Что говорят нам Ангелы?

Ko mums saka Eņģeļi?

14 04 11 03

14 04 11 04

Valērija Bondarenko

Ceturtajā aprīlī mēs sapulcējāmies grupā “Iedvesmotāji”, lai pētītu, kas notiek ar mūsu Dvēselēm, kā redz Augstākie Spēki, kad starp cilvēkiem uz Zemes rodas strīdi, konflikti, un caur starpību paskatīties jūtas Mīlestība[1].

Kad iegāju istabā, es pat nedomāju, ka man šī tikšanās kļūs par galveno manas pilnveidošanās ceļā.

Palīdzēt meklēt atbildi pie manis atnāca VISI Ercenģeļi, mani Audzinātāji, Eņģeļi… Kā kalni pacēlās ap mani! Tik daudz spēka bija jūtams no viņiem! Tik daudz atbalsta pirmo reizi sajutu!

Es visus pasveicināju un vēl nodomāju – kādēļ tik daudz?! Meklēt atbildi mani iegremdēja manā iemiesojumā uz Zemes. Es jau ar to biju iepazinusies, bet dziļi skatījusies nebiju, vienkārši zināju, ka tas bija iemiesojums vīrietī un man piemita superspējas.

 

Sākumā apkārtējo pasauli ieraudzīja no šūpulīša. Kad pie manis pienāca kāds no pieaugušajiem, es redzēju enerģiju ap viņu, viņa auru, redzēju, kur aurā ir caurumi, un tādā veidā sapratu, kas viņiem sāp, par ko viņi pārdzīvo.

Tas ir, es ar šo talantu jau biju piedzimis. Man lika sajust, kā jūtas Eņģeļi, kad mēģina mums kaut ko svarīgu pateikt. Es mēģināju, šūpulītī gulēdams, pieaugušajiem pateikt, ka redzu, ka varu palīdzēt… Bet mani nesaprata.

 

Vecmāmiņa pienāca, un es uzreiz sapratu, ka viņai ir lielas zaudējuma sāpēs, viņa bija zaudējusi dēlu. Es viņai teicu: “Es tevi mīlu. Tu neesi vientuļa.” Es gribēju pateikt, ka vajag, lai viņa šos vārdus izteiktu no Sirds, un tādā veidā justos mīlēta un tā justu! Un ticētu tam patiesi.

Man pajautāja:

– Kas cilvēkiem uz Zemes ir jādara, lai dzirdētu, kad ar viņiem runā Eņģeļi?

– Lai dzirdētu, ko mums saka Eņģeļi, nepieciešams būt Harmonijā, mums ir elpošanas, atslābināšanās tehnikas. Ja mēs runāsim no iekšienes un iekšienē sevi mierināsim, tad no ārpuses neviens nespēs mūs izbalansēt.

Lai nodibinātu kontaktu un saziņu ar Eņģeļiem, ar neredzamajiem palīgiem, jebkurā sekundē, minūtē, kad ir laiks, jāvēršas savā iekšienē, un jūs būsiet plūsmā, savā tīrajā kanālā. Un nepieciešamības gadījumā jebkurā brīdī ķermenis viegli atcerēsies šīs sajūtas.

Kad zēns no iemiesojuma, kurā es nokļuvu, paaugās, viņš nepazaudēja savas zināšanas un spēja tās iznest cauri visai dzīvei.

Bērnībā puišeļi smējās par viņu, kad viņš gribēja dalīties ar viņiem zināšanās, bet pēc tam es paskatījos, kā tie paši puišeļi ved pie viņa jau savas sievas, bērnus… Viņš bija slavens ciemā. Spēja radīt savu ģimeni, kurā bija daudz mīlestības un prieka.

Es neskatījos pilnībā manu ģimenes dzīvi tajā iemiesojumā. Tikai, garām ejot, izjutu miera enerģijas, un nolēmu priekš sevis, ka noteikti turp atgriezīšos! Es tajā iemiesojumā esmu ļoti harmonisks vīrietis.

 

Tālāk man galvā sāka skaidri klauvēt, ka es varu pamēģināt atminēties, ko tajā iemiesojumā runāju par noteiktām slimībām. Es translēju, kas nāk, bet pati neko nesapratu.

Ne apturēt vārdu plūsmu varēju, ne saprast, kā tas tagad notiks, nevarēju… Atlika tikai uzticēties procesam.

 

Skat. arī: Dziedināšana – dvēseles pieredze[2].

 

Mēs runājām, ka tik daudzi tajā dzīvē pie manis griezās, ka varētu grāmatu ar miljons lappusēm sarakstīt, bet nebija tam man tad laika. Nestādos priekšā, kas tagad būs, mēs ar meitenēm sākām eksperimentu.

Pirmo slimību, kuru man nosauca – sievietes cista. Es uzreiz ieraudzīju meiteni, kurai ir dzeltena piltuve vēdera apakšā. Paskaidrošu, kā es to redzēju, lai saprotamāk būtu.

Ķermenis, apkārt caurspīdīgi ķermeņi – cilvēka aura, un, lūk, šos caurumus, piltuves, plankumus es redzēju tieši šajos smalkajos ķermeņos, ne pašā ķermenī. Man tas kļuva par vēl vienu atklājumu – iznāk, ka fiziskā ķermeņa slimība dzimst kaut kur apkārt viņam…

Vēl gribu precizēt, ka to, ko es rakstu – to es pati ieraudzīju, izdzirdēju, izjutu uz sevis. Neuztveriet izlasīto kā vienīgo pareizo. Visiem, katram ir savs ceļš, un es nepretendēju uz patiesību.

14 04 11 05

Tātad atgriežamies pie meitenes ar piltuvi. Viņš saka viņai, ka viņa ir brīnišķīga! Ka viņa ir mīlēta! Tādas enerģijas[3] sāka nākt, ka raudāt sagribējās ne no bēdām, bet no klusa mierīga prieka un mīlestības!

Ka viņa ir Visuma Zieds. Un tagad viņai katru reizi, kad atcerēsies, jāver sevi vaļā, lapiņu pēc lapiņas.

Tālāk jautājums bija par galvassāpēm. Šeit tika precizēts, ka galvassāpes mēdz būt dažādas, katram ir jāskatās individuāli.

Šajā situācijā vārdi: “Es ne par ko neuztraucos. Viss notiek, kā tam jānotiek. Es uzticos visiem procesiem manā dzīvē, un es neko nekontrolēju. Es esmu brīva. Es esmu atvērta. Es esmu apmierināta ar to, kas notiek.”

Pēc tam man pajautāja, ar ko ir saistīta šī problēma. Man uzreiz saspieda krūšukurvi, atnāca vārdi: “Daudz prāta, daudz kontroles. Un cēlonis nav šajā dzīvē.”

Nākamais jautājums: problēma ar kāju ādu. Mani uzreiz pārmeta citā dzīvē, kur es redzēju, ka cilvēks “ne uz to pusi”, ne pa savu ceļu aizgāja, un viņu sadedzināja sārtā.

Es sapratu, ka jau viegli iegremdējos, viegli atrodu atbildes uz jautājumiem. Tā bija mana pirmā pieredze tādā informācijas translēšanā.

Taču stingri nolēmu priekš sevis, ka gribu vēl un vēl iet uz to savu Dzīvi, tāpēc ka tajā ir daudz resursa, daudz atbilžu priekš manis, manas ģimenes un visiem apkārtējiem cilvēkiem!

 

Valentīna Bondarenko,
Reinkarnacionikas institūta
2. kursa studente

 

 ZR

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

 

Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

 

Pievienots 11.04.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/chto-govoryat-nam-angely/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat…

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-vasiljeva/11-dazadi/2366-marina-vasiljeva-kadas-spejas-atbilst-dveseles-misijai (Tulk. piezīme)

[3] Skat…