Алёна Резник - Моя жизнь русалки
Aļona Rezņika - Mana nāras dzīve
“Nu ko, aizver acis, atslābinies un ļauj savai atmiņai atminēties to iemiesojumu, kurš būs visnoderīgākais tev šodien.”
Ieelpa-izelpa, ķermenis atslābinās, realitāte kļūst arvien miglaināka, un jauna rudmataina meitene, sauksim viņu par Misis A., arvien dziļāk iegremdējas pagātnē…
Glāsmainā Karību jūra, spoži spīd saule, kaut kur starp palmām paretam var pamanīt melnādainus cilvēkus. Pa pludmali iet jauneklis, jūrnieks uz kuģa, kura kapteinis ir Kristofors Kolumbs.
Viņa kāju pēdas soli pa solim grimst baltajās karstajās smiltīs, bikses ir uzrotītas līdz ceļiem, viegls balts krekls tikai šķietami piesedz ķermeni, viņa kastaņbrūnās cirtas planda aromātiskā jūras brīze. Viņš iet, aizrāvies ar savām domām.
Pēkšņi viņa skatiens apstājas vienā punktā. “Cilvēks? Meitene? Kaila? Dīvaini,” viņš nodomāja, "šeit mīt baltie cilvēki…”
Tuvāk, vēl tuvāk. Viņš cenšas rūpīgi saskatīt viņu. Kāda pienaina, maiga āda, kādas sārtas pilnīgas lūpas, kādas bezdibenīgas zaļas acis… Un mati… Blondi mati kā zīds krīt uz trauslajiem pleciem un maigās cirtās gulstas uz muguras.
Bet kāpēc pēkšņi jūrnieka skatiens ir kļuvis absolūti stiklains? Viņas neparasti skaistais ķermenis ir savaldzinājis viņa apziņu[1].
Pēc tam skatiens krita uz izgrebtu koka lādīti. Lādītes vāks ir pavērts, to tur meitenes smalkie pirkstiņi ar asi noasinātiem, nedabiski gariem nadziņiem.
Lāde ir pilna ar milzīgiem dārgakmeņiem. Nereāli liela izmēra dimanti tik skaisti zaigo saulē, ka jauneklim nemaz nav spēka novērst skatienu jau no tiem.
Viņš lēni pietupstas, pastiepj roku pēc viena no dārgakmeņiem…
Taču nepaspēja kaut ar viena pirksta galiņu pieskartiem tam, kad meitenes mazā rociņa ar necilvēcisku spēku sagrāba viņa delnu un ar rāvienu pavilka zem ūdens. Dziļāk, dziļāk…
Jūras melnais bezdibenis arvien spēcīgāk rāva iekšā jaunieša ķermeni. Maigās lūpiņas atvērās, un asi zvēra zobi iekodās vēl karstajā gaļā. Viņas nagi ar spēku plēsa ādu, žokļi mežonīgā dzīvnieka instinktā smalcināja skrimšļus un kaulus.
Smalkas sārtas asins strūkliņas kontrastējošā rakstā ielauzās melnajā ūdens slānī. Un tikai ļoti spēcīgi neparastās meitenes zvīņainās zivs astes sitieni bojāja asiņaino šļakatu tīmeklīti.
“Ieelpa-izelpa, tu atgriezies iekš “šeit un tagad”, un, kad tev būs ērti, atver acis.”
Pirmā doma: “Tā visa ir izdoma. Smadzenes izspēlēja ar mani ļaunu joku. Nāras nemēdz būt! Tās visas ir pasakas! Pat jāsmejas. Viss! Aizmirsīšu!”
Bet te tev nu bija. Joks vienā mirklī kļuva par realitāti, kad interneta meklētājs nodevīgi skaidri sniedza pierādījumus:
“Kristofora Kolumba pirmā ekspedīcija (1492-1493) no Kanāriju salām pagriezās uz Rietumiem un sasniedza Sansalvadoras salu Bahamu arhipelāgā, kur Kristofors Kolumbs izkāpa krastā 1492. gada 12. oktobrī (Amerikas atklāšanas oficiālais datums).
Eiropieša kāja pirmoreiz spēra soli Karību jūras salās. 1492. gadā Kristofors Kolumbs apmeklēja virkni Bahamu salu, atklāja un apsekoja Kubas ziemeļaustrumu piekrastes rajonu un 1493. gadā sasniedza Haiti salas.
1493. gadā Kristofors Kolumbs pavēstīja, ka ir novērotas trīs rotaļīgas nāras, kas lec ārā no ūdens. Viņš teica, ka viņas nebija tik skaistas, kā tiek aprakstītas, kaut arī kaut kādā mērā viņām bijis cilvēka izskats.”
Bet kādēļ tad ir vajadzīga šī dīvainā pieredze[2]? Ko noderīgu var iegūt dvēsele[3], nodzīvojot nāras dzīvi?
Ieelpa-izelpa, ķermenis atkal atslābinās, realitāte kļūst arvien miglaināka, un rudmatainās meitenes ar pseidonīmu Misis A. atmiņa sāk zīmēt ainas no ūdens melnā dziļuma.
Milzīgās zivs astes vēziens, maigo mazo rociņu rāviens, un skaistie gaišie mati neticamā rakstā gulstas uz Karību jūras ūdens spoguļa.
P.S. Vai šis stāsts jums šķita interesants?
 |
Reinkarnacionikas konsultante, skolas “Dvēseles acīm (Глазами души)” pasniedzēja, taroloģe. Prakses pareģošanā un atbildēs uz jautājumiem caur Slāvu orākulu. |
Pievienots 29.04.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/moya-zhizn-rusalki/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alona-obuhova/11-dazadi/3689-alona-obuhova-vai-mirt-ir-briesmigi-es-atradu-zales-pret-bailem-no-naves (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4006-dveseles-pieredze-imperators-un-spoks (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4077-kadel-dvesele-nak-uz-zemi (Tulk. piezīme)