Дмитрий Калинин - Отзыв на Новогодние семинары

Dmitrijs Kaļiņins - Atsauksme par Jaungada semināriem

21 01 09 01

Autors Dmitrijs Kaļiņins

08.01.21.

Labdien, Natālija un Vladimir!

Personīgi man SK skolas Jaungada semināri pārspēja visas manas gaidas. Jūsu sagatavotība tiem – teksti, meditāciju atlase un īpaši to secība – uzreiz es teikšu Jums, Natālija Nikolajevna, – bija ārpus parastas Uztveramības (Запредельный) līmeņa. Mans vibrāciju līmenis līdz ar katru semināru cēlās, pat tā, ka es ne vienmēr paspēju saprast, ko Jūs sakāt un kas atbilstoši jādara meditācijā. Bet it kā galā tiku – tas ir kā vispārizglītojošajā skolā – dabūju “5”, taču ĻOTI smagu un grūtu, ņemot vērā sagatavotību un agrāk iegūto zināšanu apguvi.

1. Pirmajā seminārā (cilvēka mentālā aspekta izstrāde) strādāju mentālajā aspektā (9. čakra) pilnīgā tumsā (kaut ko redzēju, bet ļoti izplūdušu. Sk. attēlu – un dažreiz vēl duļķaināk).

21 01 09 02

Kā es sapratu, šī aspekta izstrāde dod TIESĪBAS MUMS veikt pāreju uz Budhiālo (Ugunīgo) plānu – uz Plānu bez formām, un ar TO savukārt sākas saplūšana ar Mūžību jeb Kopīgā Garīgā Plāna pirmā līmeņa sasniegšana.

2. Par otro semināru (Dvēseles dziedināšana un attīrīšana) varu teikt sekojošo – Ļoti spēcīgas vibrācijas man, meditācija ar Dvēseli un Diženo Dievieti utt. Un īpaši grūti bija noturēt vibrāciju līmeni vajadzīgajā plānā (aspektā). Vienā no praksēm mums bija jāierauga durvis, kurp mēs pēc zemes plāna dzīves gribētu doties. Es tās ieraudzīju gar aizkara maliņu – tās ir milzīgas, visdrīzāk, smagas durvis, to centrā ir Saules disks, bet cauri durvīm spiežas spēcīga gaisma. Šķiet, tā ir Saules Brālība – taču durvis man neatvērās.

Tālāk ar mani notika ļoti dīvainas lietas. Nu, pirmkārt, nez kāpēc sāku šķaudīt un klepot bez apstājas, un tā, ka laulātā draudzene atskrēja (kaut arī pirms katra semināra tīru visus elpošanas ceļus un aizdeguni). Otrkārt, krasi nokritās vibrāciju līmenis – nodomāju, kāds ir iemājojis (taču Jūs vienmēr esat teikusi, ka SK skola ir slēgta pelēko un citu būtību un būtņu apmeklējumiem). Ieraudzīju attēlu datora monitorā – Mācības Zvaigžņu Sistēmu skolās – un nodomāju, ka kaut ko esmu palaidis garām, un te redzu, ka visi sākuši pateikties, un viss, seminārs ir beidzies. Esmu šokā (ļoti gribas uzzināt, kas tur bija), cenšos pacelties pa savu sutratmu, jūtu, ka izdodas, bet redzu neskaidri – gaismu no augšas, kaut kas rēgojas gar aizkara maliņu – nu kaut kā tā…

Un pēc tam, plakšķ, un es, tas ir, mana Apziņa, atrodas atklātā Kosmosā bez jebkādiem aizkariem, redzu (visdrīzāk droši vien apzinos?) zvaigznes, galaktikas utt. Manā priekšā ir kaut kāds miglājs, un kaut kas tur deg, mirgo un kustas. Pa labi no manis milzīga cilvēka dūre 25 stāvu mājas lielumā (ja mērām sevi pēc zemes plāna mēriem). Dūre izstiepj tikai vienu rādītājpirkstu miglāja virzienā, un sākās skaitīšana – 1, un rādītājpirksts virzās no kreisās puses uz labo zvaigžņu sakopojuma virzienā, šajā brīdī no miglāja izlido zvaigznīte un pazūd debesjumā… un tā, pēc skaita 2, 3, 4 izlido zvaigznītes viena pēc otras… Es nodrebēju un sāku lidot uz šo miglāju – no turienes izlido kārtējā zvaigznīte un lido man garām atgrūžot (kā autobuss, kurš brauc tev garām, atgrūž tevi ar gaisa plūsmu)… un viss, translācija ir beigusies. Es atrodos savā ķermenī, un man nāk atgādinājums – atstrādā visus četrus seminārus… Esmu kaut kādā saspringumā.

Nu, ko tālāk, gaidu Tavu vēstkopu, kaut ko es reāli esmu palaidis garām… Saņēmu vēstkopu – dzirdu Tavus vārdus, ka ne visi ir kļuvuši par Zvaigznītēm un nonākuši “Zvaigžņu desantā”… Nez kāpēc atcerējos H.P. Blavatsku (Елена Петровна Блаватская) – viņa ir teikusi: “…cilvēks sākumā kļūs Debesu cilvēks (būtne) un pēc tam pārvērtīsies Zvaigznītē, un tās izklīdīs pa visu Pasaules-ēkas debesjumu…” (precīzi neatceros, bet jēgu izsaku precīzi). Šķiet, es neesmu bijis mūsu Augšupcelšanās skolas Izlaiduma ballē… Atrodos “aizbāznī” – tas ir, kad sēdi bez kustībām un kā muļķītis raugies vienā punktā, un atkal man nāk atgādinājums – atstrādā visus četrus seminārus…

Pēc semināra, kamēr biju augstu vibrāciju laukā, es veicu jaunu praksi no Saules Brālības čipu un pieāķējumu aizvākšanā. Prakse ilga 2 stundas un 1 minūti, lūdzu Jums paskatīties, vai šī prakse man izdevās vai ne.

3. Uz trešo semināru (Budhi – Dhian-Kohans) atnācu ar domām – nu, lai ir tā, kā ir… un atkal man nāk atgādinājums – atstrādā visus četrus seminārus… Pirmā prakse, manuprāt, bija no Sanata Kumaras. Visa grupa sāka celties uz augšu, jo augstāk, jo labāk… Es atkal ceļos uz augšu tumsā, klusumā utt. Pēkšņi manā priekšā parādās sievietes siluets – neskaidri, bet izšķiru visdrīzāk tumšu, nez kāpēc, zilu kleitu, apmalotu ar zvaigznītēm, seja mirdz, gaisma nāk no iekšienes uz āru, ļoti vāji redzu sejas aprises – zodu, acu dobumus, nedaudz izšķiru deguna un lūpu aprises… uz galvas stīpa no zvaigznītēm, tā ir ļoti spoža, stipri mirdz. Stāvam viens otram pretī un klusējām.

Es sāku: Vai tik Tu neesi mana Skolotāja Mrija?

Siluets: Es.

Neko citu es neizdomāju, kā palūdzu – pavirpuļo. Kā viņa sāka virpuļot un smieties – krievu deju ansamblis atpūšas.

Es: Man uzreiz ir divi galvenie jautājumi.

Mrija: Labi, lai iet.

Es: Pie manis atnāca Sanats Kumara vienā nodarbībā vai seminārā; kāpēc viņa klātbūtnē es visu redzēju un jutu, kā man mācīja SK skolā. Bet, kad viņš aizgāja, – viss, es sāku redzēt caur blīvu aizkaru?

Mrija: Sanata Kumaras klātbūtnē (tiek domāts – viņa aurā) pat aklais visu redzēs. Es domāju, ka tev vienkārši ir sevi jāattīra. Es zinu, ka tu esi sagatavojis negatīvo īpašību sarakstu, tas guļ tev uz galda. Tu esi atradis savu slimo orgānu psihosomatiskās likumsakarības un pat daļēji attīrījis nieres, un esi sācis sirdi. Turpini un neapstājies.

Es: Labi, nākamais jautājums. Nodarbībās SK skolā saka: ceļamies pa sutratmu uz augšu, turklāt daudzi (visdrīzāk visi) redz, uz kurieni viņi paceļas, kur viņi apstājas utt., bet es pat neredzu, kurp paceļos, un vēl lēni sanāk, kāpēc?

Mrija: Atkārtoju vēlreiz – tev vienkārši ir jāattīra sevi. Iztēlojies – jūs sākat ar grupu celties augšup pa sutratmu, grupas lielākā daļa ir sevi attīrījusi un uzlidojusi augšup, bet tu neesi tīrījies un atbilstoši celies augšup lēni, velkot aiz sevis visus šos netīrumus. Neviens tavā vietā šo darbu neizdarīs. Sakarā ar “neredzu”, “nav gaismas” – esmu tev sagatavojusi dāvanu.

Es: Nu ko, esmu sapratis.

Tālāk notiek sekojošais. No sirds centra augšup sāk būvēties vītņu kāpnes, tieši tādas pašas, kādas Jūs rādāt, kad mēs ejam uz sirds telpu. Kāpnes izgaist augšā. Pēkšņi no sirds centra izlec mazs cilvēciņš – apmēram kā mums visiem zināmais Buratīno, tikai bez garā deguna un zelta atslēdziņas, tās, atslēdziņas, vietā spēcīgi spīd spuldzīte, apgaismojot visu apkārt. Viņš sāk kāpt augšā pa kāpnēm, klaudzinot koka tupeles, apkārt viss ir gaišs… svētlaime. Es kāpju augšup aiz viņa, turklāt redzu sutratmu kā zili zaļu mirdzošu caurulīti, esmu tās iekšienē. Lūdzu viņam apstāties un parādīt, kur es atrodos, – esmu pacēlies līdz 7. čakrai. Kāpjam tālāk, pacēlāmies līdz 8. čakrai – ja stāvētu uz zemes un skatītos augšup, tad tāda sajūta, ka kaut kas veic kustību perpendikulāri attiecībā pret sutratmu (atcerējos – Jūs esat teikusi, ka astrāls – tā ir ūdens vide un plāns izvietojas perpendikulāri attiecībā pret citiem plāniem).

Kāpjam tālāk. Aizlīdām ar viņu līdz 9. čakrai (mentālajam plānam). Uzreiz iekrita “acīs” gaisma čakrā – tā ir pelēki rozā, ļoti skaista gaisma… Augstāk stāv Skolotāja Mrija un saka: “Kāp augstāk.”

Sākām kāpt, kļuva nedaudz karsti – pēc mentāla, kā es atceros, nāk Budhi plāns (ugunīgais plāns) – apkārt liesma, pareizāk, kāvi. Izgājām arī šo plānu, un kāpnes izbeidzās. Es nostājos uz pēdējā pakāpiena, bet tas izslīdēja man no kājapakšas. Atceros attēlu – nākamais plāns ir Atmiskais, un uz reizi… sajūta kaut kāda nesaprotama – pirmām kārtām tas, ka tevis it kā šeit nav, bet TU esi šeit; tas nav arī klusums (kā pie mums – ausīs dunēja klusums), un nav nekādas kustības, un vēl – it kā šeit viss ir un tajā pašā laikā tā nav… es pat mulstu un nezinu, kā uzrakstīt. Es kāpju lejā uzmanīgi, ja reiz parādījušās kāpnes, uzreiz atnāca domas – nākamais seminārs ir “Atmiskais plāns”, Natālija Nikolajevna visu izdarīs, kā vajag… nez no kurienes parādās šis zēns “akumulators” un nesas lejup pa kāpnēm…

Mrija saka: Kāp lejā un klausies semināru, piesauc palīgu, un viņš tev visu apgaismos, bet tālāk jau Pats.

Tālāk sākās meditācija ar Sanatu Kumaru: Apzināmies Budhi personības iezīmes. Šī dāvana – zēns “akumulators” – ļoti palīdzēja un izlīdzēja man, veicot šo meditāciju – ļoti viegli es pacēlos uz ugunīgo plānu un izdarīju savu darbu, kā Jūs teicāt. LIELISKI!

4. Ceturtais seminārs (Augšupcelšanās uz Dvēseles Atmisko plānu) pēc tādas dāvanas noritēja vislabākajā veidā. Viss bija ļoti lieliski!!! Īsi un skaidri aprakstīta iziešana no Sansaras Riteņa, Jūs pasniedzāt galveno kodolu izpratnei par iziešanu no zemes plāna kaislībām.

Es droši vien saņēmu visu, ko biju pelnījis, un galvenais – tikšanos ar Skolotāju (un kādu dāvanu viņa man pasniedza), iziešanu uz Budhiālo Plānu un savas figūriņas noenkurošanu tur. Un lai tā arī būtu. Paldies Jums milzīgs par veikto darbu ar mums semināros! Paldies Visām Augstākajām Būtnēm par atbalstu!

21 01 09 03

Pievienots 24.12.2020

http://www.sanatkumara.ru/otzivi/otziv-na-novogodnie-seminari

Tulkoja Jānis Oppe