Как стать уверенной в себе? Мнение Михаила Лабковского
Kā kļūt pārliecinātai par sevi? Mihaila Labkovska viedoklis
Pat ja kopš bērnības tev ir pazemināts pašvērtējums, tu vari to izlabot.
Sāksim ar cēloni: no kurienes rodas par sevi nepārliecinātas meitenes?
Tas parasti sākas bērnībā un ir saistīts ar to, ka vecāki bērnu neatbalsta. Ko tas nozīmē? Meitenei nesaka, ka viņa ir pati skaistākā, pati gudrākā, pati talantīgākā, pati labākā. Lieta tāda, ka bērns nezina, kā viņam pret sevi ir jāattiecas, nav iebūvēta viņā šī opcija no dabas. Un pirmo vērtējumu bērns saņem no ārienes. No vecākiem. Un tieši no šī atskaites punkta sāks formēties viņa pašvērtējums. Ir laimīgas ģimenes, kur bērnus nēsā uz rokām tiešā un pārnestā nozīmē, viņus skūpsta, apkampj un pastāvīgi uzslavē, jūsmo par viņiem. Tādiem vecākiem bieži saka, ka “dzīve viņu pēc tam aplauzīs”, “pārlielīsiet, vīzdegune izaugs”, “augstu kritīs”. Nē, esmu pārliecināts, ka labāk pārmērīgi paaugstināts pašvērtējums nekā pazemināts. Un bērnu par daudz mīlēt nav iespējams. Bet, lūk, meitenes, kuras nav saņēmušas no vecākiem atbalstu, kuras neviens nav saucis par princesēm, bet otrādi, pastāvīgi norādījis uz viņu trūkumiem (“nestaigā salīkusi”, “savāc vēderu”, “kā tu sēdi”, “neliec pēdas uz iekšu”, “labi, kaut mācies tu neslikti”, “prātu dievs nav devis – nu, it kā simpātiska aug”) – šīs meitenes aug jau ar iekšēju pārliecības trūkumu par sevi.
Var te sašust: bet ko tad darīt, ja liek pēdas uz iekšu, staigā salīkusi? Klusēt?
Aizdomājieties, vai bērns ar nodomu sēdēs tā, kā viņam ir neērti? Staigās, pirkstgalus liekot uz iekšu, kaut arī tas viņam traucē? Bet dzīvniekam jūs sāktu piesieties ar pretenzijām “ne tā guli, ne tā staigā”? Viņš tāds ir no dabas, jūsu bērns. Un, ja tas, kas jūs satrauc, nekaitē viņa veselībai, nav bīstams, tad tā vienkārši ir viņa īpatnība. Tāds viņš ir, un jāmīl viņš ir tāds. Ja tā ir medicīniska rakstura problēma, skolioze vai vēl kaut kas – tad tas ir jārisina ar ārstiem.
Praktiski visi bērni, nonākot skolā, iziet sadalīšanos pa hierarhiju. Un, ja meitene ir atnākusi uz skolu, jau šauboties, ka viņa ir lieliska un visa labākā cienīga, jau pirmais mēģinājums viņu aizskart vai nodarīt pāri būs sekmīgs. Viņa vienkārši nespēs dot pretsparu. Un loks noslēgsies: viņai iespēra – viņa uztvēra to, ka tā tam jābūt, tāpēc ka nav pārliecināta par sevi. Viņai atkal iespēra – viņa guva apstiprinājumu, ka viņa ir nekas. Un, ja viņai ir brilles vai arī viņa ir pilnīga – tad viss būs vēl sliktāk.
Tāpēc es gribu uzsvērt: bērns nekad, ne no viena nozīmīga pieaugušā nedrīkst dzirdēt negatīvus komentārus par savu ārieni un prāta spējām. Bērnam ir sevi jāpieņem un jāmīl sevi tādu, kāds viņš ir, un vecāku uzdevums ir viņu tajā atbalstīt.
Daudziem tas neizdodas ne tāpēc, ka viņi ir slikti vecāki un nemīl bērnu. Vienkārši viņi paši nav pārliecināti par sevi. Nav svarīgi, kādus vārdus vecāki saka, bērns nolasa to, ko viņi jūt.
Par sevi nepārliecināta māmiņa neprot pieņemt lēmumus. Viņa stundām klīst pa tirdzniecības centru un nevar izvēlēties kleitu. Mājās viņa rokas pa skapi un nevar izlemt, kā tērpusies šodien izies uz ielas. Nepārliecināta māmiņa neies uz maizes veikalu bez grima. Tāpēc ka viņas iekšienē sēž briesmīga doma: viņa sev nepatīk, un viņa sevi, tādu sliktu, slēps. Labos ārieni ar apģērbu vai grimu, kļūs tāda, kāda patīk.
Par sevi pārliecināta sieviete atver skapi, paņem lietas, uzvelk un iet. Par sevi pārliecināta sieviete atnāk uz veikalu, ņem iepatikušās lietas, pielaiko, pērk to, kas iepaticies vairāk, vai nepērk, tāpēc ka nav paticis, bet viņa nemokās ar izvēli. Par sevi pārliecināta sieviete izkāpj no gultas, konstatē, piemēram, ka ir beidzies piens, virs pidžamas uzmet apmetni un iet uz veikalu pēc piena, nemazgājoties un nesukājoties. Viņa ir pārliecināta, ka labi izskatās pati par sevi, viņai nevajag sevi papildus izdaiļot.
Bet tagad labas vēstis: pārliecību par sevi pilnīgi var audzināt patstāvīgi, pat ja kopš bērnības šī pārliecība jums nav ielikta.
Pats svarīgākais, ko vajag iegaumēt: skaistumam nav universāla kritērija. Nav. Visiem neizdabāsi, un nav jāmēģina sevi ar kādu salīdzināt, tas ir ceļš uz nekurieni.
Tāpēc pirmais, ko vajag izdarīt – pārstāt jautā draugiem un tuviniekiem par savu ārieni. Vai es labi izskatos, vai man piestāv šī frizūra, kā jums patīk mana jaunā kleita – visām šīm frāzēm ir jābūt melnajā sarakstā.
Otrais: iemācīties atbildēt uz komplimentiem ar frāzi “Paldies, man ir ļoti patīkami”. Aizliegt sev atrunāties, sak’, no ko jūs, nu nebija vērts, jums vienkārši izlikās.
Trešais: izslēgt draudzeņu vai pārdevēju jebkuru palīdzību, izvēloties tērpu. Orientēties tikai pēc savām sajūtām.
Ceturtais: nekad nemainīt savus lēmumus, ja nav ārkārtējs gadījums. Nolēmi rīkoties tā, atbraukt uz šejieni, pavadīt vakaru tā, nopirkt šo lietu – viss, izdari līdz galam.
Piektais: nenodarboties ar sevis dalīšanu sastāvdaļās. Daudzas tā saka: mati man ir labi, bet kājas palīkas. Vai arī kājas ir skaistas… žēl, mati pašķidri. Katra ir skaista pilnībā, komplektā.
Un pēdējais: regulāri sacīt sev, ka tu esi unikāla, tu esi tieši tāda, kādai arī jābūt, īpaša, nelīdzinies nevienai, vienīgā pasaulē. Un mīlēt sevi ar beznosacījuma mīlestību, nekad nesalīdzinot sevi ar citām. Tu – tā esi tu, un tu esi brīnišķīga.
24. novembris, 19.00, RĪGA
Mihaila Labkovska lekcija-konsultācija
“Kā pārstāt uztraukties un sākt priecāties par dzīvi”
– Kas jums traucē baudīt dzīvi?
– Bērnības psihotraumas, kompleksi, neirotiskas attiecības ar vecākiem, partneriem, bērniem? Kā no tām iziet?
– Kā pāraugt pārestības un atbrīvoties no vainas sajūtas?
– Kā pārstāt meklēt jēgas un tiekties uz mērķiem, kuri neved pie laimes?
– Kā atbrīvoties no veltām bažām un bailēm?
– Un kā sākt gūt labpatiku no dzīves?
– Daudzas no jums ir izaugušas ģimenēs, kur labpatika, prieks ne tuvu nebija prioritātes. Kur “jādara” izskaidroja visu: tika strādāts apnikušā darbā, tāpēc ka ir jābaro ģimene, un nav tālu no mājām; 20 gadus vienā vietā – tāpēc ka iestājies dzīvokļu rindā; kāpēc es staigāšu šajā kleitā? – Tāpēc ka tā nesmērējas. Kāpēc tev ir jāstājas šajā institūtā – Tāpēc ka mums tur tēvocis strādā…
Kad tā dzīvo, priecāties par dzīvi ir apgrūtinoši, toties ir viegli sākt sevi žēlot. Bērnam ir bail, vientulīgi, smagi, viņš nezina, ko sagaidīt no vecākiem, nezina, vai viņu mīl, tāpēc ka pastāvīgi bar. Šī psihiskā reakcija tad arī formē viņa dzīvi; pieaugot viņš dzīvo ne tā, kā gribas, bet kā var un kā ir pareizi – lai “neizlamātu”, lai nopelnītu atzinību… Un pie tam pats sevi nemīl, bet žēlo.
Lai brīvi uzelpotu, šo algoritmu ir nepieciešams salauzt. Un sākt dzīvot jaunā veidā, viegli un ar labpatiku. Ja pirms jums ģimenē to neviens nav darījis – tātad jūs būsiet pirmās!
Nāciet izmanīt savu dzīvi uz labo pusi…
26. novembrī, sestdien, 14:00, KIJEVA
Mihaila Labkovska lekcija-konsultācija
“Kā apprecēties un tur palikt”
– Lekcijas galvenais jautājums: kāpēc jūs neesat precējusies? Pati negribat (apzināti vai neapzināti), vai ar jums kaut kas nav tā? Kādā etapā buksējat, un kāds ir cēlonis?
Par to runāsim, vadoties no fakta, ka visas sarunas par to, ka “īsti vīrieši dabā ir beigušies, ir palikuši vieni infantili āži”, ir neslava un izdomājumi no to puses, kas pagaidām nezina, kāpēc viņām neveicas ģimenes dzīvē.
Pilnīgi noteikti, ka jūs varat būt laimīgas un jums var būt ģimene.
Lieta tāda, kā īsti vīrieši ir (un arī meklē sievietes), vienkārši JŪS VIŅUS NEREDZAT!
Kāpēc neredzat, tad arī tiksim skaidrībā. Un pie viena atbildēsim uz jautājumiem.
– Kas traucē jums nodibināt komfortablas un ilglaicīgas attiecības (uzbūvēt ģimeni)?
– Kā atrast un uzvarēt savas bailes un kompleksus, kas saistīti ar attiecībām un laulību?
– Uz kādiem jautājumiem ir jāatbild sev, pirms precēties?
– Kāpēc nav jāstrādā, lai pārvarētu vīrieša bailes laulības priekšā?
– Kādas sievietes precas vairākkārt un turklāt veiksmīgi?
– Kam labāk neprecēties?
– Kāpēc nemēdz būt labas ģimenes bez laba seksa?
– Kāda laulība garantēti beigsies ar šķiršanos?
– Kāda ir stipru ģimenes saišu ķīla?
– Kāpēc jums vairs negribas precēties un vai ir jāgrib?
Un kā vienmēr sarunas virziens un visi tās pagriezieni būs atkarīgi no jūsu jautājumiem un gadījumiem no dzīves.
Pievienots 14.07.2018
https://www.cosmo.ru/psychology/psychology/kak-stat-uverennoy-v-sebe-mnenie-mihaila-labkovskogo/
Tulkoja Jānis Oppe