Print

Михаил Лабковский – Здорового эгоизма не бывает

Mihails Labkovskis - Veselīgs egoisms nemēdz būt

Daudziem cilvēkiem, kuri pavirši zina manus sešus noteikumus, patīk atkārtot, ka es visiem mācu būt egoistiem. Nē, tā nav. Es cenšos sniegt psiholoģiskus instrumentus, kuri palīdzēs iemīlēt sevi un rezultātā – saprast un pieņemt apkārtējos. Mēģinām tikt skaidrībā, kāda patiesībā ir starpība starp egoistu, narcisu un cilvēku, kurš reāli mīl sevi.

17 12 07

Sāksim ar galveno – pēc manām domām, veselīgs egoisms neeksistē. Tas vienmēr ir par kādu problēmu un neirozi. Kad cilvēks spēj domāt vienīgi par sevi un savām interesēm, tas norāda uz to, ka viņam ir ļoti slikti un viņš nespēj nevienu apkārtnē ievērot.

Iedomājieties, ka jums neprātīgi sāp galva, bet te kaimiņiene lūdz pieskatīt kaķi. Jums šajā momentā ir viena vēlēšanās – atbrīvoties no migrēnas. Protams, jums nebūs prātā ne kaimiņiene, ne vīrs un ne bērni – nekas principā. Tas pats ir ar egoismu. Ja cilvēks aizsargā vienīgi savas intereses, runā tikai par sevi un neprot klausīties, ticiet – viņam ir slikti. Viņu no iekšienes plosa pretrunas, satraukums pārsniedz visas robežas, pazemināts pašvērtējums nedod mieru, un sekas ir – nav ticības sev. Citiem cilvēkiem viņam vienkārši nepietiek enerģijas.

Mihails Labkovskis - Tu esi tik vērta, cik tev maksā![1]

Tagad par narcisiem. Sāksim ar to, ka narcisms – tā ir diagnoze, un diezgan nopietna. Ir narcistiskie personības traucējumi, neirozes paveids. Ja par narcismu runājam ne no profesionālā, bet no ikdienas skatpunkta – tad, protams, kad cilvēks runā tikai par sevi mīļo, pastāvīgi cildina un pārslavē sevi, tas ir nenormāli.

Jūs būsiet pārsteigti, bet narcisiem pašvērtējums – ne tā, ka zemāk nav kur (ниже плинтуса) – tā vispār nav. Tie ir cilvēki, kuri ir ieciklojušies uz to, kā pret viņiem attiecas citi. Viņu uzvedība ir mēģinājums iekarot mīlestību vai pierādīt sev pašiem, ka viņi ir kaut ko vērti un pelnījuši. Kā jūs saprotat, tās ir sekas daudzām psihiskām traumām un pazemojumiem, kuriem viņi reiz bijuši pakļauti.

Mihails Labkovskis - Attiecības ar “mačo” ir lemtas neveiksmei[2]

Bet tagad par veseliem cilvēkiem. Kad cilvēkam viss ir normāli ar psihi, viņš patiešām mīl sevi[3]. Viņam ir svarīgi, lai ar viņu rēķinātos, lai viņa intereses tiktu ņemtas vērā, turklāt viņš ir pilnīgi spējīgs domāt par citiem, palīdzēt viņiem, atbalstīt, just līdzi un kopā pārdzīvot. Tas viss ir, tieši pateicoties mīlestībai pret sevi. Cilvēkam, kurš pieņem sevi un neizjūt pastāvīgas kaistošas sāpes savu kompleksu dēļ, nav ieraduma sevi apsūdzēt un nicināt. Šis cilvēks vienmēr ir gatavs palīdzēt, ja tas nav pretrunā ar viņa vēlmēm un iespējām. Psihiski vesela cilvēka atsaucību nediktē narcistiskā nepieciešamība būt labam visiem vai pēc tam manipulēt ar cilvēku apmaiņā pret kādu pakalpojumu, lūgumu. Ja var, viņš jums palīdzēs, bet ne – tā tieši arī pateiks. Nekāda dubulta dibena un ļauna nodoma. Lūk, kāpēc tik svarīga ir mīlestība pret sevi – tieši tā padara mūs par labiem, cienījamiem cilvēkiem, spējīgiem palīdzēt otram.

“Kā iemīlēt sevi un nostiprināt pašvērtējumu?” – apspriedīsim publiskajā konsultācijā Novosibirskā 22. decembrī.

 

Pievienots 07.12.2017

https://lisa.ru/mihail-labkovskyi-v-chem-raznitca-mezdu-egoizmom-i-lubovu-k-sebe/

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1441-mihails-labkovskis-tu-esi-tik-verta-cik-tev-maksa (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1440-mihails-labkovskis-attiecibas-ar-maco-ir-lemtas-neveiksmei (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1437-mihails-labkovskis-pietiks-merit-milestibu-ar-ciesanam (Tulk. piezīme)