Доказательства реинкарнации? Рассказы детей о прошлых жизнях
Reinkarnācijas pierādījumi? Bērni stāsta par iepriekšējām dzīvēm
Džims Takers (Jim B. Tucker) no Šarlotsvilas (Virdžīnija, ASV) – vienīgais akadēmiskais zinātnieks pasaulē, kurš 15 gadus pēta bērnu stāstus par iepriekšējām dzīvēm, tādā veidā sniedzot reinkarnācijas pierādījumus.
Pašlaik Takers ir apkopojis atsevišķus gadījumus no ASV jaunā grāmatā un stāda priekšā tajā savas hipotēzes par zinātniskiem aspektiem, kuri var slēpties zem reinkarnācijas fenomena[1].
Zemāk sniegts raksta “Reinkarnācijas zinātne” tulkojums; pirmoreiz tas tika publicēts Virdžīnijas Universitātes žurnālā.
Reinkarnācijas zinātne
UVA psihiatrs Džims Takers izmeklē bērnu apgalvojumus par iepriekšējām dzīvēm
Autors: Šons Lions
Spontānas atmiņas un bērnu rotaļas
Kad Raienam Hamonam (Ryan Hammons) bija 4 gadi, viņš sāka režisēt iedomātas filmas. Kliedzieni "Aiziet!" bieži atskanēja no viņa istabas.
Taču šis azarts radīja bažas Raiena vecākiem, kad viņš nakts vidū sāka mosties, kliedzot un tverot pie krūtīm, sakot, ka sapņojis, ka viņa sirds uzsprāgst, kad viņš atrodas Holivudā. Viņa māte Sindija (Cyndi Hammons) jautāja savam ārstam par šīm epizodēm. Nakts šausmas, teica ārsts. Viņš tās pāraugs. Tad kādu nakti, kad Sindija lika Raienu gulēt, Raiens pēkšņi satvēra Sindijas roku.
"Mammu," viņš teica. "Es domāju, ka agrāk biju kāds cits."
Viņš teica, ka atceras lielu baltu māju un peldbaseinu. Tas bijis Holivudā, daudzu jūdžu attālumā no viņa mājām Oklahomā. Viņš teica, ka viņam ir trīs dēli, bet viņš nevar atcerēties viņu vārdus. Viņš sāka raudāt, atkal un atkal vaicājot Sindijai, kāpēc viņš nevar atcerēties viņu vārdus.
"Es tiešām nezināju, ko darīt," atceras Sindija. "Es biju šokā vairāk nekā jebkad. Viņš bija tik uzstājīgs. Pēc tās nakts viņš turpināja par to runāt, nemitīgi dusmojās, ka nespēja atcerēties šos vārdus. Sāku pētīt internetā par reinkarnāciju. Es pat saņēmu dažas grāmatas no Holivudas bibliotēkas, domājot, ka to attēli varētu viņam palīdzēt. Es nevienam neko neteicu vairākus mēnešus.”
Kādu dienu, kad Raiens un Sindija pārlapoja vienu no Holivudas grāmatām, Raiens apstājās pie melnbaltas fotogrāfijas no 30. gadu filmas “Nakts pēc nakts (Night After Night)”. Divi vīrieši attēla centrā stāvēja viens pretī otram. Viņus aplenca vēl četri vīrieši. Sindija neatpazina nevienu no sejām, bet Raiens norādīja uz vienu no vīriešiem centrā.
“Klau, mammu," viņš teica. "Tas ir Džordžs. Mēs uztaisījām kopīgu filmu.” Pēc tam viņa pirksts pāršāvās uz vīrieti labajā pusē, kurš bija ģērbies mētelī un ar drūmu seju. "Tas puisis esmu es. Es sevi atradu!”
|
Lai arī tādi apgalvojumi kā Raienam ir reti sastopami, tomēr tie nav unikāli starp vairāk nekā 2500 lietu materiāliem, kas atrodas Džima B. Takera (Jim B. Tucker), UVA (Virdžīnijas Universitāte) Medicīnas centra Perceptuālo pētījumu nodaļas asociētā psihiatrijas profesora birojā. |
Divu gadu vecumā bērni atminas savu pagātnes dzīvi
Gandrīz 15 gadus Takers ir izmeklējis apgalvojumus, ko izteikuši bērni, parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kuri saka, ka viņiem ir bijušas iepriekšējās dzīves[2]. Dažreiz bērni spēj sniegt pietiekami daudz informācijas par šīm dzīvēm, lai viņu stāstus varētu izsekot līdz reālai personai – reti tā ir slavenība un bieži vien no pilnīgi nezināmas ģimenes –, kas mirusi pirms vairākiem gadiem.
Takers, viens no ļoti nedaudzajiem zinātniekiem pasaulē, kas pēta šo fenomenu, saka, ka viņa sastapto gadījumu ticamība atšķiras. Dažus var neņemt vērā, piemēram, kad kļūst skaidrs, ka bērna nekaitīgie izteikumi rodas ģimenē, kurai izmisīgi pietrūkst mīļotā cilvēka.
Taču vairākos gadījumos, piemēram, kā tas ir ar Raienu, Takers saka, ka loģiskākais, zinātniskākais apgalvojuma skaidrojums ir tikpat vienkāršs, cik tas ir pārsteidzošs: kaut kā bērns atdzīvina atmiņas no citas dzīves.
"Es saprotu apziņas lēcienu, kas nepieciešams, lai secinātu, ka ir kaut kas ārpus tā, ko mēs varam redzēt un kam pieskarties," saka Takers, kurš gandrīz desmit gadus strādāja par Universitātes Bērnu un ģimenes psihiatrijas klīnikas medicīnas vadītāju. "Bet šeit ir šie pierādījumi, kas ir jāņem vērā, un, ja mēs rūpīgi aplūkojam šos gadījumus, kaut kāda veida atmiņu pārnešana bieži vien ir vissaprātīgākā."
Reinkarnācijas eksistences atslēga
Savā grāmatā “Atgriešanās Dzīvē (Return to Life)” Takers sīki izklāsta dažus pārliecinošākos Amerikas gadījumus, ko viņš ir pētījis, un izklāsta savus argumentus, ka atklājumi kvantu mehānikā, šokējošajā zinātnē par to, kā uzvedas dabas mazākās daļiņas, sniedz norādes reinkarnācijas esamībai[3].
"Kvantu fizika norāda, ka mūsu fiziskā pasaule var izaugt no mūsu apziņas," saka Takers. "Tas ir ne tikai mans, bet arī vairāku fiziķu viedoklis."
Neliela diskusija
|
Lai gan varētu būt sagaidāms, ka viņa darbs izraisīs sīvas diskusijas zinātnieku aprindās, Takera pētījumi, kas daļēji ir balstīti uz viņa priekšgājēja Jana Stīvensona (Ian Stevenson), kurš nomira 2007. gadā, visā pasaulē apkopotajiem gadījumiem, izraisīja tikai nelielu kustību. |
Maikls Levins (Michael Levin), Tufta universitātes (Tufts University) Reģeneratīvās un attīstības bioloģijas centra vadītājs, kurš Takera pirmās grāmatas akadēmiskajā pārskatā rakstīja, ka tas ir "pirmklasnieka pētījums", sacīja, ka tas ir tāpēc, ka pašreizējie zinātniskās pētniecības modeļi nevar pierādīt vai atspēkot Takera atklājumus.
"Kad jūs zvejojat ar tīklu ar noteikta izmēra acīm, jūs nekad nenoķersiet zivis, kas ir mazākas par šīm acīm," saka Levins. “To, ko jūs atrodat, ierobežo tas, kā jūs to meklējat. Mūsu pašreizējās metodes un koncepcijas vienkārši nevar tikt galā ar šiem datiem.”
Takers, kura pētījumi pilnībā tiek finansēti no dāvinājumu līdzekļiem, savus reinkarnācijas pētījumus sāka deviņdesmito gadu beigās pēc tam, kad viņš izlasīja rakstu laikrakstā “Charlottesville Daily Progress” par Stīvensona biroja iegūto stipendiju nāvei tuvās pieredzes efektu pētījumiem.
"Mani interesēja ideja par dzīvi pēc nāves[4] un jautājums, vai varētu izmantot zinātnisko metodi, lai to pētītu," saka Takers.
Viņš sāka darbu Stīvensona nodaļā kā brīvprātīgais un pēc dažiem gadiem kļuva par pastāvīgu pētnieku birojā, kur viņa pienākumos ietilpa Stīvensona reinkarnācijas gadījumu elektroniskās kodēšanas pārraudzība.
Šī kodēšana ilga vairākus gadus — Stīvensona ar roku rakstīto lietu materiāli iesniedzās 1961. gadā, taču Takers teica, ka darbs dod intriģējošus ieskatus.
Takera pētījumu rezultāti skaitļos
Aptuveni 70 procenti bērnu apgalvo, ka viņi pagātnes dzīvē ir miruši vardarbīgā vai negaidītā nāvē. Gandrīz trīs ceturtdaļas no šiem nāves gadījumiem ir piedzīvojuši vīrieši – gandrīz tieši tāda pati vīriešu daļa, kas mirst no nedabiskiem cēloņiem kopējā populācijā.
Vairāk gadījumu nāk no valstīm, kur reinkarnācija ir daļa no reliģiskās kultūras, taču Takers saka, ka nav nekādas sakarības starp to, cik patiess tiek uzskatīts gadījums, un šīs ģimenes pārliecību par reinkarnāciju.
|
Viens no pieciem bērniem, kuri ziņo par pagātnes dzīvi, saka, ka atceras pārtraukumu, laiku starp nāvi un dzimšanu[5], lai gan nav vienota priekšstata par to, kā tas ir. Daži apgalvo, ka viņi atradās “Dieva namā”, savukārt citi apgalvo, ka gaidījuši netālu no vietas, kur nomira, pirms “iegājuši iekšā” savā mātē. |
Gadījumos, kad bērna stāsts ir izsekots līdz citai personai, vidējais laiks starp šīs personas nāvi un bērna piedzimšanu ir aptuveni 16 mēneši.
Kādas ir tādu bērnu īpatnības?
Turpmākie Takera un citu pētnieku rezultāti liecina, ka IQ (intelektuālās attīstības koeficients) šiem bērniem parasti ir virs vidējā[6], taču viņiem nav nekādu garīgu vai emocionālu traucējumu, kas pārsniegtu vidējo līmeni bērnu grupās kopumā. Šķiet, ka neviens no viņiem nenorobežojas no sāpīgām situācijām ģimenē.
|
Gandrīz 20 procentiem pētīto bērnu ir rētām līdzīgas dzimumzīmes vai pat neparastas deformācijas, kas ir ļoti līdzīgas tās personas zīmēm vai ievainojumiem, kuras dzīvē bērns atceras nāvei tuvo brīdi vai pašu miršanu. |
Lielākajai daļai bērnu tamlīdzīgi apgalvojumi parasti izzūd ap 6 gadu vecumu, aptuveni sakrītot ar Takera teikto, ka tas ir laiks, kad bērnu smadzenes ir gatavas jaunam attīstības posmam.
Neraugoties uz viņu stāstu pārpasaulīgo raksturu, gandrīz neviens no bērniem neuzrāda nekādas īpašas apgaismības pazīmes, saka Takers.
"Mans iespaids par bērniem ir tāds, ka, lai gan daži izsaka filozofiskus apgalvojumus par dzīvi, lielākā daļa no viņiem ir tipiski bērni," viņš saka. "To var salīdzināt ar situācija, ka pirmo dienu pirmajā klasē jūs neesat gudrāks, kā bijāt pēdējā dienā bērnudārzā."
Citi skaidrojumi
Uzaudzis kā Dienvidu baptists Ziemeļkarolīnā, Takers ir apsvēris arī citus, piezemētākus šīs parādības skaidrojumus.
Viņš ir pieļāvis krāpšanu, iespējams, lai gūtu finansiālu labumu vai slavu. Taču lielākā daļa prasību parasti neietver kino kontraktus, un daudzas no Takera sastaptajām ģimenēm, īpaši Rietumos, nevēlas publiski runāt par sava bērna neparasto uzvedību. Takers ir apsvēris arī vienkāršu bērnu fantāzijas spēli, taču tas neizskaidro, kā bērnu piedāvātās detaļas dažkārt var novest pie konkrētas personas. "Tas ir pretrunā loģikai, ka tā būtu tikai nejaušība," viņš saka.
Daudzos gadījumos, iespējams, lieciniekiem ir kļūdainas atmiņas, saka Takers, taču ir desmitiem gadījumu, kad cilvēki gandrīz no paša sākuma ir pierakstījuši bērnu teikto.
|
"Neviena no šīm iespējām neizskaidro arī dažus citus modeļus, piemēram, daudzu bērnu intensīvo emocionālo pieķeršanos šīm atmiņām, kā to parādīja Raiens," saka Takers. |
Takers uzskata, ka salīdzinoši nelielais gadījumu skaits, ko viņš un Stīvensons savāca pēdējo piecu gadu desmitu laikā, it īpaši no Amerikas, daļēji ir tāpēc, ka vecāki var noraidīt vai pārprast, ko viņu bērni viņiem stāsta. "Ja bērni saņem vēstījumu, ka viņi netiek uzklausīti, viņi pārtrauks runāt," saka Takers. "Viņi redz, ka viņi netiek atbalstīti. Lielākā daļa bērnu cenšas iepriecināt savus vecākus.”
Skatāmies uz apziņu no kvantu fizikas puses
Tas, kā tieši viena cilvēka apziņa vai vismaz atmiņas varētu pāriet uz otru, acīmredzot ir noslēpums, taču Takers uzskata, ka atbildes varētu būt atrodamas kvantu fizikas pamatos.
Zinātnieki jau sen zina, ka matērija, piemēram, elektroni un protoni, rada notikumus tikai tad, ja tos novēro.
Vienkāršots piemērs: ņemiet gaismu un starojiet to cauri ekrānam, kurā ir izgrieztas divas spraugas. Aiz ekrāna novietojiet foto plāksni, kas reģistrē gaismu. Ja gaisma netiek novērota, kad tā pārvietojas, foto parāda, ka tā ir izgājusi cauri abām spraugām. Bet kas notiek, ja gaisma tiek novērota? Foto parāda, ka daļiņas ir izgājušas cauri tikai vienai no spraugām. Gaismas uzvedība mainās, un vienīgā atšķirība ir tā, ka tā tiek novērota. Ir daudz diskusiju par to, ko tas varētu nozīmēt. Taču Takers, tāpat kā kvantu fizikas tēvs Makss Planks, uzskata, ka atklājumi parāda, ka fizisko pasauli ietekmē apziņa un pat tā ir atvasināta no nefiziskā.
Ja tā ir taisnība, tad apziņai nevajag kilogramu smagas smadzenes, saka Takers, un tāpēc nav iemesla domāt, ka apziņa līdz ar tām beigtos.
"Ir iespējams, ka apziņa kaut kādā veidā var izpausties jaunā dzīvē," saka Takers.
Kolumbijas universitātes Zinātnes un reliģijas pētījumu centra direktors Roberts Polloks (Robert Pollock) ir teicis, ka zinātnieki jau sen domājuši par novērotāja lomu fiziskajā pasaulē, taču hipotēzes par to ne vienmēr ir zinātniskas. "Manuprāt, fiziķu debates, kas koncentrējas uz idejas skaidrību un skaistumu, bet ne uz tās atspēkojamību, ir kopīgas, taču tās vispār nav zinātniskas debates," saka Polloks. "Es domāju, ka tas, ko Planks un citi kopš tā laika ir aplūkojuši, kā šīs ļoti mazās daļiņas uzvedas, un pēc tam izdarījuši secinājumus par apziņu, pauž cerību. Tas ir labi; es ceru, ka viņiem ir taisnība. Bet šo ideju nevar atspēkot."
|
|
|
Psihiatrijas asociētais profesors Džims B. Takers |
Takers saka, ka viņa hipotēze ir balstīta ne tikai uz vēlmēm.
"Tas ir daudz vairāk nekā cerība," viņš saka. "Tieši pozitīvi pierādījumi teorijai var būt vērtīgi, pat ja negatīvi pierādījumi pret to nav iespējami."
Raiena pagātnes dzīve
Sindija Hemonsa neko tādu nedomāja, kad viņas pirmsskolas vecuma dēls norādīja uz sevi vairāk nekā pirms 80 gadiem uzņemtā fotoattēlā. Viņa gribēja zināt, kas ir šis vīrietis.
Grāmatā nebija norādīti attēloto aktieru vārdi, taču Sindija ātri noskaidroja, ka vīrietis, ko Raiens sauca par "Džordžu" fotogrāfijā, patiešām ir Džordžs – Džordžs Rafts (George Raft), aizmirsta 30. un 40. gadu kinozvaigzne. Tomēr viņa nevarēja identificēt vīrieti, kurš, pēc Raiena teiktā, bijis viņš pats. Sindija uzrakstīja Takeram, kuru viņa atrada, izmantojot tiešsaistes meklējumus, un pievienoja fotoattēlu. Galu galā tas nonāca filmu arhīva darbinieku rokās, kuri pēc nedēļu ilgas izpētes noskaidroja drūmā paskata vīrieša vārdu: Martins Mārtins (Martin Martyn), neakreditēts filmas statists.
Takers nedalījās šajā atklājumā ar Hamonu ģimeni, kad viņš pēc dažām nedēļām devās pie viņiem uz mājām. Tā vietā viņš uz virtuves galda izklāja melnbaltas četru sieviešu fotogrāfijas. Trīs no tām bija nejaušas.
Takers jautāja Raienam: "Vai kāda no tām tev kaut ko izsaka?"
Raiens pētīja attēlus. Viņš norādīja uz vienu. Viņa izskatās pazīstama, viņš teica.
Tā bija Martina Mārtina sieva.
Neilgi pēc tam Takers un Hammoni devās uz Kaliforniju, lai tiktos ar Mārtina meitu, līdz kurai bija nonākuši pētnieki, kuri kopā ar Takeru strādāja pie dokumentālas filmas. Takers parunājās ar sievieti, pirms viņa tiekas ar Raienu. Viņa nevēlējās palīdzēt, taču sarunā ar Takeru apstiprināja desmitiem faktu, ko Raiens bija norādījis par viņas tēvu.
Raiens teica, ka dejojis Ņujorkā. Mārtins bija Brodvejas dejotājs. Raiens teica, ka viņš bija arī “aģents” un cilvēki, ar kuriem viņš strādāja, ir mainījuši savus vārdus. Pēc dejotājas karjeras beigām Mārtins ilgus gadus strādāja labi pazīstamā talantu aģentūrā Holivudā, kur bieži tiek radīti skatuves vārdi.
|
Raiens sacīja, ka viņa vecās adreses nosaukumā bija “Akmens (Rock)”. Mārtins dzīvoja Beverlihilzā, 825 North Roxbury Dr. Raiens sacīja, ka pazīst kādu vīrieti vārdā Senators Pieci. Mārtina meita sacīja, ka viņai ir tēva foto ar senatoru Īrvingu Īvsu (Irving Ives) no Ņujorkas, kurš darbojās ASV Senātā no 1947. līdz 1959. gadam. Un jā, Martinam Mārtinam bija trīs dēli. Meita, protams, zināja viņu vārdus. |
Vēlākā tikšanās starp Raienu un Mārtina meitu neizdevās. Raiens paspieda viņai roku un tad visu atlikušo laiku slēpās aiz Sindijas. Vēlāk viņš pastāstīja savai mātei, ka sievietes “enerģija” ir mainījusies. Sindija paskaidroja, ka cilvēki mainās, kad viņi aug.
"Es nevēlos atgriezties [Holivudā]," sacīja Raiens. "Es vienmēr vēlos paturēt šo ģimeni."
Nākamajās nedēļās Raiens mazāk runāja par Holivudu. Takers saka, ka tas bieži notiek, kad bērns satiekas ar tā cilvēka ģimeni, par kuru ir apgalvojis, ka ir bijis viņš pats. Šķiet, ka tas apstiprina viņu atmiņas, padarot tās mazāk intensīvas.
"Es domāju, ka viņi redz, ka pagātnē neviens viņus negaida," saka Takers. "Daži no viņiem par to skumst, bet galu galā viņi to pieņem un vairāk pievērš uzmanību tagadnei. Viņi vairāk iesaistās šīs dzīves pieredzē, kas, protams, ir tas, ko viņiem vajadzētu darīt.”
|
Sk. arī “Kas bija mans bērns pagātnes dzīvē[7]” |
Sk. arī: Džima Takera vietne https://www.jimbtucker.com/
Avots: https://uvamagazine.org/articles/the_science_of_reincarnation
2013. gada ziema
“The Science of Reincarnation
UVA psychiatrist Jim Tucker investigates children’s claims of past lives
By Sean Lyons”
Krievu valodā tulkoja Aļona Ivanova,
redaktore Tatjana Druka
P.S. Jūs pamanāt, ka jūsu bērni mēdz tamlīdzīgi uzvesties? Dalieties savā stāstā!
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 21.05.2014.
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3830-nadezda-batalova-ieprieksejas-dzives-vai-reinkarnacija (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3857-kristine-nikitina-bernu-ieprieksejas-dzives-stasta-pasi-berni-sodien (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/3999-dezavu-un-reinkarnacija (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3590-natalija-golubkina-dela-slimiba-un-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4000-tiksanas-ar-m-nutonu-kas-notiek-pec-naves (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4104-musu-berni-kas-vini-ir (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/julija-perlika/11-dazadi/3867-julija-perlika-kas-bija-mans-berns-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)