ko apgānošu ir ieraudzījis vai izdzirdējis, var pat fiziski kļūt slikti. Viņam var rasties sajūta, ka viņš ir apliets ar netīrumiem. Tāds cilvēks vienmēr saka taisnību patīkamos vārdos. Apzināti saka katru vārdu, un katrs vārds ienes harmoniju šajā pasaulē. Runā ir daudz nevainīga humora, bieži pašam par sevi. Tādi cilvēki praktiski vienmēr ir veseli un laimīgi.

Cilvēki kaislībā ir ļoti jutīgi pret kritiku savā virzienā, viņi ļoti labprāt var stundām runāt par tēmām, kuras saistītas ar seksu, naudu, ekonomisko labklājību, pirkumu apspriešanu, stāstīt par sevi labo, indīgi apspriest kādu utt. Viņi parasti runā ātri. Humors parasti ir banāls, saistīts ar seksu. Parasti, sarunas sākumā viņi jūt lielu apmierinājumu un pacēlumu, bet pēc tādām sarunām tukšumu un riebumu. Un, jo augstāks ir apziņas līmenis, jo spēcīgāka ir šī sajūta. Tāds runas stils ved pie degradācijas visos līmeņos.

Tie, kuri ir gara tumsībā, atšķiras ar to, ka viņu runa ir pilna ar apvainojumiem, pretenzijām, nosodījumiem, draudiem, necenzētiem vārdiem utt. Visi vārdi ir dusmu un naida piesātināti. Kad tāds cilvēks atver muti, rodas iespaids, ka istabu piepilda nepatīkama smaka. Tāpēc, ja tādam cilvēkam saka kaut ko labu par kādu, viņš var saslimt. Tādi cilvēki, kā likums, paši apzināti vai neapzināti provocē citus, mēģinot izraisīt viņos dusmu, aizkaitinājuma, aizvainojuma, skaudības enerģiju, jo uz šo vilni viņi ir noskaņoti un barojas ar šīm zemākajām graujošajām emocijām. Humors viņiem ir „melns”, pilns ar ņirgāšanos un prieku par citu bēdām. Viņi ir ilūzijā no sākuma līdz beigām. Tādus Visums ārstē ar smagiem likteņa sitieniem un slimībām. Viņiem ātri attīstās psihiskas slimības. Viņiem nevar pat atrasties blakus, un kur nu vēl vairāk ar viņiem kontaktēties. Parasti reti var sastapt cilvēku, kurš pastāvīgi atrodas tikai vienā līmenī. Biežāk ir satopami jaukti tipi, vai cilvēka tips var diezgan ātri mainīties.

Tas ir atkarīgs no:

1) Sabiedrības, kuru mēs izvēlamies – darbā, atpūtā. Piemēram, sākuši kontaktēties ar kaislīgu cilvēku, mēs pēc dažām minūtēm varam konstatēt, ka esam aktīvi ievilkti politiķu apspriešanā. Kaut arī pirms 10 minūtēm mēs par viņiem nedomājām.

2) Vietas. Piemēram, kazino, naktsklubos, pie alus bodītēm, narkomānu zaņķī. Garīgu tēmu apspriešanu ir grūti iedomāties. Ja vieta ir piesātināta ar kaisli un gara tumsību, tad tur skanošā runa būs atbilstoša.

3) Laika. Piemēram, no 21:00 līdz 02:00 – tas ir gara tumsības laiks, tāpēc tieši šajā laikā gribas aiziet uz negarīgu vietu, noskatīties negarīgu filmu, parunāt par negarīgām, labākajā gadījumā par kaislīgām tēmām. Rīts gudrāks par vakaru – tā ir tautas gudrība. Sen ir pamanīts, ka to, ko esi teicis vakarā un īpaši, ja esi pieņēmis kaut kādus lēmumus, tad no rīta nožēlo vai, kā minimums, redzi citā gaismā. Tāpēc sekošana vienkāršam likumam – nekad nepieņemt lēmumus vakarā un vispār pēc iespējas mazāk runāt šajā laikā – padarīs mūsu dzīvi ievērojami laimīgāku un atbrīvos no daudzām problēmām un nelaimēm. Nav nejauši, ka dabā šajā laikā viss guļ. Jūs kādreiz esat dzirdējuši dziedam putnus šajā laikā?

Nedēļas beigās var veikt testu – kāda runa dominēja nedēļas laikā. Ja labsirdībā, tad viegli būs pamanīt, kā harmonija un laime ienāk mūsu dzīvē. Ja kaislībā un īpaši gara tumsībā, tad vienīgais rezultāts būs slimības, depresija un nelaimes.

Svarīgs likums – atbrīvoties no pretenzijām.

Pirmais solis uz mīlestību – tā ir pateicība.

Šajā pasaulē maz ir to, kas kādam pateicas. Galvenokārt visi izsaka pretenzijas – vai nu slēptā, vai arī tiešā formā. Taču ir svarīgi saprast – ja mēs kādam nepateicamies, tātad sākam kritizēt, izteikt pretenzijas, pat ne vienmēr to apzinoties. Kalpošana – tā nav tikai kaut kāda fiziska palīdzība, pirmkārt tas nozīmē – palīdzēt cilvēkam attīstīt Dieva apzināšanos, uzdāvināt savu mīlestību, tuvināt cilvēku Dievišķajam.

Viss, ko mēs darām bez mīlestības, nes tikai nelaimes un postījumus, lai cik cēli tas arēji neizskatītos. Skolotāji māca, ka katru sekundi mēs vai nu tuvojamies Dievam, vai arī attālināmies no Viņa. Katra situācija – tā ir mācība. Un vajag pateikties Dievam par mums sūtīto situāciju. Augstais Dievs ir Vislabestīgs (Всеблагой) un katru sekundi Viņš vēl mums tikai labu. Katra sekunde ir vērsta jūsu apmācībai.

Tikko kā mums parādās pretenzijas, mūsu sirds centrs bloķējas. Pašas biežākās pretenzijas – pret likteni, pret apkārtējiem, neapmierinātība ar sevi un pasauli. Pretenzijas izpaužas ne tikai vārdos, bet pirmkārt domās, tonī, saziņas stilā un attieksmē pret dzīvi. Katra situācija mums tiek dota, lai mēs strādātu ar sevi. Jo mazāk harmoniski mēs esam, jo vairāk sasprindzināti un jo bargākas mācības mēs saņemam. Bet tikko kā mums rodas patīkamas situācijas – notiek atslābināšanās, un tātad šī situācija ātri atrisināsies.

Ajūrvēda saka, ka jūs nespēsiet atbrīvoties no slimības, ja jūs to nepieņemat. Tas ir pirmais solis uz izārstēšanos un jebkuras problēmas atrisināšanu – pilnīgi pieņemt iekšienē, kā Dieva žēlastību, šo slimību un nelaimi, bet ārējā plānā vajag pielikt visus spēkus, lai to atrisinātu. Ja mēs situāciju nepieņemam, tad 90% mūsu enerģijas aizies tās „pārdzīvošanai”. Mūsu organisms var tikt galā ar jebkuru slimību. Mēs varam tikt galā arī ar jebkuru situāciju un iziet no tās kā uzvarētāji. Ja mums tiek dots kaut kāds pārdzīvojums, tātad mēs varam to izturēt. Dievs pārbaudījumus pāri spēkiem nedod. Pretenziju vietā mums ir jāpierod visiem pateikties. Pretenzijas – tas ir pirmais solis pie slimībām un nelaimēm.

Jums ir jāseko, cik jums ir pateicības un cik pretenziju pret apkārtējiem. Jūs konstatēsiet, ka bieži jums vairāk ir pretenziju nekā pateicības. Pretenzijas nāk no prāta un maldīgā ego.

Jebkurām mūsu pretenzijām ir destruktīva daba, tās paņem mūsu enerģiju un aizver mūsu sirdi. Patiesa pazemība izpaužas ar to, ka mēs pieņemam jebkuru situāciju. Daudzi pazemību saprot kā kaut ko ārišķīgu: kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru[1]. Tas attiecas uz iekšējo stāvokli. Mēs pieņemam jebkuru likteņa dāvanu, lai kāda tā nebūtu.

Vēlams pēc iespējas biežāk atkārtot prātā vai vēl labāk balsī: „Viss ir Dieva mīlestība.”

Cilvēkiem, kuri atkārtoja šo frāzi, mainījās sejas izteiksme, viņi kļuva maigāki, zuda sažņaugumi ķermenī, un kopumā viņi kļuva laimīgāki un veselāki. Pamēģiniet, tas darbojas!

Ja mūsu zemapziņa būs noskaņota uztvert, redzēt visā Augstāko Gribu – tas ātri aizvedīs mūs pie pilnības.

VISU LABU!!!

LAI JUMS VISI LABUMI!!!

MIERU JŪSU MĀJAI!!!

Ar cieņu un mīlestību GAĻINA

 

Avots: http://www.bleckt.com/publication/articles/1724.html#

Izsūtīts 29.01.2016

Sanata Kumaras vietnes vēstkopa

Autors Natālija Koteļņikova

e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Mateja evaņģēlijs 5:39. (Tulk. piezīme)