Smirnova Larisa - Domformas

14 09 14 01Kāda ir domas daba? Pat daudzi iedzīvotāji zina, ka doma ir materiāla, domas var materializēties, ka „domas – tās ir lietas” utt. Droši vien nebūs lieki vērsties pie teosofijas pamatiem un atcerēties (un pastāvīgi atcerēties), ka mēs esam atbildīgi ne tikai par saviem darbiem, vārdiem, bet mūsu laikā īpaši par domām. Tāpēc ir tik svarīgi tagad domāt pozitīvi un tīri. H. Rēriha: „Ļoti sena Indijas gudrība saka – doma ir pasaules-ēkas pirmavots. Diženais Platons ir teicis – „domas pārvalda pasauli”. Atcerēsimies, ka domājošs cilvēks nekad nav vientuļš, jo domas ir viņa diženākais magnēts un atnes no Telpas identisku atbildi.”

CITĒJUMI NO A. Bezantas GRĀMATAS „Domformas”[1].

 

Tas, ko sauc par cilvēka auru, ir viņa augstāko ķermeņu mākonim līdzīgās matērijas ārējā daļa; augstākie ķermeņi savstarpēji ieplūst cits citā un aizsniedzas aiz fiziskā ķermeņa, paša mazākā no visiem, robežām. Divi no viņiem, mentālais un vēlmju ķermenis, ir tie, kuri galvenokārt ir iesaistīti tā izpausmē, kas saucas domformas.

Cilvēks-domātājs ir ieslēgts ķermenī, sastādītā no neskaitāmām mentālā plāna smalkās matērijas kombinācijām; šim ķermenim var būt vairāk vai mazāk smalka uzbūve, un viņš mēdz būt vairāk vai mazāk piemērots savām funkcijām – atbilstoši intelektuālās attīstības līmenim, kuru viņš ir sasniedzis. Mentālais ķermenis ir ļoti skaists, viņa daļiņu gleznainums un ātrā kustība piešķir viņam dzīvas varavīkšņainas gaismas izskatu, un šis skaitums kļūst neparasti starveidīgs un apburošā samērā ar to, kā intelekts sasniedz augstākas attīstības stadijas un galvenokārt nodarbojas ar tīriem un cildeniem jautājumiem. Katra doma šī ķermeņa matērijā liek ierosināties veselam savstarpēji saistītu svārstību kopumam, kuru pavada burvīga gaismas rotaļa, līdzīga saules vizmai ūdenskrituma šļakatās, taču ar n-tajā pakāpē palielinātu krāsu un smalkumu. Šī impulsa iedarbībā ķermenis izsviež sevis vibrējošo daļu, kura izskatās atbilstoši vibrāciju dabai, līdzīgi tam, kā izveidojas figūras no smilts uz diska, vibrējoša uz noteiktas muzikālas nots, un no apkārtējās vides savāc matēriju, līdzīgu sev... (domforma) ir ļoti aktīva dzīva būtne, to radījušās idejas apgarota. Ja domforma sastāv no matērijas smalkajiem tipiem, viņa būs apveltīta ar milzīgu spēku un enerģiju un var tikt izmantota kā varens aģents, ja viņu vada stipra un nesatricināma griba.

DOMAS DARBĪBAS DIVI EFEKTI

Katra noteikta doma rada dubultu efektu – izstarotās svārstības un peldošo formu... ir daudz mentālās matērijas paveidu... katram ir sava paša svārstību frekvence, kura viņam ir visraksturīgākā, tā kā viņš ar gatavību uz to atsaucas un tiecas atgriezties pie tās tik ātri, cik vien iespējams, ja ir nosists no tās ar stipru domas vai jūtu uzliesmojumu.

KĀ VIBRĀCIJA DARBOJAS

...līdzīgi visām svārstībām, viņas cenšas sevi atražot, kad viņām rodas iespēja, un katru reizi, kad viņas iedarbojas uz citu mentālu ķermeni, viņas tiecas ierosināt tajā viņu pašu kustības tempu. No cilvēka redzes viedokļa, kura mentālais ķermenis tiek pakļauts šo viļņu iedarbībai, – viņi cenšas viņa prātā radīt tā paša tipa domas, kuras agrāk radās prātā domātājam, kurš nosūtīja šos viļņus. Attālums, no kura iekļūst domas viļņi, un to spēks un iedarbība, ir atkarīgi no sākotnējās domas spēka un skaidruma... stipra un pārliecināta doma tiks pārnesta daudz tālāk nekā neizlēmīga, taču viņas skaidrums un noteiktība ir pat svarīgāki kā spēks... spēcīgs domas vilnis var pārbrāzties, neiedarbojoties uz cilvēka prātu, ja viņš jau ir iesaistīts citā spriedumu līnijā.

...izstarotās svārstības pārnes domas raksturu... Ja hinduists sēž, aizrāvies ar reliģiskām jūtām pret Krišnu, tad jūtu viļņi, kurus viņš izlej, stimulē ticīgumu visiem, kuri nonāk to ietekmē: musulmanim – jūtas pret Allahu tāpat, kā zoroastrietim – pret Ahuramadze vai kristietim pret Jēzu. Cilvēks, kurš vērīgi domā par kādu augstu lietu, rada vibrācijas, kuras tiecas ierosināt tā paša līmeņa domas citos, taču nepiedāvā viņu domu konkrētu tēmu. Viņas vienkārši ar īpašu enerģiju iedarbojas uz prātiem, jau pieradušiem pie tāda rakstura vibrācijām, tai pat laikā izrādot zināmu ietekmi uz katru mentālo ķermeni, kurā iekļūst; un tiem, kam tas vēl nav kļuvis pierasti, parādīsies nosliece uz augstākās domāšanas spējas mošanos. Acīmredzot tāpēc, ka katrs par cildeno domājošs cilvēks veic misionāra darbu, pat ja viņš to nemaz neapzinās.

N.K. komentārs: vai ne tā uz mums iedarbojas planēta, kad tagad paceļ savas vibrācijas un jau skan daudzos diapazonos, ierosinot arvien augstāku rezonansi cilvēkā, noskaņotā uz Zemi?

FORMA UN VIŅAS DARBĪBA

Pievērsīsimies tagad otrajam efektam, kurš pavada domu, – noteiktas formas radīšanai. Okultās zinātnes pētošajiem ir pazīstama ideja par elementālu būtību, dīvainu pussaprātīgu dzīvību, kura aptver mūs no visām pusēm, atdzīvinot mentālā un astrālā plāna matēriju. Tādā veidā atdzīvināta matērija ļoti labprāt atsaucas cilvēka domas ietekmei, un jebkurš impulss, sūtīs no mentālā vai astrālā ķermeņa, nekavējoši tiek ieslēgts pagaidu apvalkā no šīs atdzīvinātās matērijas. Tāda doma jeb impulss uz laiku kļūst par kaut ko līdzīgu dzīvai būtnei, kurai par dvēseli kalpo domas spēks, bet par ķermeni – atdzīvinātā matērija. Var eksistēt tādu elementāļu jeb domformu krāsu un izskatu bezgalīga daudzveidība, par cik doma savāc ap sevi matēriju, kura ir vispiemērotākā savai izteiksmei, un liek viņai vibrēt harmonijā ar savām pašas svārstībām; tātad domas raksturs nosaka viņas krāsu, un viņas variāciju un kombināciju izstarošana ir ārkārtīgi interesanta nodarbe.

Ja kāda domas vai jūtas ir tieši saistītas ar citu cilvēku, rezultējošā domforma virzās pie viņa un izlādējas uz viņa astrālā un mentālā ķermeņa. Bet, ja cilvēks domā par sevi vai viņa doma balstās uz personīgām jūtām, tad tādu domu nospiedošs vairākums slaistās ap savu radītāju un vienmēr ir gatavas uz viņu iedarboties, tikko kā viņš neilgi ieies pasīvā stāvoklī.

Piemēram, cilvēks, kurš atdodas netīrām domām, var tās aizmirst, kad viņš ir aizņemts ar ikdienas rutīnas darbu, pa ja šīs domformas karājās ap viņu smagā mākonī, par cik viņa uzmanība ir pievērsta kaut kam citam, un astrālais ķermenis ir neuzņēmīgs pret svārstībām, kuras atšķiras no viņējām. Taču kad šīs vibrācijas vājinās un cilvēks pēc saviem darbiem atpūšas, atstājot savu prātu brīvu no noteiktām domām, viņš pilnīgi var sajust, kā netīrā vibrācija atkal viltīgi piezogas viņam. Ja cilvēka apziņa zināmā pakāpē ir pamodināta, viņš to konstatē un kliedz, ka viņu ir kārdinājis velns, taču patiesībā tas, kas šķiet kā kārdināšana, ir vienīgi dabiska reakcija uz viņa paša domformām. Katrs cilvēks ceļo cauri telpai, ieslēgts kastē, viņa paša radītā, aplenkts ar formu masu, viņa pierasto domu radītu. Viņš raugās uz pasauli caur šo vidi un, protams, visu redz iekrāsotu tās dominējošās krāsās, un visas svārstības, kuras viņu sasniedz, vairāk vai mazāk izmaina frekvenci. Tādejādi, kamēr cilvēks neiemācīsies pilnībā kontrolēt savas domas un jūtas, viņš neko neieraudzīs tādu, kāds tas ir, par cik visi viņa novērojumi būs izdarīti caur šo vidi, kura izkropļo un iekrāso visu kā slikti izgatavots stikls.

Ja domforma nav noteikti personāla, kā arī nav vērsta uz kādu citu, tad viņa vienkārši pati par sevi peld telpā, visu laiku izstarojot svārstības, līdzīgas tām, kuras sākotnēji nosūtīja viņas radītājs. Ja viņa neieiet kontaktā ar jebkuru citu mentālo ķermeni, viņas starojums pakāpeniski izsmeļ viņas enerģijas rezervi, un šajā gadījumā forma sabrūk, bet, ja viņai izdodas ierosināt rezonanses svārstības jebkurā mentālā ķermenī, kurš atrodas netālu, tad sāk darboties pievilkšanās, un domformu parasti absorbē šis ķermenis. Tādejādi, mēs redzam, ka domformas ietekme nemaz nav tik tālejoša, kā sākotnējais starojums, taču, lai līdz kurienei viņa neaizsniegtos, viņa darbojas ar daudz lielāku precizitāti. Tas, ko viņa rada mentālajā ķermenī, kuru sasniedz, – tā nav vienkārši tādas pašas kārtas doma, kā viņu radījusī, tā patiešām ir tā pati doma. Starojums var iedarboties uz tūkstošiem cilvēku un ierosināt viņos tā paša līmeņa domas kā sākotnējā, bet var gadīties, ka neviena no viņām nesakrīt ar oriģinālu; taču domforma var iedarboties tikai uz nedaudziem, taču šajos nedaudzajos viņa radīs precīzu sākotnējo ideju.

Trīs pamata principi, uz kuriem balstās domformas radīšana:

  1. Domas kvalitāte nosaka krāsu
  2. Domas daba nosaka formu
  3. Domas noteiktība nosaka kontūru skaidrību.

 

NO H.I. RĒRIHAS VĒSTULĒM no grāmatas „Agni Jogas šķautnes”[2]

  1. Telpas attīrīšana ar domu.

„Derīgi ir ieteikt draugiem, lai viņi noteiktā stundā sūtītu labas domas. Tādā darbībā būs ne tikai labvēlības nostiprināšana, bet arī telpas dezinficēšana – pēdējā ir visai nepieciešama. Indīgas emanācijas ne tikai aplipina cilvēku, bet nosēžas arī uz apkārtējiem priekšmetiem. Pie tam tādi nosēdumi ir visai grūti izdzenami. Tie var priekšmetus pavadīt lielos attālumos. Ar laiku būs atšķirama tādu piesārņotu priekšmetu aura. Bet pagaidām jutīgi cilvēki var uz sevis izjust tādu noslāņojumu iedarbību. Labas domas būs labākais apkārtējā attīrītājs. Labā sūtījuma apstiprinājums būs stiprāks nekā attīroši aromāti. Taču vajag pieradināties pie tādiem sūtījumiem. Tie var nesaturēt noteiktus vārdus, tikai vērstas labas jūtas. Tā parastās dzīves vidū var radīt daudz labā. Katrs tāds sūtījums ir kā attīrošs zibens.

  1. Domāšanas karmiskās sekas

Kaut arī nenotveramas ir labu nodomu, domu un darbību sekas, taču pēc cēlonības likuma viss atnes sekas. Likums ir negrozāms un varens. Cēlonības apstiprinājums katrā darbībā dod apziņas paplašināšanos, jo nevis bailes, bet darbības pazīšana dod pareizu virzienu. Cik lielisks ir likums, kurš dod dzīvi katram labumam un katram radošam sākumam! Tad lai domājam par sekām, mūsu nepadomātu domu un darbību radītām. Neattieksimies pret to vieglprātīgi, jo dažreiz taču viens vārds var radīt neskaitāmas nelaimes.

  1. Domas nozīme

Visas domas, kuras netiek izmestas apzināti, automātiski tiek paņemtas uz nākotni, lai pavadītu līdz tam laikam, kamēr labvēlīgos apstākļos viņas neiemiesosies darbībā. Šis apstāklis ir neparasti svarīgs, jo pilns ar daudzām sekām, reizēm visai negaidītām. Par domu, neizmestu no apziņas un tāpēc paņemtu līdzi, cilvēks var pilnīgi aizmirst, bet viņa neaizmirsīs un izpaudīs magnētisku spēku tad, kad viņas radītājs uzskata, ka viņš ir brīvs no tamlīdzīgām domām, jo ir pacēlies augstāk. Kontrolējot domu, nepietiek, ka šajā brīdī nav nevēlamu domu, vajag vēl iztīrīt visus apziņas kaktiņus, visus domas pieliekamos, vai tur nav nostāvējies kaut kas necienīgs un neatbilstošs pašreizējai apziņas pakāpei. Pēc pāriešanas uz Smalko Pasauli visas atmiņas glabātuvē atstātās domas nostājas cilvēka priekšā visā savā spēkā galīgajai tiesai pār katru no tām. Un ja doma ir uzlādēta tādā spēkā, ka izrādīsies stiprāka par nākošajām domām, tad cilvēks var viņu arī nepārvarēt, tas ir, kļūt par viņas upuri. Ja zemes dzīvē novērojam, cik bieži cilvēks kļūst par savu paša necienīgu domu upuri, tad cik traģiskāk šis apstāklis izpaužas tur, Virszemes Pasaulē, kur saasinās viss un kur cīņa un pārvarēšana ir daudz grūtāka. Tāpēc apziņas attīrīšana no nederīgām domām tiek veikta šeit, uz Zemes, lai tur ierastos ar attīrītām domām pilnīgi apbruņots.

Tam, kā doma izplatās telpā, ir ļoti sarežģīts zīmējums. Vienas domas karājās sava radītāja tuvumā un ar savu būtību neredzami piesātina visu apkārtējo atmosfēru. Domas, vērstas pie cilvēkiem, aiztraucas pie viņiem cauri attālumiem, kuri viņus atdala. Domas, apzināti sūtītas tālumā, sasniedz sūtījuma objektu. Domas kustības spēju viņā ieliek domas radītājs. Ir spārnotas domas, un ir domas, kurām nav spārnu. Domai piemīt magnētisks spēks pievilkt sev saskanīgas domas, un, savukārt, pievilkties pie saskanīgām domām. Doma telpā aug, pateicoties tieši savām magnētiskajām īpašībām. Domai ir īpašība sablīvēties un pat kristalizēties stabilā veidojumā. Doma ir neiznīcināma, tas ir, viņas viela nevar tikt iznīcināta. Pret domu no malas var tika radīts aizklājs pret viņas iekļūšanu. Pie tam ir jāatceras, ka doma, sveša doma, parasti iekļūst apziņā pēc saskanības. Baiļu doma neieies bezbailīgā sirdī, jo viņai tajā nav radniecīgu elementu. Gara imunitāte pret aplipināšanos ar nederīgām vai zemām domām ir atkarīga no zemām domām saskanīgu elementu neesamības viņā. Kad tumši indētāji sūta iznīcinošu domu viļņus, tie savu upuru aurās sameklē kaut vai mazāko nelabu domu astīti, lai tai pieķertos un iekļūtu apziņā. Tāpēc tik neatlaidīgi atkārtojam par attīrīšanos un domu kontroli. Kamēr attīrīšanās nav pabeigta, kontrolei ir jābūt īpaši bargai. Pēc tam, kad aura galīgi attīrīsies, par vairogu no svešām un kaitīgām domām kalpos apstiprināta tīrība. Sapīkuma, baiļu, grūtsirdības, neapmierinātības jūras ir nelabas tādā ziņā, ka viņas savā starpā ir ļoti cieši saistītas ar vienu un to pašu pamatu, kuru var nosaukt par tumsu, un tāpēc vienas kārtas domu pielaišana apziņā rada kanālu otra tumšo domu piesaistīšanai, un apziņa tiek pielieta ar tumsu vai apēnota, kļūstot par magnētiskās pievilkšanās fokusu nevēlamām, nederīgām, necienīgām domām visdažādākajās nokrāsās... īpaši sargieties no mazām domām. Lielu pamanīt ir viegli un no viņas aizsargāties un pastiprināt kontroli, bet maza prasa īpašu uzmanību. Auras cilvēkiem, ar kuriem dzīve liek saskarties, bieži ir pašu derdzīgāko domu perēklis un audzētava. Saskaršanās rada sakaru kanālu, un, ja apsardze ir vājināta, inde var iekļūt. Zemie astrāla slāņi un zemas domas ir šausmīgi lipīgas, un, ja gara imunitāte nav apstiprināta, aplipināšanās briesmas ir lielas. Var aizsargāties ar Valdnieku, kad Valdnieks dzīvo sirdī, bet sirdij tādēļ jābūt tīrai. Par sirds attīrīšanu ir jādomā, jo tīra sirds ir spēcīgs magnēts gaismu nesošām un tīrām domām.

Lidojums nākotnē dod garam spārnus. Doma kļūst gaismnesīgi spārnota. Nākotnē viss ir sasniedzams un viss ir iespējams. Vēršot apziņu uz nākotni un radot skaidras nākotnes dzīves izpausmju formas, cilvēks tādā veidā noformē tās noteiktos tēlos, kuri, kaut arī attiecas uz nākotni, taču tomēr dzīvo tagadnē, dzīvo un pulsē telpā, iedvesmojot cilvēkus jauniem sasniegumiem un uzvarām. Lūk, kāpēc Mēs vēršam cilvēces domu uz nākotni, un, lūk, kāpēc Mēs tādu milzīgu nozīmi piešķiram telpas cementēšanas procesam. Mūsu mācekļi nepazīst bezdarbību, Mūsu mācekļi nepazīst domu trulumu. Kad telpa ir gatava un gaida, lai pieņemtu savā klēpī noformētas, celtnieciski evolucionāras un gaismu nesošas domas tēlus, Mūsu darbinieku pienākums visos planētas stūrīšos ir radīt šīs domas, nostiprināt viņas, piesātinot viņas ar savas sirds uguni. Kurp virzīsies cilvēce, ja viņai nebūs telpiskas glabātuves priekš domu tēliem, kuri ved viņu pie gaišās nākotnes, kad nebūs ne karu, ne planetāras laupīšanas, ne visu veida apspiešanas vai vardarbības cilvēkam pret cilvēku. Katra evolucionāri celtnieciska doma, apzināt iemesta telpā, un pat neapzināti, ir labums. Nav divu seju, pilnīgi līdzīgu savā starpā. Tikpat daudzveidīga ir arī doma. Tātad telpu var piesātināt ar visu domu daudzveidības bagātību, domu, kuras derīgas visiem dzīves gadījumiem visām Zemes tautām. Pasaule tiek būvēta ar domu. Planētas dzīve tiek būvēta ar domu. Nevis pagātne, bet nākotne ir tā sfēra, kur īstenojas doma. Ar domu apzināti būvēsim mūsu Zemes nākotni!”

 

Noslēgums.

Vai vēl vajag šiem citātiem kaut ko piebilst? Droši vien nē. Kaut arī domas dabas izpēti varētu turpināt, lasot Agni Jogu u.c. Mācības. Atliek tikai visiem novēlēt izvairīties no „pinkainas domāšanas”, tāpēc ka mūsu nekvalitatīvo domu dzemdinātie kroplīši ir piepildījuši Zemes telpu. Un cik vēl vajag pūļu, lai to attīrītu un neradītus jaunus.

 

Pievienots 14.09.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/misleformi

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Annie Besant „Thought-Forms”; Анни Безант „Мыслеформы” http://www.koob.ru/annie_besant/thought_forms (Tulk. piezīme)

[2] Skat. Е.И. Рерих „Грани Агни Йоги” (Tulk. Piezīme)