АНАТОЛИЙ ПАНФИЛОВ – Личный опыт проживания в новом мире

Anatolijs Panfilovs - Personīgā pieredze, dzīvojot jaunajā pasaulē

DĀRGIE LASĪTĀJI! RAKSTA AUTORS AICINA VISUS APSPRIEST VIŅA IZVIRZĪTOS JAUTĀJUMUS. GAIDĀM JŪSU VĒSTULES.

***

Es nepretendēju uz patiesību augstākajā instancē, bet es pretendēju uz patiesību manā pasaulē.

Es uzskatu, ka katrs cilvēks būvē savu pasauli un dzīvo tajā, bet telpa, kurā mēs dzīvojam, tikai šķiet vienota pasaule. Tās ir pasauļu krustceles, bet rodas ilūzija, ka pasaule ir vienota. Pasauļu krustceles atrodas sociuma egregora vadībā. Egregors – tā ir enerģētiska būtība, kurai ir prāts, bet nav Dvēseles, un tātad viņa ir mirstīga. Bet mirt negribas, lūk, arī tur cilvēkus savos žņaugos caur tradīciju. Tradīcija – tās ir važas ap cilvēku kājām, kas neļauj iet uz jauno pasauli. Bet tas pilnīgi atbilst noturēšanas spēku interesēm. Tāpēc vajag iet ārā no egregora ietekmes.

Jaunais gads! Jau vairākus gadus Skolotāji pirms jaunā gada neuzstājīgi vēsta, ka jaunais gads sākas 25. decembrī (planetārais jaunais gads). Bet visi svin 1. janvāri. Dīvains datums – ne loģikas, ne kādas definīcijas. Pētnieki saka, ka šī datuma saknes iestiepjas senajā Romā, tajā laikā aizsalušas upes, un varēja tikt līdz iekarotajām zemēm un ievākt nodokļus. Ja tas ir tā, tad uz kura dzirnavām mēs lejam savu enerģiju? Protams, var teikt, kāpēc tad Skolotāji vienalga apsveic ar janvāra jauno gadu? Atbilde ir vienkārša, viņi ļoti saudzīgi attiecas pret cilvēci un dod to enerģiju, kuru cilvēki ir spējīgi pieņemt.

Tas nu attiecas uz datumu, bet pati svinēšana? Uz Zemes dzīvo daudz dzīvības formu: vaļi, delfīni, sekvoja. Sekvojas ir zemes glabātājas; tā ir pirmā dzīvības forma, kura atnāca uz fizisko zemi, un kopš tā laika viņas dienasgrāmatā raksta, kas notiek uz planētas. Pēc sekvojas nāk EGLE. Eglei ir individuāla dvēsele, nevis kolektīva, kā mazāk attīstītām formām. Kad es sāku par to domāt, man parādīja attēlu: cilvēks ņem cirvi, iet uz mežu, nocērt eglīti, pārnāk mājās, izrotā eglīti, iedzer ugunsūdeni un sāk riņķa deju ar dziesmu: reiz mežā dzima eglīte, un mežā auga tā, tik slaida, skaista, zaļoksna bija ziemā, vasarā. Atslēgas vārdi ir auga un bija. Pats īstākais melnās maģijas rituāls par nobendēto dvēseli. Kad es dažreiz stāstu par to, man atbild, ka viņi eglīti nepērk, viņiem ir mākslīgā. Bet ideja kur palikusi? Sergeja Kanaševska (Сергей Канашевский) pēdējā meditācijā “KĀDĒĻ MUMS TUNGUSKAS METEORĪTS”[1] parādīts, ka spēka vietā izsaka vēlēšanos, bet izpildās pavisam kas cits, tāpēc ka ideja agrāk bija cita. Tā ka atkal enerģija aiziet ne tur, kur vajag.

Lieldienas! Jēzus Kristus – mans audzinātājs, viens no četriem. Un ne tikai audzinātājs, mums Tēvs ir viens, tātad viņš man ir arī brālis. Tāpat kā katram cilvēkam. Tad nu ar kādu mīlestību es katru gadu par viņu ņirgāšos? Dzemdēt, kristīt, sist krustā, lai pēc tam augšāmceltu. Personīgi es negribētu, lai mani tā mīlētu, varbūt kādam ir cits viedoklis. Cilvēki gaida Kristus otro atnākšanu. 20. martā starptautiskajā tiešsaistes konferencē “Par ko sapņoja pravieši” tika teikts, ka bijuši trīs pravieši – Buda, Kristus, Muhameds. Un vairāk praviešu nebūs. Otrā atnākšana – apziņas paplašināšana līdz Kristus-apziņas līmenim, katram pašam ir jākļūst Kristum. Un tad nevajadzēs dzemdēt, kristīt, sist krustā un augšāmcelt. Mums Kristus, kā komunistiem Ļeņins, mūžam dzīvs. Dažreiz jautāju: krustiņu nēsā? Jā, saka un rāda pavisam ne krustiņu. Krusts – tā ir solāra zīme, harmoniska, ar vienādiem stariem. Bet cilvēki nēsā krucifiksu. Maģijā ir likums: ja simbols harmonisks – tas ir gaišo spēku simbols, ja neharmonisks – tumšo. Sniegšu piemēru ar pentagrammu. Harmoniska taisna pentagramma, kur visi stari ir vienādi, ir cilvēka simbols, Kristus simbols. Bet, ja ir kājām gaisā vai viens no stariem ir pagarināts, harmonija ir zaudēta, tad tas ir tumšo spēku simbols. Tā ka cilvēkiem uz krūtīm blakus sirdij ir ciešanu, sāpju, nāves simbols. Senajā Romā, septiņdesmit gadus pirms Kristus dzimšanas, gar Apija ceļu no abām pusēm tika uzstādīts 6000 krustu, pie kuriem piesita Spartaka sacelšanās dalībniekus.

21 04 03 01

Un, ja krucifiksu apgriežam kājām gaisā, tad iznāks šķēps, kara simbols. Un cilvēki ar savu enerģiju piebaro šo simbolu un grib augšupcelties, interesanti, uz kurieni?

Svēto svinamās dienas. Noteiktā attīstības etapā, kad cilvēce nolaidās pašā tumsas dibenā, Gaismas spēki pastiepa pavedienu, lai cilvēce nepazustu pilnīgi tumsā, katru dienu novēlot svinēt kāda Svētā dienu. Svinēšana un Mīlestības enerģijas sūtīšana augstākajām būtnēm ir viņām barība, kā mums ir augļi un dārzeņi. Tad nu varbūt ir laiks pārtraukt viņas barot reizi gadā? Vēl jo vairāk, ka mēs jau esam izgājuši no dualitātes laikmeta. Es personīgi esmu atradis tādu izeju: rītos es eju uz savu Augšupcelšanās Uguņu Templi. Tur man ir apsveikumu vieta, kur es sūtu savu sirds enerģiju tiem, ko piesaucu. Konkrēti visai Gaismas Ģimenei. Sākotnēji tika ielikts nodoms, ka sūtījums iet tām būtnēm, kuras es pazīstu, un tām, kuras es pagaidām nepazīstu, bet kuras nākotnē dos mums informāciju.

Dzimšanas diena. Tagad daudzi saka “iemiesošanās diena”, neredzu starpību, jo tiek domāts viens un tas pats – atnākšana uz zemi, tas ir, ideja ir viena. Diena, kad es atnācu uz zemi, ļoti spēcīgi enerģētiskajā plānā atšķiras no šodienas. Tad kādēļ es piesaukšu tās enerģijas un atšķaidīšu ar tām šodienas augstākas enerģijas? Vēl jo vairāk, ka tādu enerģiju nekad līdz šim nav bijis un nekad vairs nebūs. Brīdī, kad es atnācu uz zemi, līdz ar mani atnāca enerģiju pakete, kura ir pakāpiens manai tālākajai attīstībai. Un tās ir manas tiesības – palikt šajās enerģijās vai līdz ar jauno enerģiju pieņemšanu evolucionēt uz augstākajām dimensijām. Ja vajadzēs iegremdēties dzimšanas enerģijās darbam, tad ir Laertu Dienests, caur kuru var sinhronizēties. Un tas vēl nav viss!

Dzimtas iepriekšējām paaudzēm dzīvojot simtgades un tūkstošgades, šūnu atmiņa uzkrāja bailes, ka katrs gads tuvina tā sauktajai nāvei. Es ne reizi vien esmu dzirdējis, ka cilvēki savā dzimšanas dienā ir runājuši ko tamlīdzīgu. Bet sievietes arī pašlaik savā dzimšanas dienā, pēc 30, skrien pie spoguļa un pārbauda grumbiņas savā sejā. Uz jauno pasauli vajag iet bez tamlīdzīgām enerģijām.

Es savā pasaulē atzīstu tādus datumus: divas saulgriežu dienas, divas ekvinokciju dienas, dienu ārpus laika un pirmo maija pilnmēnesi, tas katru gadu norit reālā laikā. Nu, un, tā kā esmu piedzimis un uzaudzis profesionālas militārpersonas ģimenē, tad mani skar 9. maijs. Kaut gan es saprotu, ka tā ir piebarošanās ar kara enerģiju. Bet ar laiku, līdz ar jauno paaudzi tas aizies, kā aizgāja 1812. gada karš un Kuļikovas kauja.

Es nepropagandēju savu redzējumu un neaicinu iet manu ceļu, katrs izvēlēsies savu ceļu. Bet nu ļoti gribas padzīvot harmonisku pasauļu krustcelēs.

 

Pievienots 03.04.2021.

https://www.magnitiduha.info/archives/16937

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. https://www.youtube.com/watch?v=QzbOzAGmHBA (Tulk. piezīme)