Людмила Дмитриева - ИСТОРИЧЕСКИЕ СОБЫТИЯ ГЛАЗАМИ ЭЗОТЕРИКА. Очерк. Часть первая „ Часть вторая „БОЙТЕСЬ СВОИХ ЖЕЛАНИЙ”

Ludmila Dmitrijeva - VĒSTURES NOTIKUMI EZOTĒRIĶES ACĪM. Apcerējums. Otrā daļa “BĪSTIETIES NO SAVĀM VĒLMĒM”

Tulkotāja piezīme. Šis tulkojums parādījās 2 iemeslu dēļ. Pirmkārt, es dziļi cienu autori. Mums ir labas, draudzīgas attiecības Dvēseļu līmenī un tīri cilvēciski. Otrkārt, bija ļoti interesanti iedziļināties, ko un kā domā krievu etnosa naturāla pārstāve un Padomju sociālistiskās ideoloģijas auglis, paraudzīties uz vēstures notikumiem no negaidīta rakursa.

BĪSTIETIES NO SAVĀM VĒLMĒM

Mēs – cilvēces daļa

Diemžēl cilvēce pēc 1990. gada strauji ripo “neatgriešanās melnajā caurumā”. Precīzāk sakot, viņu turp ripina negatīvās sistēmas pārstāvji. Vienpolārā pasaule ASV elites, kura pieder negatīvajai sistēmai, vadībā formē piektās rases cilvēces vēstures bēdīgā gala sākumu. Lai cilvēces likteni izmainītu, Dievs pašlaik sūta uz Zemi daudz dažāda līmeņa ekstrasensu un kontaktētāju, lai sniegtu cilvēkiem elementāras zināšanas par smalko un garīgo pasauli; tās ir mūsu dzīves daļa un mūsu pašu daļa. Šīs pasaules ir saistītas ar mums enerģētiski, ietekmē mūsu veselību un mūsu dzīves kvalitāti. Visi plašsaziņas līdzekļi, kas vada ierindas cilvēka smadzenes, to noklusē, jo cilvēku garīgā attīstība to sponsoru programmā neietilpst. Mūsu pašu zemes un pasaules zinātne jau tālu ir pavirzījusies smalkās pasaules izpētē, taču šīs zināšanas netiek popularizētas un pat tiek noliegtas un noklusētas. Pasaules hegemonam vajag deklasētus, degradētus iedzīvotājus, tas ir, baru, nevis intelektuāli un garīgi attīstītas personības. Kapitālisms ar visiem saviem netikumiem un noziegumiem ir tik dzīvotspējīgs cilvēces neapmierinošas garīgās attīstības dēļ.

Katrs no mums – cilvēces daļa, mums tas ir jāapzinās un jānes atbildība Dieva un cilvēces priekšā par ieguldījumu, kādu esam ienesuši personīgi mēs cilvēces garīgajā “krājkasītē”, savā garīgajā attīstībā un tātad mūsu Zemes, Visuma un Dieva attīstībā. Šīs apziņas sekām ir jābūt izlēmīgai cīņai ar visiem, kas traucē mūsu attīstībai. Liberālās pļāpas par labā un ļaunā pozīciju samierināšanu, toleranci – tas ir negatīvās sistēmas auglis. Un negatīvās sistēmas pārstāvji attīstībā iet pēc stingras, bezkompromisa programmas. Ar viņiem nevar vienoties, viņus nav iespējams pāraudzināt, viņi nav spējīgi samierināties un piekāpties, jo viņu dzīves programmā nav izvēles tiesību. Viņi ir Velna sistēmas vergi. Cīņa ar viņiem – tā ir cīņa nevis par viņu dvēselēm, bet par mūsējām. Viņu dvēseles Dievam ir zudušas.

Krievijā un citās valstīs pēc 1953. gada varā aktīvi sāka ieviesties cilvēki no negatīvās sistēmas. Viņi saformēja 5. kolonnu, sāka šūpot tautsaimniecību, kultūru, pēc tam atšķaidīja ar “ūdeni” ideoloģiju, vājināja disciplīnu, apvienojās ar Rietumiem un sāka kliegt “Turiet zagli!”. Ar šīm ākstībām apspļaudīja visu labāko, kas bija Padomju Savienībā, sagrāva PSRS, izlaupīja valsti un pameta zem pasaules kapitālisma sistēmas “riteņiem”.

Kamēr pie varas visur vēl stūrē 5. kolonna un prezidents sēž uz “diviem krēsliem”, ātrākas pārmaiņas uz labāku pusi gaidīt nenākas. Valstī ir caurvējš. Pūš ārā no valsts lielāko daļu finanšu, labas smadzenes, dabas resursus un, galvenais, tautas cerību uz savu gaišo nākotni. Rietumu pretkrieviskie ietekmes aģenti Krievijas Federācijā (KF) jūtas kā malumednieki pamestā rezervātā.

Centrālā banka /CB/ nav valsts organizācija, nenes valsts priekšā atbildību par savu darbību, kā rakstīts tās Nolikumā par CB, kas ir pretrunā ar KF konstitūciju. Tajā pašā laikā CB ir saraususi zem sevis daudz valsts nozīmes finanšu struktūru. Tādā situācijā valdība var “atpūsties”. CB ietilpst starptautiskā finanšu struktūrā, atkarīgā no FRS /ASV Federālā rezervju sistēma/. Faktiski CB – piektās kolonnas instruments, ar kura palīdzību tā tur valsti aiz kakla. Kā būtu uzplaukusi mūsu valsts, ja nelieši no negatīvās sistēmas nebūtu no valsts izsūknējuši daudzus triljonus ar CB svētību.

Diemžēl pagaidām nav izpaudies izlēmīgs, organizēts spēks, spējīgs uzstāties pret kolaborantiem, kosmopolītiem, korumpanti, kas ietekmē varu, spējīgs izvākt no valsts piesūkušos oligarhus un mūsu nacionālo bagātību patērētājus no ārzemēm.

Tautā jau bez uzvednes ir nobriedusi izpratne par Staļina politiku ekonomikā, nacionālajā jautājumā, ārpolitikā u.c. Viņa autoritāte kļūst absolūta.

Viņš tika teicis, ka pēc viņa nāves uz viņa kapa tiks sanests daudz netīrumu, taču vēsture visu noliks savā vietā. Tā arī ir.

Varu Staļins saņēma no AUGŠAS /tāpat kā Ļeņins/, tāpēc ka Krievija nedrīkstēja aiziet bojā. Visos valstij kritiskajos laikos mums palīgā ir nācis Svētais Juris (Георгий Победоносец).

Putins arī ir ieliktenis no AUGŠAS, viņš spēja apturēt valsts sabrukumu, tās krišanu haosa bezdibenī, ieviesa kārtību, atjauno ekonomiku, ir izvilcis tautu no liberāli-demokrātiskajiem netīrumiem un nabadzības, nostiprinājis aizsardzību, atdabūjis Krimu, atguvis valstij autoritāti. Viņš izdarīja, ko spēja valsts labā ļoti smagos, viņam un valstij agrāk izveidojušos apstākļos. Tad nu būsim pateicīgi viņam par darbu.

Vēsturē cilvēki paliek to darbu dēļ, kurus viņi ir veikuši savā postenī, savu pilnvaru ietvaros, nevis to darbu dēļ, kurus viņi nepaspēja vai nespēja paveikt. Turklāt par personību nevar spriest no šodienas pozīcijām. Nepieciešams nostāties pagātnes vēsturiskajā situācijā, kad šī personība dzīvoja, tad zināmā mērā kļūs skaidras viņas ieceres un darbības.

Situācija uz planētas Zeme nākamajos 200 gados ir atkarīga no Krievijas, no tās garīgās un intelektuālās attīstības. Saskaņā ar tai iedoto dzīves programmu tai ir jākļūst par planētas līderi, par garīgi-tikumisku orientieri visai planētai. Ja KF atdos varu savai kosmopolītiskajai 5. kolonnai un ies degradācijas ceļu, analoģiski Rietumeiropai, tad pēc 200 gadiem Atlantīdas liktenis var piemeklēt arī mūsu civilizāciju. Mēs ieejam jaunā laikmetā.

Dievs valsts dzīves un mūsu dzīves cenu materiālajā pasaulē nosaka nevis pēc sakrāto bagātību daudzuma un algas apmēra, bet pēc saņemtajām zināšanām, pēc personīgajām labajām īpašībām, pēc labuma, kādu mēs nesam cilvēkiem, Zemei un Visumam ar savām darbībām. Jo augstāk cilvēks paceļas savā garīgajā pilnībā, jo mazākas kļūst viņa materiālās pretenzijas dzīvē. Jo vairāk tādu cilvēku uz Zemes būs, jo laimīgāka kļūs pasaule un cilvēku liktenis.

 

“Kā izskatās brīvība?”

Visās postpadomju telpas slāvu valstīs jaunatne interneta provocējošās propagandas ietekmē dažreiz iziet ielās ar lozungiem “Par cilvēka tiesībām, par brīvību!”. Tas ir saprotams. 16-25 gadu vecumā jaunatnei zināšanu un dzīves pieredzes vēl nav, bet adrenalīns prasa izeju.

Jaunatne šodien ir atstāta bez vadības, savā vaļā, sekos katram, kas labi pasauks, un tā ies pa valsts iznīcinātāju “līko taciņu”. Vēstures pieredze rāda, ka stabilai valsts dzīvei jaunatnei ir jābūt vecumam atbilstošām organizācijām, kas apvienotas ar vienotu ideoloģiju un disciplīnu.

PSRS laikā pasionāro jaunatni sūtīja uz komunisma jaunceltnēm, uz Bamu (Baikāla-Amūras maģistrāle), uz studentu celtnieku vienībām, uz lauksaimniecības darbiem palīgā kolhoziem u.c. Jaunatne visur izpaudās kā radošs spēks, ieguva daudz pozitīvu īpašību savas personības formēšanai, kura attīstījās pozitīvajā sistēmā.

Protams, 15-20 gadu vecumā nav daudz to, kas aizdomājas, kāds saturs ir plakātiem, kurus viņi nes vienaudžu pūlī par 10 dolāriem. Viņi vēl nezina, ka viņu tiesības ir atkarīgas no pienākumiem, to viņiem neviens nestāsta. Jo vairāk cilvēkam pienākumu, jo mazāk tiesību viņš spēj realizēt. Ja jūs esat pozitīvs patstāvīgs cilvēks, ne vecāku uzturamais, tad jūs ceļaties pulksten 7 no rīta, ejat uz darbu, ap pulksten 19 ejat uz institūtu, pulksten 22 veikalā iepērkaties, pēc tam mājās gatavojat vakariņas un brokastis, piekopjat dzīvokli, mazgājaties, liekaties gulēt pulksten vienos naktī. Sestdien jums ir jāapciemo vecāki vasarnīcā, jāaizved viņiem zāles, jāaizstaigā uz veļas mazgātavu, uz frizētavu, svētdien ir jāgatavo kursa darbi. Jums ir daudz tiesību: iet uz teātri divas reizes nedēļā, peldēties baseinā, dziedāt korī, iet uz randiņiem, braukt ekskursijās utt., taču realizēt savas tiesības jūs nevarat, kaut arī jums tās ir. Tātad būtība nav tiesībās, bet sistēmā, kura jums piešķir bezmaksas izglītību, pienācīgu stipendiju un algu. Citādi sakot, mūsu darbību brīvību ierobežo mūsu pienākumi un iespējas likuma ietvaros. Nosacīti brīvi ir bērni līdz 3 gadu vecumam, pēc tam viņu pienākums ir iet bērnudārzā, ievērot disciplīnu, kas jau ierobežo viņu brīvību. Tātad visu mūžu mūsu brīvību ierobežo sabiedrības likumi, morāli tikumiskie noteikumu un dzīves apstākļi.

Kādas brīvības dēļ jaunatne tiek vesta uz mītiņiem, uz dažādiem masveida uzsaukumiem? Vārda brīvības dēļ? Bet jaunatne taču vēl neko pateikt nevar vājās sagatavotības un mazās dzīves pieredzes dēļ. Kapitālisma iekārtā relatīvi brīvi ir bagāti cilvēki, kuri tad arī var par naudu pārlikt savus pienākumus uz pleciem šai desmit dolāru vērtajai jaunatnei ar plakātiem rokās.

Būt brīvam, darīt, ko vēlies, labi dzīvot, kā vēlies, var tikai likuma, ētisko noteikumu un iespēju ietvaros. Bet arī to jums Dievs dos tikai kā balvu par ilgstošu darba dzīvi, ievērojot visus noteikumus. Piemēram, jūs vēlaties kļūt par veiksmīgu mākslinieku, gribat ģimeni, māju, darbnīcu. Bet tālab ir jānopelna nauda mācībām, ilgi un labi jāmācās, izjūtot, iespējams, visur vajadzību. Pēc izglītības iegūšanas vēl ilgi maz pelnīsiet, dzīvosiet ne pārāk bagāti. Ja izdosies sevi labi rekomendēt pasūtītājiem, apstākļi uzlabosies ap gadiem četrdesmit, jūs nopirksiet māju, apprecēsieties, parādīsies jauni pienākumi ģimenes priekšā, kuri atkal ierobežos jūsu brīvību. Tātad jūs realizējāt savas tiesības caur pienākumu virkni, kas obligāti jāizpilda, paužot gribu mērķa sasniegšanā. Vai jūs bijāt pilnīgi brīvs, ejot uz mērķi? Nē. Nevar dzīvot sabiedrībā un būt brīvam no viņas, no viņas noteikumiem un likumiem. Tā ir bijis visās sabiedrības formācijās. Absolūtas patiesības nav pasaulē, uz Zemes, bet nav arī augstāk. “Brīvs” nav pat Dievs, viņš nekad nepārkāpj savus likumus, viņa darbības vienmēr ir mērķtiecīgas un atbilst viņa četru Visumu attīstības uzdevumiem. Viņa visaugstākās apziņas līmenis mums pagaidām nav apjēdzams.

Mūsu valstu un mūsu personisko brīvību kopš mūsu dzimšanas dienas ierobežo dzīves programma. Mēs neesam brīvi vecāku, dzīves apstākļu izvēlē līdz pirmajam kontrolpunktam, kurā mums tiek dota pirmā brīvā uzvedības līnijas izvēle. /Piemēram, pabeidzot skolu./ Turpmākās dzīves kvalitāte ir atkarīga no šīs pirmās izvēles līdz nākamajam kontrolpunktam. Negatīvās sistēmās pārstāvjiem nav kontrolpunktu, viņu dzīvi viņu kuratori ir aprakstījuši no dzimšanas līdz nāvei. Viņi nevar pagriezties uz labestības ceļu un paust savu gribu. Maz attīstītām personībām no Dieva pozitīvās sistēmas ir viens-trīs brīvības kontrolpunkti patstāvīgai sava dzīves virziena izvēlei, bet attīstītām personībām tādi punkti var būt vairāki. Visa cilvēces dzīve ir reglamentēta no augšas, un tajā pastāvīgi tiek veiktas korekcijas visu situāciju sasaistīšanai. Taču mūsu civilizācija būvē savu sabiedrību un dzīvi uz Zemes pilnā atbilstībā sastrādātajam garīgās un intelektuālās attīstītības līmenim, un tajā Dievs neiejaucas. Tādi ir nosacījumi viņa eksperimentam ar piektās rases cilvēku attīstību. Cilvēki /dvēseles/, kuri nevēlas harmoniski dzīvot sabiedrībā un savas tiesības realizē, apspiežot citu tiesības, pēc nāves var tikt ielikti negatīvajā sistēmā, kur viņiem nebūs nekādu tiesību, bet būs tikai zema līmeņa pienākumi, vai arī viņu dvēseles tiks atkodētas, tas ir, Būtību no AUGŠAS iznīcinātas.

Lai kādu tēmu mēs neskartu, kur kaut kas nav labvēlīgi, visur mēs atduramies audzināšanas jautājumā, ideoloģijas kvalitātē vai tās neesamībā valstī. Visos gadījumos ideoloģijai ir jāatbilst Bībeles baušļiem, un tos neviens izmainīt nevar. Būvējot valsti, ir jāņem vērā pamatiedzīvotāju vajadzības un tradīcijas, jāvadās pēc progresīvas ideoloģijas, nevis jāpielāgo ideoloģija oligarhu un augļotāju interesēm. Patriotisms – tā nav ideoloģija, tukšā vietā tas nedzimst, bet ir sekas nācijas panākumiem, būvējot valsti. Šie panākumi tiešā veidā ir atkarīgi no valsts ideoloģijas kvalitātes.

Diemžēl šodien /2021. gadā/ mūsu KF vara priekš tautas tur kabatā pigu ideoloģijas vietā. Tāpēc mums ir tas, kas mums ir. Valsti aktīvi ietekmē baņķieri, visu sugu oligarhi, pēc kuriem 30 gadu cietums raud. Kāpēc tad nav mūsu tautai cienīgas indoloģijas, un pat konstitūcijā tā nedrīkst būt? Tāpēc ka tauta bez ideoloģijas nevar iemantot barvedi, bet bez vadoņa, kurš apbruņots ar ideoloģiju, tauta – aitu bars. Tāda bara priekšgalā var nostāties jebkurš āzis-provokators /kā lopkautuvē/, un viņš vedīs baru aiz sevis. Tāds āzis provokators mums jau bija Jeļcins (Борис Ельцин), pašlaik Ukrainā – Zeļenskis (Владимир Зеленский). Cilvēkus žēl, lūk, šī iemesla dēļ tauta arī klusē, ja tā turpināsies, tad viņa liktenis būs neapskaužams. Jau tagad iedzīvotāju skaits Ukrainā ir samazinājies par vienu trešdaļu, bet Bulgārijā par pusi, 30 gadus dzīvojot brīvprātīgajā ES kolonijā.

Diemžēl Krievijā ar politisko informāciju regulāri iepazīstas tikai 20% iedzīvotāju, kuriem var būt sava apjēgta pozīcija. Vēl 10-20% iedzīvotāju, nespējīgu uz analītisku domāšanu, ir noskaņoti prorietumnieciski plašsaziņas līdzekļu, interneta, rietumu ietekmes aģentu ietekmē. Pārējie 60% - tie ir “dusošie” iedzīvotāji, ar ne pārāk augstu attīstītības līmeni, apgrūtināti ar rūpēm par dienišķo maizi. Taču viņi ir krievu matricas nesēji, kuru viņi var zaudēt, nepretojoties provokatoru graujošajai ietekmei valsts iekšienē un no ārpuses. Tāda situācija eksistē citās valstīs, ņemot vērā, ka 90% cilvēces ir materiāli orientēti, garīgi un intelektuāli maz attīstīti. Ja viņiem atkal piesolīs daudz zemes un vergu Krievijā, viņi atkal vērsīsies pret Krieviju. Tāpēc arī ir vajadzīga rusofobija pasaules mērogā. Tāpēc KF pirmām kārtām ir vajadzīgs drošs vairogs, pēc tam jāaizver logi un durvis kaitīgajai rietumu propagandai, jātiek skaidrībā ar visu piekto kolonnu un tās oligarhisko barotni. Pēc tam var padomāt arī par valsts ideoloģiju. Aplaupītas tautas un to aplaupītāju intereses sakrist nevar.

Tad kāpēc gan labā un ļaunā cīņā visbiežāk uz Zemes uzvar ļaunais? Tāpēc ka ļaunums savu brīvību neierobežo ar likuma un tikumības ietvariem. Lūk, tad arī iet muļķa pusaudži tādas brīvības vārdā, kura novedīs valsti pie haosa, bet viņus personīgi pie bojāejas vai verdzības.

Katrā sabiedrības formācijā ir savs brīvības līmenis, kurš ir sadalīts nevienmērīgi. Piemēram, sociālismā bija jāstrādā visiem, brīvi no darba bija tikai slimi cilvēki. Darbs bija cilvēka tiesības un pienākums. Kapitālismā jūs esat brīvi no darba “sloga”.

Varat strādāt un laimīgi dzīvot, krīzes gados darbu zaudēsiet un varat badoties, var nestrādāt un dzīvot “no kapitāla”, kuru arī var zaudēt. PSRS laikos bija ieviesta obligātā vidējā izglītība, kapitālistiskajās valstīs bija izvēles brīvība – gribi mācīties, mācies un maksā, negribi – neviens nespiedīs. Šodien pašā demokrātiskākajā pasaules valstī, ASV, 21% iedzīvotāju ir analfabēti, 10% cieš badu. Ir izmainījies etniskais sastāvs – 47% ASV jaunatnes ir “latino”. Ņemot vērā cilvēka dabu, vidēji zemo cilvēces attīstītības līmeni, panākt taisnīgu, paēdušu, labi attīstošos sabiedrību var, tikai ierobežojot daudzas brīvības. Tas – pie nosacījuma, ka pastāv pilnīga ideoloģija, kas veicina valstī visu tautu attīstību. Jo mazāk attīstīta nācija, jo mazāk tās likumdošanā būs brīvību.

Valsts ar dažādu līmeņu iedzīvotājiem ir jāaizsargā ne tikai pa valsts robežu, bet pirmām kārtām no iekšienes. Tāpēc ka – ja pie varas nāks cilvēki, kas nerūpējas par tautu, bet tikai par savu “kabatu”, tad no tādas valsts iedzīvotāji paši aizies pāri robežai, kur acis rāda. Tā bija Hazārijā, šodien Ukrainā Zeļenska laikā, pirms divdesmit pieciem gadiem Krievijā Jeļcina laikā. Diemžēl sveštautiešu elite arī šodien nav pārāk norūpējusies par krievu tautas likteni Krievijā, vēl jo vairāk, ārzemēs. Bet mūsu krievu tauta var daudz ko paciest līdz brīdim, kamēr “pēdējo sausiņu viņai neizņems no mutes”. Kāda gan te nācijas agresija.

 

“Klimatiskās katastrofas”

Kā jūs domājat, kādēļ Eiropai un Amerikai vajadzīga rusofobija?

Nu jā, lai novāktu konkurentu, dalot pasaules pīrāgu, un iztaisītu no KF pildījumu šim pīrāgam. Pēc tam pienāks kārta pašai Eiropai kļūt par pildījumu, ja tā nenogrims pirms laika. Jā, klimats vētraini mainās. Nav mierīga kontinenta, kur nebūtu katastrofu. Eiropa, Amerika, Austrālija grimst plūdos, Sibīrijā ugunsgrēki, karstus tuksnešus apber krusa, aktivizējas taifūni, vulkānu izvirdumi u.c. Bet cilvēku pasaule līksmojas, atņem dzīvību sev līdzīgiem, bērniem – barību un ūdeni. “Labākie cilvēki” piestūķē kabatas ar zeltu, parazitē uz tuvākajiem. Cilvēce kļūst līdzīga lielai Bābelei, pirms to sagrāba Kīrs. Kāpēc atturīgi uzvedas plašsaziņas līdzekļi? Katastrofas pieaug, bet cilvēkus cenšas jautri nomierināt “…viss kārtībā, ak, skaistā marķīze, viss kārtībā, viss kārtībā…”. Tāpēc ka nav cilvēces glābšanas programmas. “Šīs pasaules varenie”, viņi arī paši vislielākie nelieši uz Zemes, par sevi parūpēsies, bet pārējās cilvēces liktenis ir viņu nolemts. Glābjas, kas var. Ja uzzīmējam katastrofu līkni, tad no 2011. gada līdz 2019. gadam līkne pieaug 30 grādu leņķī, bet (2019-2020) jau 70 grādu leņķī, un tā turpina pieaugt. Es domāju, ka Krievijas galvaspilsētu ne gadījuma pēc grib pārnest uz Sibīriju. Daudz teritoriju aizies zem ūdens, Sibīrija būs Krievijai it kā šķirsts. Taču visus, kas no 7 miljardiem cilvēces vēlēsies glābties, tā nevarēs ietilpināt. Neskaitot plūdus un ugunsgrēkus, Zemei pazeminās aizsardzība no kosmiskās radiācijas, bet pati Zeme pa ekvatoru paplašinās nezināmu iemeslu dēļ. Pretoties šai apokalipsei var tikai radoša sabiedrība, kur visi rūpējas cits par citu, bet valsts par tautu. Diemžēl pie mums tāda sabiedrība tika būvēta, bet, kad viņa saslima, mums palīdzēja to sagraut tā vietā, lai izārstētu. Nāksies radīt visu no sākuma. Cilvēka dzīve patērnieciskā formātā ir bezjēdzīga. Mūsu eksistēšanas jēga uz Zemes – pilnveidot mūsu garīgo dvēseli un augt intelektuāli, dzīvot pēc Bībeles baušļiem.

Ūdens līmenis okeānā katru gadu paaugstinās par 20 cm (???). Vai kāds domā par Ļeņingradas likteni, par to, kur “salmiņu paklāt”? Laba ģimene – ķīla tās saglabāšanai. Un kas draud Baltijai? Pašlaik viņu valdības nez par ko “ķēzī” Krieviju, kur tikai var, bet glābties tad nu viņiem nāksies Krievijā. Kurš viņus pieņems, izņemot Krieviju? “Nespļauj akā, no kuras būs pēc tam jādzer.”

25.08.21. L.V. Dmitrijeva, Varna /Ezotērikas skolas vadītāja/

Lūk, kādus informācijas avotus es izmantoju, analītiski tos apjēdzu un uzrakstīju šo apcerējumu:

Igors Šafarevičs (Игорь Шафаревич) – grāmata “Krievu jautājums (Русский вопрос)[1]

Lekcijas:

Anatolijs Kļosovs (Анатолий Клёсов) – profesors, DNS Ģenealoģijas radītājs;

Sergejs Glazjevs (Сергей Глазьев) – ekonomists un politiķis;

Valentīns Katasonovs (Валентин Катасонов) – ekonomikas zinātņu doktors;

Igors Šiškins (Игорь Шишкин) – rakstnieks, publicists;

Andrejs Fursovs (Андрей Фурсов) – vēsturnieks, sociologs, publicists;

Aleksandrs Pižikovs (Александр Пыжиков) – vēsturnieks, valstsvīrs;

Aleksandrs Spicins (Александр Спицын) – profesors, vēsturnieks, arheologs;

Andrejs Devjatovs (Андрей Девятов) – rakstnieks, publicists;

Igors Ostrecovs (Игорь Острецов) – rakstnieks, profesors, kodolfiziķis;

Nikolajs Vladimirovs (Владимиров Николай) – grāmata no “Reiki-sadraudzības (Рэйки-Содружество)[2]

L. Sekļitova (Лариса Секлитова) un L. Streļņikova (Любовь Стрельникова) – 30 grāmatas par ezotērikas tēmu;

un citi.

 

Atsūtīts 22.08.2021., papildināts 31.08.2021.

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat., piemēram, https://mybook.ru/author/igor-shafarevich/russkij-vopros-sbornik/read/ (Tulk. piezīme)

[2] Skat. https://www.labirint.ru/series/12279/ (Tulk. piezīeme)