Borisa Grebenščikova 15 viedas domas

15 09 11Žurnāla GQ krievu versija 2015. gada 8. septembrī bija noorganizējusi balvu „Gada cilvēks” pasniegšanas ceremoniju. Pēc izdevuma versijas par gada mūziķi kļuva „Akvarium” līderis Boriss Grebenščikovs. Attieksme pret viņu ir kā pret Indiju: kādam viņš ļoti patīk, bet kāds pret viņu attiecas piesardzīgi. Daudzi viņu uzskata par mūsdienu sūfiju un garīgo skolotāju. BG sniedz daudz interviju un dalās ar savām domām un pasaules uzskatu.

 

Kad pārstāsi labot citus cilvēkus un sāksi labot sevi, tu sapratīsi, kad nav nekādu problēmu. Katram ir tikai tās problēmas, kuras viņam piegādā viņa paša apziņa.

 

Mēs ar vārdu „mīlestība” parasti saprotam „sagrābt viņu īpašumā un apēst, un ieslodzīt viņu šajā kastē”. Bet mīlestība ir nevis jāiesloga, bet otrādi – jāver vaļā. Mīlestība – tas ir nevis piesiet pie sevis, bet laist brīvībā.

 

Pielūdzējas? Viņu kļūst arvien mazāk. Es jau esmu kļuvis kā Krilova piemineklis. Kādu tieksmi var just pret pravieti Mozu, piemēram?

 

– Skaitlis 50 ir smagāks par 40?

– No mana redzes viedokļa, nē. Esmu mācījies matemātiku un varu skaidri teikt: visi skaitļi ir vienādi.

 

Vārds „problēma” ir ļoti bīstams. Mēs sakām „problēma”, apzīmējot to, kas it ļoti sarežģīts, nepatīkams un neatrisināms. Bet, ja šai pašai „problēmai” pieejam, kad esam veselīgas enerģijas pilni, tā vairs nebūs problēma, bet uzdevums, kuru risināt būs aizraujoša lieta.

 

Ja baidies zaudēt, tad tu vēl vienkārši neesi sevi atradis. Tiklīdz atradīsi – nomierināsies, tāpēc ka dzīve ir iekārtota tā, ka mums nepieder nekas, ko var zaudēt. Zaglis lien kabatā, vecums zog skaistumu, slimības – cilvēkus, pat zvaigznes slēpjas aiz mākoņiem, bet mēs esam tik bezspēcīgi ar visiem saviem cietumiem, likumiem, krēmiem, mikstūrām un teleskopiem. Mēdz būt, ka bagātības atgriežas, cilvēki atkal atver acis, un debesis skaidrojas, taču īpašuma tiesības ir iluzoras. Dzīve ir vienkārša un skaista – tā neuzliek nekādus pienākumus, un tai nav parādu. Dzīve nonēsājas kā zābaks: jo ilgāk, jo ērtāk. Varbūt no malas izskatās sliktāk, bet iekšā viss ir lieliski.

 

– Bet kad jūs pēdējo reizi kādam esat palīdzējis?

– Bet jūs esat lasījis tādu grāmatu kā Bībele? Cik es atceros, tās galvenais varonis māca mums apmēram sekojošo: lai tava kreisā roka nezina, ko dara labā. Kas tulkojumā krievu valodā nozīmē: ja tu kaut ko dari – klusē par to. Citādi tava palīdzība reducējas uz nulli.

 

Mīlestība ir triku meistars, kurš cilvēku velk ārā no viņa paša cepures.

 

– Bet jūs nodarbojaties ar kaut kādu speciālu karmas attīrīšanas praksi?

– Zināt, tas man galīgi nav prātā, droši vien, kā, domāju, katram normālam cilvēkam. Ir dzīvē pakāpes, kad nepieciešama attīrīšanās, bet, kad ar to vairāk vai mazāk priekš sevis kādā brīdī tiec skaidrībā, saproti, ka tu vari vai nu aiziet klosterī attīrīties, vai arī turpināt nodarboties ar ikdienas darbu, kaut ko darīt. Jo, ja visi tīrīs karmu, kas remontēs ceļus? Pēc idejas, vajag savietot, lai ceļu remonts būtu karmas attīrīšana vai dziesmu dziedāšana būtu karmas attīrīšana, lūk, es tad arī mēģinu to darīt. Atteikties no savas tiešās darbošanās es netaisos. Labāk lai es nomirstu neattīrīts, toties es kaut ko izdarīšu.

 

– Vai jūsu dzīvē ir bijis brīdis, kad jūs apzinājāties – tā, tagad es esmu īsts vīrietis?

– Zināt, man ir absolūti vienalga, vai esmu vīrietis, meitietis vai augs. Absolūti. Zināt, kāpēc? Tāpēc, ka man sev neko nevajag pierādīt. Es ļoti mīlu mūziku. Es daudz visu ko mīlu, bet mūziku konkrēti. Un, kad es kaut kādi esmu saistīts ar mūziku, es viņā izšķīstu. Un tur nav ne vīrišķā, ne sievišķā, nekāda sākuma. Manis nav. Bet, kad tevis nav, pierādīt taču nav ko. Es varbūt pateikšu šausmīgu lietu, bet vīriešiem, kuri lepojas tikai ar to, ka viņi ir vīrieši, vienkārši vairāk nav ar ko lepoties.

 

– Jūs kaut kā līdz ar gadiem esat mainījies? Vai jūs varētu teikt, ka agrāk bijāt labāks, tīrāks?

– Nē, nevarētu. Es neesmu mainījies. Es labāk saprotu, ko es gribu, un labāk zinu, kā to sasniegt. Bet tas, ko es gribu, ir tikpat nesasniedzams. Tā ir pilnība. Ir sens princips: „Dzīvot ātri, mirt jaunam”. Tāds rokenrollisks. Mirt jaunam nenozīmē mirt agrā vecumā. Var mirt jauns 98 gadu vecumā. Vecums – tas ir tad, ka cilvēks zaudē interesi par dzīvi, kad uztvere ir aizmiglota. Cilvēkam ir jābūt viedam, bet ne vecam.

 

– Pret kādām lietām vajag attiekties ar humoru?

– Pret visām lietām. Viss, kas neiztur humora sajūtu, pat nav tā vērts, lai ar to nodarbotos.

 

– Kur jūs smeļaties iedvesmu?

– Iedvesma nav ūdens, to nevar smelt. Ja atbrīvo vietu galvā, tā atnāks. Noslēpums ir tāds – sēsties un strādāt, un strādāt vairāk. Tad būs iedvesma. Tā atnāk, kad tu tai esi gatavs.

 

Man ir interesanti spēlēt mūziku, kura mani pilnīgi iekaro. Bet atkārtot kaut ko reiz izdarīto kopā ar tiem, ar ko tas bija izdarīts, lai izdabātu publikai, ir šaubīga lieta. Tas ir tas pats, kā teikt savai sievai: „Tu stundas divas atpūties, bet es pagaidām aiziešu pamīlēties ar savu iepriekšējo sievu.”

 

Žurnālists Grebenščikovam:

– Kultūras trūkums arī ir kultūra.

Grebenščikovs atbild:

– Kā tad, naudas trūkums – arī ir nauda?!

 

No vēstkopas „AdMe.ru” laidiena 2015-09-09

Oriģināls AdMe.ru

 

http://subscribe.ru/digest/style/art/n2059296979.html

Tulkoja Jānis Oppe