Helēna Maistrenko - Kultūra Dāvāt Labo

12.04.2014.

14 04 16 H.M Kultura davat labo

Vai mēs protam būt pateicīgi?

Vai mēs uzskatām kā parastu, dabīgu – izteikt savu labvēlību citam cilvēkam? Bet sev? Bet – Dievam?

Dāvāt Labo...

Prasme, vajadzība, gatavība Dāvāt Labo ir radošums. Dvēseles Kultūra. Sazināšanās harmonija. Dzīves kvalitāte.

Pateikties cilvēkam par sniegto pakalpojumu, palīdzību, padomu vai sirsnīgi uzsmaidīt – nozīmē atbalstīt dāvājošā solo un pārvērst duetā, savstarpīgumā, abpusējā priekā. Man uzsmaidīja dievišķi, Es atbildu saulaini. Un! prieka dziesma ieskanējās divās balsīs. Telpa iemirdzējās varavīkšņainā, dzirkstošā gaismā. Apskaidrība skāra daudzus, pat tos, kas tikai vēroja.

Iemācījušies atbildēt saskanīgi sarunas biedram, kurš dāvājis mums savu labvēlību, mēs tādā veidā pieradinām sevi celt savas dzīves jušanu, emocionalitāti un saprātīgumu mazliet augstāk.

Iekrist, nolaisties, skaisties, apbēdināt sevi saziņā ar izbalansētiem cilvēkiem mēs protam, pie tam atdodot savu augstāku enerģiju kā barību. Bet uzturēt sarunu augstākā līmenī, mazliet pacelt sevi, izvilkt sevi no ierastā stāvokļa augstumā – varam iemācīties. Un varam izvēlēties tādu stāvokli sev kā dabisku.

Vēl viens svarīgs etaps ir gatavība, vajadzība būt pateicīgam sev.

Mēs nerunājam par banālo “Paldies!” – Dievs pasargā! Un pat ne par uzslavu: “Kāds es gan esmu malacis! Man diezgan labi izdevās!” Mēs runājam tieši par Labā Dāvāšanu sev.

Kā rādās “paldies”? Atsakot lūdzējam palīdzību, teica: “Dievs palīdzēs. Dievs dos!” – Palīdzi Dievs! – Paldies![1] Tagad mēs saprotam, ka vēlējums, sūtījums “paldies” ir tālu no Labā Dāvāšanas!

Uzslavēt jebkuru ir labi un pozitīvi!

Mēs piemirstam sirsnīgi paslavēt bērnu, mīļoto, tuvo, draugu/draudzeni, vienkārši garāmgājēju... Mēs esam pārāk “iegrimuši sevī”, “aizņemti ar sevi”. Bet vai patiesībā tā ir? Vai mēs esam iegrimuši sevī? – drīzāk, – virspusēji! Pārāk orientēti uz to, ko teiks vai padomās par mani cilvēki. Un šo cilvēku priekšstatu par mani pārnesam uz sevi. Paši sākam par sevi domāt tā, kā par mums padomātu citi cilvēki. Sarežģīti? Ļoti.

Pat sev pašam tagad grūti atrast sevi šajā neskaitāmo atspulgu kaleidoskopā – pati parastākā Greizo Spoguļu Karaļvalsts! Kāpēc tad greizo? Nosauciet kaut vienu cilvēku, kurš pazīst tevi īstenu, tādu, kāds tu esi patiesībā? Tādus neatradīsiet! Bet pats sevi tu zini? – Baidos. Bail iepazīt sevi, jo tad kļūs dabiski ņemt atbildību par sevi savās rokās, savā sirdī!

Būt vienatnē ar sevi pašu! Regulāri! Dzīvīgi svarīgi! Iepazīt un izzināt sevi. Izvēlēties. Dzirdēt un klausīties sevi. Redzēt un mīlēt.

Redzēt, dzirdēt, izzināt nevis kritizēšanai, nevis defekta, trūkuma, netikuma, grēka meklēšanai. Redzēt, dzirdēt, izzināt un mīlēt – visādu, jebkādu un pastāvīgi – tagad! Un vēl – pateikties un svētīt!

Bet tam, ak, cik daudz ko stāv priekšā pamācīties un pārmācīties!

– Būt pateicīgam sev? Kādēļ?! Pašam sev pateikties?! Vai vairāk darīt nav ko! Jau tāpat neko nepaspēju... Tas viss ir muļķības!

– Protams, Jā! – atbild Visums.

– Šim cilvēkam vēl mācīties un mācīties mīlēt sevi, izzināt un iepazīt, caur sevi izzināt, pieņemt un mīlēt pasauli un cilvēkus, atklāt sevī Dievu, un, tātad – pateikties Sev un svētīt Sevi kā Dievu!

БлагоДарность. БлагоДарение.

Б – боги, божественное; Л – любовь; Г – глаголи, движение; Д – добро, целостность; Азъ – Бог, живущий на Земле сотворяши; Ен – различение.[2]

Dievišķās mīlestības izplatīšanās (kustība) caur labo. Cilvēku, Gaismu Nesošu, Labā Dāvāšana.

Apziņas, dzīves, darbības uz Labā Dāvāšanu pacelšana – iziešana uz savu uzdevumu, uz misiju, par kuru daudz runā un kuru neatlaidīgi meklē. Kad Cilvēks ir izgājis uz savu misiju – Viņš ir uzkāpis līdz saskanīgumam, līdz saskaņai ar savu Азъ[3] – Augstāko Es – uzkāpis līdz dievišķīgumam, jo ir pārsniedzis savu sadalītību, ieaudzējis sevi veselumā. Tāpēc pateicība sev, cilvēkiem, dievam – viss ir vienots. Pateicos Dievam, svētot sevi; dāvāju mīlestību cilvēkiem – iepriecinu Dievu; ar vārdiem un darbiem iedvesmoju, apgaroju sevi – ar gaismu apgaismoju telpu, laiku, apziņu.

Pateicamies un svētām!

Helēna Maistrenko ar pateicību

 

Pievienots 16.04.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/kultura-darovat-blago

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “«Бог спасет. Бог подаст!» - Спаси тебя Бог! – Спасибо! (Tulk. piezīme)

[2] Spēja dāvāt labu. Labā dāvināšana.

Б – dievi, dievišķs; Л – mīlestība; Г – vieduma nodošana, kustība; Д – labums, veselums; Азъ – Dievs, kurš dzīvo un rada uz Zemes; Ен – atšķiršana. (Izmantots skaidrojums no http://energodar.net/ha-tha.php?str=uroki/kurs1/drevnerus2 – tulk. piezīme)

[3] Dievu, kurš dzīvo un rada uz Zemes (Tulk. piezīme)