Svetlana Tumanova

MĀKSLA PATEIKTIES NEĀRSTĒJAMĀM SLIMĪBĀM UN TĀ DZIEDINĀT SAVU DZĪVI

Māksla Pateikties neārstējamām slimībām sākas ar SEVIS PAŠA PIEŅEMŠANU. Tieši Sevis kā Dieva daļiņas, kā Unikālas un Neatkārtojamas Pasaules pieņemšanu! Sevis kā VISA, KAS IR TAVĀ DZĪVĒ... Arī slimības tai skaitā – Radītāja pieņemšanu. Tāpēc ka, tikai pieņemot un pārstājot cīnīties ar slimību, tu vari SEVĪ VISU IZMAINĪT. Vari kļūt ATBILDĪGS PAR SEVI PAŠU UN SAVU NĀKOTNI. Vari lemt, ko tev darīt tālāk un mainīt savu lēmumus, ja vēlies tos mainīt.

Tu pārstāj būt kaut kādu nelaimīgu, kā tev liekas, apstākļu UPURIS UN ŅEM ROKĀS PAŠA DZĪVI. BET PRECĪZĀK, ATLAID VISU SAVĀ DZĪVĒ AR PATEICĪBU UN MĪLESTĪBU, VIENKĀRŠI ATLAID UN SĀC PELDĒT PA DZĪVES STRAUMI, VADOTIES PĒC PAŠA NODOMIEM.

Un ja tu izvēlies laimīgu dzīvi, tad nekas nevar tevi tajā apturēt. Izvēlies un DZĪVO LAIMĪGI, REDZOT SEVI LAIMĪGU KATRU MIRKLI! TIKAI MIRKLI. VIENU MIRKLI TU VARI NODZĪVOT LAIMĪGI. TIKAI VIENU.

Un pēc tam pievienot VĒL VIENU.

UN VĒL VIENU LAIMĪGU MIRKLI.

TAS ARĪ VISS. TIKAI VIENU LAIMĪGU MIRKLI, BET PADARI ŠO MIRKLI PAR KATRU SAVĀ DZĪVĒ, DZĪVOJOT LAIMĪGI KATRU MIRKLI, nepalaižot garām nevienu.

Tas ir tik maz – nodzīvot vienu laimīgu mirkli. Tikai VIENU. Un pēc tam arī atliek padarīt šo mirkli PERMANENTU savā dzīvē un sākt pastāvīgi dzīvot laimīgu dzīvi! Sajust, ka tava dzīve – tā ir visu šo burvīgo, laimīgo mirkļu summa. Un tas notiek ar tevi KATRU MIRKLI. TĀPAT kā TAGAD.

Nav svarīgi, ar ko esi sācis, no kāda izejas punkta ej un kā tika nosaukta tava slimība, SVARĪGI IR PIEŅEMT SEVĪ DIEVA DAĻIŅU UN IEMĪLĒT SEVI VISU KĀ SAVAS DZĪVES UN VISA, KO TU VIŅĀ ESI RADĪJIS, RADĪTĀJU.

Un tālāk ir atlicis tik skaidrībā, KĀDĒĻ TO VISU TEV IEVAJADZĒJĀS, KO TĀDĀ VEIDĀ TEV GRIBĒJA PATEIKT TAVS AUGSTĀKAIS “Es”? KĀDS IR TĀ VISA AUGSTĀKAIS MĒRĶIS?

Kļūt viengabalainam nav nemaz tik grūti. Lai iemācītos pieņemt sevī ne tikai visu Labāko, Pienācīgo, Dievišķo, kā tev liekas, bet arī visu pašu sliktāko, pēc tava ieskata, pašu nepienācīgāko, nevērtīgo. Tik vien atliek, kā aizvākt no savas dzīves sevis vērtējumus.

Šajā gadījumā MĒRĶIS – IEMĀCĪTIES NETIESĀT SEVI PAŠU, PĀRSTĀT VĒRTĒT UN PIEŅEMT KOPUMĀ, VESELU, VIENGABALAINU, KĀ VISU, KAS IR.

Un atkal tādēļ būs nepieciešams tikai pieņem sevī visu, kā ir. Atlaist sevī visu. Pārstājot pretoties tam, kas tev sevī pašā nepatīk, pārstājot cīnīties ar sevi pašu. Pārstāt cīnīties ar savu slimību. Un, protams, pēc tam nesēdēt mierā saliktām rokām. Tev atnāks jaunas sevis paša un sava stāvokļa uzlabošanas metodes tavā mierīgumā un aprimumā. VAJAG VIENKĀRŠI PIEŅEMT SEVI PAŠU UN MIERĪGI IERAUDZĪT, KA TEVI VADA PATS DIEVS TEVĪ PAŠĀ.

PIEŅEMT MĪĻOTO UN MĪLOŠO DIEVU nevis kaut kur Debesīs, bet SEVĪ PAŠĀ. Pieņemt savā dzīvoklī, savā mājā, Sevī pašā. Ar to arī sākas tava Pārdzimšana, tava jaunā kā Dievišķas Radības piedzimšana. Un tad tu saproti, ka TU VARI IZMAINĪT JEBKURU SAVU SITUĀCIJU, VISU SEVĪ PAŠĀ, ja tu to pa īstam vēlies. TU PAT VARI IZMAINĪT SAVU PASAULI, MAINOT ŠĪS PASAULES UZTVERI UZ BRĪNIŠĶĪGĀS RADĪTĀS PASAULES DIEVIŠĶO UZTVERI! KATRU MIRKLI!

PRAKSE:

Atbildi sev pašam, dārgais cilvēk,

KĀ TU RADĪJI TO VAI CITU SITUĀCIJU savā dzīvē?

KAS PRIEKŠ TĀ TEV BIJA VAJADZĪGS?

CIK DAUDZ LAIKA TAS PRASĪJA?

UN KĀ TU VARI KONKRĒTO SITUĀCIJU IZMANĪT, UN KAS PRIEKŠ TĀ TEV TAGAD VAJADZĪGS?

Tu, piemēram, esi sev organismā radījis neārstējamu slimību. Tu sevi pa īstam nemīlēji, kritizēji un šaustīji sevi pie katras izdevības, un tev tam bija nepieciešami 5 gadi (tikai kaut kādi nieka 5 gadi!). Bet KĀDI! Bet ja tu to sāki darīt jau pagājušajā dzīvē (vai dzīvēs), tad, iespējams, tu jau piedzimi slims vai ļoti agri saslimi ar ļoti nopietnu slimību, nepaspējis kaut ko dzīvē izjust un apzināties, un jau savos 15 gados tiki nostādīts fakta priekšā, ka tev, piemēram, ir vēzis vai izkaisītā skleroze. KAS GAN TEV TAGAD VAJADZĪGS? KĀ IZMAINĪT ŠO SITUĀCIJU, JA TU JAU ESI SLIMS?

Atlaist savu slimību. Atlaist visu smago savā iekšienē. Pārstāt akcentēt vērīgu uzmanību savai slimībai, par cik tu tad tikai pieaudzē viņu sevī, ar savu uzmanību ielejot arvien vairāk un vairāk enerģijas šajā pašā slimībā.

Bet vajag slimību atslēgt. Atņemt enerģiju viņai pašai. Atstājot organismam dzīvības sulu dzīvās enerģijas, lai izveseļotos. Ko tad tālāk? Slimība taču tādēļ neaizies, tu vari teikt.

Viņa savītīs, pat ja arī neaizies. Taču izmainīsies tavs stāvoklis viņā. Tu spēsi ieraudzīt viņu bez aizspriedumiem, spēsi saprast, CIK PLUSU tev ir devusi tava slimība, kā ir izmainījusi tavu dzīvi un tevi pašu tajā. Arī tu pats izmainīsies šajā slimībā.

Un viņa tādēļ arī atnāca, lai palīdzētu tev mainīties. Paklausies pats sevi, KĀDĒĻ GAN VĒL TAI BŪTU JĀNĀK PIE TEVIS?

Un izmainīsies arī tava attieksme pret savu paša stāvokli dzīvē un pašu ārstēšanu. Tu spēsi apzināties, ko tu pats neapzināti esi uzaicinājis, pēc vibrācijām pievilcis savā dzīvē tos ārstus, kuri tevi ārstē, un tos dziedniekus, kuri tagad ar tevi strādā, un varbūt vēl daudzus citus cilvēkus, draugus vai nedraugus, visus, kurus tik varēja pievilkt tavas vibrācijas.

Un visi viņi ir TAVI SKOLOTĀJI. Tu mācies pie viņiem, balstoties uz savu situāciju, bet viņi – pie tevis, balstoties uz savējo.

JA TU SPĒSI PATEIKTIES KATRAI SAVAI DIENAI UN PAT KATRAI SAVAI IEELPAI UN IZELPAI, APZINĀTI DZĪVOJOT ŠEIT UN TAGAD, ATLAIŽOT JEBKURU SITUĀCIJU SAVĀ DZĪVĒ, NEIZDOMĀJOT TĀS IESPĒJAMO IZNĀKUMU, TAD TU JAU SĀKSI DZĪVOT GAISMĀ UN MĪLESTĪBĀ PRET SEVI PAŠU, kļūsi praktiski vesels, mīlot sevi jebkādu. BET GAISMA UN MĪLESTĪBA ARĪ IR DZĪVE!

Un tu spēsi izdziedināt visu savu dzīvi un kļūsi laimīgs un priecīgs visā savā dzīvē.

TĀPĒC KA TĀ GRIB PATS DIEVS, KURŠ DZĪVO TAVĀ SIRSNIŅĀ.

TĀ GRIBI TU PATS.

TAD DARI TO VISU SAVU DZĪVI KATRĀ SAVAS DZĪVES MIRKLĪ. UN LAI KATRS TAVS ELPAS VILCIENS BŪTU MIERĪGS UN PRIECĪGS ŠAJĀ DZĪVĒ UN VIENMĒR.

2011.11.11.

Ar Mīlestību, Svetlana Tumanova.

 

Autors Svetlana Tumanova.

Tulkots ar autores atļauju.

Tulkoja Jānis Oppe