Наталия Ковалёва - Личное пространство и границы

Natālija Kovaļova - Personiskā telpa un robežas

Un atkal studentu jautājums, kas tad ir personiskā telpa un robežas un kā notiek to pārkāpšana, veda mani pie pārdomām.

Dalos tajā, kas man iznāca.

Kas tad ir iekšējā telpa, un kur ir tās robežas?

Domāju, ka daudziem vairs nav noslēpums, ka cilvēks – tas nav tikai fiziskais ķermenis.

No skolas fizikas kursa jūs zināt, kas mūs aptver elektromagnētiski lauki. Tie ir apkārt katram ķermenim. Zinātniskajā literatūrā tos sauc dažādi. Sauksim tos par smalkajiem ķermeņiem.

Pirmās robežas, kuras cilvēks sastop savā dzīvē, tās ir fiziskā ķermeņa robežas.

Mēs mācāmies tās noteikt no saskarsmes ar apkārtējo pasauli. Caur savām sajūtām bērns izzina formas un šķautnes, šeit ir karsts, bet šeit auksts. Krist zemē ir cieti un sāpīgi, ūdenī iegremdēties mīksti un slapji. Atcerieties, bērni burtiski izmēģina pasauli pēc garšas, viņi visu grib bāzt mutē. Šī robeža stiepjas pa ādas virsmu. Lūk, šeit vēl esmu es, mana roka vai kāja, bet tur tālāk vairs neesmu es.

Nākamais līmenis, cieši saistīts ar fizisko ķermeni, – tās ir mūsu emocijas. Ezotēriskajā literatūrā to sauc par ēterisko ķermeni, krievu tradīcijā – par žarji (жарье^[1]).

Tā ir mūsu enerģētika, dzīves spēks. To redz “ekstrasensi”, krieviski – ļoti jutīgi cilvēki. Un fiksē ierīces. Tas ir cilvēka auras pirmais slānis.

Pats termins “emocija” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – tricinu vai viļņoju.

Iznāk, ka mūsu emocija – tā ir atbalss, kas dzimst mūsu ķermeņa iekšienē vai nāk no ārējiem objektiem. Tas ir īpašs personisks pārdzīvojums. Caur mūsu receptoriem tiek laistas cauri un atspoguļotas svārstības un viļņi, kas nāk no apkārtējās telpas.

Man šīs tēmas izzināšana sākās ar noskaidrošanu, kas ir emocijas un kādas tās mēdz būt, un kāpēc tās reizēm iziet ārpus skalas. Un kas tāds notiek, ka es nevaru ar tām tikt galā. Mani burtiski pārklāj. Kaut gan nav nekāds brīnums, tas taču ir vilnis. Turpinājās emociju izpausmju novērošana sev un citiem cilvēkiem.  Atbilžu meklēšana uz jautājumiem, vai tā pašlaik ir mana reakcija, vai arī es esmu noskaņojusies uz svešu vilni. Cik tālu es izplatu savu enerģētisko lauku, kurš un kas nonāk tā ietekmes apgabalā. Un kur tā ietekme beidzas.

Emocionālās robežas dažādiem cilvēkiem atšķiras. Tās var viegli ieraudzīt pēc dažām pazīmēm.

Piemēram, atcerieties, kā izpaužas atklāti cilvēki? Viņi bieži pienāk tuvu klāt, var jums pieskarties sarunas laikā, no viņiem burtiski nāk siltuma viļņi, viņi runā ātri un bieži skaļi. Ar viņiem mēdz būt labi, mājīgi. Un vēl saka – labs cilvēks –, bet viņa ir pārāk daudz. Un ir noslēgti un klusējoši cilvēki. Un mēdz būt, ka no viņiem dveš aukstums.

Iznāk, ka emocijas pēc savas būtības un raksturojumiem ir līdzīgas siltuma enerģijai.

Ne velti krieviski šo ķermeni sauc par žarji.

Un kā tad ar robežām?

Diezgan bieži mēs neapzināti pret savām emocijām attiecamies, rīkojamies pēc ieraduma. Uzliesmojam katra nieka dēļ. Neievērojot pārkāpjam citu cilvēku robežas un nodarām viņiem sāpes. Vēloties visus glābt un palīdzēt, atdodam enerģiju, kad mums nelūdz. Vai laižam caur sevi svešus satraukumus, burtiski pārdzīvojam cita cilvēka vietā viņa emocijas vai notikumus.

Ir vēl arī izšķīšana otrā cilvēkā. Droši vien jūs esat dzirdējuši frāzes: “esmu pazaudējusi sevi šajās attiecībās”, “esmu izšķīdusi viņā pilnīgi”.

Uzskatāms piemērs ir filmā “Bēgošā līgava (Runaway Bride)”, kur galvenā varone nevar saprast, ko viņa grib ēst brokastīs. Līdz ar katru vīrieti viņa sāk izvēlēties to ēdienu, kuram dod priekšroku viņš.

Jauna māmiņa parasti ar savu emocionālo lauku ir savienota ar bērnu. Viņa var gulēt un nedzirdēt vīra skaļo krākšanu blakus, bet uzreiz pamodīsies, ja blakus istabā smalki un klusi ieraudāsies mazulis. Bērns vēl nerunā, bet māmiņa saprot viņu pēc acīm, ko viņš grib. Šis ir dabas iekārtots mehānisms, un kādu laiku darbojas labumam. Galvenais ir laikus apzināties un atvienoties, lai nedzīvotu svešu dzīvi.

Kas tad notiek, kad mēs paplašinām savu enerģētisko lauku robežas un burtiski pārklājam ar tām citus cilvēkus?

Cilvēks, kam piemīt spēcīgs emociju lauks, pacentīsies aiziet no ietekmes zonas. Atkarojot sev personisko telpu caur agresiju, bēgot prom vai aizsedzoties. Tā kā emocija – tā ir enerģija, šeit uzvar tas, kurš stiprāks.

Iespējams, jums ir pazīstamas tādas situācijas pēc dzīves pieredzes.

Greizsirdība, vēlēšanās visu kontrolēt arī ir signāli, kas nāk no emocionālā lauka.

Un vēl svarīgs moments. Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Viss notiek matērijas pasaulē, kur jebkura darbība dzemdina tai vienlīdzīgu pretdarbību. Neatkarīgi no tā, vai mēs saprotam, ko darām, vai ne.

Ar ko tad sākt savas personiskās telpas un robežu uzstādīšanu?

Lieku priekšā pamēģināt no pašiem vienkāršākajiem soļiem.

Vērst uzmanību uz savu iekšieni, pavērot procesus, kas notiek ķermenī, piemēram, elpošanu, sirdspukstus dažādās situācijās.

Pēc tam savas emocijas, kā tās izpaužas dažādos laika momentos.

Emociju lauks vistuvāk ir fiziskajam ķermenim. Un to ir visvieglāk ieraudzīt un noteikt tā pašreizējos izmērus. Un tālāk turpināt pētīt savas reakcijas, ieklausoties sevī un uzdodot jautājumu, kur pašlaik ir jūsu uzmanība?

Uzdevums nav vienkāršs. Taču spēja domāt un patstāvīgi izdarīt izvēli tad arī atšķir cilvēkus no dzīvniekiem, kas rīkojas pamatā instinktīvi.

Šī teritorija, atbrīvota no automātisma, pārvesta no bezapzinātā ēnas uz apzināto apgabalu, tad arī ir apziņas iekšējā telpa.

Šodien mēs pieskārāmies tikai pirmajam no smalkajiem ķermeņiem – emociju ķermenim, bet ir taču vēl arī jūtu un domu lauks, lieku priekšā parunāt par to sīkāk nākamo reizi.

Ar cieņu,

Natālija Kovaļova,

jūsu personiskā reinkarnacionikas trenere.

Pievienots 07.12.2014.

https://yourpastlife.ru/lichnoe-prostranstvo-i-granicy/

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. “Тела человека по славянской традиции” http://ruspravda.info/Tela-cheloveka-po-slavyanskoy-traditsii-97.html (Tulk. piezīme)