Травмы прошлых жизней, скрытые в нашем теле

Iepriekšējās dzīves, pašreizējās problēmas. Intervija ar Dr. Rodžeru Vūlgeru

19 09 06 01

Dr. Vūlgers ir vadošais pagātnes dzīves terapijas teorētiķis un praktiķis, īsts pionieris. Viņa satriecošais intelekts sintezē idejas no daudziem avotiem, tostarp no tradicionālās psiholoģijas, budisma un jogas domāšanas, un viņa paša daudzu gadu klīniskās pieredzes kā iepriekšējās dzīves terapeitam. Viņš ir pazīstams terapeitu aprindās ar savu spēju piekļūt dziļākajiem pagātnes dzīves cēloņiem, kas viņa klientiem rada visnepakļāvīgākās emocionālās un fiziskās problēmas. Dr. Vūlgera pirmā grāmata “Citas dzīves, citi es (Other Lives, Other Selves)”, iespējams, ir labākais un visaptverošākais ievadījums, ko esmu redzējis pagātnes dzīves regresijas psiholoģiskajos dziļumos. Tā kā viņš ir bijis aizņemts ar savu starptautisko klīnisko praksi un apmācību semināriem, viņš ir ticis reti intervēts. Šī intervija sniedz ieskatu viņa idejās un pagātnes dzīves regresijas perspektīvās.

 

PSIHOTERAPITS Rodžers Vūlgers (Roger Woolger) strādā ar kādu pacientu. Vīrieti jau ilgāku laiku nomoka briesmīgas sāpes mugurā. "Ielieciet savu apziņu sāpēs un saskatiet, ko atrodat," saudzīgi iesaka Dr. Vūlgers.

Paiet no piecām līdz desmit minūtēm, līdz vīrietis spēj ietērpt vārdos sajūtas, bet šeit tās ir rūgtums un... aizvainojums."

Kad nekas cits neatliek, Vūlgers izdara spiedienu uz vīrieša muguru, tieši tur, kur ir sāpju fokuss. Pēkšņi vīrietis dusmās uzbrūk: "Jūs man teicāt, ka esat mans draugs!” viņš kliedz, tad viņu pārņem pasīvas skumjas: viņš ir karavīrs kaujas laukā, tikko viņu nogalināja kāds no savējiem – iedūra mugurā.

19 09 06 02

Tā izskatās kurss vienā no Dr. Vūlgera sesijām. Viņš apgalvo, ka ir atdūries pret mūsdienu problēmu slēptu dimensiju: mūsu iepriekšējo dzīvju sekām.

Patiesi, šis dalībnieks kādā no Vūlgera semināriem nav atklājis, ka viņš bijis Napoleons vai Sābas ķēniņiene, bet, tāpat kā daudziem no mums, kāda no viņa iepriekšējām dzīvēm bija nenozīmīga un īsa – to izbeidza nāve kaujas laukā, bads vai slimība.

 

Emocionāla trauma

Mūsu dzīvju un nāvju lielākajai daļai nav nozīmes, pat ja mēs būtu bijuši Napoleoni. Ir lietderīgi koncentrēties uz tām, kas šobrīd var mums radīt problēmas. Iespējams, Vūlgers gatavojas izraisīt revolūciju psihoterapijā, atklājot, ka emocionāla trauma pagātnes dzīvē kaut kādā veidā tiek bloķēta ķermenī un ka mēs varam no tās atbrīvoties un apturēt tās ietekmi uz mums.

"Katrai brūcei galvenokārt ir divi slāņi," Vūlgers paskaidroja nesen Vācijā notikušā semināra vidū. Viņš atgriezās pie nodevīgi nodurtā karavīra.

"Atrodiet savā dzīvē laiku, tagadnē, kad jums ir bijušas līdzīgas sajūtas," viņš ieteica. Kāds vīrietis uz to atbildēja ar skumju stāstu par savu bērnību, par to, kā ticis iebiedēts no brāļa puses, un par vienu īpašu reizi, kad viņam bija pieci gadi un brālis viņu pazemoja, turot pie zemes ar kāju uz muguras.

Vūlgera pagātnes dzīves pētījumu atklājumi labi korelē ar to, kad fizioterapeits, kurš strādā ar ķermeni un interesējas par prāta un ķermeņa saikni, saka, ka var pamanīt un atbrīvot emocionālu traumu, kas, šķiet, ir iesprostota vai nostiprinājusies ķermenī. Ir arī labi zināms, ka fiziskas traumas, piemēram, dzemdības, nelaimes gadījumi, vardarbība, izvarošana un operācijas atstāj psiholoģiskas rētas. Šķiet, ka darbs ar pagātnes dzīvi parāda, ka fiziskas brūces, piemēram, minētā vīrieša muguras sāpes, kas gūtas pagātnes dzīvē, var tikt "uzslāņotas". "Kādas sesijas laikā," stāsta Vūlgers, " kliente sieviete slimnīcā, piedzīvojot histerektomiju (dzemdes izņemšanu – tulk. piez.), spontāni regresēja un kļuva par upurēšanas objektu ar pārgrieztu vēderu."

 

Sk. arī Pēctraumatiskā stresa traucējumi no pagātnes dzīves.[1]

 

19 09 06 03

Tātad iepriekšējās dzīves pievieno aizraujošu jaunu līmeni mūsu izpratnei par veselības problēmām, neatkarīgi no tā, vai tās acīmredzami ir "ķermenim" vai "prātam". Tradicionālā medicīna nodarbojas ar simptomiem: jums ir gremošanas problēmas, izmēģiniet šīs zāles, vai jums ķirurģiski ir izņemts tas, kas jums traucē. Holistiskās pieejas cenšas iedziļināties: mainiet savu uzturu, izmēģiniet šos dabiskos līdzekļus, un tajā pašā laikā apskatīsim, kas jums rada stresu. Tomēr dažiem cilvēkiem nekļūst labāk. Tātad New Age psiholoģija ir mudinājusi aplūkot simptomus kā simbolus, kas pievērš jūsu uzmanību konfliktiem, kas jums jāatrisina savā dzīvē. Gremošanas problēma rosina uzdot jautājumu: "Kas tavā dzīvē nav piemērots kuņģim?"

Pieejas kļūst dziļākas, novedot pie "iekšējā" darba, kam var palīdzēt kāda psihoterapijas forma. Šķiet, ka lielākā daļa no tām rāda ar pirkstu uz nepatīkamiem bērnības notikumiem. Taču, kā var liecināt tūkstošiem cilvēku, jūs varat skaidri zināt, kādām šausmīgām lietām jūs pakļāva jūsu vecāki, un joprojām būt slims un/vai savā dzīvē ieslodzīts.

 

Nevainojiet mammu

"Ja, kā uzskata Vūlgers, mazulis ierodas ar visām pēdām no iepriekšējās dzīves, kas visas ir gatavas radīt sekas viņa jaunajā pašreizējā dzīvē, māte nevar būt pie tām vainīga," saka vadošais terapeits Džons Rovans (John Rowan). "Tātad teorija ir sabiedriski interesanta, kā arī praktiski efektīva."

Vūlgers skaidro: "Šķiet, ka nav tā, ka mēs mantojam tikai fizisko struktūru no saviem vecākiem, ne arī kopējam tikai viņu domāšanas veidu – mēs kādā seminārā strādājām ar sievieti, kurai bija ļoti noapaļoti pleci. Viņa regresēja dzīvē, kad faktiski bija vergs, piedalījās katedrāļu būvniecībā un vadīja savas dienas, nesot milzīgus akmens bluķus."

19 09 06 04

Zināmā psihoterapeitiskās domāšanas līmenī noapaļoti pleci un sarāvušās, iegrimušas krūtis saistās ar cilvēku tipu, ko raksturo kā "orāli depresīvu"[2], parasti tādu, kurš ilgojas pēc mīlestības un kuram tā ir liegta. Nevajag vainot vecākus, saka Vūlgers; var gadīties, ka, tāpat kā miljoniem citu dvēseļu, arī šī iepriekšējā dzīvē ir saskārusies ar izmisumu un burtisku badu. Tātad viņš saka: "Vājš kuņģis var pārnest pagātnes dzīves atmiņas par saindēšanos, badu, dizentēriju."

Vūlgers gandrīz atvainojas par saviem atklājumiem un neapgalvo, ka ir noskaidrojis "patiesību", – viņš saka, ka dažas lietas, iespējams, pat ir izdarījis pilnīgi nepareizi. Viņam Oksfordā bija biheiviorisma un analītiskās filozofijas tradicionālās studijas, kuras viņš absolvējis ar prātu "rūpīgi pašūtā spaidu kreklā". Viņš jutās kā intelektuāls samurajs, kurš priecājās par cilvēku sagraušanu ar apžilbinošu loģiku. Pēcdiploma studijās salīdzinošajā reliģijā – "kur reinkarnācijas tēma nekad tā īsti nav radusies" – viņš sāka meditēt, atklāja Karlu Jungu, aktīvo iztēli un izmainītos apziņas stāvokļus, kā arī praktizēja kā psihoterapeits; eksperimentējot ar regresiju pagātnē, dzīve radīja vairāk jautājumu, nekā Vūlgeram uz tiem bija atbildes.

 

Algotņa atmiņas

Vūlgers centās izprast vizualizētās atmiņas par sevi kā pretīgu algotņu karavīru, kurš acīmredzot Francijas dienvidos tika savervēts neticīgo slaktēšanai vienā no bēdīgi slavenajiem pāvesta krusta kariem. Atceroties patiesas vai nepatiesas atmiņas, radās vainas sajūta un jauna izpratne par dažiem viņa pašreizējās dzīves notikumiem, piemēram, cinismu pret tradicionālo reliģiju un laiku, kad kā saniknots 12 gadus vecs jaunietis skolas cīniņā viņš bija gatavs nogalināt savu pretinieku, un citiem zēniem viņu nācās atvilkt nost.

19 09 06 05

"Vēlāk es uzzināju, ka lielākajai daļai cilvēku, kad viņi pirmo reizi piedzīvo regresiju pagātnes dzīvē, reti, kad rodas tik vardarbīgas un šausmīgas atmiņas," viņš norāda savā revolucionārajā grāmatā "Citas dzīves, citi es". “Parasti neapzinātais prāts. kurš, manuprāt, tagad nes sevī pagātnes dzīves atmiņas, kā arī aizmirstos bērnības notikumus un arhetipus, savā gudrībā sūtīs mums tikai tādas pagātnes dzīves atmiņas, ar kurām esam gatavi tikt galā un spējam integrēt savā apzinātajā personības struktūrā. Tie, kuriem ir neliela terapijas vai meditācijas pieredze, biežāk sāk darboties uzmanīgi."

Pagātnes dzīves atmiņu fragmenti bieži parādās sapņos vai negaidītos brīžos, iespējams, kā neizskaidrojamas spējas vai kā vietu, vēstures periodu un personāžu atpazīšanas sajūtas un tamlīdzīgi. Šī teorija varētu arī izskaidrot bērnu ziņojumu par vardarbību mulsinošo raksturu: daudzi no tiem var nebūt ne pilnīgi iedomāti, ne pilnīgi faktiski, norāda Vūlgers. Vardarbība pret bērniem izraisa šoku, kas var ievest bērnus izmainītā psiholoģiskā stāvoklī, viņš domā: "Un tādā stāvoklī viņi var saskarties ar atmiņu fragmentiem no iepriekšējām dzīvēm[3]."

 

Sk. arī Iepriekšējo dzīvju pēdas pašreizējā dzīvē.[4]

 

Viņš saprot, ka mūsu nezināmās un neatrisinātās iepriekšējās dzīves var traucēt mūsu tagadnei. Vardarbīgi un līdz galam neattīstīti jauni huligāni mūsdienās var būt paliekas no miljoniem pusaudžu vēsturē; viņi gāja bojā kaujās, viņu dzīve aprāvās, pirms viņi bija sākuši dzīvot. Depresīvi, zema enerģijas līmeņa pieaugušie? Cik daudzi no mums vēstures gaitā ir zaudējuši tuviniekus, redzējuši, kā mūsu ģimenes iznīcina karš un mēris, un nav izjutuši sāpes? Ir nepieciešams daudz enerģijas, lai bloķētu sāpju sajūtas, it īpaši, ja mēs zinām, ka mums "vajadzētu" būt laimīgiem. Iracionālas bailes no noslīkšanas, haizivīm, nokrišanas – saraksts ir bezgalīgs.

Viņš neapgalvo, ka visas mūsu problēmas var saistīt ar pagātnes dzīves pieredzi, un ne arī visas mūsu iepriekšējās dzīves rada problēmas mūsdienās. Šķiet, ka izšķirošais faktors ir veids, kādā mēs piedzīvojām mūsu nāvi. Šķiet, ka mēs uz savu nākotni ņemam līdzi mūsu nāves notikumu nospiedumu. Ja tas bija īpaši traumatiski vai nu fiziski, vai emocionāli, un mums nav laika atrisināt emocionālās un fiziskās sāpes – panākt mieru –, tad mēs tās nesīsim līdzi nākamajā iemiesojumā.

 

Sk. arī Jums sāp mugura? Jums iedūra ar šķēpu pirms 700 gadiem.[5]

 

19 09 06 06

Gudrība ir ne tikai uzzināt, ka esat gājis bojā kaujas laukā, bet pilnībā izdzīvot savu nāvi "fiziski apzinātā līmenī". Līdzīgu paņēmienu izmantoja artilērijas triecienu šoka upuri, tas bija īpaši izplatīts 1914.–1918. gada kara laikā. Viņu pieredze sniedz mums dažas norādes: šķiet, ka tad, kad notikumi mums apkārt kļūst nepanesami, mums ir iespēja tos novērst – prāts vienkārši iztukšo pieredzi. Mēs joprojām esam kaujas laukā ar artilērijas triecieniem visapkārt, bet mēs esam atņēmuši to mūsu apziņai. Ķermenis turpina reģistrēt traumu un sāpes, bet mēs faktiski neesam "tur", nefunkcionējam.

 

Sk. arī Atmiņa par iepriekšējām dzīvēm katrā no mums.[6]

 

Izdzīvojiet to vēlreiz

Izeja artilērijas triecienu šoka upuriem ir tieši tāda, kā Vūlgers iesaka: palīdzība viņiem ir droši izdzīvot atmiņas un integrēt prāta šoku un fiziskās sāpes savā apziņā.

19 09 06 07

Izpratne par to, kas patiesībā notiek pagātnes dzīves terapijā, var nebūt tik svarīga, – tie ir rezultāti, kas ir svarīgi, un nav nozīmes tam, vai stāsti ir "patiesi", vai tos var vēsturiski apstiprināt vai ne, saka Vūlgers. Galu galā lielākā daļa no mums pieļauj kļūdas un kaut ko palaiž garām, mēģinot atcerēties šīs dzīves notikumus, taču mūsu draugi un radinieki neuzskata, ka mēs kaut ko iedomājamies tikai tāpēc, ka mums šeit ir nepareizs datums, tur nepareizs vārds.

"Jums nav jāinterpretē," viņš saka, "un jums nav jātic reinkarnācijai. Vienkārši pieņemiet, ka zemapziņa vienmēr nāks klajā ar stāstu, kad būs nepieciešama dziedināšana. Svarīgi ir atbrīvot to, ko viņš sauc par "bloķētajām enerģijām".

"Gandrīz desmit gadus uzklausot klientu un kolēģu pagātnes dzīves pieredzes un ņemot vērā savu personīgo izpēti, esmu sapratis, ka šī metode ir viens no koncentrētākajiem un spēcīgākajiem psihoterapijas instrumentiem, izņemot psihodēliskās zāles," saka Vūlgers.

 

* * * * * * *

Šeit ir cita intervija ar Rodžeru Vulgeru no YouTube: https://www.youtube.com/watch?v=uwbLLRCpEVg

 

* * * * * * *

 

Vairāk Rodžera Vūlgera (Roger Woolger) rakstu ir Rakstu un gadījumu bibliotēkā.

 

Intervēja Saimons Martins (Simon Martin) (no “Here's Health”, 1991. gada decembris).

 

Avots: https://www.carolbowman.com/library/interview-dr-roger-woolger

 

Krievu valodā tulkojusi Irina Martinova speciāli žurnālam “Reinkarnacioloģija”.

 

P.S. Jūs gribētu izdziedināt traumu caur regresiju pagātnes dzīvē?

 

 ZR

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

 

Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

 

Pievienots 06.09.2019.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/istselit-travmu-cherez-regressiyu/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1731-tatjana-beglaka-jus-ciesat-no-pagajusas-dzives-pectraumatiska-stresa-traucejumiem (Tulk. piez.)

[2] Orālais pesimisms – infantilas bailes «palikt tukšā», «tikt pamestam» vai «tikt pamestam rosinošu stimulu badā»; šīs bailes izpaužas depresīvā veidā kā tukšuma un mazvērtības izjūta. (Skat. https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16755911.pdf – tulk. piez.)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3857-kristine-nikitina-bernu-ieprieksejas-dzives-stasta-pasi-berni-sodien (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2593-tatjana-zotova-pagajuso-dzivju-pedas-meklejiet-pasreizeja-dzive (Tulk. piez.)

[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4180-sap-mugura-jums-iedura-ar-skepu-pirms-700-gadiem (Tulk. piez.)

[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/11-dazadi/2748-jevgenija-goreva-atmina-par-ieprieksejam-dzivem-katra-no-mums (Tulk. piez.)