Евгения Горева – Мир Душ: что нас ждет после смерти?
Jevgēnija Goreva - Dvēseļu Pasaule: kas mūs gaida pēc nāves?
Jūs esat jau domājuši – kas mūs gaida pēc nāves?
Paradīze vai elle, Valhalla drosmīgajiem karavīriem, Dvēseļu Pasaule vai vēl kaut kas?
|
Saturs Visbiežāk – lūk, kas mūs gaida pēc nāves Dvēseļu Pasaules parastā dzīve |
Nesen, lūk, paklausījos profesora Saveļjeva S.V. (Савельев С.В.) lekciju, tad nu uzzināju, ka bez organiskā ķermeņa un smadzenēm, kas viņā valda, – apziņas vispār nav… Un mēs nomirstam uz visiem laikiem.
Apkrāvos es ar “Saveļjeva teoriju”. Un nolēmu nepretoties autoritātei un nedaudz padzīvot tādā koncepcijā, pamēģinot – kā tas ir dzīvot dzīvi, pēc kuras – vairs NEKAS nebūs?
Rezultātā pagāja tikai nedēļa, bet es – depresijā, iekšienē un ārpusē – pilnīgums melnums, dzīvot negribas (no vārda “pavisam”). Sapratu, ka vēl nedaudz, un var nopietni saslimt vai ieķēpāties kaut kur tur, kas nav savienojums ar fiziskā ķermeņa dzīvi. Strupceļš!
Prof. S.V. Saveļjevs – gluži simpātisks tips, pēc musketiera izskatās brillēs. Paldies viņam par pieredzi!
Lūk, tā arī saprot cilvēks priekš sevis – vienu vai otru koncepciju patiesīgumu vai melīgumu.
Tāpēc, atgriežoties pie jautājuma: kas mūs gaida pēc nāves? – sev atbildu: DZĪVE bez blīvā, fiziskā ķermeņa.
Kā tas būs?
Ja jums arī ir interesanti, dalīšos savā pieredzē un pētījumos.
Visbiežāk – lūk, kas mūs gaida pēc nāves
Telpa starp dzīvēm, Dvēseļu pasaule, jebšu pareizāk teikt – Dvēseļu Pasaules – interesē pētniekus itin bieži vairāk nekā pašas iepriekšējās dzīves.
Jo taču tieši tur ir serveris, mūsu iegremdēšanās iemiesojumu virknē nosūtījuma punkts un atgriešanās punkts. Tur ir plānošanas un analīzes centrs. Tas ir Sadalītājs. Tās ir Mājas.
Par to, ka ir Pasaule, telpas, kur mūsu Dvēsele nonāk pēc fiziskā ķermeņa nāves, es ļoti sen lasīju Maikla Ņūtona (Michael Newton) grāmatās[1].
Kad, vēl mācoties Reinkarnacionikas Institūta 1. kursā, nodarbībā par tēmu “Dvēseļu Pasaule”, es pirmo reizi pēc nodoma tur nonācu, tad sadūros ar uztveres noskaņošanas problēmu.
Šī realitātes plāna enerģiju redzējums tiešā veidā cilvēka uztveršanai un attēlošanai ir sarežģīts. Apkārt ir bezgalīga telpa: līnijas, stīgas, lauki, objekti, viss mirdz, mainās.
Ak, nē, – man atnāca doma, – tā neko man šeit nesaprast, un šo margošanu var skatīties ilgi un bezjēdzīgi. Jāskatās ar cilvēka acīm!
Šis minējums nostrādāja kā komanda: uzreiz parādījās parastais uztveres filtrs (lai arī ierobežots, bet dzimtais, saprotamais).
Un apkārtējā telpa pārkārtojās pēc mana pieprasījuma – tad es ieraudzīju ēkas, pilis, dažādus cilvēkus. Bet arī viņi mainījās atkarībā no mana iekšējā noskaņojuma.
Piemēram, viena un tā pati ēka man varēja izskatīties te kā ažūra elfu pils, te kā korpuss ar dizainu hai-tek (High-tech) stilā.
Būtnes šķiet gaisīgākas, ne ar tik lielu svaru, kā šeit uz zemes. Grūti izšķirt – vai tavam sarunu biedram ir konkrēts dzimums. Pat raugoties uz sevi no malas, es nevarēju saprast – kas es tur esmu, dvēseļu pasaulē – vai nu izsmalcināts jauneklis, vai arī ļoti enerģiska meitene.
Lūk, viņš, kvantu princips – realitāte mainās zem novērotāja skatiena. Un novērotājam!
Vislabāk izdodas saskatīt momentus, kā tu parasti pavadi savu laiku dvēseļu pasaulē – tas ir tas, ar ko tev visvairāk patīk nodarboties. Bija interesanti uzzināt savu pašas specializāciju Dvēseļu pasaulē… (par to es uzrakstīšu jau nākamajā rakstā).
Dvēseļu Pasaules parastā dzīve
…Kā jūs jau esat sapratuši, katram ir savi tēli, atkarīgi no viņa uztveres filtra.
Piemēram, kāda meitene redzēja milzīgas telpas baltā un mirdzošā gaismā. Daudzas grupas ar vienādiem sfēriskiem sabiezējumiņiem, kuri var viegli lidot, paliekot kā šajā telpā, tā arī pēc nepieciešamības – vērot izpausto pasauli.
Pētniece jūtas kā viens no šiem sabiezējumiņiem, jūt saikni ar citām analoģiskām būtnēm, tas līdzinās apmaiņai ar signāliem, vibrācijām.
Dažreiz viņa, būdama sabiezējumiņš, lido uz pasauli, kas atrodas zemāk. Tas ir, uz mūsu parasto cilvēcisko pasauli – lai ievāktu pieredzi, ievāktu izpaustās pasaules ģenerētās enerģijas.
Moments, kurš viņai palicis prātā – viņa ielidoja kādā parastās pasaules masu pasākumā, tā bija cīņa ar agresijas, niknuma, sāpju un baiļu enerģijām, kuras viņa arī savāca.
No nepierastajām vibrācijām viņai ir nepatīkami, bet viņa bija nosūtīta jaunu mācību mērķu dēļ, un viņai bija jāatnes sava trofeja uz augšu.
Orbi virs pilsētas (varbūt tas ir tieši tas, kas mūs gaida pēc nāves? – parastā eksistences forma starp iemiesojumiem)
Uz manu jautājumu – kādēļ? – viņa atbildēja: pieredzei, mēs tā mācāmies, gatavojamies iemiesojumiem. Varbūt arī vēl kāda iemesla dēļ, es to nezinu…
Raugāmies pa evolūcijas līmeņiem uz neizpausto pasauli
Mani ļoti ieinteresēja kādas manas klientes uzskats. Viņai kā pirmais attēls atvērās tieši neizpaustā pasaule.
Sfēriski objekti, kas maina formu, – neiemiesotās Dvēseles. Viņu uzdevums – pieņemt gaismu no augstākstāvoša avota, notiek tās apgūšana. Tad forma kļūs piesātinātāka, pēc vibrācijām kvalitatīvāka.
Procesa būtība ir, ka objekts uzkrāj arvien vairāk gaismas.
Tajā pašā periodā notiek Dvēseles, viņas daļiņu, iemiesošanās. Dvēseles daļu iemiesošanās no turienes, no Dvēseļu Pasaules, izskatās kā lēni lienoši gliemeži. Viņus novēro sfēriskās neiemiesotās Dvēseles, bet tas nav pārāk interesanti.
Kad Dvēseles sfēra ir piekrāta un piesātināta, viņa saņem atļauju pacelties augstāk, caur koridoru-tuneli. Tur dzīvo būtības, kurām ir strūklas forma. Mums viņas izskatās kā strūklaciņas.
Strūklas – nodarbojas ar kaut kādu mirdzošu pavedienu atšķetināšanu. Šķiet – tā ir iepriekšējos līmeņos nodzīvoto dzīvju kanva. Šķetinot šos mirdzošos pavedienus, strūklas pilnveidojas.
Tālāk mums neizdevās pacelties (sākās spēcīgs spiediens smadzeņu līmenī, kā nirstot dziļumā), pateica: par agru, pagaidām jums tālāk nevajag…
Kas apvieno visus šos atšķirīgos skatus un realitātes atbildē uz jautājumu: kas mūs gaida pēc nāves? – tās ir miera un harmonijas enerģijas, beznosacījuma Mīlestības enerģijas, ar kurām piesūcinās tava būtne, atrodoties tajā telpā.
Visi piekrīt, ka tas ir viņu Dvēseles iemīļotais stāvoklis, kuru parastajā dzīvē viņi vai nu reti ir izjutuši, vai arī pavisam aizmirsuši. Un saka – ja atmiņas par Mājām būtu palikušas ar viņiem – viņi nekad nepakļautos bailēm no nāves.
Tāpēc, iemācījušies laiku pa laikam atgriezties Dvēseļu pasaulē, esot cilvēkam – iemiesotai dvēselei, mums ir vienkārši pasakains bonuss. Veicot iegremdējumus paša atmiņā – atjaunot savas pirmatnējās vibrācijas, paša Dvēseles pirmritmu.
Bet bija arī tādas pieredzes, kad pētnieks atminējās Dvēseļu pasaules kā sadalītājus ar raksturojumiem bez beznosacījuma mīlestības vibrācijām. Lūk, tur bija citādas enerģijas, bija sastopamas arī mazpatīkamas.
Taču atzīmēšu – visbiežāk tās bija atgriešanās no iemiesojumiem kādas citas “joslas” pasaulēs, kas spēcīgi atšķiras no cilvēciskās, no mūsu dabas. Tā ka nomierināšu jūs, mēs pašlaik esam cilvēki un zemieši, un mums tas pagaidām nedraud.
Taču šie dati mani ļoti nodarbina, plānoju kādreiz uzrakstīt arī tādu rakstu (kad sakrāšu materiālu).
Ja jums interesē, kā notiek Dvēseles iziešana no ķermeņa un ko tajā momentā jūs apzināties, – lasiet “Nāves pieredze. No iepriekšējo iemiesojumu gadījumiem”[2].
Jūs varat arī parakstīties uz visiem manas vietnes atjauninājumiem un saņemt visus jaunos rakstus (izsūtne iznāk ne biežāk kā 2 reizes mēnesī).
Uz jaunu tikšanos, draugi!!! Novēlu interesantus un gaišus laikus!
Pievienots 21.05.2018
https://gor-evgeniya.ru/chto-nas-zhdet-posle-smerti/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2797-jevgenija-goreva-7-pasas-specigakas-gramatas-par-ieprieksejo-dzivju-temu (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/vai-ir-dzive-pec-dzives (Tulk. piezīme)