Лидия Лучак - Темное Я

Lidija Lučaka - Tumšais Es

19 10 05

Tumšais Es jeb tas, ko Jungs sauca par Ēnu, – tā ir tā mūsu daļa, kura liek just diskomfortu no sevis pašiem, jo ietver sevī tādas īpašības, kādas gribētos noslēpt. Vai vispār izlikties, ka to nav. Sava Es tumšo pusi pieņemt ir tik grūti tieši tāpēc, ka tā ir pretstats visam tam, ko mums gribētos domāt par sevi. Un tas traucē mūsu Es sajūtai, kas ir ērta. Tas var atņemt iekšējo līdzsvara stāvokli.

Parasti mēs sliecamies noliegt sevī tādas īpašības kā dusmas, skaudību, melīgumu, greizsirdību, godkāri, emocionālu atkarību no otra un tā tālāk. Bieži tādā veidā Ēna kļūst par pašapmāna avotu, tāpēc ka to, ko mēs noliedzam sevī, to mēs sākam redzēt citos. Un tad mēs sākam kārt etiķetes citiem cilvēkiem: blēdis, manipulators, skopulis, neveiksminieks u.c. Savus psihes ēnas aspektus mēs itin bieži projicējam uz citiem cilvēkiem, tāpēc ka tā ir vienkāršāk. Un sākam vainot, bez žēlastības kritizēt un turēt aizdomās citus pat tādiem motīviem, kuri patiesībā ir raksturīgi tieši mums.

Katrā cita vainošanā ir tas, kas adresēts sev.

To, ko mēs sevī noliedzam, mēs viegli varam nicināt citos. To, ko neieredzam citos, neieredzam arī sevī. Nesāp un neizraisa emocionālu reakciju tikai tas, kā nav mūsos pašos, tas mums vienkārši “nepieāķējas”. Tāpēc ir ļoti vienkārši iecietīgi attiekties pret tiem citu cilvēku trūkumiem, kuru nav mums.

Vienkārši ņemt un noraidīt sevī kaut ko neizdosies. Tā vai citādi tas sekos mums pa pēdām. Tāpēc atliek viens – pieņemt. Lai kā mēs nemēģinātu ignorēt savas aktuālās problēmas, tās tā vai citādi atradīs neapzinātu izeju. Šīs īpašības izpaudīsies pārsakoties, spontānās emocijās, tādās darbībās, par kurām parasti saka: “Es nezinu, kas man bija uznācis.”

Kad mēs nepazīstam savas tumšās puses, tas bieži izvēršas tā, ka citiem ir vieglāk manipulēt ar mums. Viņi var bārstīt apsūdzības, ka jūs esat slikta māte, šausmīga meita, nekam nederīgs darbinieks un tā tālāk. Tas ir ierocis, kurš vienmēr trāpa mērķī un ļauj no jums vīt virves, kamēr jūs citiem mēģināsiet pierādīt savu labumu. Tās īpašības, kuras tiek izspiestas, – padara mūs ievainojamus.

Tāpēc ir tik svarīgi iepazīties ar tām. Tikai ļaujot sev ieraudzīt un pieņemt savu Ēnu, mēs gūstam iespēju viņu izmainīt, transformēt. Un, kas ir pats svarīgākais, – gūstam iespēju izdziedēt savas ievainojamās vietas.

Kā ir teicis Jungs: “...viss, ko mēs savā iekšienē noliedzam, atgriežas pie mums ārpasaulē likteņa izskatā.” Proti, nepieņemot sevī to, ko nav gatavības pieņemt, mēs sākam ārējos apstākļus vainot visā, kas ar mums notiek. Pašizziņa savas ēnas iepazīšanas gultnē padodas ļoti nevienkārši. Jo vienmēr taču ir vienkāršāk visās savās nelaimēs vainot kādu citu. Vīru, bērnus, priekšnieku, kaimiņus, citus cilvēkus, valdību, ļauno likteni – šo sarakstu var turpināt bezgalīgi. Taču tas, no kā mēs tādā veidā bēgam, turpina mūsos dzīvot un palikt neapzināts. Tas ir galvenais cēlonis tam, ka mēs uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem uzkāpjam daudz reižu un bieži nonākam sarežģītās situācijas, patiesi ticot, ka tas ir atnācis no ārpasaules. Apzināšanās, ka viss ar mums notiekošais ir iekšējo procesu atspoguļojums, bieži spēj pagriezt dzīvi par 180 grādiem. Ja ļaut sev uzņemties kaut vai pusi atbildības par savu dzīvi, var to arī par pusi izmainīt. Kas jau nav maz.

No vienas puses, Ēna sevī ietver visu to, ko mēs uzskatām par sevis necienīgu, bet tajā pašā laikā arī to, ko mēs gribētu iegūt, taču kaut kādu iemeslu dēļ sev to neļaujam.

Sava Es tumšās puses pieņemšana palīdz atrast to vajadzību, kuru nepieciešams apmierināt. Tāpēc ka godkāre var slēpt vajadzību pēc atzinības. Nosliece manipulēt ar citiem var izrādīties bailes zaudēt kontroli, zem vēsuma var izrādīties vajadzība pēc tuvības utt.

Diemžēl ēnā aiziet ne tikai negatīvas īpašības, bet arī pozitīvas, kuras mēs kaut kādu iemeslu dēļ esam pieraduši uzskatīt par sliktām. Piemēram, meitenei, kura ir audzināta stingrībā, par “ēnas” īpašību var kļūt seksualitāte. Vīrietim, kurš bērnībā ir kaunināts par emociju paušanu, “ēnā” aizies jutīgums un spēja uz empātiju.

Kad mēs sev ļaujam pieņemt savu Ēnu, – mēs ļoti atvieglojam sev dzīvi, tāpēc ka:

  1. Pārstājam tērēt enerģiju, lai turētu neapzinātajā to, ko nevaram vai negribam sevī pieņemt.
  2. Gūstam iespēju apmierināt savu galveno vajadzību un kļūt laimīgākiem.
  3. Varam atļauties kļūt par sevi pašu un atrast jaunus resursus, par kuriem agrāk nebija nojausmas.

Ēna sevi izpauž:

  • Mūsu vētrainā reakcijā uz citu cilvēku īpašībām;
  • Tajā, no kā mēs kaunamies;
  • Tajā, ko uzskatām par trūkumiem un tādēļ kompleksējam;
  • Mūsu sāpīgajās un ievainojamajās vietās. Kurām pieskarties nav pieļaujami pat pašam sev;
  • Sapņos, kurus uzskatām par nepiepildāmiem;
  • Sapņojumos, kad jūs redzat nepatīkamus sava dzimuma cilvēkus un viņi izraisa dusmas, riebumu, bailes u.c. Šie cilvēki ir jūsu tumšais Es.

Mācāmies redzēt sevī un atzīt dažādās puses – tas ir pirmais solis. Otrais un pats svarīgākais – tas ir iemācīties un mīlēt šīs savas puses un dot tām tiesības eksistēt. Ja šīs īpašības ir postošas, – tikt skaidrībā, kāda vajadzība aiz tām slēpjas. Ļaut sev apmierināt šo vajadzību.

Sava tumšā Es atzīšana ļauj izdziedēt ne tikai sevi, bet arī attiecības ar citiem cilvēkiem. Un kādas jums ir attiecības ar savu tumšo Es?

 

Pievienots 05.10.2019

http://www.psychology.net.ua/blog/temnoe-ya

Tulkoja Jānis Oppe