Ян Стивенсон умер в 88 лет. Он изучал заявления о прошлых жизнях
Jans Stīvensons nomira 88 gadu vecumā. Viņš pētīja apgalvojumus par iepriekšējām dzīvēm
Ian Stevenson Dies at 88; Studied Claims of Past Lives
Jans Stīvensons (Ian Stevenson), akadēmiķis psihiatrs, kurš pirms 45 gadiem atteicās no Freida mācības kā pārāk nezinātniskas un pievērsās paranormālajam kā cilvēka psihes izpausmes mehānismam, aizgāja no dzīves 8. februārī (2007) Šarlotsvilā (Charlottesville), Virdžīnijas štatā, ASV. Viņam bija 88 gadi, un viņš bija dzīvojis Šarlotsvilā daudzus gadus.
Nāves cēlonis bija pneimonija, teica viņa brālis doktors Kers Vaits (Kerr White).
Līdz aiziešanai pensijā 2002. gadā doktors Stīvensons bija Virdžīnijas Universitātes Uztveres pētījumu nodaļas vadītājs; viņš nodaļu nodibināja 1967. gadā. Agrāk saukta par Personības pētījumu nodaļu, tā ir daļa no Universitātes Psihiatrijas un neirobiheiviorālo zinātņu katedras. Starp parādībām, ko nodaļa pēta, saskaņā ar tās tīmekļa vietni, ir bērni, kuri apgalvo, ka atceras iepriekšējās dzīves[1], nāvei-tuvā-pieredze, ārpusķermeņa pieredze, parādības un saziņa pēc nāves, kā arī vīzijas no nāves gultas.
|
Sk. arī Nāvei-tuvā-pieredze: to piedzīvojušie atminas apbrīnojamas tikšanās.[2] |
Tā kā vēlāk šajā mēnesī (2007) tiek plānots slēgt Prinstonas Universitātes laboratoriju, kas veltīta telekinēzei un ekstrasensorās uztveres izpētei, Virdžīnijas Universitātes centrs joprojām paliek kā viena no nedaudzajām šāda veida akadēmiskajām iestādēm valstī.
Doktors Stīvensons bija starptautiski pazīstams ar saviem pētījumiem par to, ko viņš dažkārt sauca par “personības izdzīvošanu pēc nāves” un ko tautā dēvē par reinkarnāciju. Pēc viņa domām, reinkarnācija kopā ar iedzimtību un vidi piedāvā iespējamu skaidrojumu dažādām personības iezīmēm, tostarp fobijām, neparastām spējām un dzimuma disforijai (neizskaidrojams satraukums, kurš saistīts ar piederību noteiktam dzimumam – tulk. piez.). Gadu desmitiem viņš ceļoja pa pasauli, ierakstot gadījumus ar bērniem, kuri apgalvoja, ka atceras citu cilvēku dzīvi citās vietās, stāstus, kurus viņš pēc tam centās pārbaudīt.
|
Sk. arī Reinkarnācijas gadījums no Jana Stīvensona: Šrilankas nemiernieki, kuri reinkarnējās kā dvīņu meitenes.[3] |
Katru gadu pārstaigājot desmitiem tūkstošu jūdžu, doktors Stīvensons reģistrēja vairāk nekā 2500 gadījumu, ko viņš publicēja tehnisku grāmatu sērijā. To vidū ir “Reinkarnācijas tipa gadījumi (Cases of the Reincarnation Type)” (Virdžīnijas Universitātes izdevniecība, 1975-1983); “Bērni, kas atceras iepriekšējās dzīves: jautājums par reinkarnāciju (Children Who Remember Previous Lives: A Question of Reincarnation)” (Virdžīnijas Universitātes izdevniecība, 1987); un viņa galvenais darbs "Reinkarnācija un bioloģija: ieguldījums dzimumzīmju un iedzimtu defektu etioloģijā (Reincarnation and Biology: A Contribution to the Etiology of Birthmarks and Birth Defects)" (Praeger, 1997), 2268 lpp.
Doktors Stīvensons bija galvenais subjekts “The Washington Post” žurnālista Toma Šrodera (Tom Shroder) grāmatā “Vecās dvēseles: zinātniski pierādījumi par pagātnes dzīvēm (Old Souls: The Scientific Evidence for Past Lives)” (Simon & Schuster, 1999).
Kādā gadījumā, kā to apraksta doktors Stīvensons, jaundzimusi meitene Šrilankā raudāja ikreiz, kad viņu veda uz autobusu vai uz vannu. Kad viņa bija pietiekamā vecumā, lai runātu, viņa aprakstīja savu iepriekšējo dzīvi kā būdama 8 vai 9 gadus veca meitene, kura noslīka pēc tam, kad autobuss viņu ietrieca applūdušā rīsu laukā; vēlāk izmeklēšanā tika atrasta tieši šādas mirušas meitenes ģimene, kas dzīvoja četrus vai piecus kilometrus tālāk. Doktors Stīvensons rakstīja, ka abām ģimenēm nebija kontakta.
Vairums akadēmisko zinātnieku atstumts, doktors Stīvensons saviem atbalstītājiem šķita pārprasts ģēnijs, kurš drosmīgi pārkāpis zinātnes robežas. Saviem nelabvēļiem viņš šķita nopietns, neatlaidīgs, bet galu galā nepareizā virzienā aizgājis, – maldināts no lētticības, vēlmju domāšanas un tieksmes saskatīt zinātni tur, kur citi redz māņticību.
"Es domāju, ka viņš mēģināja kaut ko izdomāt, bet vienkārši neievēroja elementārus atbilstošus standartus," trešdien (2007) telefonintervijā teica Leonards Endžels (Leonard Angel), reliģijas zinātņu filozofs no Duglasas koledžas Ņūvestminsterā, Britu Kolumbijā. "Bet jums ir rūpīgi jāskatās, lai to ieraudzītu – viņš bija ļoti pārliecinošs daudziem cilvēkiem.”
Profesors Endžels ir iepazinies ar doktora Stīvensona darbu publikācijām, tostarp arī žurnālam “Skeptiskais Vaicātājs (Skeptical Inquirer)”, kas cenšas sniegt racionālu paranormālo apgalvojumu skaidrojumu.
Savukārt doktors Stīvensons tika uzsvēris, ka viņa savāktā informācija ir domāta tikai tam, lai liktu domāt, ka reinkarnācija ir iespējama, nevis lai to neapšaubāmi pierādītu.
"Daži no šiem gadījumiem ir šausmīgi aizraujoši," viņš teica žurnālam “The Washington Post” 1978. gadā. "Kāds bērns Indijā apgalvo, ka kādreiz dzīvojis Kanzasā. Un, protams, ir arī “atkritumi”. Mēs noraidām jebkādas Venēras fantāzijas.”
Jans Pretimens Stīvensons (Ian Pretyman Stevenson) piedzima 1918. gada 31. oktobrī Monreālā un uzauga Otavā. Viņa tēvs, Skotijā dzimis žurnālists, bija Londonas “Times” korespondents Kanādā. Viņa māte ļoti interesējās par teozofiju, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā populāro pusreliģisko mistisko uzskatu sistēmu. Varētu domāt, ka mātes plašā grāmatu bibliotēka par šo tēmu doktoram Stīvensona radīja interesi par garīgām parādībām.
Doktors Stīvensons 1942. gadā ieguva bakalaura grādu zinātnē Makgila Universitātē (McGill University) un medicīnas zinātņu grādu nākamajā gadā. Ieguvis zināšanas psihiatrijā, viņš bija pasniedzējs Luiziānas štata Universitātē un 1957. gadā 38 gadu vecumā kļuva par Virdžīnijas Universitātes psihiatrijas katedras priekšsēdētāju.
Taču dažu nākamo gadu laikā doktoram Stīvensonam radās sajūta, ka pastāv cilvēka personības aspekti, kurus nevar izskaidrot ne Freida, ne uzvedības teorijas. 1961. gadā, daļēji iedvesmojoties no ceļojuma uz Indiju, viņš sāka pētīt reinkarnāciju.
|
Sk. arī 8 reinkarnācijs īpatnības: medicīnās zinātņu doktora Jana Stīvensona pētījums.[4] |
Doktora Stīvensona pirmā sieva Oktāvija Reinoldsa (Octavia Reynolds), ar kuru viņš apprecējās 1947. gadā, nomira 1983. gadā. Ir palikusi viņa otrā sieva Mārgareta Percofa (Margaret Pertzoff), ar kuru viņš apprecējās 1985. gadā. Šobrīd dzīva ir arī viņa māsa Edīte Meisnere (Edith Meisner) no Novtolnas (Knowlton) štata Kvebekā un viņa brālis doktors Vaits no Šarlotsvilas.
Viņam bieži tika jautāts, vai viņš tic reinkarnācijai, un doktors Stīvensons publikas priekšā bija piesardzīgs. Taču Uztveres pētījumu katedras kartotēkā ir ievietota parasta šifrēta slēdzene, kuru doktors Stīvensons iegādājās un aizslēdza gandrīz pirms 40 gadiem. Viņš pats sastādīja kombināciju.
Kā trešdien (2010) telefonintervijā paskaidroja doktora kolēģe no katedras, Emīlija Viljamsa Kellija (Emily Williams Kelly), viņš šo kombināciju tika balstījis uz slepenu mnemonisku kodu – kādu konkrētu vārdu vai teikumu, iespējams, – kas zināms tikai viņam.
"Viņš teica – ja viņš būs spējīgs, viņš mēģinās to paziņot," sacīja Kellijas kundze. “Tas ir iespējams, ja kādam būtu spilgts sapnis par viņu, kurā, šķiet, atkārtojas kāds vārds vai frāze, – es īsti nezinu, kā tas darbotos, – ja tas šķitīs pietiekami daudzsološi, mēs mēģinātu atvērt kodu, izmantojot ieteikto kombināciju.”
Līdz šim, kā teica Kellijas kundze, kods ir stingri slēgts.
Autors: Margalita Foksa (Margalit Fox)
Avots: https://www.nytimes.com/2007/02/18/health/psychology/18stevenson.html
2007.02.18.
Margalita Foksa bija vadošā autore The New York Times nekrologu sadaļā. Pirms tam viņa bija grāmatu apskata sadaļas vecākā redaktore.
Krievu valodā tulkojusi Irina Martinova speciāli žurnālam “Reinkarnacioloģija”.
P.S. Kā domājat. Jans Stīvensons atminēsies savu kodu jaunā reinkarnācijā?
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 06.06.2019.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/reinkarnatsiya-yana-stivensona/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4211-berni-kuri-apgalvo-ka-ir-dzivojusi-ieprieksejo-dzivi-un-vinu-sniegtas-detalas-kuras-ir-tik-parsteidzosas-ka-gruti-tam-noticet (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1653-tatjana-beglaka-jus-ticat-navei-tuvu-pieredzi-pardzivojusie-atceras-apbrinojamas-tiksanas (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4199-srilankas-nemiernieki-kuri-reinkarnejas-ka-dvinu-meitenes (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4206-jana-stivensona-reinkarnacijas-petijumi-virdzinijas-universitate-un-bernu-pagatnes-dzives-atminas (Tulk. piezīme)