Helēna Maistrenko - Plejānieši 3

Plejānieši Trešā tikšanās

Evolūcijas vektors                                                                                         2014.04.27.

14 05 11 03Caur jums un ar jums, meklētāji un radītāji, mēs – Plejānieši, kā arī daudzi, daudzi līdzgaitnieki sen un gādīgi, labvēlīgi un saudzīgi piedalāmies Zemes pārveidojumos.

Sveicam jūs, cilvēku dzimta!

Mēs esam zvaigžņu ģimenes no Gulbja, Drakona, Lielā un Mazā Lāča – no visiem tiem, kas stāvēja pie sākotnēm un aktīvi piedalījās jūsu zemes ceļā.

Ar apvienotu, vienādu ieslēgšanos šodien piedāvājam jūsu aptveršanai un apzināšanai informāciju par jūsu cilvēciskās uzmanības vektora pārvirzīšanu.

Šī pārorientācija ir iespējama un pieejama sakarā ar visas saules sistēmas ieiešanu jaunā ciklā un laikmetā. Jaunas paaudzes civilizācijas izvēršanās un viņas uzplaukums ir diezgan ilgstošs periods un brīnišķīgs savā pēkšņumā. Pēc mūsdienu zemes mērogiem jaunajam ciklam ir desmitiem tūkstoš gadu.

 

Pēc zemes priekšstatiem, laika kategorijām, telpas reālijām aprakstīt un izskaidrot vairs nav ko. Pārmaiņas nāks ātras un neprognozējamas jūsu šodienas līmenim. Aicinām un uzaicinām aktīvi, apzināti kāpt garā, vibrācijās, gaismā saskaņā ar sevi, saulainā mīlestībā.

Mēs šodien runājam par cilvēciskās uzmanības vektora pārvirzīšanu. Iepriekš tas bija orientēts uz āru, uz apkārtni (no cilvēka priekšstata par sevi centra – uz cilvēkiem, notikumiem, pasauli un tml.) Savu dzīvi, rūpes, realizāciju jūs parasti vērsāt uz ģimeni, darbu, saziņu. Dzīvot – bērnu dēļ. Strādāt – lai pabarotu ģimeni. Kārtīgi un apzinīgi pildīt kalpošanu cilvēkiem, planētai, vispārējam labumam un tml. Ļoti skaisti vārdi... Kas aiz tiem stāv? – Pienākums, saistības un... vaina. Cilvēku, sabiedrības priekšā, sevis priekšā! Un vēl – aiziešana. Aiziešana no sevis, no sava ceļa, no dvēseles izvēles pildīšanas.

Pats nozīmīgākais, kādēļ dzimst cilvēks, tāpat kā daudzdimensionāla būtība augstās pasaulēs, – izpildīt savu misiju, realizēt dvēseles izvēli. Cilvēka misija – radīt sevi, iemantojot svēto garu. Citiem vārdiem – ar sevi, caur sevi apgarot blīvo pasauli, ar Garu cauraust, piesātināt materialitāti! Pilnveidojot sevi, pārveidosi apkārtējo telpu, laiku, apziņu.

Laikmets, kuru jūs pabeidzāt, raksturojās ar ārējā pārsvaru pār iekšējo, formas pārsvaru pār saturu. Cilvēka uzmanības vektors bija vērsts uz āru.

Tūkstošgadēm jūs sastrādājāt mākslu “liekties zem mainīgās pasaules”, nezinot sevi. Piemērošanās, sevis mainīšanas, sevis pārtaisīšanas, sevis nodevības māksla saskaņā ar mainīgajām reālijām – lūk, aizgājušā laikmeta virziens.

Kāpēc māksla? Tāpēc ka – pretdabiski. Mākslīgi.

Dabiski – zināt un izzināt sevi, apjēgt savu dievišķo izpausmi, uzkāpt ar apziņu un miesu garā, kļūstot par dievišķu radītāju, paliekot uz zemes Cilvēkam!

Par piemēru parunāsim par jūsu radošajiem ceļojumiem pa Maskavu. Tādu tikšanos mērķis izskanēja kā telpas – apziņas – laika iztaisnošana. Un katrs pārgājiens kļuva par unikālu apgaismību, atklāsmi, pašapzināšanos un pašjaunradi. Cik jauki, ka ar pirmo tikšanos, ar pirmo soli jūs izgājāt pie sapratnes un pieņemšanas: strādājam caur sevi, ar sevi.

Un šodien mēs aicinām: pagrieziet radīšanas vektoru pret sevi! Maskavas tikšanās ir ne tik daudz kalpošana pilsētai, cilvēkiem, planētai, – cik, un pirmkārt, – sevis radīšana! Katrs pārgājiens – tā ir tava, Cilvēk, izvēle! Tu to izdari priekš sevis, savas apjēgšanas un pārvēršanas!

Jūs jau esat iegaumējuši, ka nekas uz priekšu dots netiek, viss dzimst uz vietas laikā Tagad! Tad, lūk, tikšanās ar Maskavu – tā ir tava izvēle tikties ar sevi! Ne tik daudz pilsētai, cik sev! Sevi izzinu, sevi radu, sevi atsvabinu no izkropļojumiem!

Iepriekš jūs izvēlējāties: strādāju cilvēkiem, nu un man arī kaut kas atkritīs. Tagad mēs virzām: radām sevi, un visa telpa, dzīve nonāk pilnveidošanā!

Nevis pasauli mainu, cilvēku, situāciju, bet pats sevi garā atdzīvinu, augšupceļu. Pēc manas pārveidošanās pilnveidojas arī viss tas, ar ko es mijiedarbojos.

Jūtiet starpību!

Radām sevi, ar sevi, caur sevi!

Mēs nepārteicāmies. Mēs radām kopīgi ar jums, piedalāmies jūsu atklājumos!

Tagad parunāsim par Maskavas unikalitāti.

Šai vietai kā cilvēces apmetnei ir daudz vairāk gadu, nekā pieņemts uzskatīt šodien. Dosim vienīgi virzienu pārdomām: rusi kā Hiperborejas pēcteči aizejot dedzināja koka celtnes, un pēc īsa laika teritorija atdzīvojās ar augu un dzīvnieku pasaulēm.

Jaunas apmetnes iepriekšējās vietās bieži tika celts pēc desmitiem vai simtiem gadu. Tā kā Moskovija ir ļoti sena vieta. Bet par celtniecības unikalitāti un pašreizējās pilsētas pieaugšanu jūs esat daudz dzirdējuši. Nozīmīga īpatnība, protams, ir apmetnes radiāli-apļveidīgā organizācija. Orientēšana pēc zvaigznājiem, un ne tikai zodiakālajiem, – vēl viens svarīgs pilsētas paplašināšanas un funkcionēšanas virziens. Šeit ir izpausti arī augšējā zodiaka un Dzimtas – zvaigžņu radniecības – zvaigznāji. Pilsētas ūdens artērijas ir simboliski iekļautas senajā arhitektoniskajā iecerē.

Protams, Moskovija šajā nozīmē nav vienīgā apmetne. Ir arī citas apburošas “spēka vietas”. Taču šeit ir novērojama tik daudzpusīga virzība, ka tā kļūst praktiski visaptveroša, neatkārtojama un unikāla šajā ziņā.

Briest, formējas periods, kad atgriežas zināšanas, kuru vadība ļauj momentāni būvēt telpas-laika sasaistošus ceļus pirmkārt astrāli-mentālajā līmenī. Piemītot tādām zināšanām, var izmainīt, iztaisnot, atgriezt veselumā jebkuru planētas vietu, protams, caur sevi, ar sevi. Tas ir, ja cilvēks kādreiz ir bijis saistīts ar konkrēto vietu, un viņam piemīt zināšana un gara augsta varenība, tad viņš ietekmē savu un planetāro atdzimšanu. Tā ir atslēga: kam ir ausis, – izdzirdēs.

Tagad kļūs saprotamāks, kādēļ tik daudzi iekarotāji no visām pasaules malām tiecās šurp un kāpēc pat pēc nodedzināšanas un iedzīvotāju pilsētas pamešanas tā nekļuva pakļauta, nogāzta.

Maskavas pilsētai kā ar magnētu pievelkas neskaitāms daudzums iedzīvotāju. Dvēsele sauc šurp daudzus. Šeit ir lielas iespējas dvēseles ieceru realizēšanai, šeit ir sarezonētas, pastiprinātas enerģētiskās, informācijas, laika plūsmas. Šeit var pacelties, vienā dzīvē nodzīvot vairākas, bet var arī nokrist, iztērējot to, kas tika vākts saudzīgi un ilgi. Grūti dzīvot tiem, kuri nezina, nav izzinājuši sevi, kuri dzīvo pēc uzvednes, ar svešu prātu. Sevi sajutušais atrod prieku un dzīves, ceļa jēgu.

Saulainā pilsēta atgriežas pie gaismas.

Ar brīviem cilvēkiem Priekā[1] uzaust.

Ar Sirsnīgu[2] mirdzēšanu planētu apkampj!

Līdz jaunām gaišām tikšanās reizēm!

 

Helēna Maistrenko

 

Pievienots 11.05.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/pleyantsi-3

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “к Ра-дости” (Tulk. piezīme)

[2] Krieviski “Ра-душною” (Tulk. piezīme)