Tautas gudrība

Padomāsim kopā

Valērijs Gerasimovs, 5 veiksmes mācības

1. Pirmo veiksmes mācību mēs varam mācīties no dzeņa, Jā, no dzeņa! Tā saucas “reālistiskās fokusēšanās mācība”.

Dzenis daudzējādā ziņā ir gudrāks par mums. Jā, viņš ar sitas galvu pret koku, taču viņš to dara ļoti sekmīgi. Viņš ir reālistisks – viņš nemēģina pārlauzt koku uz pusēm ar vienu sitienu, kā to grib izdarīt daudzi no mums, un viņš ir safokusēts – viņš nesit pa koku no visām pusēm. Viņš fokusēti sit pa vienu un to pašu punktu, lēni virzoties pie sava tārpiņa. Taču mums ir vajadzīgs nevis tārps, bet uzreiz čūska, un atrast viņu mēs gribam nevis blīvā kokā, bet tikai ar lapām apbērtu uz zemes.

2. Otro veiksmes mācību var iemācīties no zivs. Tā saucas “straumes mācība”.

Zivs vienmēr peld pret straumi un, par spīti vispārējam viedoklim, tas ir pareizi. Viņa to nedara tādēļ, lai sarežģītu sev dzīvi, bet, lai vairāk ūdens laistu sev garām. Tā garām viņai ūdens straumē peld vairāk barības un skābekļa. Tā viņas dzīve kļūst vairākas reizes bagātāka. Bet mēs, atšķirībā no zivs, vienmēr mēģinām peldēt pa straumi stagnējošā plūsmā, un 40 gadu dzīves pieredzes vietā mēs esam sakrājuši viengadīgu pieredzi 40 reizes. Mēs negribam iziet no komforta zonas un tāpēc brīnāmies, kāpēc dzīvē ir bijis tik maz iespēju. Mēs gribam vinnēt dzīves loteriju, pat nenopirkuši loterijas biļeti.

3. Trešo veiksmes sasniegšanas mācību mēs varam iemācīties no mazajiem lauvēniem. Šī veiksmes mācība saucas – “novārtiet purnu ar asinīm”.

Viņi prot mācīties. Viņi mācās no vecākiem, pieredzējušākiem lauvām. Un viņi mācās nevis pēc mācību grāmatām un sarunām, bet darbos. Viņi skaidri zina – lai iemācītos medīt, vajag novārtīt purnu ar asinīm. Bet mēs baidāmies pat rokas nosmērēt. Mēs sasēžamies solos un skatāmies uz pie tāfeles stāvošo izģērbto zaķi, kurš māca mums medīt. Vai vēl sliktāk, ieslēdzamies mājās un mācāmies paši ar sevi, bet kad pienāk medību laiks, mēs ne tikai medīt neprotam, mēs baidāmies asiņu smakas.

4. Ceturto veiksmes mācību mēs varam iemācīties no suņa. Tā ir sociāla un saucas “paluncini asti pirmais”.

21. gadsimtā vairs nav svarīgi, ko dari tu, bet svarīgi ir, uz ko tu motivē citus cilvēkus. Un lielisks piemērs šeit ir suns. Suns nedomā: “No sākuma tu mani atved mājās, pabaro un nomazgā, un pēc tam es paluncināšu ar asti.” Suns pirmais atdod savas jūtas un tikai pēc tam saņem tā vietā to, kas viņam vajadzīgs. Pie tam viņš neliek jums viņam kaut ko atdot, viņš dara tā, ka jūs paši gribat to izdarīt.

5. Piekto veiksmes mācību mums ir jādod čūskai. Mācība saucas “nevajag činkstēt”.

Viņa nedomā: “Man nav ne roku, ne kāju, man ir slikta redze, esmu dzimusi ne tajā valstī, mani neviens nemīl, mani vecāki par mani nerūpējas no brīža, kad es izšķīlos.” Čūska iztiek ar to, kas viņai ir, un mēs pat baidāmies no šī “dzīvnieka-invalīda”. Un, ja viņai kaut kas nepatīk, viņa vienkārši maina ādu un rāpo tālāk bez nožēlas.

Ar cieņu

Valērijs Gerasimovs.

***

 

7 pazīmes, ka jūs nodarbojaties ar savu īsto darbu

1. Jūs varat nodarboties ar savas dzīves darbu jebkurā laikā, jebkuros apstākļos un jebkurā garastāvoklī.

2. Jūs iegrimstat darba procesā momentāni un uz ilgu laiku. Koncentrēšanās mīļotajam darbam līdzinās dziļai meditācijai. Laikam un visam, kas notiek apkārt, vairs nav nozīmes.

3. Jūs jūtat pastāvīgu nepieciešamību tiekties uz profesionālu izaugsmi un jaunu zināšanu iegūšanu. Jūs piedalāties diskusijās, saistītās ar jūsu mīļoto darbu.

4. Jūs bez atlīdzības dalāties iegūtajā pieredzē ar citiem cilvēkiem. Jūsu zināšanas jums atnāk viegli, tāpēc jūs tikpat viegli esat gatavs dalīties tajās. Jūs nesatrauc doma, ka kāds kļūs labāks par jums, izmantojot jūsu zināšanas.

5. Jūs esat atvērts visam jaunajam. Mīļotais darbs dod jums lielu enerģijas lādiņu, kuru jūs gribat un esat gatavs tērēt aizraujošām lietām. Jūs esat atvērts jauniem paziņām, ceļojumiem, eksperimentiem.

6. Nauda jums nav noteicošais faktors. Ja jūs pilnībā esat iegrimis savas dzīves darbā, tad viegli tērējat tam ievērojamu daļu savas naudas. Un pēc kāda laika mīļotais darbs atnes jums ienākumus tik pat viegli.

7. Jūs pamanāt, ka jums vēlamie notikumi sāk formēties paši, bet jums atliek tikai novērot laimīgu apstākļu sagadīšanos. Jaunas iepazīšanās, radošas idejas it kā pašas ienāk jūsu dzīvē.

Dmitrijs Voroncovs.

***

 

когда свой горький опыт подытожишь,	kad savu rūgto pieredzi apkoposi,
поймешь, что путь к гармонии короче,	sapratīsi, ka ceļš uz harmoniju ir īsāks,
коль хочешь ты всегда лишь то, что можешь,	ja vienmēr gribi tikai to, ko vari,
и непременно можешь, то, что хочешь!!!	un noteikti vari to, ko gribi!!!

***

 

Austrumu viedums

Māceklis jautāja Meistaram: – Cik patiesi ir vārdi, ka ne naudā ir laime?

Tas atbildēja, ka tie ir pilnībā patiesi. Un pierādīt to ir vienkārši.

Jo par naudu var nopirkt gultu, bet ne miegu;

ēdienu, bet ne apetīti;

zāles, bet ne veselību;

kalpus, bet ne draugus;

sievietes, bet ne mīlestību;

mājokli, bet ne mājas pavardu;

izklaides, bet ne prieku;

izglītību, bet ne prātu.

Un tas, kas ir nosaukts, neizsmeļ sarakstu.

Māceklis jautāja Meistaram: Vai ilgi jāgaida pārmaiņas uz labāku?

Meistars atbildēja: Ja jāgaida, tad ilgi.

 

Kāpēc cilvēki kliedz?

Reiz Skolotājs jautāja saviem mācekļiem: – Kāpēc, kad cilvēki strīdas, viņi kliedz? – Tāpēc, ka zaudē mieru, – teica viens. – Bet kādēļ kliegt, ja otrs cilvēks atrodas blakus tev? – jautāja Skolotājs. – Vai nevar ar viņu runāt klusi? Kādēļ jākliedz? Mācekļi piedāvāja savas atbildes, taču neviena no tām neapmierināja Skolotāju. Galu galā viņš paskaidroja:

Kad cilvēki ir neapmierināti viens ar otru un strīdas, viņu sirdis attālinās. Lai nosegtu šo attālumu un izdzirdētu viens otru, viņiem nākas kliegt. Jo stiprāk viņi dusmojas, jo skaļāk kliedz. – Bet kas notiek, kad cilvēki iemīlas? Viņi nekliedz, bet gluži otrādi, runā klusi. Tāpēc, ka viņu sirdis atrodas ļoti tuvu, un attālums starp tām ir pavisam mazs.

– Bet, kad iemīlas vēl stiprāk, kas tad notiek? – turpināja Skolotājs. – Nerunā, bet tikai sačukstas un kļūst vēl tuvāki savā mīlestībā. Beigās pat sačukstēšanās viņiem kļūst nevajadzīga. Viņi tikai skatās viens uz otru un visu saprot bez vārdiem. Tā mēdz būt, kad blakus ir divi mīloši cilvēki. Tad, lūk, kad strīdaties, neļaujiet jūsu sirdīm attālināties vienai no otras, neizrunājiet vārdus, kuri vēl vairāk palielina attālumu starp jums. Tāpēc ka var pienākt diena, kad attālums kļūs tik liels, kad neatradīsiet ceļu atpakaļ.

 

Draugus iepazīst nelaimē, ja, protams, tos pie tam izdodas atrast.

 

Absolūtais cilvēku vairākums padodas divus soļus pirms veiksmes. Viņi pārtrauc savu ceļu tajā brīdī, kad veiksme atrodas dažu soļu attālumā aiz stūra. Un kas ir pats skumjākais – viņi nekad neuzzinās, cik tuvu tā bija!

 

Spainis ar āboliem.

Cilvēks nopirka sev jaunu māju – lielu, skaistu – un dārzu ar augļu kokiem blakus mājai. Bet blakus vecā mājiņā dzīvoja skaudīgs kaimiņš, kurš pastāvīgi mēģināja viņam sabojāt garastāvokli: te atkritumus zem vārtiem pamest, te vēl kādu cūcību izdarīt. Reiz cilvēks pamodās labā garastāvoklī, izgāja uz lieveņa, bet tur – spainis ar samazgām. Cilvēks paņēma spaini, izlēja samazgas, iztīrīja spaini līdz spīdumam, sameta tajā pašus lielākos, gatavākos un garšīgākos ābolus un gāja pie kaimiņa. Kaimiņš, izdzirdējis klauvējienu pie durvīm, ļaunā priekā nodomāja: “Beidzot taču es viņu esmu izvedis no pacietības!” Atver durvis cerībā uz skandālu, bet cilvēks pasniedza viņam spaini ar āboliem un teica: – Kas ar ko bagāts, tas tajā arī dalās!

 

Bērns var iemācīt pieaugušajam trīs lietas: priecāties bez jebkāda iemesla, vienmēr atrast sev nodarbi un pastāvēt uz savu. (Talmuds)

 

Divi vilki

Reiz sen vecs vīrs atklāja savam mazdēlam vienu no dzīves patiesībām: – Katrā cilvēkā norit cīņa, ļoti līdzīga divu vilku cīņai. Viens vilks pārstāv ļauno: skaudību, greizsirdību, nožēlu, egoismu, ambīcijas, melus. Otrs vilks pārstāv labo: mieru, mīlestību, cerību, patiesību, labsirdību un uzticību. Mazdēls, līdz sirds dziļumiem aizkustināts no vectēva vārdiem, aizdomājās, bet pēc tam jautāja: – Bet kurš vilks beigās uzvar? Vecais vīrs pasmaidīja un atbildēja: – Vienmēr uzvar tas vilks, kuru tu baro.

 

Optimists redz iespēju katrās briesmās, pesimists redz briesmas katrā iespējā.

 

Nekad nav vērts nevienam neko paskaidrot. Tas, kurš negrib dzirdēt, neizdzirdēs, bet tam, kurš dzird un saprot, paskaidrojumi nav vajadzīgi.

 

Dalai Lamam reiz pajautāja, kas viņu pārsteidz visvairāk. Viņš atbildēja: Cilvēks. Sākumā viņš ziedo savu veselību, lai nopelnītu naudu. Pēc tam viņš tērē naudu veselības atgūšanai. Pie tam viņš tik ļoti raizējas par savu nākotni, kad nekad nebauda tagadni. Rezultātā viņš nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnē. Viņš dzīvo tā, it kā nekad nemirs, bet mirstot nožēlos, ka nav dzīvojis.

 

Veiksmīgi cilvēki izraujas priekšgalā, izmantojot to laiku, kuru visi pārējie izlieto pa tukšo.

 

Trīs lietas nekad neatgriežas atpakaļ – laiks, vārds, iespēja.

Tāpēc netērē laiku, izvēlies vārdus, nepalaid garām iespēju.

Trīs lietas nevajag pazaudēt: Mierīgumu, Cerību, Godu.

Trīs lietas dzīvē ir visvērtīgākās: Mīlestība, Pārliecības, Draudzība.

Trīs lietas dzīvē nav drošas: Vara, Veiksme, Mantība.

Trīs lietas nosaka cilvēku: Darbs, Godīgums, Sasniegumi.

Trīs lietas bendē cilvēki: Vīns, Lepnība, Niknums.

***

 

Jo vairāk cilvēkā ir labā, jo mazāk sliktā viņš pamana citos.

 

Dievs dod cilvēkam nevis to, ko viņš grib, bet to, ko viņam vajag. Tāpēc nejautājiet: <<par ko?>>, bet padomājiet: <<priekš kā?>>

Iespējams, visa šīs dzīves jēga reducējas uz: būt vajadzīgam vismaz kādām. Jo taču, ja neviens par tevi nedomā, tad tas nozīmē, ka tevis it kā arī nav...

 

Neredzams pavediens savieno tos, kam lemts satikties, neatkarīgi no laika, vietas un apstākļiem. Pavediens var izstiepties vai samudžināties, bet tas nekad nesatrūks.

 

Mēs vienmēr savā dzīvē pievelkam tiešu tādu cilvēku, kāds pēc būtības esat pats. Ja jūs neapmierina jūsu apkārtne, ieskatieties savā dvēselē. Taču, ja jūs uzskatāt, ka jums veicas ar cilvēkiem, tad tas ir tikai tāpēc, ka jūs pats tāds esat.

 

APBRĪNOJAMI UN VIENKĀRŠI PADOMI NO REGĪNAS BRETAS[1]

Regīna Breta – apbrīnojama sieviete! Nodzīvojusi līdz 90 gadiem, viņa ir saglabājusi prāta dzīvīgumu un pievilcīgumu. Jau 45 gadu vecumā viņa sastādīja 45 mācības, viņai dzīves pasniegtas. Arī tagad, jau būdama 90 gadu veca, viņa atkal dalās savos viedajos padomos.

1. Dzīve ir netaisnīga, taču tomēr laba.

2. Ja šaubies, sper vēl solīti uz priekšu.

3. Dzīve ir pārāk īsa, lai tērētu to naidam.

4. Darbs neparūpēsies par tevi, kad tu slimo. To izdarīs tavi draugi un vecāki. Saudzē šīs attiecības.

5. Katru mēnesi apmaksā kredītkaršu parādus.

6. Nav obligāti jāuzvar katrā strīdā. Piekrīti vai nepiekrīti.

7. Raudi kopā ar kādu. Tas dziedina labāk nekā raudas vienatnē.

8. Ir pieļaujami dusmoties uz Dievu. Viņš sapratīs.

9. Krāj pensijai no pirmās algas.

10. Kad lieta nonāk līdz šokolādei, pretoties ir bezjēdzīgi.

11. Salīgsti mieru ar savu pagātni, lai tā nesabojātu tavu tagadni.

12. Var atļauties sākt raudāt savu bērnu klātbūtnē.

13. Nesalīdzini savu dzīvi ar kāda cita dzīvi. Tev pat nav priekšstata, ko viņiem nākas izjust patiesībā.

14. Ja attiecībām ir jābūt slēptām, tev nav vērts tajā piedalīties.

15. Viss var izmanīties acumirklī. Bet neuztraucies. Dievs nekad neko nepalaiž garām.

16. Izdari dziļu ieelpu. Tas nomierina domas.

17. Tiec vaļā no visa, ko nevar nosaukt par derīgu, skaistu vai uzjautrinošu.

18. Kas nenogalina, padara tevi stiprāku.

19. Nekad nav par vēlu būt ar laimīgu bērnību. Taču otrā bērnība ir atkarīga vienīgi no tevis.

20. Kad pienāk laiks sekot tam, ko tu patiešām šai dzīvē mīli, nesaki nē.

21. Dedzini sveces, izmanto labus palagus, nēsā skaistu apakšveļu. Neglabā neko īpašam gadījumam. Šis īpašais gadījums ir šodien.

22. Sagatavojies ar uzviju, un pēc lai notiek, kas notikdams.

23. Esi ekscentrisks tagad. Negaidi vecumu, lai uzģērbtu spilgti sarkanu apģērbu.

24. Pats svarīgākais orgāns seksā – tās ir smadzenes.

25. Neviens, izņemot tevi, nav atbildīgs par tavu laimi.

26. Jebkurā tā saucamajā katastrofā uzdod jautājumu: Vai tas būs svarīgi pēc pieciem gadiem?

27. Vienmēr izvēlies dzīvi.

28. Piedod visu un visiem.

29. Tam, ko citi domā par tevi, nav tevi jāuztrauc.

30. Laiks dziedē gandrīz visu. Dod laikam laiku.

31. Nav svarīgi, vai situācija ir slikta vai laba – tā izmanīsies.

32. Neņem sevi nopietni. Neviens to nedara.

33. Tici brīnumiem.

34. Dievs tevi mīl, tāpēc ka viņš ir Dievs, nevis tāpēc, ka tu kaut ko izdarīji vai neizdarīji.

35. Nevajag pētīt dzīvi. Tu parādies tajā un dari tik, cik paspēsi.

36. Novecot ir izdevīgāka alternatīva nekā mirt jaunam.

37. Taviem bērniem ir tikai viena nākotne.

38. Viss, kam rezultātā ir jēga – tas ir tas, ka tu esi izjutis mīlestību.

39. Ej pastaigāties katru dienu. Brīnumi notiek visās malās.

40. Ja mēs saliktu kaudzē visas mūsu problēmas un salīdzinātu tās ar svešām, mēs veicīgi savāktu savas atpakaļ.

41. Skaudība – tā ir tukša laika tērēšana. Tev jau ir viss, kas vajadzīgs.

42. Taču pats labākais gaida priekšā.

43. Nav svarīgi, kā tu jūties, piecelies, apģērbies un izej pie cilvēkiem.

44. Piekāpies.

45. Kaut arī dzīve nav apsieta ar lentīti, tā vienalga ir dāvana.

 

Izsūtīts 08.10.2013

Sanata Kumaras vietnes vēstkopa

Autors Natālija Koteļņikova

e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe

---