Наталья Балаткина - Крым, Свято-Успенский монастырь

Natālija Balatkina - Krima, Vsjato-Uspenskas klosteris

20 11 08 01

07.10.20.

Natālija Nikolajevna, labdien! Gribu dalīties ar Jums situācijā, kura notika šoruden.

Visu augustu un līdz septembra vidum manā dzīvē peldēja augšā kādas vēl neatstrādātas situācijas, tiklīdz viena aiziet, atnāk cita. Es sapratu, ka tas viss nav vienkārši tā, tāpēc centos apzināties, pieņemt un atlaist. Augusta beigās manas draudzenes pasauca mani uz dienvidiem, taču uz to brīdi man neizdevās, un viņas ar ceļazīmi aizlidoja uz Krimu. Es nekādi nevarēju saprast, kāpēc viņas tā rīkojās, kaut gan es lūdzu viņām pagaidīt.

Es uzdevu sev jautājumu, un atnāca atbilde: tā vajag, pēc tam visu sapratīsi. Un viņas pirms aizbraukšanas atnāca un atvainojās, ka tā iznācis. Viņas aizlidoja, bet manī palika šī dīvainā vēlēšanās braukt tieši arī uz Krimu (kaut gan mēs ar māmiņu, vēl bērnībā, bijām Jaltā un Sevastopolē). Es nevarēju nomierināties un piezvanīju draudzenei, ar kuru kopā strādājām, un viņa piekrita, tikai uz septembra vidu.

Mēs nopirkām ceļazīmes uz Aluštu un izlidojām 15. septembrī. Tur, Aluštas sanatorijā, mums piedāvāja ekskursijas, un draudzenei bija liela vēlēšanās aizbraukt uz Bahčisaraju (es gribēju pabraukāt pa pilīm), es piekritu, jo es tur arī nebiju bijusi. Un, lūk, 20. septembrī mēs braucām ekskursijā uz Bahčisaraju. Protams, viss ļoti patika, un nobeigumā mēs apmeklējām Vsjato-Uspenskas vīriešu klosteri kalnu aizā, kāds skaistums!

20 11 08 02

Ekskursijas vadītāja mums daudz pastāstīja par šīm vietām un par svētbildi Mariupoles Dievmāte. Šai vietai ir ļoti smaga vēsture. Mēs iegājām klosterī (tas atrodas kalna iekšienē) un piegājām pie Mariupoles Svētās Marijas svētbildes, tā bija aiz durvīm, taču tam nav nozīmes: kā mums paskaidroja ekskursijas vadītāja, “vienalga viņa palīdz”. Ieejas priekšā es piesaucu Jūs, savu Skolotāju u.c. (uz baznīcu es praktiski nekad neeju).

Kad piegāju pie svētbildes, palūdzu palīdzību savai ģimenei, palīdzību, lai Krima būtu Krievijas, un palīdzību Planētas cilvēcei pāriet uz Jauno Pasauli, gaišu un harmonisku. Es sajutu tādas plūsmas, tādu svētlaimi, ka man acīs sariesās asaras, un es vienkārši stāvēju šajās enerģijās. Kad mēs ar draudzeni taisījāmies atgriezties, es sajutu, ka mani kā ar magnētu velk un atkal gribas pieiet pie svētbildes. Es atkal piegāju un vēl kādu laiku stāvēju šajā svētlaimē, negribējās iet prom.

Kad mēs iznācām ārā, man sāka nākt domas, ka es izdarīju to, kas man bija jāizdara, un tad es uzreiz sapratu, kāpēc mani kāds spēks vilka uz Krimu un braucu es tieši tad, kad man bija jābrauc.

Un vakar es iegāju T. Breslavskas vietnē un izlasīju 2013. gada rakstu “Neiepazītā Krima”[1]. Citāts: ““Portāla sirdī” atradās Svjato-Uspenskas klostera dievnams”. Izrādās, tajā vietā bija dabas portāls, un viņi grupveidā atvēra tur Augšupcelšanās portālu. Esmu ļoti pateicīga visiem, kas tajā laikā bija ar mani klosterī (smalkajā plānā), un es sajutu, kāds liels darbs tur tika veikts.

Ar mīlestību, Natālija Balatkina

***

P.S.

MARIUPOLE, MARIJAS MAGDALĒNAS PILSĒTA (NORĀDE)

Dievmātes “Bahčisarajas-Mariupoles” svētbildes iemantošana. Svjato-Uspenskas klosteris (norāde)

 

Pievienots 08.11.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/krim-svyato-uspenskiy-monastir

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/tatjana-breslavska/25-tatjana-breslavska/1930-tatjana-breslavska-neiepazita-krima (Tulk. piezīme)