Ķermeņa šūniņu modināšana

Vairums ķermeņa šūnu ir aizmigušas. Ja izdotos viņas pamodināt, ķermenis kļūtu mirdzošs un lidojošs. Koncentrējot domas uz noteiktiem orgāniem, viņu šūnas aktivizējas, piesātinoties ar psihisko enerģiju. Katra šūniņa ir elektriska baterija un ugunīgās enerģijas akumulators, tas ir, var gan atdot, gan uzkrāt enerģiju. Pamodināt šūniņas dzīvei var, koncentrējoties uz jebkuru ķermeņa daļu. Taču, lai neizjauktu viņa līdzsvaru, ir jākoncentrējas uz visu ķermeni, sākot ar kāju pirkstiem un ceļoties arvien augstāk un augstāk līdz pat pakausim.

Rezultātus var pamanīt uzreiz pēc visa ķermeņa paaugstinātas pulsācijas sajūtas, pēc miegainības stāvokļa vai fiziska noguruma pazušanas, ja tādi bija, pēc vispārēja dzīvīguma pacelšanās. Šī parādība uzreiz atspoguļojas smalkajā ķermenī, un kļūst iespējami lidojumi tajā. Notiek it kā fiziskā ķermeņa atdalīšanās no smalkā, pateicoties psihiskās enerģijas pastiprinājumam un aktivizācijai. Ja šo vingrinājumu veic pastāvīgi un ilgstoši, samazinās slimību iespējamība un palēninās vecuma iestāšanās.

Var pamanīt, kā, saspringstot psihiskajai enerģijai, seja kļūst jaunāka pat bez jebkādiem vingrinājumiem, bet apzināti vingrinoties šūnu modināšanā, jaunāks kļūst viss ķermenis, atvirzās viņa vecums un tiek novērstas slimības. Tāpat kā visā, šeit vajadzīgs pakāpeniskums un plānveidīgums, lai izvairītos no nevēlamām sekām. Šie vingrinājumi aizdzen miegu, taču, ja pārstājam gulēt – kaitējums ir neizbēgams.

Tiek izsaukti izpausties arī katras šūniņas rezerves krājumi, un, tos iztērējot, var zaudēt šos krājumus, tik vajadzīgus visiem dzīves gadījumiem. No otras puses, šūniņu enerģija pastiprinās domas magnētiskā iedarbībā. Visā ķermenī jūtama pastiprināta pulsācija, tieši tāda pati kā muskuļos saspringtā darbā. Šī pulsācija un siltums ir rādītājs tam, ka šūniņas ir sākušas mosties. Viņas atkal aizmigs, ja neuzturēs viņas nomoda stāvoklī.

Ja koncentrējas tikai uz kādu vienu ķermeņa orgānu, bez vajadzības un iemesla, ko izsauc, piemēram, viņu slimība, tad tādā veidā var izjaukt fiziskā apvalka vispārīgo līdzsvaru. Tāpēc atsevišķa koncentrēšanās tiek veikt tikai slimības gadījumā, bet uz visu ķermeni tā ir pieļaujama bez kaitējuma. Protams, pie tam notiek ne tikai ķermeņa apgaismošana, bet arī padarīšana par smalkāku.

15 02 20 01

N.K. Rērihs. Pir-Pandžal, 1925. g.

Šūniņa, uzlādēta ar pietiekošu psihiskās enerģijas daudzumu, sāk mirdzēt. Ķermenim, tādā veidā uzlādētam ar enerģiju, samazinās svars. Sēdēšana un iešana pa ūdeni, un iešana pa uguni, vai prasme turēt uz plaukstas nokaitētu ogli, iespējama tikai tad, kad šūniņas ir kaismīgi piesātinātas ar Uguni. Mirdz ķermenis jogam, kurš sēž uz ūdens vai paceļas gaisā, vai iet pa nokaitētām oglēm.

Slimība ir elektriskā līdzsvara traucējums saslimušajā orgānā. Pašārstēšanās būtība ir tā atjaunošanā. Koncentrējoties uz saslimušajiem audiem tiek nosūtīta pastiprināta psihiskās enerģijas plūsma, un pēc kāda laika līdzsvars atjaunojas.

Hroniskās slimības slikti padodas vai arī pavisam nepadodas ārstēšanai divu iemeslu dēļ: ja šūniņas jau ir nedzīvas, viņas atjaunot vai atdzīvināt nav iespējams, tāpat kā nevar padarīt veselu nedzīvu zobu; otrs iemesls ir tāds, ka ilgstošs līdzsvars prasa vai nu ilgstošu ārstēšanu, vai arī īslaicīgu, bet spēcīgu Uguns plūsmu, ko spēj ne katra apziņa. Nākošajā rasē cilvēki pratīs atdzīvināt nedzīvus audus un pat audzēt jaunus zobus.

Taču tas pagaidām ir tālu. Ceļš pie varenības un varas pār ķermeni ir ilgs, bet vienmēr ir jāatceras, ka viss ir sasniedzams, un laika elementam izšķirošas nozīmes nav, jo gars ir mūžīgs, bet laicīgi ir apvalki, pār kuriem viņam kosmiski ir dota pilnīga vara. Tas ir jāsaprot, tas ir jāpieņem un jāiegaumē, un tad pie tā var iet, zinot, ka mērķis ir sasniedzams.

Parasto slimību vairuma gadījumos cilvēki pasīvi pakļaujas slimībai, cerot uz ārstu un zāļu palīdzību. Un tikai nedaudzi aktīvi cīnās ar savārgumiem ar paša organisma spēkiem un gribas sasprindzinājumu. Citiem vārdiem, cilvēki masveidā ir katras slimības bezgribas vergi. Bet pat hatha jogi reti slimo. Nevis vergs, bet kungs ir cilvēks savā mikrokosmā. Un, pirms griezties pie ārsta, obligāti vajag izdarīt mēģinājumu atjaunot līdzsvaru ar saviem spēkiem. Labs cietoksnis bez niknas pretošanās ārstam nekad nepadodas.

Un slimība – tas ir ienaidnieks. Labākais cīņas veids – tā ir profilakse. Šajā nozīmē derīga ir ķermeņa šūniņu pamodināšana. Taču vingrināties tajā vajag katru dienu un labāk ritmiski. Bet var arī brīvajā laikā, atpūtas vietā. Cilvēka gara tumsība dara ķermeni bezpalīdzīgu katras slimības priekšā, un reti kurš domā par cīņu par veselību saviem spēkiem.

Nav pieļaujama verdziska un gļēvi pasīva attieksme pret sava organisma nelīdzsvarotībām. Par veselību vajag cīnīties un aizsargāt ķermeni līdz galam. Un tad arī ārstu palīdzība ir īpaši efektīva. Svētās sāpes un savārgumi, kurus izraisa apziņas augšana, organisma kļūšana par smalkāku un iedegto centru Uguņu augšana, parasto slimību kategorijai nepieder un prasa īpašu rīcību un īpašu attieksmi.

 

DZĪVĪBAS DEVĒJI

Jogam jāuztur elpošanas orgāni tīrībā, tam viņam norādīts karsts piens, baldriāns un piparmētra.

Jogam jāuztur tīrībā kuņģis un zarnu kanāli, kam akceptēta lakrica un sennas lapas.

Jogam jāuztur tīrībā plaušas, kam viņam dota alveja un prasmīga apiešanās ar sveķiem.

Jogam jāuztur tīrībā visur iekļūstošā soma, kam viņam jālieto muskuss.

Ar tīrību tiek saprasts ar veselīgs dziedzeru stiprums.

Sodu vajag ieradināties lietot divas reizes dienā. Tas ir apbrīnojams aizsargājošs līdzeklis pret daudzām smagām slimībām, tajā skaitā, pret vēzi. Kad atcerēsimies, ka soda kā galvenais ingredients ietilpst mūsu asins sastāvā, tad kļūst skaidra tās labdarīgā iedarbība. Ugunīgajās parādībās soda ir NEAIZVIETOJAMA.

Sodas jēga ir tuva Ugunij. Tā palīdz uzturēt degšanas vienmērīgumu un nomierināt dumpīgus centrus. Paši sodas lauki tika saukti par Lielā Ugunsgrēka pelniem. Tā senatnē cilvēki jau zināja sodas īpatnības. Zemes virsma ir pārklāta ar sodu plašai lietošanai.

Ne bez iemesla sodu sauca par Lielā Ugunsgrēka pelniem. Tā pieder pie plaši dodamām zālēm, sūtītām visas cilvēces vajadzībai. Par sodu būtu jāatceras ne tikai slimībā, bet arī pie labklājības. Taču ķermenis pie tās jāpieradina ilgstoši. Katru dienu vajag lietot to ar ūdeni vai pienu, un lietojot vajag to it kā sūtīt uz nervu centriem.

Tā var pakāpeniski ievadīt imunitāti.

Pārpildīšanās ar psihisko enerģiju parādība izraisa daudzus simptomus kā ekstremitātēs, tā arī kaklā un kuņģī. Soda ir noderīga, lai izraisītu izlādēšanos, arī karsts piens.

Soda ir noderīga gandrīz pie visām slimībām, tāpēc nebaidieties to izmantot, tāpat, kā arī baldriānu.

15 02 20 02

N.K. Rērihs. Labās zāles, 1941. g.

 

Baldriāns

Baldriāns ir augu valsts asinis.

Ne tikai tempļos baldriānu pievienoja vīnam, bet daudzi grieķu vīni pazinu šo piejaukumu. Tā gan muskuss, gan baldriāns, gan soda var noderīgi saderēt. Tā kā daži kuņģi muskusu absorbē diezgan grūti, tad sodas pievienošana ir ļoti noderīga. Bet baldriāns nostiprina un paildzina muskusa iedarbību.

Nekādas garšvielas, lietojot baldriānu, nav ieteicamas.

Baldriāna tēja ir jālieto ik dienas, jo tā ir tikpat svarīgs kā maize un ūdens. Var lietot pa tējkarotei pirms gulētiešanas un pat divas reizes dienā, vārot pievienojot garšai dažas piparmētras lapiņas. Baldriāna tinktūra ir mazāk vēlama, bet var izmantot arī to, līdz 30 pilieniem. Tējas aplējuma stiprums ir individuāls, un katram ir jānosaka savs mērs.

No pretvēža profilaksēm un pret citām Ugunīgajām slimībām iesakiet baldriānu. Jebkurai profilaksei ir jābūt sistemātiskai, katru vakaru bez izlaišanas kā Saules ikdienas ceļš!

 

Muskuss

Muskuss ir neapzinātas psihiskās enerģijas, par kuru tik daudz tiek runāts Agni-Jogā, vielas nogulsnēšana. Muskusam nav nekā kopīga ar narkotikām, kuras nogalina intelektu. Tas nav uzbudinātājs tiešā šī vārda nozīmē; tas dod līdzsvaru nervu sistēmai; iedarbojas uz simpātisko sistēmu, kura tik ļoti vibrē attīstītiem jogiem.

Lietojot muskusu, vajadzība pēc barības samazinās, jo psihiskā enerģija, nostiprinot nervu centrus, baro arī fiziskos spēkus. Deva – vidējā vai mazā izmēra zirnīši reizi dienā, bet daži lieto pat divus zirnīšus uzreiz, šī deva jau tiek uzskatīta par stipru.

Muskusu lieto kā līdzsvarojošu līdzekli, bet nebūt kā uzbudinošu. Lietošanas deva ārkārtīgi variējas. Dažiem pietiek jau ar labības grauda lieluma daudzumu, bet citiem nepieciešams līdz pieciem un sešiem tādiem graudiem. Lietot var ar tādu pašu sodas daudzumu, uzdzerot baldriāna tēju. Ne pārāk tuvu ēšanai. Pie liela nervu spēku patēriņa muskuss jālieto veseliem periodiem.

Nevar uzticēties visiem muskusa veidiem no dažādiem dzīvniekiem. Vienīgi muskusa briedim ir derīga barība, kura dod viņam līdzsvarojošo vielu. Tāpēc civetas muskuss ir sliktāks, jo tas nesatur tik līdzsvarojošu vielu. Tas var uzbudināt, taču nenostiprina. Bebra strūkla ir nedaudz labāka, taču nav derīga ilgai lietošanai. No putniem ir pieejamas mežirbes. Taču nav jēgas no viņām taisīt vielu, jo tās tur ir maz. Vajag audzēt muskusa briežus. Protams, visi muskusa veidi ir jāaplūko tikai no medicīniskās puses.

Parfimērijai jau ir atrasts tā surogāts, muskusa ketons, un, pateicoties šim atklājumam, var cerēt, ka ļoti vērtīgais dzīvnieks netiks galīgi iznīcināts.

Muskuss sader ar sodu un baldriānu. Visiem trīs ingredientiem ir Ugunīgā daba. Ja muskuss Uguni iededz, tad baldriāns to uztur kā statisku stāvokli. Bet soda veicina visdrīzāko muskusa absorbēšanu.

Ir pareizi atzīmēts, ka dažiem augiem ir muskusa aromāts, – ir derīgi savākt ziņas par tādiem augiem. Viņiem nepiemitīs visas vērtīgās dzīvības devēja īpašības, bet tomēr viņos izpaudīsies mundruma saglabāšanas noderīgā iezīme. Dažreiz var pamanīt, ka arī kaimiņu augi sāk iegūt to pašu smaržu – saknes un augsne var būt pārvadītāji.

Slavējiet ārstus, kuri katras slimības sākumā dod stipru tonizējošu līdzekli. Par vēlu ir dzīties pakaļ slimībai, kad sirds jau ir kļuvusi bezspēcīga. Ārsta uzdevums – saskatīt slimības aizmešanos un ieliet jaunus spēkus cīņai ar to. Pirmām kārtām uzmanība tiek pievērsta muskusam. Taču visiem nepietiek dārgās vielas, tāpēc vajag pētīt augus, kuri ietilpst muskusa dzīvnieku barībā. Protams, šis sastāvs būs vājāks, bet tomēr tas dos atveseļojošu vielu, kuru var plaši izmantot.

Tā varēs izvairīties no cilvēces galvenā ienaidnieka – visām narkotikām. Nav pārāk grūti atrast dzīvnieku barības sastāvus, un var atrast veidu, kā iztikt bez SLEPKAVĪBAS.

 

Piens, medus.

Labākie dziednieciskie produkti bieži tiek atstāti nevērībā. Piens un medus tiek uzskatīti par barojošiem produktiem, taču ir pilnīgi aizmirsti kā nervu sistēmas regulētāji. Parādoties tīrā veidā, tie satur dārgo visa sākuma enerģiju. Tieši šai īpašībai tajos ir jābūt sargātai.

Bet piena sterilizēšana un medus speciāla attīrīšana atņem tiem pašu vērtīgāko īpašību. Tiem paliek barojoša nozīme, taču to galvenā vērtība pazūd. Protams, ir nepieciešams, lai produkti tiktu lietoti tīrā veidā. Tāpēc dzīvnieki un bites ir jātur veselīgos apstākļos, taču visas mākslīgās attīrīšanas iznīcina viņu tiešo uzdevumu.

Senās zināšanas sargāja govis kā svētus dzīvniekus, un par bitēm uzauda aizraujošu leģendu. Taču ar laiku cilvēki zaudēja apzinātu attieksmi pret pirmatnējām zālēm. Vecajās ārstniecības grāmatās katras zāles tika aplūkotas no labuma un kaitējuma puses. Taču tādi vērtīgi līdzekļi kā piens, medus vai muskuss nenodara kaitējumu, kad tie ir tīri.

Var norādīt daudz noderīgu zāļu no Augu Valsts, taču vairums to arī vislabākās ir tīrā veidā, kad nav zaudēta pamata enerģija, kura tām piemīt pār tā sauktajiem vitamīniem.

Piens un medus netiek lietoti pietiekami. Bet kas var būt derīgāks kā augu produkti, pārstrādi caur sekojošo evolūciju?

Piens un medus ir daudzveidīgi līdz bezgalībai, tāpēc ka tie veido labāko profilaksi, kad tiek lietoti saprātīgi un zinātniski. Būtība nav tajā, lai dzertu pienu vai ēstu medu, bet pirmām kārtām, kādu pienu un kādu medu.

Pareiza doma būs, ka pats labākais medu būs no vietām, piesātinātām ar ārstnieciskiem augiem. Var saprast, ka bites var likt kopā ne nejaušus sava guvuma savienojumus. Leģendai par bitēm ir nozīme, lai pievērstu uzmanību īpašai medus kvalitātei.

Aizkaitinājumā un satraukumā tiek ieteikta badināšanās un baldriāns, un, protams, piens ar medu. Kļūda ir lietot narkotikas un spirtu.

Muskuss un karsts piens ar medu būs labs drošinātājs. Cik lielā mērā auksts piens nesavienojas ar audiem, tikpat lielā mērā karsts ar sodu iekļūst centros.

Pirmām kārtām var rekomendēt mātes pienu vai kazas pienu, bet algota zīdītāja ir kroplīga parādība. Bez tam mātes piens bieži ir vieglāk sagremojams un jau satur sirds enerģijas daļiņas.

Vasks, ūdens, piens viegli piesūcinās ar psihisko enerģiju. Medus, koka sveķi, dažas eļļas, īpaši rožu un eikaliptu eļļa, pēc būtības ir viela, ar to piesātināta. Tās viegli uzsūc un notur sevī Ugunīgo enerģiju.

 

Vērmele

Artemīzijas – vērmeles eļļa ir stiprs nervu sistēmas nostiprinātājs. Tā nevis grauj, bet Ugunīgi attīra no kaitīgiem sanesumiem.

Vērmele pieder pie divpadsmit Rozenkreiceru līdzekļiem. Vērmeļu tēja ir derīga pie mandeļu aizsērēšanas un piepampšanas. Protams, vērmeļu eļļai jābūt vēl iedarbīgākai. Indijā vietējie cilvēki samaltas vērmeļu lapas lieto pret ādas slimībām. Viņi tās liek uz slimās vietas.

Vērmeļu eļļu ir labi ieziest pie dziedzeru sapampumiem.

Senie uzskatīja par derīgu pieskarties dziedzeriem ar ignirīdu dzimtas (семьи игниридовых) augiem, taču tā ir ļoti primitīva ārstēšanās, jo šo augu Ugunīgums var tikt pielietots daudz derīgāk. Viņi var dot noderīgu ekstraktu Ugunīgās darbības paaugstināšanai.

Acīmredzot, senie ar to domāja līdzīga ārstēšanu ar līdzīgu. Vērmele arī ir laba, un aŗi rožu eļļa var iedarboties nomierinoši, bet ne tik ātri.

 

Piparmētra, eikalipts.

Piparmētras vai mentola preparāti pirmām kārtām ir neaizstājami lokālai anestēzijai un atsvaidzinošam vēsumam pie visiem iekaisuma procesiem, kuriem tik ļoti ir pakļauti jogi iesācēji.

Piparmētras preparātu ieelpošana ne tikai attīra, bet arī nomierina. Mentola ieziešana ir neaizstājama, kad iedegas centri, remdinot viņu degšanu.

Piparmētras var lietot pie kuņģa slimībām svaigu lapu uzlējuma veidā un esences pilienos veidā. Neaizmirsīsim, ka piparmētra un rozes ir teicama dezinfekcija.

Piparmētras var lietot gan ārēji, gan iekšēji. Indijā, kur ir tik daudz zarnu slimību, piparmētru esence tiek plaši lietota. Savienojumā ar magnēziju tas ir viens no labākajiem līdzekļiem.

Piparmētru tēja neapšaubāmi ir laba dezinfekcija, arī piparmētru tvaiki pie dažiem astmas veidiem ļoti palīdz. Piparmētras smarža ir nepatīkama Smalkās Pasaules zemāko slāņu iemītniekiem, tāpēc ir derīgi istabās turēt dzīvu augu.

Telpas atmosfēru var tīrīt ar eikalipta eļļu. Eikalipts ir ļoti stipra dezinfekcija, un tāpēc ir lieliski, ja istabā ir karsta ūdens trauks ar dažiem šī līdzekļa pilieniem.

 

Ciedrs, deodars

Deodara eļļu sauca par sirds balzāmu. Patiešām, dažas vielas pieder dabas sirdij, un to cildenums nes sirds attīrīšanos. Tas pats ir gan rozē, gan muskusā, gan dzintarā.

Ciedru sveķi ir kā savienotājs ar Telpas Uguni, tāda ir to attīrošā īpašība.

Protams, attīrītus sveķus var lietot iekšķīgi. Labākā attīrīšana būs caur saules staru, taču tas prasa daudz laika, jo nogulsnes ir ļoti lēnas.

Ciedru sveķi ir stiprs dezinficējošs, atjaunojošs un nostiprinošs līdzeklis. Piecus pilienus attīrītu sveķu var izšķīdināt baldriāna tinktūras unces pudelītē un sākt lietot piecus pilienus tāda maisījuma, protams, devu palielinot. Taču tas viss ir ļoti individuāli.

Sibīrijas ciedru sveķi tiek uzskatīti par pašiem labākajiem.

Senie ieteica likt rokas uz jauna ciedra adatām, lai sabiezinātā prāna iekļūtu caur pirkstu galiem. Ir daudz paņēmienu, kā uzņemt psihisko enerģiju no augu valstības, taču par labāko jāuzskata atvērta sirds, kad viņa zina tiekšanās līniju.

Daži jogi lieto Uguns Ieelpošanu, un tai ir attīroša iedarbība. To nevajag saprast burtiski. Nedrīkst elpot liesmu, bet derīgas ir Ugunīgas emanācijas.

Priekš tādas ieelpošanas jogs novietojās mierīgā vietā, ar taisnu mugurkaulu. Sev priekšā viņš kurināja deodara uguni vai, ja nebija deodara, dedzināja balu (rhododendron anthopogon – tulk. piezīme) stublājus, bet tā, lai dūmi viņu neskartu. Pēc tam jogs sāka parasto pranajamu, bet tā, lai sveķu emanācija skartu elpu. Radās divas sekas: vienas – ķermeniska attīrīšanās, otras – Agni enerģijas nostiprināšanās. Nekas tā nepalīdz Agni iededzināšanā, kā deodara īpašība.

Kukaiņi nevar pārnēsāt deodara sveķu spēku. Arī nepilnīgas būtības nevar pietuvoties pie šī koka Uguns. Parasti augsne, uz kuras deodars dod priekšroku augt, ir vulkāniska, tādejādi iznāk ievērojama pēctecība. Vispār vulkāniska augsne ir pelnījusi izpētīšanu kopā ar veģetāciju.

Jogi izmanto ne tikai uguns ieelpošanu, bet arī gulēšanu uz deodara dēļiem tā, lai skriemeļi saskartos ar koka serdi.

Dažādi seni novērojumi rāda, cik ļoti cilvēki meklēja Ugunīgo stihiju. Vajadzīgi mēģinājumi, lai saprastu deodara vērtību. Ir jāatceras arī Uguns nozīme, lai nonāktu pie vulkāniskās augsnes. Sandalkoks Indijas dienvidos arī tiek izmantots ugunīgajai ieelpošanai.

Deodara smarža ir ne tikai patīkama, tā palīdz atjaunot elpošanu un atgaiņā tumšas būtības. Daudz eļļu ir ar attīrošām īpašībām, bet ne visām ir ietekme uz Smalko Pasauli. Deodaram ir ietekme uz Smalko Pasauli, un viņš parasti ir saistīts ar vietām, kur mitinās riši. Viņi zināja, ka deodaram piemīt spēja atgaiņāt tumšas būtības.

Skuju koki kā elektriska mašīna uzkrāj dzīvotspēju, kondensētu prānas jeb naturovaloris rezervi. Pie druīdiem kauss ar sveķiem saucās par dzīvības kausu. Vienmēr ir derīgi istabā turēt nelielus skuju kociņus vai izsmidzināt sveķu esences. Tas attīra atmosfēru un izdzen dažādas nevēlamas būtības, kuru ir tik daudz ap cilvēku aurām.

 

Rozes, aromāti.

Rozes, rožu eļļas, eikalipta, piparmētras, ciedra, ciedru sveķu, deodara un ļoti daudzu ziedu, augu un augļu smaržas ir ļoti derīgas veselībai un atvieglina Gaišu Būtību tuvošanos.

Neaizmirsīsim arniku, vīraku, zemenes un ābolus, tanīnu, piramidonu un viršu dziedniecisko lapiņu. Kadiķis var būt noderīgs kā dezinfekcija.

Ir zināms, ka daži aromāti uz ādas virsmas nerva galā izraisa psihiskās enerģijas spriegumu. Dažas rožu šķirnes ir tam noderīgas.

Ārstēšana ar ziedu, sveķu un graudu aromātiem iesniedzas dziļā senatnē. Piemēram, roze dod ne tikai muskusa līdzību, bet novērš imperilu.

Rožu dārzs senajiem tika uzskatīts par iedvesmas vietu. Frīzejas ir derīgas simpātiskajai sistēmai, kura jogam tik ļoti vibrē. Miežu graudi ir neaizstājami plaušām; jau zināt par piparmētru, par ciedru sveķiem un citiem sveķiem.

Piemēram, parfīms tagad arī ir bezjēdzīgs. Taču vīraka iedīglītis ir noderīgā, taču aizmirstā zināšanā.

Protams, senatnes indes bija ļoti izsmalcinātas; jaunie narkotiku izgudrojumi ir salīdzinoši rupji un galvenokārt grauj intelektu.

Aromātu dzīvības došanas spēju nepieciešams atzīmēt īpaši. Tādā ziņā derīgi daudzi sveķi, īpaši ciedrs. Priedes un baltegles eļļas arī ir labas. Taču rožu eļļa pārspēj tās visas tās dzīvību dodošā aromāta derīgumā. Par eikalipta un piparmētru eļļu tika pateikts pietiekami daudz.

Tie visi ir attīrītāji. Tos labi lietot sadzīves telpu psihiskajai dezinfekcijai. Vai labi cīnīties ar slimībām. Tos ir labi ieelpot, taču, nekairinot gļotādu.

Iesakām šīs eļļas plaši izmantot un ar sapratni.

Rožu eļļa senatnē tika uzskatīta par labāko nomierinātāju. Rožu klātbūtne ir derīga.

Ziedi ir labākās zāles.

 

Сочи, Восточное Рериховское Общество «Урусвати» (Soči, “Austrumu Rēriha Biedrība “Urusvati”), 2004.

 

Izsūtīts 20.02.2015

Sanata Kumaras vietnes vēstkopa

Autors Natālija Koteļņikova

e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe