Наталия Бутенко Духовный импринт — воспитание или предопределение?

Natālija Butenko - Garīgais imprints – audzināšana vai predestinācija?

17 02 17 01

Man bieži jautā: kādēļ psihologam mācīties reinkarnacioniku? Tā teikt, lielākā problēmu daļa ar saknēm iestiepjas bērnībā un pietiek tās atrast un aizvākt: pārrakstīt pārliecības un regulējumus, pastrādāt ar traumām, un viss būs labi.

Protams, reizēm tieši bērnības traumas ir dažādu problēmu cēlonis. Taču no reinkarnacionikas pozīcijas bērnības traumām arī ir cēlonis, un tas atrodas pagājušajās dzīvēs, karmas likumos.

Un šie karmiskie cēloņi katram cilvēkam formē savu imprintu komplektu. Katrs iet cauri savām mācībām un risina savus uzdevumus.

Kad aci pret aci saduries ar to, ka eksistē pagājušajās dzīves, ka dvēsele ir nemirstīga, saproti, ka viņas pieredze atstāj savu nospiedumu arī pašreizējā dzīvē. Un tieši bērnībā tas var spilgti izpausties.

 

Imprints no psiholoģijas skatpunkta

Pamēģināsim nedaudz sīkāk tikt skaidrībā, kas gan tas imprintings tāds ir, salīdzināsim vairākas interpretācijas un pielietosim tās mūsu dzīvē.

“Vikipēdija” sniedz sekojošu definīciju: “Nospieduma atstāšana jeb imprintings (no angļu imprint – atstāt pēdas, nospiedumu, atzīmēt) – objektu pazīmju nostiprināšana atmiņā, formējot vai koriģējot iedzimtos uzvedības aktus.”

Citiem vārdiem, ja raugāmies no psiholoģijas skatpunkta, bērnībā mēs redzam noteiktus modeļus, iegaumējam tos un pēc tam atražojam savā dzīvē. Tas attiecas gan uz cilvēku tēliem, gan uzvedības modeļiem.

Sk. arī Kā studenti pētīja imprintus un implantus.

17 02 17 02

Tieši tāpēc visi psihologi apgalvo, ka bērni neklausās, ko viņiem sakām mēs, pieaugušie, bet kopē to, ko mēs darām. Mēs bērnus audzinām ar savu piemēru, translējam viņiem formulu: “Es tev esmu autoritāte, dari kā, es.”

Piemēram, vīrieši bieži izvēlas sievu, ar kaut ko līdzīgu viņa mātei. Bet sieviete – vīru, kurš atgādina tēvu. Tas arī ir imprints, modeļa nospiedums. Nav svarīgi, uz ko balstās līdzība: uz rakstura iezīmēm vai ārējām pazīmēm.

Un pēc tam mēs pēc tā paša principa sākam atkārtot attiecību modeli, kāds bija vecāku ģimenē. Vai arī būvējam to pilnīgi pretēji.

Un tieši tāpēc, ka imprints – tā ir pagātnes pieredze, kurai jums ir īpaša nozīme un kura rada jums kompleksu ar noteiktiem uzstādījumiem, pārliecībām, principiem.

Imprints – tās nav tikai attiecības starp vīrieti un sievieti, tas ir arī dzīves scenārijs. Ir dažādi tā “ieslēgšanās” varianti.

  1. Iemīļotās pasakas bērnībā. Atcerieties, kura pasaka jums patika visvairāk. Un tagad salīdziniet šīs pasakas sižeta un metaforas līnijas ar savas dzīves notikumiem un personāžiem. Jums nešķiet, ka tie ir līdzīgi?
  2. Kāda tuva radinieka dzīves scenārijs. Mēs bērnībā kādu uztveram kā autoritāti sev, gribam būt līdzīgi māmiņai, tētim, vecmāmiņai, vectētiņam, tēvocim vai tantei. Un izdzīvojam viņu likteni, ar nelielām variācijām.
  3. Analoģisks variants var izveidoties ar jūsu elka dzīvi, vai tas būtu aktieris, dziedātāja, politiķis, sižeta veidotājs televīzijā, modele u.c. Tas, kā kāds dzīvo, var jums šķist ideālais variants, un jūs to atkārtojat, pašiem to neapzinoties.

17 02 17 03

Varētu šķist, kas gan te nesaprotams: nokopējām uzvedības modeli, pārnesām to uz savu dzīvi, un nekas nav jāizdomā. Bet, kad sāc dziļāk mēģināt tikt skaidrībā ar šo tēmu, izrādās, ka ne viss ir tik vienkārši.

Piemēram, jums nepatīk tas scenārijs, kurā jūs atrodaties, pateicoties imprintam. Pieņemsim, ka jums ir problēmas ar personisko dzīvi, naudu vai ar karjeru. Psiholoģija liek priekšā vienkārši pārrakstīt bērnības uzstādījumus.

Labi, atrodam bērnībā iegūtos uzstādījumus, pārrakstām, iekārtojam savā dzīvē… Un nekas nemainās. Tāpēc ka dažu (ne visu) pārliecību saknes aizstiepjas tālu aiz pašreizējā iemiesojuma.

Un te mēs cieši pienākam klāt jēdzienam “garīgais imprints” – nospiedumam dvēseles līmenī.

 

Garīgais imprints

Krajons vienā no savām grāmatām saka, ka dvēsele, gatavojoties jaunam iemiesojumam, sastāda plānu, nosprauž sev uzdevumus, ņemot vērā pagājušo pieredzi un neatstrādāto karmu.

Šie uzdevumi nosaka, kādas īpašības dvēsele grib iegūt un attīstīt, kādu jaunu pieredzi iegūt. Atbilstoši tiek piemeklēti notikumi un dzīves scenāriji šī plāna realizēšanai.

Dzīves mācības tad arī kļūst par imprintiem, kā nospiedums mūsu jaunajā dzīvē. Tas ir, nospiedums tiek atstāts daudz agrāk, bet bērnībā tikai nostiprinās, lai turpmāk realizētos dzīves scenārijā.

Tātad patiesībā cēlonis nav tajā, ka mums kaut kas ir ļoti iepaticies un mēs vēlamies to pašu, bet tieši otrādi.

Mums tas iepatikās, tāpēc ka mūsu zemapziņā jau bija ielikts zināms tēls, un šeit tas vienkārši ir izpaudies reālajā (vai izdomātajā) cilvēkā/personāžā.

Sk. arī: Atgādinājumi no pagātnes dzīves: zīmes un uzvednes.

17 02 17 04

Atceraties Stefanijas Meieres (Stephenie Meyer) “Krēslas sāgu” (“Twilight Saga”)? To daļu, kur tiek stāstīts par vilkačiem un viņu unikālo spēju – atstāt nospiedumu. No pirmā acu uzmetiena kādam pretējā dzimuma cilvēkam vilkacis uz visu mūžu viņā iemīlas.

Tas tad arī ir garīgais imprints: vilkacis reaģē uz kādu marķieri, kad satiek savu pāri, likteņa nolemto. No reinkarnacionikas skatpunkta – karmisko partneri.

Garīgie imprinti – tie ir arī citi elementi, kuri var mūs ietekmēt. Piemēram, tas, kādā tieši ķermenī mēs piedzimstam: ķermeņa uzbūve, nacionalitāte, imunitātes īpatnības, astroloģiskā un numeroloģiskā matrica.

“Jūsu imprints” – tie ir garīgie “pirkstu nospiedumi”. Tas ir pārstāvēts šūnu līmenī un mijiedarbojas ar jūsu DNS, ar jūsu bioloģiju, ”Lī Kerols (Lee Carrol), Krajona kanāls.

Mēs speciāli atstājam savu nospiedumu tādā tēlā, lai būtu vieglāk izpildīt garīgajā pasaulē nosprausto uzdevumu.

Mēs paši radām sevi apstākļos, lai laikus atpazītu scenāriju, kuru mēs ielikām iemiesojuma plānošanas momentā. Tāpēc arī vecākus mēs izvēlamies vēl pirms dzimšanas, kad plānojam šo dzīvi.

Mēs vienojamies ar citām dvēselēm, ka viņas palīdzēs mums realizēt radīto dzīves scenāriju, un mums kaut kā vajag atpazīt šīs dvēseles jaunajā ķermeniskajā ietērpā. Tāpēc mēs izdomājam marķierus, pēc kuriem atpazīstam cits citu.

Tas var būt jebkas: acu krāsa, dzimumzīmes noteiktā vietā, balss vai smieklu skaņa, kāds priekšmets vai apģērba detaļa, rīcība vai pat smarža. Un, kad mēs tādu marķieri sastopam, mūsu zemapziņa “ieslēdz” vajadzīgo scenāriju.

17 02 17 05

Ar tādu pieeju šķiet, ka viss ir iepriekš nolemts, vējo fatālisms. Bet tas ne gluži ir tā. Protams, galvenos punktus mēs saplānojām, taču mums vēl ir daudz variantu gadījumam, ja mēs neatcerēsimies, nereaģēsim uz uzvednēm.

Vai arī mēs vēlēsimies apzināti kaut ko izmainīt mūsu dzīves scenārijos, izmantojot garīgos instrumentus. Tā ka izvēles brīvība paliek mūsu ziņā. Galvenais – izpildīt nosprausto uzdevumu, iegūt noteikti pieredzi un iemaņas.

Sk. arī: Kā pamosties un apzināties izvēles brīvību.

Reinkarnacionika tieši sniedz iespēju atpazīt savu imprintu; saprast, kādēļ tas vajadzīgs; ieraudzīt, kā garīgais imprints realizējas dzīvē, turklāt ne vienā vien, bet vairākās, ja mēs nepaspējam iegaumēt saņemto pieredzi.

Ar reinkarnacionikas palīdzību mēs varam arī piemeklēt veidu, kā izpildīt uzdevumu citādi, neiekrītot upura stāvoklī un neiestiegot depresijā, un tātad – atbrīvoties no imprinta, neitralizēt to.

P.S. Dalieties komentāros, kādas ikdienas situācijas ir nostrādājušas jūsu dzīvē, kādi imprinti ir visspilgtāk izpaudušies.

Natalija Butenko

Natālija Butenko

Transformācijas trenere, koučs, parapsiholoģe, runoloģe, reinkarnacionikas konsultante, Reinkarnacionikas institūta 1. kursa trenere

https://natalybutenko.kz/

 

Pievienots 17.02.2017

https://journal.reincarnationics.com/predopredelennost-sudby/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe