Евгения Горева – Реинкарнация в Христианстве. Вечная Душа и перевоплощения
Jevgēnija Goreva - Reinkarnācija Kristietībā. Mūžīgā Dvēsele un pāriemiesojumi
Ja jūs nodarbojaties ar iepriekšējām dzīvēm un dzīvojat kristīgā valstī, jūs pastāvīgi saduraties ar iebildumiem un pretrunām kā no klientu, tā arī sabiedriskās apziņas puses.
|
“Kā terapeits, kurš praktizē garīgo atgriešanu, jūs sadursieties ar pacientiem, kuriem būs grūti precīzi definēt attieksmi pret šo problēmu pirmās tikšanās laikā. Tas, kā jūs reaģēsiet uz viņu nemieru, var kļūt par noteicošo faktoru turpmākajā darbā ar šiem cilvēkiem. |
|
(Maikls Ņūtons. Dzīve starp dzīvēm. Hipnoterapija garīgai regresijai[1])” |
Mana Mūžīgā Dvēsele smejas, kad kāds man saka:
– Nav nekādu iepriekšējo dzīvju. Es tam neticu!
Man tas šķiet līdzīgi šādai situācijai: es sēžu pie ezera un makšķerēju, velku ārā vienu pēc otras. Blakus stāv spainis, pilns ar noķertajām zivīm.
Pienāk cilvēks un autoritatīvi paziņo:
– Te zivju nav!
Lūk, interesanti – uz ko balstoties, viņš izsaka tādu paziņojumu?
Tas pie jautājuma – ticēt vai ne iepriekšējām dzīvēm, mūsu dvēseles, kura maina ķermeņus un personības, mūžīgajai un bezgalīgajai dzīvei…
Turklāt eksistē daudz vispārpieejamu grāmatu no speciālistiem-regresologiem un simtiem tūkstoši cilvēku, kuriem viņi ir palīdzējuši.
Ir oficiāli pētījumi no zinātniekiem-praktiķiem, kuru mērķis ir faktoloģiski apstiprināt dvēseles pāriemiesošanās gadījumus. Un tie ir cilvēki, kuri ir saņēmuši oficiālu statusu un akadēmiskos grādus.
|
“Kaut arī vairums no tiem, kas nāks pie jums pēc palīdzības, būs noskaņoti sasniegt dvēseles atmiņas un ticēs dzīvei pēc nāves, ir cilvēku kategorija, kuriem tamlīdzīgi priekšstati nonāk konfliktā ar reliģisko pārliecību… |
|
(Maikls Ņūtons. Dzīve starp dzīvēm. Hipnoterapija garīgai regresijai)” |
Bieži ticīgi cilvēki, kas apmeklē kristīgo baznīcu, noliedz reinkarnācijas ideju, jo it kā šo ideju nepieņem mūsdienu kristietība.
Taču vairums no viņiem nav pat papūlējušies uzzināt, ka tā nav bijis vienmēr.
Reinkarnācija agrīnajā Kristietībā
Agrīnajā kristietībā elles un paradīzes koncepcija vēl nebija izstrādāta, bet attieksme pret pārdzimšanas ideju bija vairāk nekā mierīga.
Daudzi kristīgās baznīcas tēvi: Aleksandrijas Klements, Justīns Moceklis, svētais Nisas Grigorijs, svētais Hieronims neuzskatīja, ka pārdzimšanas ideja kaut mazākajā mērā ir pretrunā kristietības idejai.
Visskaidrāk pārdzimšanas ideja ir izteikta baznīcas tēva Origena darbos.
Ideja par dvēseles pārdzimšanu tika gāzta ne tik sen – mūsu ēras 6. gadsimtā – kad Konstantinopolē tika izdots Pāvesta Vigīlija dekrēts kristīgās baznīcas 5. ekumēniskajā padomē.
Kā raksta vēsturnieki, doktrīnas par dvēseles pāriemiesošanos atcelšana notika zem imperatora Justiniāna spiediena.
Uz to brīdi kristiešu vajāšanas periods bija pagātnē, kristietība bija Romas impērijas oficiālā reliģija, un tika nolemts to “sociāli adaptēt”, paziņojot, ka dvēseles pārdzimšanas koncepcija ir ķecerība.
Saprast imperatora motīvus ir viegli: jo taču, ja cilvēks zina, ka viņam priekšā ir vairāk nekā viena dzīve, viņš var gan atslābināties, gan var atļauties visu ko, ir nepareģojams…
Šajā gadījumā “vienreizējas dzīves” ideja ir praktiskāka, pēc tās nopelniem cilvēka dvēsele pēc fiziskā ķermeņa nāves atrodas vai nu paradīzē, vai ellē.
Šai nebagātajai un loģiskajai izvēlei bija vairāk jāstimulē cilvēki piekopt likumpaklausīgu dzīvi. Tāds, lūk, burkāns un pātaga!
Un tieši tad vairums tekstu, kas tieši norādīja uz pārdzimšanas ideju, no Bībeles tika izņemti.
Taču pat tagad Bībeles mūsdienu versijā pēc dažām tekstos palikušām netiešām frāzēm var nojaust, ka Kristus sekotājiem ir zināma reinkarnācijas ideja.
Piemēram, kad Jēzus ar mācekļiem satiek aklo, mācekļi uzdod savam Rabīnam jautājumu: šī cilvēka iedzimtais aklums – ir sods par viņa grēkiem vai vecāku grēkiem?
Tātad ir domājams, ka kopš dzimšanas akls cilvēks varēja sakrāt savus grēkus LĪDZ šai dzīvei, kas paredz iepriekšējo dzīvju esamību.
Ir loģiski pieņemt – ja Kristum tādas idejas būtu ķecerība, viņš tās varētu uzreiz apgāzt kā maldīgas, taču šajā Bībeles gadījumā Jēzus mācekļus nekādi neapturēja, bet vienkārši atdeva aklajam redzi.
It kā šis cilvēks piedzima akls, lai ar viņu varētu tikt izdarīti tā Kunga darbi.
Bet tas, ka Jāni Kristītāju uzskatīja par Vecās Derības pravieša Elijas pāriemiesojumu, ir vispārzināms.
Tā ka jums, tāpat kā jebkuram mūsdienu cilvēkam, vienmēr ir izvēle:
- ticēt tam, kam jūs esat pieradis ticēt,
- un neticēt tam, kam jūs neesat pieradis ticēt.
vai
- domāt, meklēt un mēģināt, veidot savu personīgo priekšstatu par dzīvi, saskaņā ar paša pieredzi.
Pievienots 01.11.2016
https://gor-evgeniya.ru/reinkarnatsiya-v-hristianstve/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. https://egramatas.com/2015/10/18/maikls-nutons-dzive-starp-dzivem-hipnoterapija-garigai-regresijai/ (Tulk. piezīme)