Helēna Maistrenko - Dzīvais Vārds 3

Dzīvais Vārds             Radīšana un Mīlestība          3. tikšanās

28.02.2014.

14 02 26 H.Maistrenko Dzivais Vards

Dārgais Mihaēl!

Priecājos par mūsu jauno tikšanos – tikšanos bez šķiršanās.

Protams, mūsu sarunas šodien ir par Dievišķo apziņu. Protams, par Mīlestību. Un sākumā – jautājums par Mīlestību un radīšanu. Nesen caur lielisko Luciferu atnāca Patiesība, ka Mīlestība – nav pats galvenais. Bet kas tad ir galvenais? Kas ir svarīgāks par Mīlestību? – Radīšana. Pēc izskaidrojuma vērsieties pie Mihaēla...

Saki, dārgais!

Kā skanēs mūsu dziesma šodien? Par ko un ar kādiem vārdiem, tēliem, ar kādu zīmējumu, kādu krāsu paleti izskanēs Tava Runa skanošā stīgā?

Kāpēc Radīšana ir augstāk par Mīlestību?

Nav augstāk. Radīšana iespējama Mīlestībā.

Uz beznosacījuma Mīlestības sliekšņa pamostas Radošums kā pirmie apmācošie Radīšanas sākuma etapi. Radošums jau rotaļājas ar mīlestību, iedvesmu, prieku. Viņš jau ir saskaņā ar vibrāciju līmeņa paaugstināšanos.

To, ka cilvēci sen sauc par radītājiem, jūs zināt sen, tas jums nav jaunums. Bet kā šo “nosaukumu” jūt cilvēki? Kāds jau ir pieradis pie tādas vēršanās un nezina, ko ar tādu Velti darīt, kā rīkoties ar to? Citi – netic. Viņiem vārds “Radītājs” ir nedzīvs. Kā tu jau pamani, viens un tas pats vārds var būt Dzīvs vai palikt nedzīvs. Kā tu domā, kas ir atdzīvinošais un apgarojošais Vārdam? Kāpēc viņš var būt Dzīvs, radošs, veidojošs vai nedzīvs, graujošs, nāvējošs?

Domāju, – mūsu jūtas, kuras mēs izjūtam, izdzīvojam, lietojot to vai citu vārdu, un emocijas, ar kurām palaižam tos dzīvē...

Ak, malacis!

Jau zini, ka just cilvēks var vienu, bet izteikt kaut ko pilnīgi citu. Vai neizteikt vispār. Vai nejust, bet tikai tēlot emociju (jūtas kustībā).

Pievērsīsim uzmanību vēl, lūk, kam: pašam Vārdam var būt dažāds vibrāciju raksturojums, skanēšanas augstums, nolūka tīrība, caurspīdīgums un krāsainums. Tas ir, vārdā jau ir ielikta noteikta vibrācija, iezīme, raksturojumus. Cilvēks var pastiprināt vai pavājināt (paaugstināt vai pazemināt) vārda funkcionālo frekvenci, un vēl cilvēki ir iemācījušies izkropļot. Ar izkropļošanu jāsaprot kā paša vārda, tā arī viņa enerģētiskā raksturojuma aizstāšanu, citādu interpretāciju. Ja sākotnējam vārdam piemita augsta tīra un spēcīga paša komponente, bet viņu ir izdevies izkropļot, pārpolēt, piešķirt viņam zemu graujošu jēgas nozīmi, tad, saglabājot savu “dabisko” spēku, viņš kļūst par ļoti spēcīgu iznīcinātāju. Kā piemēru var atcerēties, kā lepnums pārvērtās gandrīz par cilvēka vērtību, vai kā zintniece (zinoša, vieda) māte pārvērtās raganā...

Kad cilvēks domā, runā un dara vienu, tic, zina un rada, – viņa spēks ir liels, izpausmes ātrums liels, skaistums saskatāms, un arī pats cilvēks pie tam “mirdz”.

Kad šai vienotībai pievienojas gan augstas jūtas, gan priecīgas emocijas, – dzimst varenība. Varenība pārvalda spēku, ir vieda, elpo žēlsirdību, iedvesmo uz jaunu, vēl nobriedušāku, augstāku, virtuozāku kā jaunradi, tā arī radīšanu.

Bez Mīlestības jau ir radīts. Mēs runājam, bez Mīlestības, visu aptverošas un visu piedodošas. Un tagad šī radīšanas forma jums ir pazīstama. Labāk teikt, ārpus beznosacījuma Mīlestības. Radīšanas ārpus Mīlestības rezultāti un iznākumi jums ir zināmi. Jo tas, kas tagad jūs aptver, – ir tieši jūsu radījums ārpus Mīlestības. Pacēlušās uz dievišķo Mīlestību, cilvēka pārdzīvojamu un izdzīvojamu, – arī jaunrade un Radīšana uzšausies augšup, iztaisnos sava garīguma spārnus!

Garīgums.

Vārdu var izteikt no prāta vai saprāta (šeit viņa nozīmīgums neapšaubāmi ir augstāks un enerģētika nozīmīgāka) līmeņa, bet var būt sirds dzemdināts. Tieši dzemdināts. Lai tas ir pazīstams un zināms vārds, bet tomēr viņš izgājis dzemdināšanu. Sirds radījums, atbrīvots pasaulē, ir kā bērns. Viņš ir apmīļots un izaudzināts Mīlestībā, maigumā, gādībā un palaists brīvībā kā putns. Tāds Vārds ir Gara radīts, izveidots. Viņš ir dzīvīgs! Viņā ir Patiesība un Mīlestība! Viņš pats ir spējīgs uz jaunradi, tā pārveidošanu, ar ko stājas mijiedarbībā.

Jūs paši reiz izvēlējāties dzīvu radīšanu turpmāk īstenot tikai ar Mīlestību. Dzīvas formas nav vienkārši izpildītāji. Dzīvas formas tāpēc arī ir dzīvas, ka var attīstīties, būt patstāvīgas, viņām piemīt apziņa vai viņas iedīgļi. Brīvība un vaļa ir tādas attīstības dabiska pazīme. Radīšanai, dzīvu formu veidošanai Mīlestība ir gan nepieciešama, gan obligāta, gan pietiekama. Gan šis atklājums, gan šis lēmums, gan šī izvēle bija jūsu. Tagad jūs atkal viņai tuvojaties. Pacelieties uz Mīlestību, lai izietu pie Radīšanas!

Ar Mīlestību un Svētību

Jūsu Mihaēls

 

Helēna Maistrenko

 

Pievienots 05.03.2014

http://sanatkumara.ru/stati-3/slovo-zhivoe-3

Tulkoja Jānis Oppe