Интервью с М.Ньютоном. Сны. Будущие жизни. Выбор тела

Intervija ar M. Ņūtonu. Sapņi. Nākotnes dzīves. Ķermeņa izvēle

15 01 06 01

Intervija ar Maiklu Ņūtonu

4. daļa. Sapņi. Laika koncepcija garīgajā pasaulē. Ķermeņa izvēle

 

14 10 15 02

Tas ir lauks pētījumiem, tāpēc ka daudz kas no mūsu mitoloģijas ir atnācis no šīm agrīnajām atmiņām.

Man ir jāpiebilst, ka man bija kā tie klienti, kuri iemiesojās tikai uz Zemes, tā arī tie, kas iemiesojās uz citām planētām.

 

Ko jūs varat teikt par sapņiem?

Kad mēs esam aizmiguši... Kopumā es sapņus dalu trīs kategorijās. Pirmie no tiem – tie ir tie, kuros mēs varam attīrīt saprātu no visa tā, kas noticis dienas laikā, – tas ir līdzīgi mājas uzkopšanai, kad tiek izslaucīts viss, kas ar mums noticis, un īpaši tas, kas “saslēdzies kopā” mūsu smadzenēs.

Otrā sapņu kategorija – tie ir tie, kuri mums šķiet pilnīgas muļķības. Mēs no rīta pamostamies un domājam, par ko tad tie vispār bija. Mēs pamostamies arī nakts vidū, uzreiz pēc tāda sapņa, un mēģinām saprast tā jēgu.

Vēl mums ir sapņi, kurus es saucu “problēmas atrisinājums”: mēs iemiegam ar noteiktu jautājumu galvā, un, kad mēs pamostamies, atbildes uz jautājumiem mums atnāk. Tas sapņu tips, kas saistīts ar pieprasījumu, kad mēs analizējam savu problēmu un mūsu stāvoklis miega laikā palīdz mums to atrisināt.

15 01 06 02

Mums ir arī garīgi sapņi – tie ir sapņi, kuros mēs lidojam, peldam ūdenī. Tajos mēs redzam sevi kā būtnes, kuras neuztveram apzinātā stāvoklī, un izdzīvojam savas agrākās eksistences pieredzes. Es varu arī piezīmēt, ka sapņi, kas risina mūsu problēmas, un garīgie sapņi var reizēm savietoties.

Mēs varam nakts vidū saņemt palīdzību no mūsu garīgā gida, lai risinātu mūsu globālo problēmu, kuru mēs nevarējām atrisināt dienas gaitā, tāpēc ka pa dienu mūsu saprāts ir aizvērts atbilžu saņemšanai no mūsu garīgajiem palīgiem.

Iespējams, mēs nepraktizējam meditācijas, un vienīgā iespēja mūsu garīgajiem audzinātājiem aizklauvēties līdz mums – mūsu bezapzinātā stāvokļa laikā naktī. Tādējādi sapņi var iegūt ļoti dažādas formas.

 

Ko jūs domājat par nākotnes dzīvēm?

Nākotnes dzīves[1] – tā ir sfēra, kuru es nekad neskaru. Daudziem maniem kolēģiem patīk taisīt progresijas uz nākotni, kas tā arī saucas “progresija”, nevis “regresija”. Un es esmu dzirdējis, pareizāk, man pat ir bijuši klienti, kuri redzēja sevi nākotnē zvaigžņu kuģos.

Vairumā gadījumu man nepatīk strādāt ar nākotnes dzīvēm, pat ja klients var man nedaudz par tām pastāstīt, tāpēc ka no karmas mācību pētīšanas redzes viedokļa klientiem labāk nezināt to, kas būs. Es jūtu, ka ļoti daudz sev svarīga cilvēks gūst no apskates un risinājumu atrašanas pašreizējā brīdī.

Tāpēc es neiedrošinos progresijai tērēt daudz laika, kaut arī man bija klienti, kas stāstīja, piemēram, par 21. un 22. gadsimtu. Viņi teica, ka nākotnē mūsu planēta būs pārapdzīvota, gaiss kļūs piesārņots un cilvēkiem nebūs viegli dzīvot. Starp citu, mēs ar sievu pārdomājam par to, lai nogaidītu gadus simts, pirms iemiesoties uz Zemes.

Man ir jāsaka, ka laika koncepcija kā tāda arī šeit spēlē lomu.

15 01 06 03

Klienti, kuri lūdz man palīdzēt viņiem ieskatīties nākotnē, bieži saduras ar to, ka pagātne, tagadne un nākotne dzimst no katras viņu darbības. Tas viņus mulsina.

Viņus šīs lietas nesatrauc, kad mēs runājam par pagātnes vai pašreizējo dzīvi, bet, kad mēs skatāmies nākotnes dzīvi, viņi redz, ka neeksistē absolūti hronoloģisks laiks, kādu mēs to redzam uz Zemes.

Kad mēs atrodamies garīgajā pasaulē, mēs varam paskatīties kā pagātnes, tā arī nākotnes dzīvi. Ja mums nebūtu šīs iespējas, tad mēs nevarētu izvēlēties savu nākamo ķermeni un ieraudzīt dažus mūsu dzīves momentus.

Tādējādi mēs varam saprast, vai šis ķermenis ir piemērots mūsu mērķiem.

Cilvēkiem nepieciešams nonākt pie šī filozofijas koncepta izpratnes, ka pagātne, tagadne un nākotne ir relatīvas. Pēdējā laikā zinātniski orientēti pētnieki ir izdarījuši daudz darba šajā sfērā.

Kvantu mehānika – tas ir jauns virziens, kurš saka, ka viss apkārt ir elektromagnētiska enerģija, gaisma. Un ka kopumā laiks – tā ir pastāvīga kustība, nevis hronoloģija. Cilvēki ir sākuši saprast, ka pagātne, tagadne un nākotne neatbilst tai izpratnei, kura mums ir uz Zemes.

Mums to ir grūti pieņemt. Mēs redzam, kā saule uzlec no rīta un noriet vakarā. Ir diena un nakts. Mēs novecojam. Mēs redzam, kā viss mainās ap mums. Mums eksistē hronoloģija. Laiks kā absolūts lielums ir ļoti svarīgs mums uz Zemes. Bet garīgajā pasaulē viss ir pavisam citādi.

 

Kad mēs nolemjam atgriezties pie “dzīves”?

Kad dvēseles, kā arī viņu garīgie gidi, kuri arī tajā piedalās, izlemj, ka ir pienācis laiks iet tālāk un atkal iemiesoties, viņi dodas uz vietu, kur viņi var izpētīt ķermeņus, pieejamus iemiesojumam.

Es uzzināju, ka dažiem klientiem tiek doti divi vai trīs ķermeņi izvēlei, bet citiem tikai viens. Taču praktiski neviens no maniem klientiem neteica, ka viņam nepatīk šis variants. Viņu garīgie meistari un gidi pārāk daudz zina par saviem aizbilstamajiem un par to, ko viņiem stāv priekšā izdarīt uz Zemes, tāpēc viņi nekļūdās tādās lietās.

Vairums klientu ir ļoti apmierināti, kad viņi redz ķermeni, kurā viņi drīz iemiesosies. Tas praktiski izskatās kā gājiens uz telestudiju vai kinoteātri, kur viņi var apturēt un aplūkot dažus savas dzīves aspektus. Viņi var ieraudzīt, vai viņu dvēsele spēs tikt galā ar ķermeņa individuālajām īpašībām, ar kurām viņai būs jādzīvo, paskatīties, kā tas izskatīsies.

15 01 06 04

Es gribu atzīmēt, ka svarīga mana darba daļa ir saprast, kā mana klienta dvēsele mijiedarbojas ar zemes plāna prātu un ar “ego” ķermenī, kurā viņa gatavojas iemiesoties noteiktā dzīvē.

Tāpēc ka, kā es jau paskaidroju, mūsu dvēselei ir savs raksturs, kurš atstāj nospiedumu uz ķermeņa.

Mātes dzemdē mēs kā dvēsele analizējam bērna smadzenes un – kā mums ar viņu labāk savienoties –, bet bērna dzimšanas laikā šī saplūšana parasti jau ir notikusi. Nevar teikt, ka dvēsele ir kaut kas svešs ķermenim.

Bērns atpazīst šo augsti attīstīto dzīvības formu un sveicina viņu. Ja mēs, piemēram, varētu izvilkt dvēseli no cilvēka ķermeņa, tad cilvēkam paliktu smalkā emocionālā pasaule ar viņa izdzīvošanas instinktu, agresivitāti, pakļāvību, kuri neapšaubām ietekmē mūsu dvēseli.

Ķermenim ir raksturīgas emocijas, un dvēsele mācās, kā tikt ar tām galā.

Dvēsele ienes ķermenī intuīciju[2], iztēli, tikumības jēdzienu un tamlīdzīgas lietas. Tas ir ļoti svarīgi dvēselei, kad viņa skatās uz šo jauno ķermeni un lemj, vai tas viņai ir piemērots vai ne.

Pēc šī apskates perioda dvēseles atgriežas atpakaļ, lai atvadītos no personiskajiem audzinātājiem, radniecīgajām dvēselēm un dvēseļu grupas, kurā viņas ietilpst. Pēc tam viņas pārvietojas uz bērna ķermeni mātes dzemdē.

 

Ko mēs jūtam nāves laikā?

Mani klienti apraksta nāvi[3] kā kaut ko brīnišķīgu. Pirmsnāves trauma pilnīgi dzēšas nāves laikā. Dvēsele iziet no ķermeņa un apzinās, ka viņa ir nemirstīga būtne.

“Ak, Dievs, es neesmu miris!” – tas ir tas, ko es bieži dzirdu no saviem klientiem. Tajā laikā, kad dvēsele skatās uz savu ķermeni, visas atmiņas par viņas iepriekšējām dzīvēm un izpratne, ka viņa ir dvēsele, atnāk viņai. Tad dvēsele saprot, kā šī dzīve ir pārejoša.

Nevar teikt, ka viņas nejūt nožēlu, ka atstāj, piemēram, savu vīru, sievu vai bērnu. Dvēseles izjūt skumjas[4] ne tā, kā mēs, tāpēc ka viņas – nemirstīgas būtnes.

Viņas saprot, ka drīz viņām pievienosies cilvēki, kurus viņas atstāj. Es piezīmēšu arī, ka vairums cilvēku nāves laikā izjūt brīvību un prieku.

 

Kas tās tādas – mieru neiemantojušās (неупокоенные) dvēseles?

Mieru neiemantojušās dvēseles – tās ir tās, kuru ķermeņi varēja tikt, piemēram, nogalināti vai nodzīvoja traumējošu dzīvi. Šīs būtnes ir ļoti nelaimīgas. Viņu dvēsele tika piesārņota caur dažādām ķermeņa ģenētiskām ietekmēm, kā arī caur viņu apkārtni.

Tās var būt arī jaunas dvēseles, kuras netika galā ar dažām cilvēka saprāta īpatnībām. Ir ļoti daudz dažādu cēloņu, bet tie ir paši galvenie.

 

Oriģinālais avots: nav norādīts. (Tulk. piezīme.)

 

Krievu valodā tulkoja
Svetlana Durandina

 

P.S. Jums ir izdevies ieskatīties nākotnē?

 

 ZR

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

 

Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

 

Pievienots 06.01.2015.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/intervyu-s-m-nyutonom-sny-budushhie-zhizni-vybor-tela/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat...

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/lubova-borisenko/11-dazadi/3878-lubova-borisenko-ka-attistit-un-dzirdet-savu-intuiciju (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4000-tiksanas-ar-m-nutonu-kas-notiek-pec-naves (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/3997-ka-iemacities-milet-pagatnes-dzives-atminas (Tulk. piezīme)