СПИД и ВИЧ - крупнейшая ложь ХХ века

AIDS un HIV – XX gadsimta lielākie meli

16 08 15 01Kādēļ tika izdomāts AIDS vīruss? Kā izskaidrot šī neeksistējošā HIV vīrusa epidēmijas Āfrikas valstīs? Kāpēc vispār Āfrikā cieš badu, ja Amerikā fermeriem speciāli piemaksā, lai viņi neražotu par daudz produktu?

Gadījums ar AIDS vīrusu, kurš patiesībā AIDS neizraisa. Kā tā? Lūk, tā: 1996. gadā iznāca profesora Pītera Dusberga (Peter Duesberg) fundamentālais pētījums ar nosaukumu “Izgudrojot AIDS vīrusu” ar Nobela prēmijas laureāta Kari Mullinza (Kary Mullis) priekšvārdu (Peter H. Duesberg “Inventing the AIDS virus”). Pīters Dusbergs, molekulārās un šūnu bioloģijas profesors Kalifornijas universitātē Bērkli, to izdeva par savu naudu, jo sabiedrisko attiecību pārstāvji to darīt atteicās. Profesors Dusbergs – tas ir viens no ļoti nedaudziem cilvēkiem uz zemeslodes, kurš saskaņā ar saviem dienesta pienākumiem visu mūžu ir pētījis retrovīrusus – tas ir, vīrusu kopu, kurai tad arī pieder “AIDS vīruss”. Dusberga grāmatai ir 700 lappušu. Tā ir bieza grāmata, taču tā ir tik interesanta, ka lasās kā detektīvs – vienā rāvienā. Profesors Dusbergs soli pa solim rāda, kā tika radīta leģenda, ka mazais retrovīruss ir lielu nelaimju avots, par kurām patiesībā ir atbildīgi pilnīgi konkrēti cilvēki. Patiesībā “AIDS vīruss” ir saprofīts, tas ir, tāpat kā, teiksim, mikrobs “zarnu nūjiņa”, viņš ir klātesošs jebkura cilvēka organismā, un konkrēti aizdegunē. No kā mirst AIDS slimnieki? – no šī retrovīrusa? – Nē, viņi mirst no milzīgi daudz dažādām komplikācijām, kuras izraisa pavisam citi, pilnīgi konkrēti mikrobi un sēnītes. Tad kāpēc tādā gadījumā tiek apsūdzēts retrovīruss? – Kā teikt, tieši viņš izraisa pazeminātu imunitāti? Profesors Dusbergs demonstrē, ka vīruss visiem atrodas aizdegunē un nevienam neizraisa nekādu AIDS – tas ir, ka apmelotais “AIDS vīruss” – tā ir cilvēka parastās mikrobu floras daļa un tātad arī noderīga organismam.

Jums ir zināms fakts, ka vēl neviena AIDS slimnieka sieva nav inficējusies, dzīvojot ar viņu dzimumdzīvi? Un kāpēc, tas jums ir zināms? Droši vien sabiedrisko attiecību pārstāvju nopelns? Kā tas iespējams, ja slimība ir infekcioza? No kurienes tad visi šie stāsti, kā kāds slimnīcā ir sadūries ar adatu un inficējies, saņemot turklāt miljoniem dolāru kompensāciju? Bet vai jums nešķiet, ka tās visas ir viegli imitējamas lietas? Jā, tie ir meli! Meli – ka cilvēks ir inficējies no adatas dūriena.

Patiesais stāvoklis ir tāds: jā, eksistē Pazeminātas Imunitātes Sindroms, kurš, starp citu, ir bijis vienmēr, bet tikai pēdējās desmitgadēs ir ieguvis katastrofisku izplatību. Acīmredzamais fakts ir viens – ka vēl neviens cilvēks nav nomiris no AIDS, kuru būtu izraisījis mazais retrovīruss. Vīruss ir apmelots. Cilvēki mirst no plaušu karsoņa un onkoloģiskām slimībām, kas saistītas ar pazeminātu imunitāti, un retrovīrusam, “AIDS vīrusam”, ar to nav nekāda sakara. Tad kas, jūs jautāsiet, izraisa imunitātes pazemināšanos? – Un atbilde ir vienkārša, klausieties uzmanīgi un lieciet aiz auss. Cilvēka imunitātes pazemināšanās – tā ir mūsdienu cilvēces vispārēja tendence, kas saistīta ar cilvēka dzīves vides katastrofisko saindēšanos pēdējo desmitgažu laikā. Toksiskas vielas un faktori ir apšļākuši mūsdienu cilvēci jeb, kā pieņemts teikt, civilizāciju. Pie šiem toksiskajiem faktoriem pieder piesārņotie: gaiss, ūdens, barība – viss, kas atrodas ārpusē un nonāk cilvēka iekšienē vai pat tikai saskaras ar viņu, piemēram, sintētisks apģērbs. Fakts, kuru mēģina slēpt, – ir tas, ka mums visiem, pilsētu iedzīvotājiem, ir Pazeminātas Imunitātes Sindroms. Jā, kaut kādā ziņā mums visiem, pilsētu iedzīvotājiem, ir AIDS – Iegūts Imūndeficīta Sindroms. Bet kāpēc tādā gadījumā mirst tikai daži? Un, lūk, te tieši lomu spēlē riska faktors, tas ir, fakts, ka daži cilvēki sevi pakļauj daudz lielākai intoksikācijai nekā pārējie: tie ir narkomāni, dzērāji, izlaidīgas un nekārtīgas dzīves piekopēji, tas ir, tā grupa, kura tad arī atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Bet kā izskaidrot, ka puse Āfrikas slimo ar AIDS, tas ir, dzīvo ar imūndeficītu? Nu ļoti vienkārši: Āfrikai nav savas lauksaimniecības, tā ir pasaules apgādājamā. Viņi nesēj un near, bet tikai ēd un vairojas. Viņu kultūra vēl nav izaugusi līdz lauksaimniecības līmenim. Viņi var ēst tikai to, kas aug kokos. Agrāk dabiski cēloņi regulēja afrikāņu skaitu. Bet tagad civilizācija neļauj viņiem nomirt vienkārši tāpat, viņa liek tai mirt no imūndeficīta. Shēma darbojas tā: kā jūs saprotat, naudas afrikāņiem maksāt par kaut ko nav. Tādējādi, lai iegūtu peļņu, amerikāņu korporācijas taisa tādu apejas ceļu: sabiedrisko attiecību pārstāvji baida pasaules sabiedrību ar stāstiem par badu Āfrikā un spiež valdību, tas ir, Amerikas nodokļu maksātāju, atdarīt maku afrikāņu pārtikai. Un amerikāņu korporācijas naudu savāc, taču kā humān'palīdzību, dabiski, nepiegādā Āfrikai kvalitatīvus produktus, bet iesmērē zemas kvalitātes, ar beigušos derīguma termiņu, nebarojošus, labākajā gadījumā tukšus, bet arī vienkārši indīgus pārtikas produktus, piesātinātus ar ļaundabīgu ķīmiju, pēc principa “dāvinātam zirgam zobus neskata”. Tādējādi tas, ko dara amerikāņu korporācijas, – tas vienkārši ir genocīds.

Jūs teiksiet, ka tad afrikāņi vienalga mirtu no bada. – Tas ir jautājuma nepareizs uzstādījums: Āfrikā vienmēr dabiskie faktori ir regulējuši iedzīvotāju skaitu, taču dabiskie faktori amerikāņu korporācijām nedod nekādu peļņu – lūk, kāds cēlonis ir tam, kā Āfrikā ir AIDS. Pareizi, Āfrika – tas ir taisni globāls gadījums, kad visa kontinenta cilvēki mērķtiecīgi tiek indēti ar toksiskām vielām, kuras tiek izplatītas falsificētu produktu un zāļu veidā. Kurš kontrolē uz Āfriku piegādāto produktu kvalitāti? – Neviens. Tagad jūs esat sapratuši, kādēļ sabiedrisko attiecību pārstāvjiem bija vajadzīgs mazais retrovīruss? – Lai norakstītu atbildību par pilnīgi acīmredzamu faktu, ka tiek nogalināti desmitiem, bet varbūt arī simtiem miljonu cilvēku, kā arī par acīmredzamo katastrofisko mūsdienu cilvēka veselības stāvokli.

16 08 15 02

Interesants fakts – profesors Dusbergs uzsver, ka pakāpenisko veselības pasliktināšanos cilvēkiem ar imūndeficītu (tā būs pareizāk teikt nekā – ar AIDS) izraisa tas, ka viņi sāk lietot zāles, kuras paredzētas tieši tā ārstēšanai un kuras – konkrēti galvenās zāles “AZT” – ir cilvēka organismam ārkārtīgi toksiskas. Tas ir, nāve no AIDS – tā patiesībā ir nāve no organisma hroniskas intoksikācijas, kuru izraisījuši apkārtējās vides faktori, ūdens, barība, gaiss un katram cilvēkam individuālie intoksikācijas faktori, kā arī paši preparāti, lietoti tā ārstēšanai – mēle neklausa saukt tās par zālēm.

Kas to vēl pierāda? – Tas, ka ir sakrājušies dokumentēti gadījumi, kad no “AIDS” ir izārstējušies cilvēki, kurus oficiālā medicīna jau bija iemetusi mirstošo palātā. (Roger’s Recovery from AIDS. Bob Owen / “Rodžera izveseļošanās no AIDS”. Autors Bobs Ovens, ar apakšvirsrakstu “Kā kāds cilvēks uzvarēja šausmīgu slimību” – jūs šo grāmatu varat atrast caur Internetu.)

Tims O Šī (Tim O’Shea) no grāmatas “Uztveres durvis: kāpēc amerikāņi tic gandrīz visam” (“The doors of perception: why Americans will believe almost everything”) (“Почему американцы верят всему, чему угодно[1]”)

No angļu valodas krievu valodā tulkojis Džons Galepeno (Джон Галепено)

 

Papildinājums.

Visa cīņa ar AIDS, visa profilakse, visas reklāmas un prezervatīvu dalīšana, visi masu pasākumi un troksnis plašsaziņas līdzekļos saistībā ar AIDS ir absolūti bezjēdzīgi, un jau iepriekš zināms, ka nedos nekādu rezultātu. Un, pat ja radītu tādu situāciju, kad vispār nebūtu nekādu risku inficēties ar HIV – nebūtu ne seksa, ne narkotiku,– vienalga HIV-testi dos pozitīvu rezultātu kādā dotā testējamo procentā. Tāpēc ka šie testi konstatē nevis šo vīrusu, bet reaģē kā uz daudzām pašām dažādākajām slimībām, tā arī uz normāliem veselības stāvokļiem.

 

CĒLOŅI, KAS IZRAISA KĻŪDAINUS POZITĪVUS REZULTĀTUS HIV-ANTIVIELU TESTĀ,
publicēti žurnālā “Continuum”.

1. Veselīgi cilvēki mazsaprotamu krustenisku reakciju rezultātā.

2. Grūtniecība (īpaši daudzas reizes dzemdējušām sievietēm).

3. Normāli cilvēka ribonukleoproteīni.

4. Asins pārliešanas, īpaši vairākkārtējas asins pārliešanas.

5. Augšējo elpošanas ceļu infekcija (saaukstēšanās, akūtas respiratoru infekcijas (ARI)).

6. Gripa.

7. Nesen pārciesta vīrusu infekcija vai pretvīrusu vakcinācija.

8. Citi retrovīrusi.

9. Vakcinācija pret gripu.

10. Vakcinācija pret hepatītu B.

11. Vakcinācija pret stinguma krampjiem.

12. “Lipīgas” asinis (afrikāņiem).

13. Hepatīts.

14. Primārs sklerozējošais holangīts.

15. Primāra biliāra ciroze.

16. Tuberkuloze.

17. Herpes.

18. Hemofilija.

19. Stīvensa-Džonsona sindroms (ādas un gļotādu drudžaina iekaisuma slimība).

20. Q drudzis, kuru pavada hepatīts.

21. Alkoholiskais hepatīts (alkoholiska aknu slimība).

22. Malārija.

23. Reimatiskais artrīts.

24. Sistēmiskā sarkanā vilkēde.

25. Sklerodermija.

26. Dermatomiozīts.

27. Savienojošo audu slimība.

28. Ļaundabīgi audzēji.

29. Limfoma.

30. Mieloma.

31. Izkaisītā skleroze.

32. Nieru mazspēja.

33. Terapija ar interferonu alfa hemodialīzes gadījumā.

34. Orgānu transplantācija.

35. Nieru transplantācija.

36. Spitālība.

37. Hiperbilirubinēmija (bilirubīna paaugstināts saturs asinīs).

38. Lipēmisks serums (asinis ar augstu tauku vai lipīdu saturu).

39. Hemolizēts serums (asinis, kurās hemoglobīns ir atdalīts no sarkanajām šūnām).

40. Dabiski sastopamas antivielas.

41. Anti-ogļhidrātu antivielas.

42. Anti-limfocītu antivielas.

43. HLA antivielas (pie 1. un 2. klases leikocītu antivielām).

44. Cirkulāro imūno kompleksu augsts līmenis.

45. Paraugi, pakļauti apstrādei augstā temperatūrā.

46. Anti-kolagēna antivielas (konstatētas homoseksuāliem vīriešiem, hemofilijas slimniekiem, abu dzimumu afrikāņiem un ar spitālību slimiem cilvēkiem).

47. Seruma pozitivitāte pret reimatoīdo faktoru, antinukleāra antiviela (abi konstatēti reimatoīdā artrīta un citu autoimūnu slimību gadījumā).

48. Hipergammaglobulinēmija (augsts antivielu līmenis).

49. Kļūdaina pozitīva atbilde uz citu testu, ieskaitot RPG testu (ātrs plazmas reaģents) uz sifilisu.

50. Antivielas pret gludo muskulatūru.

51. Anti-parietālo šūnu antivielas.

52. Anti-hepatīts A imūnglobulīns M (antiviela).

53. Anti-HBc imūnglobulīns М.

54. Anti-mitohondriju antivielas.

55. Anti-nukleārās antivielas.

56. Anti-mikrosomālās antivielas.

57. Antivielas pie T-šūnu leikocītu antigēniem.

58. Antivielas, kurām ir augsta līdzība ar polistiroliem, kas tiek pielietoti testa sistēmās.

59. Proteīni uz filtra papīra.

60. Viscerālā leišmanioze.

61. Epšteina-Barra vīruss.

62. Receptīvs anālais dzimumakts.

(1996. gada septembris, Zengers, Kalifornija)

Tik milzīgs daudzums stāvokļu, kas dod pozitīvu reakciju uz it kā specifisku testu, liecina par tā absolūtu nedrošību un neiespējamību pielietot to diagnostikas mērķiem. Katram ārstam, kurš nosūta uz HIV-testēšanu, ir jāapzinās sava atbildība par nelabojama morāla kaitējuma (kurš ved pie smagām sekām) nodarīšanu cilvēkiem, kuriem šī testēšana dod pozitīvu rezultātu.

Un nevajag bīties no šajā sarakstā uzskaitītajām slimībām. Tā vietā vajag labi saprast vienkāršu lietu: ja Jums ir konstatēta tāda slimība un turklāt testēšana rāda, ka Jūs esat HIV-pozitīvi, tad runa nav par to, ka jums ir AIDS, bet par to, ka HIV-testi ir devuši pozitīvu rezultātu saistībā ar šo slimību. Taču vēl vairāk gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ļoti daudzi punkti faktiski reducējas uz punktiem 1 un 48 – Jūs esat veseli, vienkārši Jums ir paaugstināts antivielu daudzums, un, lūk, HIV-testi uz to arī reaģē pozitīvi. Nav vērts ne mirkli uztraukties HIV-testēšanas pozitīva rezultāta dēļ.

Arī paši šo testu ražotāji labi zina par to pilnīgu nedrošību. Un tāpēc neviens no testiem neskaitās par 100% ticams. Gluži otrādi, katra testa anotācijā ir rakstīts, ka tas nevar būt vienīgais pamats diagnozes uzstādīšanai un tā rezultātam ir jābūt papildus testēšanas apstiprinātam. Bez aiziešanas no atbildības tā uzreiz vēl ir pašu testu ražošanas un noieta palielināšana. Bet ar to ir par maz! Jūs zināt, ka testēšana uz HIV ir brīvprātīga lieta. Bet tomēr prasa Jūsu piekrišanu, apstiprinātu ar Jūsu parakstu. Un, lūk, “Informācijas par piekrišanu” veidlapā Jums ir jāparaksta burtiski sekojošais:

“Ar šo paziņoju, ka es neizvirzīšu nekādas pretenzijas pret ārstniecības iestādi un personālu, ieskaitot saukšanu pie atbildības par aplama pozitīva rezultāta izsniegšanu.”

 

Visi pozitīvie HIV-testēšanas rezultāti neapšaubāmi ir aplami pozitīvi, tā ir neapšaubāma mānīšana.

Un ar tādu papīru Jūs tīri psiholoģiski gatavo tam, ka tad, kad Jūs sapratīsiet, ka esat kļuvuši par mānīšanas upuri, lai jūs ne uz vienu neapvainotos, visiem piedotu un visā vainotu tikai savu bijušo naivumu. Negribu šeit vairāk sīkāk rakstīt par šiem testiem, bet tur principā nav nekā pārdabiska un tāda, kas prasītu akadēmisku prātu, lai saprastu to, ka mūs banāli muļķo.

***

Par HIV-mistifikācijas upuriem ik gadu kļūst tūkstošiem sieviešu grūtnieču, kuras, pārkāpjot brīvprātības principu uz HIV izmeklēšanu, praktiski ar varu tike piespiestas uz šo testēšanu. Skatieties klipu-kompilāciju “Sazvērestība pret grūtniecēm”, kurš pārliecinoši parāda HIV/AIDS teorijas melīgumu.

Kustība pret HIV/AIDS afēru: https://vk.com/spida_net

Video: ārzemju speciālistu viedoklis

No cilvēkiem slēpj datus, ka hipotēze – HIV izraisa AIDS, kurš ved pie nāves, – ir melīga. Tiek slēpti dati par to, cik bezjēdzīgi un indīgi ir preparāti, kuriem it kā būtu jānokauj “nenotveramais vīruss” (HIV) un tādā veidā jāpagarina AIDS slimnieka mūžs. Visas medicīnas vēstures garumā nav bijis, ka tik briesmīgi tiktu mānīti milzīgi daudz cilvēku, ieskaitot gan slimniekus, gan ārstus, kā šīs izdomātās, ar AIDS saistītās epidēmijas un panikas gadījumā. HIV/AIDS teoriju var uzskatīt par medicīnas mafijas pašu lielāko afēru…

Video: pats galvenais par AIDS 6 minūtēs

 

Pievienots 15.08.2016

https://www.kramola.info/vesti/metody-genocida/spid-i-vich-krupnejshaja-lozh-hh-veka?page=102&_utl_t=vk

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. https://www.koob.ru/oshea/doors_of_perception (Tulk. piezīme)