Helēna Maistrenko - Ceļš un misija

27.04.2014.

14 05 04Ceļš un misija – tā nav profesija un pat ne jaunrade mākslas nozīmē. Agrāk likās, ka dziedniecība, skolotāja darbs, grāmatu rakstīšana, tāpat kā čenelingu, gleznu, muzikālu skaņdarbu pieņemšana – tā tad arī ir misija, garīgais ceļš, kalpošana.

Šodien mēs pievēršam uzmanību tādam pazīstamam un aizmirstam jēdzienam kā “iemantot svēto garu![1]

Atdalīsim graudus no pelavām, sēklu no sēnalām.

Kad pirms dažiem gadiem izvirzījās mērķis – augšupcelšanās, tad tā pirmām kārtām traktējās, kā gaismas ķermeņa uzbūvēšana, enerģētiska vibrāciju pacelšana, centru un kanālu aktivizācija. Tamlīdzīga pārveidošanās tika saprasta kā ķermeņa pārveidošana, viņa transformācija, tievināšana. Tika runāts arī par merkabām, merkanām, merkivām un tml. Sasniegšanas ceļi un metodes bija tik daudzveidīgi, ka elpa aizrāvās! Kurp “elpa rāva”? – uz pasakainiem apburta meža astrāliem biezokņiem.

Kurp – kurp?

Pamatā uz astrāliem ceļojumiem, kas pats par sevi ir savlaicīgi – apzinātāk noorientēties astrālajā ķermenī astrālajā plānā.

Taču svētais gars iemantojas ne tikai šajos līmeņos!

Iemantot svēto garu – radīt sevi!

Uzbūvēt, apgūt, apdzīvot savus ķermeņus un kļūt viņos par valdnieku, tēvu, caru-tētiņu. Mūsu ķermeņi – tā ir valstība. Ieiet Dieva valstībā – radīt savus ķermeņus un iekārtot viņos dzīvi pēc likumiem[2], pēc Debesu Taisnības, ķermeņa – dvēseles un gara saskaņā.

Pats savu valstību radi, saskaņo un izzvani pēc dievišķuma, kļūsti valdnieks tajā – gan galva, gan sirds, gan aizstāvis un vērsējs, gādīgs un dāsns saimnieks. Lai dzīvo un priecājas tava valstība, kļūst bagāta un pastāv, veselībā un saskaņā plaukst!

Tāda radīšana – iekšēja, garīga, sirsnīga, dziļa un smalka, filigrāna, virtuoza un plaša, dāsna!

Radot sevi pašam, esi priecīgā baudā un atbildīgā saprātīgumā!

Skaties, cik skaidri un rožaini iezīmējas šodien misija un ceļš: radi sevi, svēto garu iemantojot!

Bet paņēmieni un formas, konkrēti – darbības veidi, profesijas, aizraušanās, var būt daudzveidīgas. Dziedniecība, grāmatu rakstīšana, daudzas dažādas profesijas, kurām pateicoties tu būvē un kļūsti astrālā vai mentālā, kauzālā ķermeņa utt. valdnieks. Vai jūs neesat aizdomājušies, ka vēl mūsu vectēvi un vecvectēvi izvēlējās vienu darbības veidu uz visu mūžu, bet šodien daudzi maina gan profesijas, gan aizraušanās vairākas reizes dzīves ceļa aktīvā perioda laikā.

Ir derīgi atcerēties, ka dvēseles mērķis un uzdevums var tikt īstenots ar dažādām metodēm, caur dažādiem darbības veidiem, pateicoties plašām saziņas iespējām.

Profesija un aizraušanās ir īpaši instrumenti, palīgi Ceļā. Un šie instrumenti nedrīkst, tiem nav tiesību aizsegt, izspiest, sašķobīt pašu dzīvi, sevis radīšanu, Ceļu.

Saziņa ar bērniem, ar tuviniekiem, sevis radīšana ģimenē un ģimenes, kā vienas no savas valstības izpausmēm vienotībā ar tuvinieku valstībām, radīšana, – ir ne mazāk nozīmīga kā karjera, realizēšanās profesijā, sociumā.

Misija, uzdevums, Ceļš – radīt sevi, iemantojot svēto garu! Bet kādu profesiju, jaunradi, aizraušanos izvēlēsies, – pateiks priekšā prieks, kādus pavadoņus piesaistīsi, – palīdzēs dvēsele.

Debesu Valstību radām paši šeit, sevī, uz Zemes – māmuļas, iemantojot svēto Garu!

Ar Garu savu, ar Garu dievišķo apgarojam, dievišķojam zemi ar sevi, caur sevi, pateicoties sev!

Dzīvi priecīgu modinām valstībā savā – ķermeņos un apziņā.

Un šo Debesu Valstība izpauž šeit, uz Zemes mūsu Gars, mūsu dzīve!

 

Helēna Maistrenko

 

Pievienots 04.05.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/put-i-missiya

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “стяжать дух святой!” (Tulkot. piezīme)

[2] Krieviski “по кону”. “Русское слово КОН (Како ОН = подобный ему= Како О(круг) Наш) определяет свод обережных правил поведения каждого участника общественных отношений Рода при совместной жизни деятельности.http://www.litprichal.ru/work/162924/ Dzimtas likumu kopojums. (Tulk. piezīme)