Инфантил: есть ли перспективы у ваших отношений? Мнение Михаила Лабковского
Infantils vīrietis: vai jūsu attiecībām ir perspektīvas? Mihaila Labkovska viedoklis
Parasti infantilismu uzskata par kolosālu trūkumu. Bet vai viss ir tik viennozīmīgi? Vai ir priekšrocības dzīvē ar infantilu vīrieti? Bet varbūt viņš ir neatzīts ģēnijs?
Pats jēdziens “infantils” ceļas no vārda “infant” – bērns. Tas ir cilvēks, kuram ir zināma atpalicība attīstībā, bet šajā gadījumā ne intelektuālajā, bet psiholoģiskajā. Ja runājam par vīriešiem, tad infantils vīrietis – tas ir tāds, kurš, neskatoties uz nobriedušu vecumu, turpina uzvesties kā bērns.
Tas izpaužas pirmām kārtām kā nevēlēšanās uzņemties atbildību par savu dzīvi, nemaz nerunājot par tuviniekiem. Turklāt, ja viņam šo atbildību uzliek, viņš izdarīs visu, lai uzgrūstu to kādam citam. Tādi vīrieši visādā veidā tiecas nestrādāt, atrodot tam simt tūkstoš iemeslu, nenodarboties ar mājas lietām, taču turklāt viņi ir ļoti sabiedriski, viņiem ir daudz draugu, kaudze interesantu nodarbju, bieži pārāk daudzpusīgu. Interesanta detaļa: neviens no šiem hobijiem neaizrauj viņu pilnībā, viss paliek virspusēju aizraušanos līmenī: pamēģināja vienu, pēc tam otru, pēc tam trešo, pēc tam pameta un atrada ceturto. Turklāt infantils vīrietis ne tikai nebēg no laulības, bet bieži uz to tiecas. Tikai, lūk, laulībā viņš ieņem nevis ģimenes galvas un tēva lomu, bet kļūst sievietei par vecāko bērnu. Un ne tuvu vienmēr tā ir traģēdija. Infantils vīrietis var kļūt par lielisku vecāko brāli savam paša bērnam, aizrautīgi ar viņu rotaļāties un sarīkot piedzīvojumus, atbalstot viņa aizraušanās un idejas, ar iedvesmu fantazēt un būt lielisks partneris visādos laika kavēkļos. Tikai ir svarīgi saprast, ka jebkuras problēmas – no sīkām līdz nopietnām – šajā ģimenē risinās sieva. Ja sievieti tas nebiedē, viņas laulība pilnīgi var būt laimīga un harmoniska, jo viņa taču būs mīlēta. Viņa dominēs, viņu klausīs, visu un vienmēr lems viņa, visdrīzāk viņas rokās būs finanšu plūsmas. Šis modelis ir piemērots ne visām, taču tam ir pilnīgas tiesības dzīvot.
Cita lieta, ja infantils vīrietis ir tik egoistisks un noslēgts sevī pašā, ka viņu biedē pati doma par jebkuru partnerību, jo tas var samazināt viņa tiesības un ierobežot brīvību. Bet te pat nekas nav jāiesaka: šis vīrietis pazudīs no apvāršņa pie pirmajiem mājieniem par kopīgu dzīvi.
Bet, ja jums kopīgas dzīves modelis ar infantilu vīrieti ir personiskas šausmas, izvairīties no laika tērēšanas un vilšanās palīdzēs, teiksim tā, agrīnā diagnostika. Noteikt, vai vīrietis ir infantils, var burtiski pirmajās tikšanās reizēs ar viņu. Tāda vīrieša tipiska reakcija uz negaidītiem notikumiem (restorānā nav brīvu galdiņu, kinoteātrī izmainīts seansu saraksts, nav, kur novietot mašīnu): “Ai, un ko gan darīt?” Tas ir, viņam prātā neienāk sākt risināt radušos problēmu. Viņš uzreiz pārliek atbildību uz jums.
Kas vēl atmasko infantilu vīrieti? Pārliecīga aizraušanās ar kaut ko. Var krāt markas vai spēlēt futbolu, bet ja aizraušanās vīrieti nodarbina vairāk nekā jūs, tad nav vērts tērēt ar viņu laiku.
Vēl svarīgs simptoms – vīrietim pastāvīgi vajadzīga jūsu palīdzība un padoms. Sliktākajā gadījumā vēl arī nauda. Te viņam vajag mācīties, te viņam vajag iekļauties projektā, te viņam kaut kur ir vajadzīgi sakari. Tikko jūs esat sajutusi, ka vīrietis velk no jums resursu (jebkuru), aizdomājieties.
Visbeidzot, ir arī trešais infantilu vīriešu tips: neatzītie ģēniji. Viņi raksta scenārijus, kurus tūlīt, tūlīt nopirks Holivuda. Viņi glezno gleznas, kuras noteikti novērtēs pēcteči. Viņi strādā pie gadsimta romāna. Viņus burtiski šajās dienās sagaida Nobela prēmija. Turklāt dzīvot nākamais laureāts var arī komunālā dzīvoklī ar māmiņu. Man nekas nav pret radošumu un mēģinājumiem radīt ko lielu, taču normāls vīrietis ar to nodarbosies no darba brīvajā laikā, pēc tam, kad būs samaksājis par dzīvoklis, piemetis māmiņai-pensionārei naudu, aizvedis meiteni uz kino un uzkopis pie sevis mājās. Bet, ja jūsu ģēnijs, maigi sakot, ir nabags un nenomierināms, tad jums ir divi varianti: bēgt vai pieņemt viņu zem spārna.
Starp citu, gandrīz visi diženie cilvēki ir bijuši šausmīgi infantili. Interesants ir Gabriēla Garsijas Markesa gadījums: visu dzīvi viņu uz sevis stiepa sieva, pelnīja naudu, mocījās un lādēja viņu ar visiem viņa mēģinājumiem radīt šedevru. Galu galā viņai pacietība zuda, un viņa mēģināja nodedzināt viņa pēdējo romānu. Tad Markess teica: tas ir pēdējais mēģinājums. Ja šo romānu neiespiedīs – es padodos un eju strādāt par melnstrādnieku. Kā jūs nojautāt, tie arī bija “Simts vientulības gadi”, par kuriem drīz sekoja Nobela prēmija literatūrā. Gan Dostojevskis, gan Tolstojs, gan Puškins – viņi visi bija infantili. Tā ir ģenialitātes otra puse.
Bet tālāk ir jālemj jums.
Pievienots 10.02.2018
Tulkoja Jānis Oppe