Купальская ночь. Общение Душ
Kupalas nakts. Dvēseļu saziņa
Tuvojas Vasaras Saulgriežu svētki un Kupalas Svētki.
Mūsu senčiem tiem bija svarīga nozīme, jo taču Kupalas nakts[1] – Kosmosa noteikts laiks, lai satiktos saderinātie, tiktu ieņemti bērni un nostiprinātos ģimene uz savstarpējas sapratnes un labklājības pamata.
Zināšanas par šiem svētkiem var būt noderīgas arī šodienas paaudzēm, tāpēc pētnieciskā grupa “Psihologi” nolēma izpētīt šos svētkus caur dalībnieku iepriekšējo iemiesojumu prizmu. Lūk, kas no tā iznāca.
Stihiju savienošanās
Larisa Bahmutova
Mēs iegremdējāmies Ivana Kupalas svētku atmosfērā. Droši vien visi ir noilgojušies pēc vasaras. Spilgtas vasaras krāsas, ziedu smarža pļavās, maiga vējiņa pieskaršanās glāstīja skatu un ķermeni, reibināja galvu.
Meitenes veica ceremonijas un rituālus puiša pievilkšanai ar mērķi nākotnē radīt laimīgu laulātu pāri. Vija vainagus, radot nākamā laulātā drauga domtēlu, un laida lejup pa upi kā pa lielu enerģētiskās informācijas kanālu.
Svētku svinēšanas vieta bija spēka vieta, kas atradās upes krastā. Šajā vietā sapulcējās vairāku tuvumā esošo ciemu iedzīvotāji. Svētku dalībnieki piesauca un apvienoja četras stihijas: Uguni (ugunskurs), Ūdeni (upe), Zemi un Gaisu.
Sapulcējušies puiši un meitenes gāja riņķa dejās. Tie nebija vienkārši dejas elementi – dalībnieki iegrieza spēcīgas enerģētiskas plūsmas.
Atkarībā no riņķa dejas dalībnieku sastāva (jaukts, sieviešu, vīriešu) kustības virziena (pa saulei vai pretēji saulei) tika iegrieztas lejupejošas vai augšupejošas enerģijas plūsmas, kas galarezultātā veda pie tā, ka šajā vietā atvērās sakaru portāls ar Dieviem.
Notika Kosmosa un Māmuļas Zemes enerģiju apvienošanās. Šīs vietas enerģijas un plūsmas pieauga vairākas reizes, un tas attīrīja un piesūcināja ar enerģiju visus šo svētku dalībniekus.
Vainagu enerģija
Marina Aņisimova
Ieraudzīju sevi kā meiteni ar garām gaišbrūnām bizēm. 900. gads, sauc Rada. Darbība sākas no rīta – gatavošanās svētkiem. Vecākie aktīvi piedalās, visādi palīdzot jaunatnei.
Vīrieši krauj ugunskurus, bet sievietes mazgā, peldina jaunavas, poš, rotā, sniedz norādījumus. Tas viss notiek jautrībā, ar dziesmām, apdziedāšanu, gaidot maģiju un brīnumu.
Pēc tam meitenes iet uz pļavu, un sākas vainagu pīšanas rituāls. Ar trīsām sirdī tiek iepīts katrs ziediņš, katrs zāles stiebriņš. Meitenes ieliek savu sirdi un dvēseli šajā vainagā, iztēlojoties savu saderināto.
Neticams enerģētisks spēks tiek ielikts šajā vainagā, lai to sajustu vienīgais draugs. Katrs rituāls nes savu sakrālu jēgu.
Pēc tam meitenes uzliek vainagus galvā, dzied dziesmas un iet riņķa dejās ar smiekliem, prieku, trīsām sirdī. Un uz vakara pusi iet uz upi. Šeit katra meitene atdod savu vainagu ūdens stihijai.
Bet lejāk pa straumi jau ir sapulcējušies puiši un gaida ilgotos vainagus. Katrs cenšas noķert savas izredzētās vainagu, uzminēt, sajust, saskatīt daudzveidībā vienu vienīgo!
Uzliek sev galvā un iet pretim meitenēm. Tur noskaidrojas, kurš ir uzminējis un kurš ne. Tas viss notiek dziesmu pavadījumā, viegli un jautri.
Pēc tam sākas riņķa dejas, tiek spēlētas spēles, kuru jēga ir savienot četras stihijas: zemi, gaisu, uguni un ūdeni. Jaunieši ieiet plūsmā. Tā ir meditācija, tā ir dvēseļu pilnīga saplūšana[2]!
Bet uz rīta pusi sakarsuši, piepildīti viņi iet uz upi un mazgājas ar visām drēbēm. Viņi kļūst atjaunoti, attīrīti, gatavi jaunai dzīvei!
Tālāk man parādīja Ivana Kupalas dienu vēlāk, kad es biju precējusies sieviete, vārdotāja. Es naktī ieeju mežā, lūdzu Meža Garam atļauju piesātināties, piepildos ar spēku.
Augiem šajā naktī piemīt neticamas dziedinošas īpašības. Es tuvojos ziedam, kurš līdzīgs zvaniņam, bet lielam. Ieelpoju tā aromātu un kopā ar aromātu saņemu jaudīgu spēka lādiņu. Augi ir izgaismoti no iekšienes.
Ieraudzīju fragmentu, kad tiek ārstēts cilvēks. Pļavā, mēness gaismā, cilvēks vārtās rasā, bet es skaitu buramvārdus. Tie ir vērsti uz cilvēka izdziedināšanu. Tādā dienā var atbrīvoties no visšausmīgākajām slimībām!
Dvēseļu saziņa
Tatjana Breslava
Ieraudzīju un izjutu visas tā iemiesojuma emocijas un sajūtas! Cik ļoti gan viņi mīlēja Dabu, cik saudzīgi un godbijīgi pret to izturējās! Viņi juta maģiju[3] visā, Daba un Visums dāsni dalījās ar cilvēkiem savos noslēpumos un spēkā!
Es redzēju, kā enerģētiski mainās meitenes un puiši pēc rituāliem, kā viņi var sazināties un just visu Dvēseles līmenī.
Noslēpumaina maģiska nozīme šajā visas dabas pilnīga uzplaukuma periodā bija arī papardei: pusnaktī tā it kā uzzied uz īsu mirkli.
Drosminieki pusnaktī devās uz mežu, lai ieraudzītu papardes ziedu un savāktu tās sēklas. Tādi gājieni tika uzskatīti par ļoti bīstamiem, jo šo augu modri apsargāja fejas un dažādas velnišķības.
Tas, kuram tomēr izdevās dabūt sēklas, it kā spēja kļūt neredzams un vērot feju dejas un rotaļas šajā maģiskajā naktī.
Papardes sēklas tika uzskatītas par pašām iedarbīgākajām pret velnišķību. Pret to palīdzēja arī šajā naktī savāktas plūškoka ogas un virs durvīm un virs vārtiem pienagloti bērza zariņi.
|
Sk. arī: Kā zied paparde Kupalas naktī[4]. |
Bērzs spēlēja nozīmīgu lomu vasaras saulgriežu Dienas rituālos. Vasaras saulgriežu Dienas ierašās ir iepīts daudz ģimenes un laulības motīvu. Zīlēja gan meitenes, gan puiši, bieži šim mērķim izmantojot dažādus ziedus un augus.
Vainagus pina no ziediem, kuri aug norās, uzlādēti ar mēnesgaismu. Vainagu pīšana tiek pavadīta ar stieptām dziesmām, buramvārdiem un lūgšanām. Katra meitene uzlādē savu vainagu ar savu enerģētiku un pēc tam iemet ūdenī.
Mazliet lejāk pa straumi puiši ķer šos vainagus un pēc tam pasniedz tos savām izredzētajām. Ja puisis neuzmin, meitene aizbēg. Ja viņš to noķer, viņam ir izredzes, ka viņa būs viņa saderinātā.
Mīlnieki deva viens otram uzticības zvērestu, tas tika izteikts spēka vietā, kura skaitījās viena vairākiem ciemiem, un tas tika apstiprināts ar rokas spiedienu.
Visām četrām stihijām[5] – Zemei, Ūdenim, Ugunij un Gaisam – bija katrai sava nozīme. Man parādīja rituālus, kas saistīti ar uguni. Mēs pastiepjam rokas pretim viens otram, plaukstas saskaras, notiek enerģiju apmaiņa, acis turklāt ir aizvērtas.
Puiši ved meitenes pie ugunskura, visi nostājas kopīgā aplī – puisis, meitene, – un sākas riņķa dejas pulksteņa rādītāja virzienā un pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.
Pēc tam riņķa dejas sadalās – sievietes un vīrieši atsevišķi, – ugunskurs uzliesmo ļoti spēcīgi, liesma paceļas tieši uz zvaigžņotajām debesīm, viss piepildās ar spēcīgu uguns enerģiju.
Kad meitene ļoti ātri griežas, viņa it kā enerģētiski uzlido un pamirst, notiek kā meditācija, laiks gluži kā apstājas un enerģijas sastingst gaisā.
Divi enerģiju apļi spirālveidīgi sastingst virs uguns – vīrišķās un sievišķās enerģijas, Zeme un Kosmoss.
Meitenes un puiši iznāk no šī rituāla atjaunoti, paaugstinās jutīgums, saziņa notiek Dvēseles līmenī.
Viņi iet pa pāriem, nesakot nevienu vārdu. Tā rodas pāri, tā satiekas divas pusītes. Enerģētiski viņi ir kā divi varavīkšņainas nokrāsas kokoni.
Kad puisis meiteni apskauj vai uzliek roku uz pleca – viņu auru krāsa mainās, tās sāk dzirkstīt un pārtop kopīgā sfērā. Ap tādu pāri jau parādās nākamo bērnu enerģijas, kā mazas sfēras.
Kādam pārim parādījās četri sabiezējumi-ovāliņi. Lūk, viens pārplīsa, lūk, otrs. Viena dvēsele pārdomāja iemiesoties, bet otra nomirs dzemdību laikā. Paliks divas.
Aļona Ivanova
Esmu meitene, sauc Marjana, staigāju basām kājām, mati izlaisti. Meitenes ir sapulcējušās uz svētkiem, jūnija beigas, pin vainagus, skaita buramvārdus, kurus viņām nodevušas Dzimtas vecākās sievietes, no paaudzes uz paaudzi.
Uz šiem svētkiem nāk meitenes, kurām jau ir iestājušās mēnešreizes. Met augšā vainagus, kuri kā gredzens ir enerģētiski kanāli un uzlādējas no Saules.
Pēc tam viņas iet uz upi un met tajā savus vainagus, upe ir kā informācijas plūsma, kura pastiprina nodomu atrast saderināto, lūgt Zemes auglību. Staigā basām kājām, piesūcinoties ar Zemes mātišķo spēku.
Atgriežas ciemā jau citādas, enerģētiski piepildītas, un kā magnēts pievelk sev puišus. Tā rodas pāri.
Visu vasaru ciema iedzīvotāji strādā viegli un priecīgi, neviens neaizdomājas, ka tas ir grūti. Viss notiek, skanot dziesmai, darbs cildina zemi un atgriežas pie meitenes spēka veidā.
Nogurums ir patīkams, un spēki atjaunojas viegli un ātri. Veidojot pārus, dod solījumus visu radinieku un Mātes-Zemes priekšā, ka viņi mīlēs un glabās viens otru.
Līgavas tērps tiek izšūts ar ornamentiem-talismaniem, lai savienība būtu cieša, galvā lakats. Svētku galda simbols – maizes klaips, aromātiski smaržojošs medus.
Zintnieku atnākšana
Ludmila Soročenko
Es ieraudzīju sevi jauna spēcīga vīrieša ķermenī no Krievzemes dienvidiem, tuvāk Ukrainai, vārdā Ivans. Mūsu gadu skaitīšanas astotais gadsimts.
Redzu zintniekus, kuri staigāja pa ciemiem un izglītoja cilvēkus, nesa Patiesību. Sirms svētais vīrs, spilgti, spilgti gaišzilas acis, un tajās ir tāda mīlestība, viedums, vērīgums, draiskums. Spēcīgas enerģijas un skaistas daudzkrāsainas auras.
Kad zintnieki atnāca uz ciemu vai apmetni, tie bija svētki, lejup laidās Svētība, katrs juta Radītāja pieskārienu[6].
Viņi staigāja un koriģēja ciemu enerģijas, ārstēja negatīvās vietas. Nostājās ciema centrā un staigāja pa apli, it kā vērpjot enerģiju un mainot polaritāti. Iegāja īpašā stāvoklī un skaitīja buramvārdus. Apmetne pamira, enerģijas mainījās.
Zintnieki bija tikai vīrieši, visi valkāja galvassegas, katram bija zizlis. Tie ir viedie no viedajiem. Zintnieki bija starpnieki starp cilvēkiem un dieviem.
Zintnieki risināja strīdus cilvēku starpā, būrās, izmantojot rituālus, buramvārdus, maģiskus preparātus. Prata un ārstēja (īpaši maģiskas slimības, piemēram, ļaunu aci).
Bija Raganas un Riebēji, dzīvoja lielākoties mežā, pazina zālaugus un buramvārdus. Vienkāršo cilvēku attieksme pret viņiem bija piesardzīga, jo taču nav zināms, kādi spēki tiem piemīt un uz ko tie ir spējīgi, ko rada – labu vai sliktu.
“Kas mēs esam? Kādēļ mēs esam šeit? Kāda ir mūsu pagātne un nākotne?” – jautājumi, kurus sev uzdod katrs domājošs cilvēks. Mēs ieskatījāmies mūsu pagātnē, lai atminētos un saprastu sevi tagadnē. Noticētu sev un kļūtu par sava Īstenā Ceļa Zinātāju.
P.S. Un kā jūs taisāties pavadīt Kupalas svētkus?
Materiālu sagatavoja Marina Tarasova.
Pētnieciskā grupa “Psihologi”
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 16.06.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/kupalskaya-noch-obshhenie-dush/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4071-kupalo-berna-dveseles-radisana (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4038-tur-kur-atdzivojas-dvesele (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4056-magija-citas-pasaules (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/lana-culanova/11-dazadi/3852-lana-culanova-ka-atrast-savu-zvaigzni (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/lana-culanova/11-dazadi/3849-lana-culanova-sargataja (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4049-jaunrade-krievzeme (Tulk. piezīme)