По крайней мере 500 наших генов становятся БОЛЕЕ активными ПОСЛЕ смерти

At Least 500 of Your Genes are MORE Active AFTER Death

Vismaz 500 mūsu gēnu kļūst AKTĪVĀKI PĒC nāves

19 05 10 01

Kas īstenībā notiek pēc tam, kad mēs nomirstam? Pīters Nobls (Peter A Noble), mikrobiologs no Vašingtonas Universitātes, veica vairākus apbrīnojamus pētījumus par šo tēmu.

Viņš atrada 500 specifisku gēnu, kuri kļūst aktīvāki un dzīvāki pēc fiziskās nāves, sasniedzot savu maksimumu četras dienas pēc tam, kad cilvēks aizgāja no dzīves.

Kā tad nedzīvais pārvēršas “dzīvā mironī (Undead) mūsu ķermeņa iekšienē un kāpēc? Vai, kā rakstīts citā zinātniskā rakstā, “…tā ir mūžīga mīkla, ar kuru saduras bioloģiskos pētījumos: kas notiek ar augsti organizētām struktūrām līdzsvara zaudējuma gadījumā, ka to regulējošās sistēmas negaidīti pārstāj darboties?”

Kaut arī zinātnieki arī agrāk atzīmēja dažus “dzīvus” gēnus mikroorganismu formā, kas saglabā aktivitāti cilvēku ķermeņos pēc aiziešanas no dzīves, Nobls un viņa kolēģi veica vairāk nekā 1000 mirušu ķermeņu sistematizētus novērtējumus.

Komanda izmērīja, kādi no gēniem saglabā funkcionalitāti nesen mirušu peļu un akvārija zivtiņu danio audos, sekojot izmaiņām 4 dienas zivīm un 2 dienas grauzējiem.

Taču vēl aizraujošākas Nobla pētījumos bija tas, ka “dzīvie” gēni, joprojām signalizējot par dzīvības dzirksti mirušajā ķermenī, uzvedas kā mūsu dzimšanas brīdī.

Daudzi no šiem “pēcnāves” gēniem ir noderīgi ārkārtējās situācijās; tie pilda tādus uzdevumus kā iekaisuma stimulēšanu, imūnsistēmas aktivāciju un pretošanos stresam. “Pārsteidz tas, ka pēc nāves aktivizējas attīstības gēni,” saka Nobls.

 

Sk. arī Zinātnieks, kurš pārdzīvoja nāvei-tuvo-pieredzi.[1]

 

19 05 10 02

Šie gēni parasti palīdz formēt embriju, taču kļūst nevajadzīgi pēc piedzimšanas. Pēc pētnieku domām, viens no iespējamiem izskaidrojumiem, ka tie pēc ķermeņa nāves pamostas, ir tāds, ka nesen mirušu šūnu stāvoklis atgādina embrija šūnu stāvokli.

Oho! Kā jums tas patīk? Kādēļ cilvēks evolucionēja tādā veidā, lai šūnu nosacījumi viņa līķī būtu tādi, it kā tie burtiskā nozīmē taisītos piedzimt no jauna?

Tibetas budismam uz to ir atbilde, tāpat kā daudzām citām kultūrām visā pasaulē, kuras arī pašlaik kā senatnē turpina ticēt, ka mūsu ķermenis – tas ir tikai trauks nemirušam stāvoklim.

Iespējams, šie nedaudz vairāk nekā 500 gēni ir vajadzīgi, lai palīdzētu apzināti pāriet nefiziskā stāvoklī. Tibetas budisti tic, ka apstākļi uzreiz pēc cilvēka nāves jau ir nobrieduši, lai noteiktu viņa nākamo iemiesojumu, vadoties pēc viņa garīgās attīstības darba tikko beigušās dzīves laikā.

 

Sk. arī Kas notiek pēc mūsu pēdējā iemiesojuma.[2]

 

Mēs varam iemiesoties neapzināti, vienkārši karmas (atkārtojošās domas un rīcība) ietekmē ievelkoties dzīvē, kas ļoti līdzīga tai, kura mums tikko bija, vai arī mēs varam iemiesoties apzināti.

Tas nozīmē, ka mūsu ego (mūsu daļa ar raksturu, emocijām, ticējumiem, ar visu to, kas dod mums “sevis” sajūtu) nepāriemiesojas, bet mūsu būtība jeb tas, ko sauc par “Budas dabu”, vienkārši iegūst jaunu formu bez personības iezīmēm, uz kurām mēs agrāk balstījāmies, nosakot, kas tas ir – “es”.

Tibetas budismā – Bon un citās garīgajās tradīcijās – par visaugstāko sasniegumu nāves brīdī tiek uzskatīta varavīkšņainā ķermeņa realizēšana.

Džogčens (Dzogchen) – tas ir dabiskais, sākotnējais jeb dabas dotais, cilvēka stāvoklis, bet džogčena prakse – tas ir kopums no mācībām un meditācijām, kuru mērķis ir varavīkšņainā ķermeņa realizēšana.

19 05 10 03

Drubvangs Rimpoče (Drubwang Konchok Norbu Rinpoché) to paskaidro tā:

“Trekčo – tas nozīmē nogriezt, atšķelt, pilnīgi salauzīt aptumsumus gabalos, it kā nošņāptu tos ar nazi. Tā notiek, kad iepriekšējā doma jau ir beigusies, bet nākamā vēl nav radusies, un nazis sašķeļ šo domu plūsmu tagadnē.

Bet kāds tur šo nazi vai aizmirst par to, rezultātā rodas atpalikšana. Ja jūs atkal un atkal atšķeļat domas tādā veidā, to plūsma tiek salauzīta gabalos. Tas ir tas pats, kā pārgriezt lūgšanas krelles vairākās vietās un pēc tam tās vairs nevarēs darboties.”

Rimpoče runā par to, ka vajag atlaist fizisko ķermeni un visu, kas saistīts ar mūsu ego. Tad mēs sasniedzam to, ko sauc par “zelta ķermeni” jeb “debesu ķermeni”. Mūs sauc par tiem, kas “lidinās mākoņos”.

 

Sk. arī Ego Nāve: iznīcināšana un apskaidrības pieredze.[3]

 

Bet mēs izjūtam Dieva apzinātības stāvokli, kurā dievišķais nokāpj un transformē garīgo, intelektuālo, mentālo, vitālo un fizisko ķermeni. Šis stāvoklis ir salīdzināms ar fizisku nemirstību jeb visaugstāko pilnību.

Un nav brīnums, ka mums ir vairāki gēni, kas sniedz mājienu, ka mūsu fiziskā forma pilnībā ir spējīga pārvarēt nāvi.

 

2017.11.01

Avots (nav pieejams): https://themindunleashed.com/2017/11/at-least-500-of-your-genes-are-more-active-after-death.html

 

Krievu valodā tulkojusi Irina Martinova speciāli žurnālam “Reinkarnacioloģija”.

 

P.S. Ko jūs domājat par nemirstības gēniem mūsu ķermenī?

 

 ZR

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

 

Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

 

Pievienots 10.05.2019.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/priroda-buddy/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4025-neirokirurgs-ebens-aleksandrs-par-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1288-tatjana-beglaka-kas-notiek-pec-musu-pedejas-inkarnacijas (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1307-tatjana-beglaka-ego-nave-iznicinasana-un-apskaidribas-pieredze (Tulk. piezīme)