Раскройте крылья за спиной

Izpletiet spārnus aiz muguras

“Kādēļ cilvēki nelido? Es saku,

kādēļ cilvēki nelido tā kā putni?

Man dažreiz šķiet, ka esmu putns.

Kad stāvi kalna galā, tevi tā vien velk lidot!

Lūk, tā ieskrietos, paceltu rokas un sāktu lidot…

Pamēģināt tagad kaut ko?!...”

(N. A. Ostrovskis (Никола́й Алексе́евич Остро́вский). “Negaiss (Гроза)”. Katerīnas monologs)

Tas bija ļoti sen, bet varbūt pavisam nesen. Varbūt tas notika vakar ar tevi? Iekšienē, kaut kur dziļi dvēselē ir sajūtams sauciens. Tu atdodies šim saucienam un nevari ar sevi neko padarīt, atliek vienīgi pakļauties.

Tu iznāc līdzenā telpā, sakrusto rokas uz krūtīm un sāc ātru vērpi. Elpa aizraujas!

Neparasts dvēseles stāvoklis, un tajā brīdī izplešas spārni aiz muguras^[1]. Tu ieņem horizontālu stāvokli un lido. Lido un elpo pilnu krūti, ieelpo gaisu. Debess augstuma sajūta! Vārdos tas nav aprakstāms, pārraidīt jūtu gammu ir sarežģīti. To var tikai sajust vai zināt…

Tas ir sauciens! Tevi sauc, aicina kaut kur, un tu lido uz viļņa: uz jūtām, vibrācijām, enerģijām. Tu esi citā dimensijā.

Mēdz būt, tu lido telpā un kāds gadās tev lidojam pretī, un visbiežāk tu satiec cilvēku – un tevi caururbj noteikts enerģijas vibrācijas līmenis. Un tad notiek burvestība – kā divas lodes jūs traucaties augšup, sakrustojuši rokas uz krūtīm, un milzīgi spārni izplešas aiz muguras. Tad sākas savērpšanās kopīgā deja^[2].

Ar laiku cilvēki zaudē spēju lidot vai varbūt vienkārši ir to aizmirsuši. Ir palikuši enerģētiskie spārni, Cilvēki ir zaudējuši spēju lidot, bet ir palikusi ģenētiskā atmiņa. Kādu laiku to atcerējās, un kāds lidoja. Cilvēks joprojām var lidot. Daudzi lido sapņos, taču droši vien ir cilvēki, kuri to dara nomodā.

Lai lidotu, vajag sasniegt noteiktu Dvēseles vibrācijas stāvokli, sava dzīves Dievišķā uzdevuma sajūtu, izpratni, ka tu esi augstākā būtne – nevis vienkārši cilvēks fiziskā ķermenī, bet augstākā enerģija, vibrācijas.

Pirms tam bija bezķermeniskas būtnes – Eņģeļi. Bet tur nebija lidojuma, gaisa šķelšanas sajūtas. Pēc tam, līdz ar sablīvēšanos, radās lidojoši blīvi cilvēki. Tas bija tad, kad Zemei bija ļoti nelīdzena virsma, klinšaina un izrobota ainava. Visdrīzāk tas bija pirms Hiperborejas.

Augstumu starpības ir kolosālas. Vairāki kilometri plato virsmas: mežs, lauks, atklāta telpa, un tā beidzas ar akmeņainu krauju, un lejā ir līkumaina upe. Šeit ir spilgti ziedi, tīrākas debesis – vēl spilgtākas, vēl kontrastainākas. Tur mitinājās lidojošie cilvēki.

Šobrīd cilvēks var lidot tad, kad jūtas uz sava dzīves uzdevuma ceļa, kad saprot, ka dara kaut ko ļoti svarīgu, ka tā ir viņa misija. Kad ieiet noteiktā stāvoklī – garīga pacēluma stāvoklī. Kad Dvēseles vibrācijas^[3] atbilst augsto enerģiju līmenim, cilvēks jūt IEDVESMU!

No iemīlēšanās stāvokļa izaug milzīgi spārni. Kad pārpilda jūtas, tev šķiet, ka tu vienkārši lido, neskar zemi, nekas tevi nesatrauc! Tev gribas atdot, dāvāt sevi mīļotajam cilvēkam. Tu esi piepildīts ar mīlestības un prieka enerģijām.

Nodarbībā mēs mēģinājām noskaidrot, kāpēc, izrunājot šo frāzi, mainās fiziskais stāvoklis un vispārējā emocionālā noskaņa kļūst augstāka? Izrādās, tā dod mums Spēku. Pirmais, kas atnāca, – Dievs radīja cilvēku un teica: “Tu vari visu! Viss ir atļauts!”

Frāze “spārni aiz muguras” ir mūsu ģenētiskajā atmiņā. Tā ir bijusi mūsos vienmēr. Tā dzīvo mūsos. Tā ir ierakstīta katrā mūsu fiziskā ķermeņa šūniņā. Tas ir kods, kuru izrunājot, mēs varam ieiet noteiktā stāvoklī, noticēt sev, iztaisnot spārnus un – lidot!

Marina Aņisimova,
Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa
absolvente

Marina Tarasova

Крылья за спиной, Такая малость. Солнечной волной На сердце радость. Я была всегда Вольной птицей, Выпав из гнезда, Вверх стремиться. Солнце впереди. Все возможно. Дух переведи Осторожно. Музыка Души – Вдохновенье. Вечность не спешит, Жизнь – мгновенье. Код моей души, Клеток память Плавно заверши Единенье. Крылья за спиной – Как и раньше, Легкость и полет – Все без фальши. Было так всегда, Есть и будет. Расскажи, Душа, Это людям.

Spārni aiz muguras, Tāds sīkums. Saulainā vilnī Sirdī ir prieks. Es vienmēr esmu bijusi Brīvs putns, Izkrītot no ligzdas, Augšup tiekties. Saule tev priekšā. Viss ir iespējams. Elpu atvelc Uzmanīgi. Dvēseles mūzika – Iedvesma. Mūžība nesteidzas, Dzīve – mirklis. Manas dvēseles kods, Šūnu atmiņa, Plūdeni pabeidz Savienošanos. Spārni aiz muguras – Tāpat kā agrāk, Vieglums un lidojums – Viss bez neīstuma. Tā ir bijis vienmēr, Ir un būs. Pastāsti, Dvēsele, To cilvēkiem.

Pētnieciskā grupa “Vārda burvji”

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 25.03.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/krylya-za-spinoj/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alona-obuhova/11-dazadi/3688-alona-obuhova-ka-es-noorganizeju-tiksanos-ar-saviem-engeliem (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-arabadzi/11-dazadi/3793-marina-arabadzi-neapturama-dzives-deja (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/3994-dieviska-transformacija (Tulk. piezīme)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3828-nadezda-batalova-alona-starovoitova-savas-realitates-raditaja (Tulk. piez;ime)