Svetlana Tumanova

NATĀLIJAS KOTEĻŅIKOVAS CEĻOJUMS UZ RĪGU

2013.11. – 2013.12.09.

Šodien, 2013.12.09, es sēžu lidostā, pavadījusi Natāliju Koteļņikovu, un pierakstu visu uzreiz, lai neko neaizmirstu un nepalaistu garām.

ES PATEICOS manai mīļotajai Natālijai Koteļņikovai. Pateicos! Pateicos! Par to, ka viņa tomēr atbrauca uz Rīgu, neskatoties uz visiem nelabvēlīgajiem apstākļiem, kuri neveicināja viņas vēlēšanos lidot vai braukt.

Natašas lidmašīna no Jekaterinburgas nokavēja pārsēšanos Maskavā, un Nataša atlidoja, kad viņas lidmašīna no Maskavas jau bija aizlidojusi, bet viņa tikko atlidojusi. Taču Nataša tūlīt pat nopirka biļeti uz vilcienu un atbrauca uz Rīgu nākošajā rītā. Mēs viņu ŠEIT, Rīgā, ĻOTI GAIDĪJĀM, kaut gan mūsu savācās ļoti maz, bet es VIENALGA TICĒJU, ka Nataša atbrauks, kaut arī pati gan šaubījos visu pēdējo laiku, tāpēc ka manis savāktās grupiņas bija manāmi pamazas. Es savā iekšienē jutu, ka TĀ GRIB PATS SANATS KUMARA manī un izsauc Natašu uz Rīgu, jo ŠEIT JĀNOTIEK KAUT KĀDAI ĪPAŠI SVARĪGAI KOSMISKAI MISTĒRIJAI. Jā, es tā jutu. Tieši šajās telpās bija jāatklājas kaut kādai slepenai informācijai priekš manis un tālāk – priekš visiem, kas meklē tādu informāciju. Bet slimojošo ar izkaisīto sklerozi un skoliozi vienlaicīgi visā pasaulē nav nemaz tik maz.... Miljoniem. Un priekš šīm Dvēselēm, īpaši ar izkaisīto sklerozi, šī problēma vēl NAV ATRISINĀTA. IZDZIEDINĀŠANĀS PROBLĒMA.

Un es, kaut arī uzrakstīju savu grāmatu par izkaisīto sklerozi (Atskārstā Gaisma[1]), tā bija uzrakstīta APZINĀTI, un kaut kas vēl palika aiz apziņas un šīs grāmatas ietvariem, kas tā arī man neļāva PILNĪBĀ IZDZIEDINĀTIES. BET ES TO VĒLĒJOS NO VISAS SIRDS UN DVĒSELES, UN SAVAS SAPRAŠANAS PRIEKŠ SEVIS UN PRIEKŠ VISIEM, TĀDIEM PAŠIEM KĀ ES. TĀPĒC, redzams, Visums arī nāca man pretī un radīja tādus apstākļus, kuri vēra vaļā trūkstošos KODUS IZDZIEDINĀŠANAI. NORĀDĪJA UZ PAGĀTNES KĻŪDĀM. UN PALĪDZĒJA TĀS IZLABOT.

Bet, kaut arī mana grāmata nestrādāja ar pilnu JAUDU priekš manis un tādiem cilvēkiem kā es, tomēr izdevniecība, neko nepārbaudot, JAU IELIKA GRĀMATAS ANOTĀCIJĀ, KA ES JAU ESMU IZDZIEDINĀJUSIES NO IZKAISĪTĀS SKLEROZES UN CITĀM PAVADOŠĀM SLIMĪBĀM netradicionālā veidā. Starp citu, TIEŠI TĀDS NODOMS arī bija grāmatas pamatā, kaut arī es rūpīgi pārbaudīju, lai NEKUR netiktu runāts par to, ka es jau esmu izdziedināta. Tikai vienā nodaļā par aformācijām, kuras pašas par sevi nav nekas cits, KĀ PIEĻĀVUMS, KA VISS VĒLAMAIS JAU IR PIEPILDĪJIES. Un nekas vairāk par pieļāvumu. VAIRĀK NEKUR nebija informācijas par manu pilnīgu izdziedināšanos, izņemot Sentdžonsa metodi nodaļā par aformācijām[2].

Un, kaut arī šī anotācija par manu grāmatu man iesākumā nepatika, pēc tam es padomāju, ka tā nostrādās un ka TIEŠI TĀDS NODOMS IR NOSŪTĪTS VISUMĀ, UN TAS JAU NEVARĒS NENOSTRĀDĀT PAR LABU MANAI IZDZIEDINĀŠANAI UN PAR LABU TĀDU PAŠU KĀ ES IZDZIEDINĀŠANAI. TAS JAU BIJA PRIECĪGS PAZIŅOJUMS. LIELISKS NODOMS.

Es tiešām TICĒJU, KA SPĒŠU IZDZIEDINĀTIES un Visums izlieksies saskaņā ar MANU REALITĀTI, kādu es arī Radu. Tāpēc ka es visu laiku par to domāju un vēlējos NO VISAS SAVAS SIRDS UN SAPRAŠANAS PILNĪGU IZDZIEDINĀŠANOS SEV UN VISIEM CILVĒKIEM, KURI VĒLAS, NO IZKAISĪTĀS SKLEROZES UN SKOLIOZES. (Pēc Pēterburgas profesora Suhanova datiem šīs slimības atsevišķi arī neiet, bet izkaisīto sklerozi vienmēr pavada arī muguras problēmas, ĪPAŠI SKOLIOZES.)

Kaut gan es ar visu to slimoju jau 11 gadus, bet ar skoliozi pavisam 27 gadus un jau biju stipri iedragāta savā Ticībā, jo vēlamās Izdziedināšanās vietā es saņēmu pasliktinājumus ar niecīgiem uzlabojumiem, un arī pati sāku klibot, tāpat kā mana Ticība šajā laikā sāka klibot manā iekšienē. Taču kaut kur Dvēseles dziļumos ES TOMĒR TICĒJU PILNĪGAS IZDZIEDINĀŠANĀS IESPĒJAI.

Taču simptomi mani neatstāja, un mani ārsti atkal un atkal konstatēja tikai pasliktinošās slimības manā iekšienē, un es, dabiski, nokāru galvu. Palaikam es arī diezgan stipri grīļojos. Rokas it kā kļuva sastingušas, es jau sāku lūgt man palīdzēt piešūt pogas un vēl kaut ko piešūt, tā kā es tikai dūru rokas ar adatu un nekādi nevarēju trāpīt vajadzīgajos pogcaurumos. Bez tam man arī agrāk bija parādījušās problēmas ar urīnpūsli un pat daļēja urīna nesaturēšana, kas arī ietilpa izkaisītās sklerozes simptomu sarakstā. Un tas viss mani manāmi nomāca un neietilpa manos Izdziedināšanās plānos.

Mana realitāte juka ārā pa vīlēm, un es nevarēju apzināties, kas tomēr ir par lietu. Es kļuvu nervoza un ļoti aizkaitināma. TAČU TOMĒR MANĀ DVĒSELĒ DZĪVOJA CERĪBA UN TICĪBA TIK UN TĀ IZDZIEDINĀTIES, neskatoties ne uz ko. Un nav nejaušība, ka Nataša atbraucot arī nemaz neatrada manu Iekšējo Sievieti manis iekšienē, bet bija palicis tikai Iekšējā Vīrieša Aspekts, kurš netaisījās padoties LĪDZ PAŠAM GALAM un nekādos apstākļos un bija pagaidām nolicis gulēt savu Iekšējo Sievieti netraucētā miegā ar Sapni par Pilnību. Tāpēc ka to, kas manā dzīvē notika Realitātē, mana Iekšējā Sieviete vairs arī nevarēja izturēt, viņa jau bija ar mieru mirt. Netraucētais miegs, kamēr Iekšējais Vīrietis atrisinās dzīvē visas problēmas, manai Iekšējai Sievietei bija vienkārši Glābiņš un atvieglojums arī pašam manam Iekšējam Vīrietim un, tātad, arī man. Jo manas Iekšējās Sievietes stāvoklis taču stipri ietekmēja arī manu Iekšējo Vīrieti, un viņam arī jau pavisam nebija labi. No visām pusēm tā bija Labākā Izeja. Mana Iekšējā Vīrieša, kurš tomēr negribēja padoties pavisam, Labākais Lēmums izrādījās Iekšējās Sievietes Netraucētais miegs, kurš piešķīra spēkus Iekšējam Vīrietim un radīja UZVARAS iespēju pie jebkuras apstākļu sakritības, pie jebkuriem uzstādījumiem un noteikumiem.

Tomēr Natašai sākumā tika izsūtīts atteikums vākt grupas, tāpēc ka jau bija jūtams, ka tās arī nevācas kā agrāk, un bija dīvaini cerēt uz kādu citu iznākumu. Pie tam arī es pati tad jutos riebīgi.

Iekšējais Vīrietis devās uz slimnīcu uz reabilitāciju uz Siguldu, lai iegūtu jaunus Spēkus un turpinātu iet uz priekšu uz Izdziedināšanos un Pārvēršanos. Iekšējais Vīrietis izdarīja visu, ko varēja. Viņam palīdzēja mani draugi. Irīna Habličeka ar vīru, kuri tieši šajā laikā man atsūtīja naudu reabilitācijai. Bet Vladimirs Gudkovs ķērās pie sētnieka darba kopā ar mani, lai es pēc tam varētu braukt uz Siguldu uz reabilitāciju uz slimnīcu. Un sīksti uzņēmās sev gandrīz visu lapkriti.

Bet Siguldā lieliska reabilitācija, tāpēc ka, saņemot visas procedūras, tevi nepiebāž ar tabletēm un injekcijām, ja tu to nevēlies. Jo to lietošana mani tikai biedēja vēl no manas atrašanās slimnīcā ar izkaisīto sklerozi laikiem, kur Realitāte pavisam aizpeld no tavas galvas pēc saskares ar ļoti stipriem neiroloģiskiem preparātiem un sistēmām, ar kuriem tagad mēģina ārstēt izkaisīto sklerozi neiropatologi. Es sevis iekšienē jau pavisam biju atteikusies no visiem ķīmiskajiem neiroloģiskajiem preparātiem, sistēmām un injekcijām, tāpēc ka uzlabojumus tie nedeva, bet tikai pagarināja tavu eksistēšanu un uzturēja tavas ciešanas arī turpmāk, bez ievērojamiem uzlabojumiem. Un kāda tam bija jēga?

Taču jāizsaka cieņa injekcijām ar preparātu Kopaksonu, kurš man palīdzēja dažu mēnešu laikā kļūt mierīgākai un pēc dažiem mēnešiem pat atlaist māmiņu, kura arī aizgāja 2011. gada decembrī. Pie kam māmiņa aizgāja, bet es, lai kā neraudāju, lai kā nebēdājos, taču turpināju strādāt, un nekādu redzamu pasliktinājumu ārsti manā stāvoklī nefiksēja. Tas, protams, man bija kolosāls atbalsts no neiroloģijas puses. Labi, ka šis preparāts man tik labi derēja. Bet es to arī iepriekš pārbaudīju pie diviem homeopātiem, tāpēc arī piekritu durt tādas injekcijas, kuras manāmi atbalstīja mani. UN PALDIES DIEVAM PAR VISU! Ļoti smagu saasinājumu man nebija, bet es vienalga lēni, grūti un noteikti slīdēju lejup, uz sliktākajiem stāvokļiem. Un es nezināju, ko darīt tālāk. Es nebiju apjukusi... Es, patiesību sakot, vairs arī nedzīvoju, bet vienīgi pēc DIEVA MANĪ UN MANA IEKŠĒJĀ VĪRIEŠA VĒLMES vienkārši turpināju mehāniski pārvietot kājas, lai neapstātos pavisam. Kaut gan es ne visai pārliecināti pārvietoju kājas un kliboju. Bet Natašai pēc būtības tika izsūtīts SOS signāls, tas tika nosūtīts Sanatam Kumaram viņā. SOS signāls tika izsūtīts arī pašai Natašai, kad es viņai tomēr uzrakstīju, “KA MĒS ESAM ATBILDĪGI PAR TIEM, KURUS PIERADINĀM”, tāpēc ka es lielisku sapratu, ka grupiņas ir mazas un viņa var arī vienkārši nevēlēties braukt uz Rīgu.

BET TOMĒR NATAŠA IZDZIRDĒJA SANATU KUMARU SEVĪ UN SAPRATA, KA ATBRAUKT TOMĒR VAJAG, PAR KO ES VIŅAI ARĪ BEZGALĪGI PATEICOS.

Un Nataša rezultātā atbrauca un paņēma apmācībā tos mācekļus, kas pie viņas bija atnākuši (6+9 mācekļi divās grupiņās), neskaitot mani pašu. Bet viens Augšupcelšanās Krēsls viņai vispār sanāca pilns, 10 cilvēku kopā ar mani. Un ko mēs ATKLĀJĀM Natašas vizītes pie manis rezultātā?

BET ATKLĀJĀM PAŠUS GALVENOS IEMESLUS IZKAISĪTAJAI SKLEROZEI UN SKOLIOZEI MANĪ. Pie kam nevis apzināti atklājām, bet viss, Zemapziņā izstumtais un tāpēc manā grāmatā pienācīgi neatspoguļots, pēkšņi deva ļoti spēcīgu rezonansi un deva par sevi mums zināt.

Attiecībā uz izkaisīto sklerozi, tās bija pretrunas smadzenēs, kad tu jau esi nolēmis, ko darīt situācijā, taču turpini to pārdzīvot arī tālāk un uztraukties, kā rīkosies darbojošās personas situācijā vienā vai otrā gadījumā, izritini to atkal un atkal, neļaujot cilvēkiem pašiem būt atbildīgiem par viņu tālākajiem lēmumiem un darbībām. Un tas, protams, ir ļoti smagi – visu pārdzīvot visu vietā un censties kontrolēt situāciju kaut vai pa telefonu. Kādi nervu apvalki to izturēs un nenodrebēs? Bet tieši tie arī tiek bojāti pie izkaisītās sklerozes. Un turpināt, un turpināt uztraukties atkal un atkal, pārmaļot smadzenēs visus iespējamos variantus, kā uzvedīsies cilvēki situācijā, kuru tu it kā jau esi atrisinājis un vienojies ar cilvēkiem, taču turpini uztraukties un neliec šo situāciju mierā. Tā taču arī ir “smadzeņu velnišķība[3]”. Tāpēc pie izkaisītās sklerozes atrod tik daudz parazītu, kurus atkal un atkal vajag tīrīt un iztīrīt galvā, bet pie tam tas viss parādās no jauna, ja pats cilvēks nepārstāj uztraukties un nav nomierinājies. Nav pārgājis uz jaunu robežu savās attiecībās ar citiem cilvēkiem, atstājot viņu situācijas viņiem pašiem un ļaujot viņiem pašiem visu lemt par sevi. Pat, ja tu esi iesaistīts viņu lietās, tad tu pats vari izdarīt tikai to, kas ir atkarīgs no tevis, bet pārējo uzticēt citiem, par ko viņi atbild jau paši. Bet citādi smadzeņu pretrunu rezultātā smadzenes tad arī zaudē savu veselumu, bet smadzeņu šūniņas – daļēji zaudē savus nervu apvalkus. Un tiek traucēta nervu vadītspēja paša organisma elektriskajā ķēdē kopumā. Bet tam ir jādara gals. Un jāpārstāj uztraukties par visiem un visu. Jāaptur šī velnišķība smadzenēs. Jānomierinās un JĀIEMANTO VESELUMS.

Bet gadījumā ar skoliozi tā izrādījās PAŠNONIECINĀŠANA, kura no bērnības un jaunības bija tik dziļi iedzīta iekšienē un tā nobloķēta, ka vairs arī nebija iespējams apzināti to atklāt. Bet, lūk, Augšupcelšanās Krēslā es sajutu, ka šī Būtība Tumšā un Lielā TĀ NOREZONĒJA MANĪ PĒC TAM UZ PAŠNONIECINĀŠANU, ne uz ko citu, kas tika izteikts man, ka arī man pašai tas bija ATKLĀJUMS, tāpēc ka no sākuma to apzināti arī nepieņēmu, ka tas ir manī, un noliedzu. Bet pēc tam tomēr atcerējos, kā vēl bērnībā pārdzīvoju un domāju, KA LABĀK MANIS ARĪ NEMAZ NEBŪTU. Un vēlāk, jau ap 14 gadiem, kad šausmīgi pārdzīvoju situāciju ar tēvu dēļ, atkal un atkal izsacīju sev to. Bet vēlāk jau es ķēros pie mana tēva vārda attīrīšanas, iemācījos viņu netiesāt un pieņemt. Un visas ciešanas, kādas es izjutu kopš bērnības, es tad arī aizmirsu.

Bet kad Nataša atbrauca un atrada mani ļoti nelādzīgā stāvoklī, un sāka mani tiesāt, ka esmu tā nolaidusies un nerūpējos ne par sevi, ne par savu dzīvokli, tad es iekritu ļoti sarūgtinātā stāvoklī, tāpēc ka ļoti gaidīju Natašu un nekādi negaidīju, ka atbrauks Tiesa Natašas vietā, tad arī norezonēja tā Būtība Tumšā pilnā mērā, jo es tikai tad arī sapratu, ka vārds viņai – PAŠNONIECINĀŠANA. Bet es vienalga priecājos par Natašu un par to, ka viņa ir noteikusi savu semināru manā dzimšanas dienā, kaut arī viņa pati to bija aizmirsusi. Bet tagad, savā 41 gadā, protams, ka es to visu jau sekmīgi biju aizmirsusi, bet tā tad arī neļauj man veseļoties pa īstam. Bet darbojas manī pēc savas graujošās programmas.

Taču tagad es saku: stop! VISAS ŠĪS GRAUJOŠĀS PROGRAMMAS IR IZGĀJUŠAS NO MANIS UN NONULLĒJUŠĀS, UN ESMU PIEPILDĪJUSIES AR APŽILBINOŠU MIRDZOŠU SAULES GAISMU UN DIMANTA MIRDZUMU PĀRI SAULES GAISMAI. ES ESMU VIENGABALAINA DIEVIŠĶA PERSONĪBA, UN VISAS MANAS DAĻAS UZTUR MANU DIEVIŠĶĪBU UN AUDZĒ MANU DIEVIŠĶO VĒRTĪBU MANIS IEKŠIENĒ. VECĀKI MANI LAIDA PASAULĒ, BET TĀLĀK JAU ES PATI ATBILDU PAR SEVI UN FORMĒJU SAVAS PAŠAS PROGRAMMAS SEVIS PAŠAS IEKŠIENĒ. UN MAN DIEVIŠĶĀ VĒRTĪBA PLAUKST MANIS IEKŠIENĒ. UN ES PLAUKSTU. UN ES PIEDODU VISĀM IEPRIEKŠĒJĀM SITUĀCIJĀM, KAD ES KAUT KO RUNĀJU UN RĪKOJOS PRETĒJI TAM, BOJĀJOT SAVU VESELUMU. ES PIEDODU SEV PAŠAI.

PIEDODU PAŠĀM ŠĪM SITUĀCIJĀM. UN PIEDODU VISIEM TIEM CILVĒKIEM, KURI MANI UZ TO PROVOCĒJA. UN ES PIEDODU JEBKURĀM SITUĀCIJĀM, KURAS MANI UZ TO BIKSTĪJA. UN ES LŪDZU MAN PIEDOT ARĪ PAR TO, KA ES GRIBOT VAI NEGRIBOT VEICINĀJU TO SEVĪ UN CITOS. PIEDODU. UN ES LŪDZU PIEDOT MAN MANAM MUGURKAULAM UN VISĀM VIŅA ŠŪNIŅĀM, UN MANĀM SMADZEŅU NERVU ŠŪNIŅĀM UN MANĀM MUGURAS SMADZEŅU ŠŪNIŅĀM PAR TO, KA ES GRIBOT VAI NEGRIBOT ESMU VIŅIEM KAITĒJUSI. UN ES PIEPILDU SEVI VISU AR SAULES GAISMU UN DIMANTA MIRDZUMU, IEMANTOJOT SAVU DIEVIŠĶO VESELUMU, NOLEMTU MAN NO PAŠAS DZIMŠANAS. VISS MANS MUGURKAULS UN VISAS MANAS GALVAS UN MUGURAS SMADZENES MIRDZ SAULES GAISMĀ UN ZAIGO PAŠU DIEVIŠĶĪBAS DIMANTA MIRDZUMĀ, UN ES PRIECĀJOS PAR VIŅIEM! PRIECĀJOS PAR SAVU DIEVIŠĶO VESELĪBU UN LABKLĀJĪBU DZĪVES CEĻĀ.

ES NO VISAS SIRDS PATEICOS PAŠAI NATĀLIJAI, KA VIŅA NEAPSTĀJĀS CEĻA VIDŪ, BET PABEIDZA VISU IZMEKLĒŠANU LĪDZ GALAM ŠAJĀ ETAPĀ. NATĀLIJA RĪKOJĀS KĀ ĪSTENS DZEN MEISTARS, BIJA NESAUDZĪGA PRET CILVĒCISKAJĀM VĀJĪBĀM MANĪ, LAI IZŠĶILTU DĀRGU UGUNS DZIRKSTELI NO NEAPSTRĀDĀTA KRAMA. VIŅA UZSPIEDA UZ VISĀM SĀPĪGAJĀM VIETĀM, LAI KĻŪTU VĒL SĀPĪGĀK UN IZPAUSTOS APZINĀTĪBAI TAS, KO VAJADZĒJA APZINĀTIES UN ATLAIST. UN PĒC TAM PACELTIES UZ BRĪNIŠĶĪGU, VESELĪGU, MĪLESTĪBAS UN PRIEKA PILNU DZĪVI!!! PLAUKSTOŠU DZĪVI, KURĀ ES PATI AUDZINU TIEŠI TOS ZIEDUS, KĀDUS GRIBU UN PRIECĀJOS PAR VISIEM SAVIEM PANĀKUMIEM SAVĀ BRĪNIŠĶĪGAJĀ DZĪVĒ!!! UN ES SLAVĒJU ŠO SVĒTĪGO LAIKU UN ESMU BEZGALA PATEICĪGA PAR VIŅU.

UN PATEICOS DIEVAM UN VISUMAM PAR MANU LIELISKO, VESELĪGO, VIENGABALAINO DZĪVI! UN TĀ ARĪ IR. ALELUJA. SLAVA TEV, DIEVS! ĀMEN.

ES IZSAUCU IZDZIEDINĀŠANOS

UN ATJAUNOŠANOS AR ATDZIMŠANU!

MAN IR PRIEKS UZ PRIEKŠU IET,

UN LAIME MANI CEĻĀ GAIDA!!!

ES IZSAUCU IZDZIEDINĀŠANOS

UN LAIMI DZĪVOT

MIRKLI PĒC MIRKĻA!

ES PRIECĀJOS PAR SAVĀM IESPĒJĀM,

UN PRIEKS DZIEDINA DIENAS MANAS!!!

2013.12.17

 

Autors Svetlana Tumanova.

Tulkots ar autores atļauju.

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Светлана Туманова. Свет прозрения. Путь к вознесению. http://www.ozon.ru/context/detail/id/7391559/ (Tulk. piezīme)

[2] Skat., piemēram, http://newtomorrow.ru/positive_words/chto_takoe_afformacii.php (Tulk. piezīme)

[3] Krieviski “бесовщина” (Tulk. piezīme)