Евгения Горева – Космическое путешествие Души. Экспедиция на Землю
Jevgēnija Goreva - Dvēseles kosmiskais ceļojums. Ekspedīcija uz Zemi
Kosmiskais ceļojums turpinās, tagad ekspedīcija notiek uz Zemes.
Stāsta sākumu var izlasīt rakstā “Dvēseles kosmiskais ceļojums. Kosmosa lielie noslēpumi[1]”.
Šīs raksts ir īsa atskaite par pētniecisku reinkarnacionisku iegremdējumu pēc pieprasījuma: “Pirmā atnākšana uz Zemi”, kurā es uzstājos pavadones lomā.
Atskaiti veido divas daļas, teksts sniegts dialoga formā.
Pirmajā daļā es uzmanību fokusēju uz pētnieka Dvēseles pieredzi, pirms viņš apmeklēja mūsu planētu.
Otrajā daļā – Lielā Kosmosa kalpotāju gaida:
Ekspedīcija uz Zemi
– Kas atveda tevi uz Zemi?
– Zinātkāre. Redzu sevi kā enerģētisku sabiezējumu, kurš pēta šo planētu.
– Kādā veidā tu to pēti?
– Norit skenēšana, tiek pētīts viss, kas pagadās manā ceļā. Skenēšana – tas ir mans instruments. Tas ir manā iekšienē, tās ir manas spējas, esmu tā ierīkots.
– Un ko tu jūti, kad notiek Zemes skenēšana?
– Prieku, brīvības sajūtu, tas ir ilggaidīts stāvoklis.
Es ilgi to gribēju, sapņoju, un mana vēlēšanās piepildījās – es varu ar to nodarboties. Es varu tiešā veidā strādāt ar planētu, esmu viņas laukā, varu ar viņu kontaktēties, tas viss ir man blakus.
Tas ir ļoti aizraujoši, es priecājos kā bērns, kurš ieraudzījis kaut ko jaunu, nepazīstamu.
– Un kas tu šobrīd esi? Kā tu izskaties?
– Lodīte – sfēriskas formas – dzirksteļo, pulsē enerģijā. Krāsa mainās, zaigo, nestabila.
Tai apkārt – enerģētiska mantija, – iekšā – kūsā enerģija, ļoti spēcīga. Kad tā pārvietojas, ātrums ir tik liels, ka mantijas enerģijas izskatās kā astīte, kas seko sabiezējumam
– Zemes laukā tu esi viens?
– Jā, es atlidoju šurp viens. Bet šeit ir arī citi objekti, pēc formas līdzīgi man. Arī sabiezējumi, taču citas kvalitātes, pēc rakstura no manis atšķirīgi.
Viņos nav šīs kūsājošās, pulsējošās enerģijas. Ārēji izskatās kā sabiezējums, neitrāls. Viņi ir dzīvi, saprātīgi.
Es pagaidām šeit neko nezinu, tikai iekārtojos Zemes telpā.
Planēta ir ļoti gaiša. Kad es pielidoju, jūtu, ka no viņas nāk gaisma. Zeme kosmosā mirdz, no viņas nāk mīlestības, siltuma, maiguma enerģija. Ļoti skaista, patīkamas enerģijas, neticami pievelk.
Traucos uz Zemes telpu. Iekrītu atmosfērā, sajūta kā bērnam – priecīgam, laimīgam, laimes pilnam. Iekšienē kņada un sajūsma – gribas visu uzreiz izmēģināt, šaudos uz visām pusēm. Viss ir neparasti, interesanti.
Izšķīstu maiguma enerģijā, visi mani iekšējie lauki piesūcinās ar prieku. Atlaižu sevi, mani nes šīs plūsmas. Piesūcinājies un pakūleņojis, cik uziet, nomierinos, nolaižos vēl zemāk.
Apakšā – okeāns, arī interesanta substance, dzīva. Zinu, ka tur okeāna iekšienē – dzīvība, līdzīga kolektīvam saprātam, viņš ir viens, taču viņā ir daudz visa kā. Plānoju viņu papētīt sīkāk mazliet vēlāk, pagaidām es tikai ar visu iepazīstos.
– Kas vēl ir uz Zemes?
– Bez okeāna ir cietzeme, klintis, taču to nav tik daudz.
Es planētu apriņķoju, pētu, vēroju. Jūtu, kā mainās temperatūra, kā mainās gaismas sajūtas: diena-nakts. Mani viss interesē: gaisa kustība, ieži – no kā sastāv klintis.
Beidzot ļoti uzmanīgi iegremdējos ūdenī. Viss ir neparasti, dīvaini, es jebkurā brīdī esmu gatavs izlēkt. Uzmanība pirmām kārtām – es to atceros. Pagaidām man nekas nedraud, pētu virsmu.
Ūdens ir ļoti biezs, pretestības sajūta. Un pēc gaisa – tajā ir pasmagi. Es iegremdējos arvien dziļāk, pētu zemūdens augu pasauli, tā ir diezgan bagāta, daudz aļģu. Ir dzīvas būtnes – dažādas formas, ir gļotu sabiezējumi, kā medūzas, viss ir kustībā.
– Kā tu saproti, ka viņas nav bīstamas?
– Sajūtu līmenī. Es varu skenēt telpu tālu uz priekšu. Es nosaku draudus, ja tie parādīsies.
Redzu diezgan lielas neparastas formas būtnes, kas nav līdzīgas mūsdienu zivīm. No cilvēka redzes viedokļa – viņas ir nepatīkamas un kroplīgas. Bet viņas nav agresīvas.
– Vai tu viņās jūti saprātu?
– Intelekta viņām nav. Viņas vienkārši dzīvo: barojas un vairojas.
– Kas tur vēl ir zem ūdens?
– Ja nolaižas tālāk, tur vairs nav gaismas, taču dzīve turpinās aktīvi un daudzveidīgi. Bet visas zemūdens būtnes man nav pārāk interesantas. Viņas ir zemā attīstītības līmenī, viņas vēl ir “maziņas”. Taču amizantas, labestīgas.
– Pēc kādiem kritērijiem tajā momentā tu novērtē būtnes attīstītības līmeni?
– Es viņas salīdzinu ar sevi. Man ir daudz zināšanu par lielo kosmosu, liela pieredze. Funkcionāli es esmu informācijas krātuvīte. Manī ir arī dzīvā apgarotā daļa, kas saista mani ar Radītāju.
Es – kosmosa kalpotājs, man ir daudz patstāvīgi sastrādātu īpašību.
Bet Zemes vietējās sugas pazīst tikai savu mazo pasaulīti, nav zinātkāras, neinteresējas ne par ko, kas iziet aiz ēdiena un vairošanās ietvariem. Man kļūst garlaicīgi.
– Vai uz Zemes ir cilvēki?
– Nē, viss vēl ir sākuma stadijā. Dzīvība tikai dzimst.
Mans uzdevums nav tikai vākt informāciju – es sev līdzi atnesu arī citādas enerģijas, atšķirīgas no Zemes enerģijas. Tādi kā mēs – atnācēji – ar savu enerģiju paātrinām planētas attīstības procesus.
– Bet vai tu jūti, ka Zemei ir apziņa, personība, būtība?
– Jā, tas ir. Viņa pirmām kārtām ir viesmīlīga, bet arī ļoti miermīlīga. Visi, kas planētu apmeklē ar labiem nodomiem, izbauda šīs patīkamās enerģijas.
Tā tad arī ir mīlestība, silti un komfortabli viņas apkampienos.
– Cik ilgi tu atradies Zemes telpā?
– Līdz tam brīdim, kamēr man bija interesanti.
– Kas vēl tev šeit šķita interesants?
– Planētas iekšējā dzīve – laikam tas man bija pats interesantākais. Uz virsmas interesanti ir tikai sākumā, kamēr pierodi pie enerģijām. Bet planētas iekšienē viss pastāvīgi mainās, tur norit īstā dzīve.
Zeme reaģē, vada šo iekšējo dzīvi. Mani tas aizrāva un diezgan ilgu laiku neatlaida: planētas iekšējā dzīve – vienkārši apbrīnojama pasaule.
– Ar ko beidzās šī tava Ekspedīcija uz Zemi?
– Es pieķēros šai dzīvajai planētai, viņa kļuva man īpaši interesanta. Es gribu pavērot viņu, visus viņas attīstības etapus.
Man tas bija absolūti jauns atklājums – planētas iekšējā dzīve.
Kad es atgriezos stacijā, tad ar sajūsmu visu nododu draugiem. Aizgūtnēm, informācija kūsā. Redzu un jūtu – interesanti ir visiem, kas mani uzklausa.
Informācija, kuru es translēju, ir atklāta, kurš no mūsējiem vēlas – viņš var pieslēgties un saņemt šo informāciju.
Mana saikne ar Radītāju nekad nepārtrūkst, un viņš redz manu interesi un sajūsmu. Es saņemu Radītāja piekrišanu Zemes turpmākās attīstības novērošanai.
Es periodiski apmeklēšu planētu dažādos tās attīstības etapos…
Lūk, tādi interesanti informācijas slāņi eksistē cilvēka atmiņā un ir pilnīgi pieejami. Jums var būt sava unikāla ekspedīcija uz Zemi.
Kā jūs jau saprotat: šis kosmosa pētnieks pašlaik ir iemiesots starp mums, dzīvojošiem uz Zemes cilvēka formā.
Viss viņam norit pēc plāna – planētas apmeklēšana dažādos tās attīstības etapos.
Veikt savu pētījumu par jūs interesējošu tēmu var manā konsultācijā.
Pievienots 25.12.2016
https://gor-evgeniya.ru/ekspeditsiya-na-zemlyu/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/2801-jevgenija-goreva-dveseles-kosmiskais-celojums-kosmosa-lielie-noslepumi (Tulk. piezīme)