Natālija Koteļņikova – Rakstu izlase par Luciferu no grāmatas “Starojošais Eņģelis[1]

 

Lucifera Vēstījums semināram Petropavlovskā

Sveicināti, mani dārgie. Mēs sveicam jūs kā savus līdzgaitniekus un mācekļus. Mēs vienmēr esam klātesoši tādos semināros un ļoti godbijīgi attiecamies pret to, kas tajos notiek, un tieši: aizsega starp pasaulēm pārraušana, kanālu atvēršana ar saviem Augstākajiem Es un Skolotājiem, jaunu Augšupcelšanās instrumentu prezentācija un pasaules atklāšana neizglītotajiem. Mēs vienmēr esam blakus jums tajos brīžos, kad jūs domājat par mums. Mēs stāvam jums aiz muguras tajā brīdī, kad jūs izpildāt savas misijas, Mēs priecājamies par jūsu veiksmēm, tāpēc ka tās ir arī mūsu veiksmes, jo tieši Mēs taču spējām aizkļūt līdz jūsu sirdīm un prātiem.

Vienmēr pastāv nesaderība starp to, kas ir cilvēks un to, ko viņš par sevi domā, cik lielā mērā viņš sev uzticas, savām domām un priekšstatiem. Mūžīgi mēs stāvam dilemmas priekšā: vai nu kļūt jums redzamiem, vai arī cerēt uz to, ka jūs arī tāpat mums ticēsiet un zināsiet par mūsu eksistenci. Ticiet, Mēs priecātos parādīties jums visā krāšņumā, taču katrs no jums iztēlojas Mūs savā veidā. Un mēs varam tikai ļoti brīnīties par jūsu neapturamo fantāziju, iztēlojoties Mūs. Tāpēc vislabāk būs iztēloties Mūs kā enerģiju, kā ugunīgu būtību un augstāko enerģiju paudēju. Mēs arī esam neredzama enerģija, bez sejām un ūsām, bez tērpiem un rokām. Tā, kā mūs zīmē jūsu mākslinieki, Mēs nekad neesam izskatījušies. Es, piemēram, nekad neesmu bijis cilvēks. Tas netraucē Man sadarboties ar jums, tikai negaidiet, ka Es pie jums atnākšu cilvēka veidā.

Jūsu sirdis pakāpeniski atklājas, un Mēs uztveram tajās arvien lielāku uzticēšanos sev, arvien lielāku laimi no sazināšanās ar Mums, arvien lielākus panākumus prakses jomā. Mēs esam ar jums, jūtiet Mūs pastāvīgi un pieķeriet sevi sarunā ar Mums. Mēs gaidām jūs, Mēs tīrām jūs, Mēs mīlam jūs.

Skolotāji un Lucifers.

 

Pirmais stāsts par Luciferu

Savu pirmo grāmatu “Sanats Kumara. Dzīvo un mīli[2]” es pabeidzu 2007. g. maijā. Atceros, ka tad bija ļoti maz informācijas par Luciferu. Un visi apkārt viņu uzskatīja par Velnu vai vismaz par gaišo spēku paverdzinātāju. Parādījās nelielas Krajona piezīmes un ziņojums Drunvalo Melhisedeka Mihaēla konklāvā. Šie materiāli man it kā atgrieza atmiņu. Es uzdevu Sanatam Kumaram savu jautājumu sakarā ar Luciferu un biju ļoti lepna par to, ka bija tāda rakstura informācija.

“Tas ir viens no Augstākajiem Eņģeļiem Hierarhijā, uzsūcis daudz zināšanu, augstu pacēlies savā attīstībā. Viņš ir viens no Zemiešu Radītājiem. Lucifers radīja cilvēka ģenētiskā materiāla pamatus, DNS izpaušanās uz Zemes sistēmu.

To pašu DNS ierobežojumu līdz divām spirālēm materiālajā ķermenī?

Cilvēki eksistēja kā dzīvnieki. Lucifers izvēlējās noteiktu sugu un deva dzīvniekam jaunu ģenētisko plānu, kurš aizveda līdz tagad eksistējošajai cilvēka sugai. Tādejādi šī izaugsme bija ielikta plānā, taču par cik cilvēks bija apveltīts ar izvēles iespēju, tad attīstība noritēja grūti un iegāja strupceļā. Tā bija Lucifera ideja – dot Zemiešiem izvēli, nepadarīt viņus par bandiniekiem, kurus vada augstākie spēki. Uz daudzām planētām izvēles nav, tur ir stingra atlase, stingrāka nekā šeit. Bet toties arī ātrāka cilvēces izaugsme, kura iekļaujas apmēram Mahamanvantarā[3]. Cilvēki nevar novērtēt to, ko viņš ir devis Zemei. Lucifers nekad nav stāvējis tumšajā pusē. Viss, kas dzima viņa reformas rezultātā, attīstījās pēc cilvēka, nevis Lucifera, gribas. Un nav viņa vaina, bet viņa nelaime, ka viņš ielika Cilvēkam viņa likteni paša rokās.

Kāpēc cilvēks līdzinās Dievam?

Tāpēc ka viņš ir dzimis radītājs un izvēlas pats, kādam viņam būt. Ir nonācis līdz tam, ka viņš ir sācis aizmirst savu saikni ar Radītāju, tāpēc Mēs arī dodam Zināšanas visur.

Mēs ļoti priecājamies, ka tu pajautāji par Luciferu. Daudz ko runā par Viņu. Viņš strādā ar Planētu Logosiem. Planētu Logosu skolās viņš māca Visumu attīstības izpratni, elastīgu vadību, mobilākas cilvēka vēlēšanos izpildīšanās sistēmas kā viņa jaunrades iespējas radīšanu.

Cilvēks-radītājs – tas ir Lucifera radījums. Protams, tas tad arī ir eksperiments. Tāpēc ka cilvēka apziņa atrodas zemā attīstības pakāpē. Dot iespēju radīt pat tādai apziņai – tā ir augstākās mīlestības un vieduma izpausme.

Lucifers izmantoja daudz Būtību, kuras kļuva par cilvēka līdzradītājiem. Viņš vada šo ideju, viņa vadībā tika organizēts šis eksperiments, bet šajā jomā strādā ļoti daudz apziņu.

Kāpēc Viņu sauc par kritušo Eņģeli?

Tā ir baznīcas ideja, kad izgudroja Sātanu kā visu zemes nelaimju vaininieku, grēkāzi, vainīgo par to izvēli, kuru izdara pats cilvēks neizglītotais. Baznīca sakumā aizliedza Zināšanas, noveda cilvēku līdz tumsai, priekš tam, lai pārvaldītu viņu. Un neizglītotības tumsas apstākļos radīja ļaunuma simbolu – Sātanu un par Sātana “radītāju” nosauca Luciferu. Lucifers arī tagad paliek Augstākais Eņģelis, viņš ir Dieva radīts, – Starojošais Eņģelis, viņš nav atdalījies no Gaismas Hierarhijas.

Lucifers cīnās par Gaismu un visiem spēkiem palīdz Planētai un cilvēcei noteikt to mērķi, uz kuru viņa virzās, ieraudzīt savu darbu rezultātu – kurp viņa sevi ved. Daudzi redz un ir ļoti pārsteigti. Tā vietā, lai paskatītos uz sevi spogulī, viņi apsūdz jebkuru, tikai ne sevi. Cilvēcei ir dots vēl ne tik daudz laika – vai nu viņa sevi sagraus, vai arī pāries uz humānas sabiedrības jaunu kvalitāti. Planēta gaida.

Lucifers – tā ir viena no pašām Augstākajām Apziņām, kuras strādā ar mūsu Planētu Sistēmu. Viņš ir brīnišķīgs un augsts savos centienos, Viņš ir paplašinājis Augstākās Radīšanas robežas. Brīvība – tas ir viņa lozungs. Brīvība pilnā sapratnē. Viņam gribējās paskatīties, kas būs, ja cilvēkam dod pilnu brīvību. Divas civilizācijas caur pasakainu uzplaukumu nonāca pie pašiznīcināšanās. Trešā iet pa bezdibeņa malu, taču ir nolemts dot cilvēcei Zināšanas un tādā veidā dot iespēju cilvēkiem izvēlēties Gaismu un Labo.

Tā vienalga jau ir vadība, taču ne tiešā nozīmē. Tā ir redzesloka paplašināšana. Neviens nedzen iekšā baznīcās, neviens neimplantē tiekšanos uz Gaismu. Tā ir izvēle, ko izdara cilvēks materiālais, tas ir, ar divām DNS, nejūtošs smalkās zināšanas, atstāts tumsā. Visi mēs esam Lucifera bērni kaut kādā mērā. Mums ir daudz sarežģītāka uzbūve, nekā mēs varam iedomāties. Mēs esam ļoti sarežģīta un smalki organizēta būtne. Daudzi dzīvie humanoīdi ir būvēti daudz vienkāršāk, primitīvi, viņos nav augstākās apziņas, tādas saiknes ar Garu, kāda ir cilvēkā. Tāpēc dažas civilizācijas var salīdzināt ar biorobotiem lielākā mērā nekā cilvēku. Cilvēkiem ir daudz ķermeņu, no kuriem pēdējais tad arī ir Lucifera daļiņa, atdalīta un uzdāvināta Monādei kā Radītāja daļiņa, tā pati augstākā enerģija, slēpta no jums sava ugunīguma dēļ.

Vai Lucifers ir pretnostatījumā Dievišķajam Nodomam?

Nē. Tas ir viens no atzarojumiem, viena no “nodaļām” Dievišķajā vadībā. Ne pati lielākā, taču arī ne maza. Mēs dziļi cienām Luciferu un dziļi noliecam galvas viņa diženuma priekšā. Atkārtojam, ka Lucifers nekad nav bijis kritušais Eņģelis, tāpēc ka nav kurp krist. Viņš bija un paliek augsta garīguma lielisks piemērs, drosmīgs eksperimentētājs un dziļi cienīta Augstākā Individualitāte, savā attīstībā sasniegusi neredzētas vieduma un drosmes virsotnes. Tas ir piemērs Eņģeliskās Hierarhijas attīstībai.

 

Iepazīšanās ar Lucifera enerģiju

Priekš manis Lucifers, droši vien tāpat kā priekš daudziem citiem, tajā laikā bija kritušais eņģelis, simbols visam tumšajam uz Zemes, un es nekad par viņu nedomāju.

Neskatoties uz to, ka es jau biju uzrakstījusi par Luciferu to, ko jūs izlasījāt iepriekšējā nodaļā, mans ieskats par Viņu ne pārāk izmainījās. Cilvēciskā prāta inertums stāv daudz augstāk pat par paša čenelingiem. Un es mierīgu aizmirsu to, ko uzrakstīju, un vienalga pēc tradīcijas uzskatīju viņu par tumšās pasaules pārstāvi.

Pirmo reizi tumšā pasaule pienāca man cieši klāt pēc pirmās pakāpes pirmās mācības Skolā, kura notika 2008. g. 2. vai 3. janvārī. Tās bija jaungada brīvdienas, un mēs nolēmām izmantot tās, uzaicinot gribētājus uz nodarbībām savā Skolā. Pēc pirmās mācības es pārnācu mājās un, lai atpūstos, nosēdos paskatīties pa televizoru kaut kādu vieglu koncertu vai humoristisku raidījumu. Tomēr Jaunais gads taču! Es sēžu savā iemīļotajā krēslā un pēkšņi apzinos, ka neko nesaprotu, kas tur ir “kastē”.

Pēc iespējas ātrāk likos gulēt un sāku caurskatīt, kas tas ar mani ir. Pamanu, ka ķermeņa apakšējā daļa – trīs apakšējās čakras kaut kā dīvaini stipri vibrē. Pavīdēja doma: kas tas ir, enerģētisks uzbrukums? Piesaucu Mihaēlu...

Un, lūk, manā priekšā stāv milzīga figūra un klusē. Un nekādi neliecina par sevi: ne ar kustību, ne ar enerģiju, ne ar sajūtu. Dīvaini... es pielidoju sejai (apmēram kā putniņš cilvēkam) un sāku ieskatīties, kas gan tas ir? Mihaēls? Es redzu – milzīgas acis, kuras spiežas ārā no orbītām, tumša eņģeļa apaļas acu lodes skatās uz mani. Nē, tas nav Mihaēls, bet kur gan tad Viņš ir? Ā, Mihaēls stāv malā un vēro mani. Un te mani caururba doma: es taču esmu Viss, Kas Ir, un tā ir mana tumšā daļa, kura palīdz man. Bet gaišā novēro.

Es visu pasauli pieņemu kā savus skolotājus un palīgus. Un, lūk, mans palīgs dara savu darbu... tad vajag viņam ļaut! Minūtes 20 turpinājās šis darbs, bet pēc tam mani “aplēja” ar jaunu ārstniecisku enerģiju, līdzīgu krējumam, man kļuva tik labi, saldi, un es aizmigu. Naktī pāris reižu modos, man mainīja enerģiju, un es atkal laidos miegā. No rīta es palūdzu Mihaēlu man paskaidrot, kas notika.

Izrādās, Skolas mācībās pirmajā dienā iet ļoti stiprs gaišs kanāls, un es biju pārdozējusi gaismu savās šūnās. Bet jāsaka, ka gaismas un tumsas harmoniska attiecība mūsu šūnās – tā ir veselības ķīla. Katrā līmenī ir sava vajadzīgā attiecība, un pārdozēšana ir tik pat nevēlama kā iztrūkums. Un mana tumšā daļa papildināja man harmoniskumam savas enerģijas. Bet pēc tam tiku arī paārstēta.

Tas, protams, bija nevis Lucifers, bet viens no tumšajiem Eņģeļiem, strādājošs gaismas un tumsas sistēmā. Viņš klusēja, bet es tā arī nepajautāju viņa vārdu. Taču atceros viņu visu savu dzīvi. Es nepaspēju izbīties, tā kā ar sirdi sapratu, ka viss ir kārtībā. Tai laikā es vēl neko nerakstīju par Luciferu un nepazinu viņa enerģiju – tādu maigu un mīlošu, un tai pat laikā milzīgu un mirdzošu, svinīgu un ar svētku noskaņu.

Pats interesantākais, ka šis gadījums atkārtojās, tiesa, maigāk, nākošajā Skolā, atkal pēc pirmās pakāpes pirmās mācības. Mācības Skolā pavada stipra Augšupcelto Skolotāju un viņu palīgu Eņģeļu iedarbība.

Bet pirmā tikšanās ar Luciferu arī bija atmiņā paliekoša. Tajā laikā mēs jau praktizējām meditāciju ar Ercenģeļiem, tās ir spilgtas un noderīgas grupveida prakses, nesošas daudz zināšanu un izmantojošas visu mūsu spēku vienlaicīgi. Mēs piesaucām Ercenģeli Mihaēlu, taču pie mums atnāca trīs milzīgas Būtības, kuras savienoja savas enerģijas caur sirdīm, rādot mums, ka viņas ir viens. Viena no viņām bija Mihaēla būtība, otra – Lucifera, bet trešā bija nezināma, taču es zināju, ka tas arī ir Kristus. Iespējams, Kristus Maitreija. Tajā meditācijā mūs daudz un dažādā veidā ārstēja, un Lucifers toreiz aizvāca no mums onkoloģiskas šūnas un palīdzēja attīrīt apakšējās čakras. Mēs visi toreiz pārliecinājāmies, ka Lucifers nepavisam nav briesmīgs.

 

Pati nepazīstamākā personība no visām pazīstamajām

Lucifers ir pati nepazīstamākā personība no visiem pazīstamajiem vārdiem. Vispār tas ir planētas Venēra vārds. Tā Bībelē sauca rīta zvaigznīti pie debesīm, kura uzaust pirms saullēkta. Tā H. P. Blavatska nosauca savu žurnālu. Paskatīsimies, ko mums par šo tēmu paudīs internets, ko viņa vārds nozīmē?

Lux, lucis f
1) gaisma, apgaismojums, mirdzēšana
2) spīdums, mirdzums
3) skaidrums, acīmredzamība, pazīstamība
4) slava, izgreznojums, krāsa, lāpa
5) palīdzība, mierinājums, glābšana
6) diena
7) dzīve
8) poēt. Redze
Fero
1) nēsāt, nest
2) celt uz augšu
3) saņemt
lux + fero = lucifer.

Mirdzošs, spožs, lāpa, nesoša glābšanu un palīdzību, tāds, kas paceļas slavā un pazīstamībā – vai velnam var būt tāds vārds? Vērsīsimies pie vikipēdijas – interneta vārdnīcas. Lūk, kas tur rakstīts par Luciferu:

“Kristietības tradīcijā vārds "Lucifers" pirmoreiz parādās 5. gadsimtā Vulgātā - Hieronīma veiktajā Bībeles tulkojumā latīņu valodā.

Vārds "Lucifers" šeit atrodams Jesajas Grāmatā 14:12-14: “Kā tu esi kritis no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls!” Oriģinālā senebreju valodā minēts (heilel ben-schahar), Helels, Šahara dēls. Helels bija babiloniešu/kanaāniešu rīta zvaigznes un rītausmas dievs.[4]

“Heronīms, tulkojot norādīto vietu no Jesajas Grāmatas, Vulgātā ir pielietojis latīņu vārdu Lucifer (“gaismu nesošais”), kuru lieto “rīta zvaigznes” apzīmēšanai, bet priekšstats par to, ka, līdzīgi Babilonijas ķēniņam, nogāztam no zemes slavas augstumiem, arī Sātans reiz tika nogāzts no debesu slavas augstumiem (Lūkas Evaņģēlijs, 10:18; Atklāsmes Grāmata, 12:9), noveda pie tā, ka vārds Lucifers tika pārnests uz Sātanu. Šo identificējumu pastiprināja arī apustuļa Pāvela piezīme par Sātanu, kurš izliekas par “gaismas eņģeli” (Otrā vēstule Korintiešiem, 11:14)[5]

Šeit ir ļoti grūti kaut ko saprast. Noskaidrosim detalizētāk. Nokrita spožā zvaigzne, ausekļa dēls, rīta zvaigzne. Droši vien tā ir pakāpe, stāvoklis. Piemēram, Gabriēls atrodas Skaidrās Rīta Zvaigznes pakāpē (pēc Urantijas). Jēzus arī sauca sevi par Rīta Zvaigzni.

Un, lūk, viena no tādām Lielām Būtībām nokrita uz Zemes? Tas ir, nolaidās pēc vibrācijām? Piemēram, tā, kā izdarīja Jēzus, kad atnāca uz Zemi, uz inkarnāciju? Jeb “Sātans reiz tika nogāzts no debesu slavas augstumiem (Lūkas Evaņģēlijs, 10:18; Atklāsmes Grāmata, 12:9)”, tas ir, atnāca uz Zemi?

Nē, šeit, šajā vietā, ir ielikta cita jēga, ne tā, uz kuru atsaucas visi citi avoti kopējot. Lucifers – tas vienkārši ir sens nosaukums planētai, kura uzaust pirms rītausmas, Venērai. Jeb nokrita rīta zvaigzne Venēra? It kā nav kritusi. Kā izrādījās, frāze “Kā tu esi kritis no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls!” attiecas uz Babilonijas ķēniņu. Viņš krita, tas ir, sagrēkoja. Kādā sakarā tad šeit ir Lucifers?

Kad es sāku ieviest skaidrību, kas tad ļāva zemiešiem tā aprunāt savu Valdnieku, kā radās precedents, es konstatēju, ka tāda interpretācija – Lucifers kā kritušais eņģelis – ir dzimusi tikai vienā pasaules reliģijā – kristīgajā. Citām reliģijām Viņš neeksistē, un ko tas nozīmē? Vai var būt, ka kritušo eņģeli ar tādu spēku neviens nekad nav zinājis? Bet varbūt citās reliģijās viņš saucas citādi? Grūti iedomāties, ka tāda ranga Būtība nebija iesaistīta senajās zināšanās.

Vispār jau jēdziena “Lucifers” kā Būtības vārda nav ne Vecajā, ne Jaunajā Derībā. Pats Lucifers palīdzēja man tik skaidrībā ar tā sakni. Vienmēr ir eksistējis Sātans, kurš tika nogāzts no Debesīm uz Zemi tāda darba veikšanai, kuri neizdarīs eņģeļi. Katram no jums ir sava misija. Un šī misija ir svēta. Sātanam, tumšajam eņģelim bija misija aptumšot cilvēku, kārdināt un pavedināt, ievest viņu tumsā. Tā ir misija, ar kuru viņu uz Zemi nosūtīja Radītājs. Bet Gaismas Eņģeļi un Svētie vērš mūs uz gaismu, rādot pretējo ceļu. Un kopumā tad arī rodas cilvēka izvēles alternatīva, kurš kurp izvēlēsies attīstīties – uz tumsu vai uz gaismu. Mēs taču sakām, ka Zeme ir cilvēku brīvās izvēles planēta. Un piebilstam, ka cilvēks ir radīts kā radītājs, ka viņš ar savu brīvo izvēli rada to, ko redz sev apkārt. Citādi sakot – tas, ko mēs redzam sev apkārt – ir mūsu brīvā izvēle! Mēs vienkārši līdz galam neapzināmies šos jēdzienus. Mums tie liekas pārāk abstrakti.

 

Lucifera “krišana”

Svetlana Tumanova no Rīgas atsūtīja mums uz vietni amerikāņu producenta Stefana Pola filmas “Lucifera Noslēpums[6]” tulkojumu.

Tā ir filma, kur “melns uz balta” ir pierādīts, ka Bībelē pavisam nav pieminēts Lucifers kā kritušais Eņģelis vai kā kritušais Dieva Dēls, vispār nekā nav par viņu kā par Būtību. Vārds Lucifers Bībelē – tas ir rīta zvaigznes Venēras vārds. Un tikai. Kā iznāca, ka kristieši sāka saukt Luciferu par sātanu? Vai ne pēc Velna uzkūdīšanas? Lūk, fragmenti no mūsu sarakstes ar Svetlanu. Raksturīgi, ka viņa tulkojot pieļāva to pašu kļūdu ko Bībeles tulkotāji, kļūdu, kuras dēļ Luciferu ierakstīja “kritušajos eņģeļos”. Nejauši? Vai ne tādēļ, lai parādītu, kā tas iznāca?

Svetlana raksta: “Mazliet agrāk, lasot Diktējumu, El Morijas dotu Tatjanai Mikušinai, iegaumēju, kā Viņš deva mums visiem uzdevumu apgaismot jautājumu, saistītu ar Luciferu, un tikt ar to skaidrībā. Šis uzdevums manā galvā saglabājās. Un, meklējot kaut kādas labas filmiņas par Dievu, es atradu šo par Luciferu, kura man likās ļoti oriģināla un patiesa. Sarunas par Luciferu sākumā man likās vairāk kā par lietvārdu, nevis Dieva radījumu. Taču ar laiku es sapratu, ka nemaz nē, bet ir vēl viens varens Dieva Radījums, kurš ir baismīgi apspļaudīts un, vēl sliktāk, pašu cilvēku... krustā sists... Un pie tam ir pieņemts, vienkārši jau pieņemts mūsu kultūrā visu pašu briesmīgāko un nešpetnāko, ko tikai var iedomāties, “gāzt” uz šo Dievišķo Vārdu, Gaismu nesošo Vārdu. Labu uzdevumu man atrada Dievs. Es sapratu, ka tas ir tieši MANS UZDEVUMS, par cik šis jautājums mani tagad ļoti interesē, bet brīvprātīgos nav tik viegli atrast, visi ir aizņemti ar savām zemes rūpēm. Un tieši saaukstējos, mājās sēdēju. Tā kā visu arī pārtulkoju. (N. K.: Piebildīšu, ka arī es tagad saaukstējos, lai novestu līdz galam sen pabeigto grāmatu un nodotu to izdevniecībai.)

Citātus no Bībeles, protams, netulkoju, bet vienkārši sameklēju. Viss precīzi atbilst, kā ir norādījis autors. Tur viņam vēl daudz interesanta ir filmās. Man tas bija ļoti vajadzīgs. Domāju, arī citiem būs. Angliski runājošie cilvēki stipri lamā šo producentu Stefanu Polu, redz, Bībeli ir nolēmis koriģēt, mācīt, kur ir kļūdas...”

Svetlana atsūtīja man pa e-pastu savu tulkojumu, kuru es ar milzīgu interesi izlasīju. Viss man patika, taču viena vieta mani aizskāra. Es viņai aprakstu savas šaubas sakarā ar teksta gabaliņa jēgu. Tu tulko: “Rīta zvaigzne parādījās debesīs tieši pirms krišanas, (KĀ KRIŠANAS?), vēstot saules lēktu.” Un otru reizi – “dienas zvaigzne, Krišanas dēls”. Kaut kas ir kļūdaini jeb neatbilst loģikai. Te kaut kas nav pateikts līdz galam vārdā “krišana”. Krišanas dēls, tātad – pēc krišanas ir parādījies? “Parādījās pirms krišanas, vēstot saules lēktu – tātad, ja pirms krišanas, tad iznāk, pēc tam nokrita, pēc saullēkta?

Saņemu no viņas atbildi:

“1) Tieši tā tur ir – saules lēkts “the morning star appears in the heavens just before dawn, heralding the rising sun” – rīta zvaigzne parādās debesīs, tieši pirms krišanas, vēstot saules lēktu”. Viņš taču par Venēru uzrakstīja, viņa tā arī parādās. Pirms zvaigznes krišanas, tas ir, redzams, saule viņu aizēno, tas drīzāk ir jautājums astronomiem, kāpēc vienkārši “krišanas zvaigzne”, un viss. Arī citā vietā runa ir par babiloniešu ķēniņu (es izlaboju karali par ķēniņu, tur tomēr ķēniņi bija), par kuru rakstīts: “varēja būt iztulkots labāk nekā “Dienas zvaigzne, Krišanas dēls”. Un tā kā runa ir par Nebukadnecaru, tad arī ir saprotams, kāpēc Krišanas dēls, jo viņš taču vajāja un nīcināja izraēliešu tautu, es tā saprotu.”

Sākotnējais teksts (angliski):

"How you are fallen from heaven, O Day Star, son of Dawn! How you are cut down to the ground, you who laid the nations low! You said in your heart, 'I will ascend to heaven; I will raise my throne above the stars of God; I will sit on the mount of assembly on the heights of Zaphon; I will ascend to the tops of the clouds, I will make myself like the Most High'" (Isaiah 14:12-14, NIV).

Strādā stereotipi. Un ne tikai Svetlanai. Bet arī Bībeles tulkotājiem. Taču Lucifers nesnauž! Nākošajā dienā divas vēstules:

“Lūdzu piedošanu, man kaut kas pielēca. Jā, labāk uzrakstīt “pirms nokrist”, bet nevis pirms krišanas, un nevis Krišanas dēls, bet “rītausmas dēls”! Dawn tur stāv oriģinālā, bet tas mani iecikloja uz krišanu... Es visu izlaboju!”

Un beidzot taču:

“Tomēr atradu vēl vienu nozīmi bez krist. Nevis pirms nokrist, bet “pirms rītausmas, vēstot saules lēktu”!!! Patiešām! Kā es nepamanīju vēl vienu nozīmi!”

Svetlana pēc tam izstāstīja, ka pārtulkoja šo vārdu – dawn automātiski kā “krišanu” – down, neskatoties vārdnīcā, jau ir bijis vēls un ļoti gulēt gribējies. Sajauca divus vārdus ar viena burta atšķirību: dawn un down. "the morning star appears in the heavens just before dawn (nevis down) heralding the rising sun" – rīta zvaigzne parādās debesīs tieši pirms rītausmas, vēstot saules lēktu. Un blakus ir “O Day Star, son of Dawn” – Ak Dienas zvaigzne (ausma), Rītausmas (nevis krišanas) Dēls!

Un tā, visa lieta ir vienā burtā: dawn un down! Viens burts uzreiz atņēma Luciferam noslēpumaina krītoša eņģeļa oreolu. Patiešām, tieši šī vieta deva iespēju baznīcas darboņiem, zinātniekiem-teozofiem nosaukt Luciferu par krītošu. Ja reiz viņš ir krītoša zvaigzne, tad kaut kādēļ taču viņš nokrita! Bet izrādās, nekur nekrita, vienkārši vārda nozīme ir cita – rītausma!

Vispār jau Lucifers Bībelē ir planēta Venēra, viņa uzlec pirms rītausmas. Tieši par to arī tiek runāts Bībelē – “Rīta zvaigzne parādījās debesīs tieši pirms rītausmas, vēstot saules lēktu”. Jaunās derības tekstos arī Kristus dēvē sevi pašu: “Es esmu... spožā Rīta Zvaigzne” (Atklāsmes Grāmata, 22:16). Nojaušu, ka tā tomēr ir Būtības, kura inkarnējusies uz Zemes, pakāpe, ļoti augsta pakāpe, vienlīdzīga Mihaēlam un Gabriēlam. Urantijā ir pastāstīts par Spožajām Rīta Zvaigznēm. Eksistē tikai pa vienam šī klana pārstāvim katrā lokālajā visumā. Mums tas Gabriēls, Nebadona galvenais administrators un vienlīdzīgs pēc izcelsmes Mihaēlam Nebadonietim. Ir materiāls arī par Spožajām Vakara Zvaigznēm, tas ir virseņģeļu klans – otrais pēc izcelsmes augstuma, viņi ir skaitā 13.641 personība mūsu lokālajā visumā.

Starp citu, runājot par Radītāju debesu klaniem, pienākas pieminēt, kādai kategorijai pieder Lucifers. “Viņš ir spožs visuma Nebadons primārais Dēls-Lanonandeks, savas kategorijas 37-tais loceklis no 700 000-šās grupas.” Vārds “spožs” aizķērās. Tas taču ir tiešs vārda tulkojums! “Lanonadeki pirmkārt ir zināmi kā Sistēmu Pārvaldnieki – lokālo sistēmu vadītāji – un arī kā Planetārie Kņazi – apdzīvoto pasauļu administrāciju galvas. No visuma Nebadons eksistēšanas sākuma viņā atradās tieši 12 000 000 Lanonandeku, un pēc sagatavošanās pabeigšanas Melhisedeku sfērā pēc gala eksāmenu rezultātiem viņi tika sadalīti trijās klasēs. Primārie Lanonandeki, augstākā kategorija, ietvēra 709 841 Lanonandeku. Tie ir Dēli, iecelti par Sistēmu Pārvaldniekiem, par zvaigznāju augstāko padomju palīgiem un par augstākās administratīvās darbības visumā padomniekiem.”

Vēl viens Urantijas teksta gabaliņš: “Par nelaimi, mūsu lokālajā visumā vairāk nekā septiņsimt Lanonandeku kategorijas Dēlu sacēlās pret visuma valdību, sējot haosu vairākās sistēmās un uz daudzām planētām, tikai trīs no viņiem piederēja Sistēmu Pārvaldniekiem (...) Saskaņā ar vienprātīgu Uversas viedokli tāda Nebadona administratīvo nepatikšanu pārpilnība ir izskaidrojama ar augstu pakāpi personīgajā brīvībā un lēmumu pieņemšanā un plānošanā, ar kuru bija apveltīti mūsu Dēli- Lanonandeki.”

Atgriezīsimies pie reliģisko tekstu tulkojuma, kurš kalpoja tam, ka Luciferu sāka saukt par kritušo. Cik vienkārši un skaidri, nekādas Lucifera krišanas nav bijis. Kādā tad veidā tieši Kristietībā parādījās Lucifers kā kritušais eņģelis?

Savos meklējumos es vērsos pie interneta, izgāju uz vietni http://www.ofiel.ru/. Vietnes autori apstiprina manu minējumu.

“Vārds Lucifers (“gaismu dodošais”) attiecas uz planētu Venēra – pašu spožāko objektu pie debesīm, neskaitot Sauli un Mēnesi, kad viņa parādās kā rīta zvaigzne. Luciferu kļūdaini pielīdzināja kritušajam eņģelim Sātanam, nepareizi interpretējot fragmentu no Svētajiem rakstiem, kurš patiesībā attiecas uz babiloniešu ķēniņu, kurš savā slavā un pompā iedomājās sevi vienlīdzīgu Dievam (Jesajas Grāmata, 14:12): “Kā tu esi kritis no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls!”

Velns ieguva Lucifera vārdu pēc tam, kad agrīnās kristietības teologi Tertullians un Svētais Augustīns identificēja viņu ar krītošo(!) zvaigzni pēc fragmenta no Jesaja grāmatas. Šī asociācija viņiem radās tāpēc, ka Velns agrāk bija liels ercenģelis, sacēlies pret Dievu un izraidīts no debesīm. Leģenda par Lucifera sacelšanos un izraidīšanu ebreju un kristiešu rakstnieku izklāstījumā attēlo Luciferu kā galveno debesu hierarhijā, kā izcilu skaistumā, spēkā un viedumā visu pārējo radījumu vidū. Šim “iesvaidītajam ķerubam” ar laiku tika nodota vara pār zemi, un pat pēc viņa krišanas un izraidīšanas no savas vecās valstības, viņš, redzams, saglabāja kādu daļu no sava iepriekšējā spēka un augstā titula. Saskaņā ar rabīnu un baznīcas tēvu rakstiem, viņa grēks bija lepnība, kas bija pilnīga egoisma un tīrākās ļaunprātības izpausme, par cik viņš mīlēja sevi augstāk par visiem citiem un nekad nepiedeva tumsonību, kļūdas, kaislības vai gribas vājumu. Luciferu kā dienas zvaigzni piemin Jezekils, savā pareģojumā par tuvojošos Tiras ķēniņa krišanu. Šeit Lucifers ir eņģelis, kurš mirdz briljantos un pastaigājas Ēdenes dārzā, starp “ugunīgiem akmeņiem”.”

Cik maz mēs esam izmainījušies kopš tiem laikiem! Vārdiviņa grēks bija lepnība, kas bija pilnīga egoisma un tīrākās ļaunprātības izpausme, par cik viņš mīlēja sevi augstāk par visiem citiem un nekad nepiedeva tumsonību, kļūdas, kaislības vai gribas vājumu” mēs līdz šim laikam varam tieši vai netieši pielietot gandrīz jebkuram priekšniekam, kurš paņēmis varu savās rokās, pārvalda mūs, sākot no uzņēmuma direktora, beidzot ar prezidentu. Iespējams, lieta ir tā, ka Viņš pats bija prasīgs pret sevi un prasīja no citiem. Šos vārdus – attieksmi pret to, kas ir virs tevis, pirmkārt izsauc skaudība, bezatbildība un, protams, vēlēšanās mazināt savās acīs.

Filmas “Lucifera Noslēpums” tulkojums

Pirmā videofilmiņa “Lucifera Noslēpums”:

http://www.youtube.com/watch?v=mcE0vUL8mQc

Otrā “Pārbaudījums”: http://www.youtube.com/watch?v=DLnj-m2iPLk

“LUCIFERA NOSLĒPUMS”. I daļa. Videofilmiņa.

No angļu valodas tulkojusi S.Tumanova. Saglabāta autora punktuācija. Visi citāti no Bībeles ir atrasti un izrakstīti no Bībeles.

http://www.youtube.com/reserveduntofire

Ja jūs bijāt glābti no mūžīgās nāves, jums jāzina patiesība par kļūdu!

Šī filma atklās jums “patiesību” par sātanu un par to, kāpēc jūs tikāt apmānīti no tiem laikiem līdz mūsdienām...

Reliģija, īpaši “kristietība”, māca, ka eksistē “pārdabiska būtne”, saukta par sātanu, kurš tad arī ir “ļaunuma” radītājs.

Stāsts sākas ar to, ka Dievs nogāza sātanu uz zemi ar visiem viņa debesu piekritējiem, kuri kļuva par dēmoniem.

Sātans un viņa dēmoni cīnījās pret Dievu, kārdinot un mokot “svētos”.

Domājamais notika līdz tam laikam, kamēr Dievs nenogāza sātanu un viņa dēmonus “uguns ezerā” līdz pasaules galam.

Ko Bībele un vēsture patiesībā saka par sātanu?

PATIESĪBA IR TĀDA, KA NAV SĀTANA UN DĒMONU, KĀRDINOŠU TICĪGO DZĪVES.

Taču jūs gribat pierādīt, ka reliģija ir iemācījusi melot, tiesa?

Pravieša Jeremijas Grāmata, 16:19

“Ak, Kungs, mans spēks, mana stiprā pils un mans patvērums bēdās! Pie Tevis nāks tautas no pasaules galiem un sacīs: "Tiešām, tie ir tikai māņi, kas bija mūsu tēviem, nebūtnīgi, neīsti dievekļi, kas nevar palīdzēt!”

Lucifers pirmoreiz parādās Jesajas 14-jā nodaļā.

Pravieša Jesajas Grāmata, 14:12

“Kā tu esi kritis no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls! Kā tu esi nogāzts pie zemes, tu, kas tautas locīji!”

Kristietība uzbūvēja veselu doktrīnu ap šo vienīgo versiju, bet pēc tam “jaunā derība”, rakstveži un hronisti pieņēma šo doktrīnu.

Un noveda līdz pilnam melu aplim...

Noticēja kristiešu “stūrakmenim”.

Jesajas Lucifers – nav ne sātans, ne velns, pavisam nē, bet vēl kāds, kurš moka un kārdina “svētos”.

Oriģinālajā ebreju tekstā, Jesajas 14. nodaļā, nav ne par kritušo eņģeli, ne par babiloniešu ķēniņa krišanu.

Nebukadnecars savas dzīves laikā pakļāva vajāšanām Izraēlas bērnus.

Tad kādā veidā no Nebukadnecara mēs dabūjām – Luciferu un velnu?

Agrīnie kristieši svētos rakstus pierakstīja latīņu valodā, kuru lietoja baznīca, un viņi savā starpā izlēma, ka gribētu stāstu par kritušu eņģeli, radījumu, pat nepieminētu oriģinālajā ebreju tekstā.

Jeremija pareģoja, ka svētajos rakstos tiks radīti meli...

Pravieša Jeremijas Grāmata, 8:8

“Kā jūs varat sacīt: mēs esam gudri, jo mums ir Tā Kunga baušļi? - Tas gan! Bet redzi, rakstu mācītāju viltus raksti tos padarījuši par meliem.”

Kāpēc Lucifers? Romiešu astronomijā vārds Lucifers bija dots rīta zvaigznei. Rīta zvaigzne parādījās debesīs tieši pirms rītausmas, vēstot saules lēktu.

Nosaukums ir cēlies no latīņu termina Lucem ferre, gaismu atnesošais jeb gaismas nesējs. Ebreju tekstā šis izteiciens bija izmantots babiloniešu cara Helela, Šahara dēla aprakstīšanai pirms viņa nāves un varētu būt iztulkots labāk nekā “dienas zvaigzne, rītausmas dēls[7]”.

Rakstveži un grāmatnieki, kuriem Karalis Jēkabs I bija uzdevis pārtulkot Bībeli mūsdienu angļu valodā, neizmantoja oriģinālos ebreju tekstus, bet lietoja 4. gadsimta svētā Heronīma pārtulkotās versijas ar plašāku traktējumu.

Heronīms, tulkodams ar senebreju metaforas palīdzību, “dienas zvaigzne, rītausmas dēls” pārtulkoja kā “Lucifers”, un gadsimtiem metamorfoze tā arī palika.

Lucifers, rīta zvaigzne, kļuva par nepakļāvīgu eņģeli, nogāztu no debesīm, lai mūžīgi valdītu ellē. Taču Lucifers nenozīmē neko vairāk kā senu latīnisku nosaukumu rīta zvaigznei, atnesošai gaismu.

Jūs, iespējams, būsiet samulsuši kristiešu dēļ, kuri pašu Kristu identificēja kā rīta zvaigzni, termins kā centrālā tēma tiek lietots daudzās kristiešu ceremonijās. Jēzus vēršas pats pie sevis kā pie rīta zvaigznes Apokalipsē.

Jāņa Atklāsmes Grāmata, 22:16

“Es, Jēzus, esmu sūtījis Savu eņģeli, lai jums šo liecību dotu draudzēs. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā Rīta Zvaigzne.”

Un tā, tie, kas nelasa Bībeles versiju pēc Karaļa Jēkaba, saka “Lucifers ir sātans: tā saka Pasaules Kungs.”

Kā tad radās juceklis, tulkojot šo radušos versiju?

Jūdi šo pasāžu Pravieša Jesajas Grāmatā lasa: “heleyl, ben chachar”, ko literāri var pārtulkot kā “gaismu nesošais, rītausmas dēls”.

Šī frāze nozīmē, jau atkal literāri, planētu Venēru, kura parādās kā rīta zvaigzne.

3. gadsimtā ebreju transkripciju tulkojums uz grieķu valodu tika izdarīts kā “heosphoros”, kas arī nozīmē Venēru kā rīta zvaigzni.

Kā tad radās tulkojums “Lucifers”?

Vārds Lucifers ir atnācis no Heronīma Latīņu Vulgātas. Vai Heronīms kļūdījās? Nemaz nē. Latīņu valodā tajā laikā vārds “Lucifers” patiešām nozīmēja Venēru kā rīta zvaigzni. Tādejādi Lucifers netika pielīdzināts sātanam līdz Heronīmam. Un Heronīms nekļūdījās. Vēlāk kristieši (un mormoņi) pielīdzināja “Luciferu” “sātanam”.

Tad kāpēc šī problēma kristiešiem pastāv?

Kristieši vispārībā tic, ka sātans (jeb velns, jeb Lucifers, kuru pielīdzināja sātanam) ir būtne, kura vienmēr ir eksistējusi. Tādejādi viņi domāja arī, ka Vecās Derības “pravietis” ticēja, ka šī būtne eksistē.

Jesajas svētais raksts tika izmantos kā pierādījums (un kā tāds izmantots gadsimtiem) sātana eksistencei.

Ironija priekš tiem, kas tic, ka “Lucifers” atbilst sātanam, ir tāda, ka šis pats tituls (rīta zvaigzne jeb gaismu nesošais) tiek izmantots attiecībā pret Jēzu Pētera Otrajā vēstulē, 1:19, kur grieķu tekstā ir izmantots tieši tas pats termins: “rīta zvaigzne” jeb “gaismu nesošais”[8].

Tad, ja Lucifers kā velns neeksistē, no kurienes tādā gadījumā ir parādījies viss ļaunums pasaulē? Kā varēja parādīties tik daudz sāpju un ciešanu, kārdinājumu un cīņas mūsu pasaulē un ikdienu dzīvot?

Jūs būsiet šokēti un arī atdzīvosieties, saņemot atbildes uz šiem jautājumiem.

Uz šiem jautājumiem un pat vairāk jūs saņemsiet atbildes nākošajā video “Pārbaudījums”.

Kas ir sātans?

Producents: Stephen I. Paul.

Direktors: Visuvarenais Dievs.

Nav saistības ne ar kādu baznīcu, mācību vai konfesiju.

IEVĒROJIET VISVARENĀ KUNGA BAUŠĻUS, UN JŪS BŪSIET SVĒTĪTI.

“PĀRBAUDĪJUMS”. II DAĻA.

Ja jūs bijāt glābti no mūžīgas nāves, jums ir jāzina patiesība par kļūdu.

Mēs tagad zinām, ka sātans – tas nav kritušais eņģelis. Viņš, protams, ir “eņģelis”, viens no Dieva sūtņiem, tāpat kā Gabriēls, viņš veic darbu priekš Dieva zemes lietās.

Faktiski kristieši māca, ka Dievs sātanam sākotnēji lika būt labam eņģelim, taču patiesībā viņš tieša izaicinājuma rezultātā pārstāja funkcionēt tā, kā Dievs viņam bija norādījis, uzskatot, ka Dievs ir radījis kaut ko nepilnīgu un bojātu (sliktu).

Ja studē Bībeli, tad tā māca, ka sātans un citi eņģeļi palīdz Dievam veikt “pārbaudījumu”.

Kas ir “pārbaudījums”?

“Pārbaudījums” sākās Ēdenes dārzā, kad cilvēka dzimumam tika dota izvēle starp “labu” un “ļaunu”. Diemžēl cilvēks nepaklausīja Dievu un kļuva kā eņģeļi, pazīstoši labu un ļaunu.

1. Mozus Grāmata, 3:5

“Bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.”

Eņģeļi zina kā labu, tā ļaunu, tāpēc ka Dievs rada gan “labu”, gan “ļaunu”, dodot cilvēkam izvēli.

“Pārbaudījums”.

Pravieša Jesajas Grāmata, 45:7

“Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!”

Tādejādi tas nav sātans kā “ļaunais eņģelis”, kurš kārdina un moka jūs, kļūstot par cēloni, kas spiež jūs paklupt.

Jūs ciešat viena iemesla no diviem dēļ.

Tāpēc ka jūs nepaklausījāt Dievu un pārkāpāt Viņa Baušļus.

Pravieša Jeremijas Grāmata, 6:19

“Klausies, tu zeme! Tagad Es sūtīšu nelaimi pār šo tautu, tā ir viņu ļauno nodomu alga! Jo tie neklausījās uz Maniem vārdiem, un tie ir atmetuši Manus baušļus.”

Jeb tāpēc, ka Dievs veic jums “pārbaudījumu”.

5. Mozus Grāmata, 30:15

“Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu.”

5. Mozus Grāmata, 30:19

“Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji”

Tie, kas neklausīja Dievam un Viņa absolūtajam Likumam (10 Baušļiem), neizturēja pārbaudījumus, bet cieš no nepaklausības.

Ciešana un ļaunais ved cilvēku atpakaļ, pie paklausīšanas. Kā sodot bērnu, Dievs mēģina mācīt ar Viņa Baušļu neklausīšanās sekām.

Pravieša Jesajas Grāmata, 48:17

“Tā saka Tas Kungs, tavs Pestītājs, Israēla Svētais: "Es, Tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā.”

Tas ir taisnīgi priekš tiem, kurus pārbauda, tā kā Dievs zina: viņi paliks paklausīgi vai pagriezīsies pret Viņu.

Ādams pastaigājās ar Dievu un bija taisns, Dievs pārbaudīja viņu... un viņš krita. Ījabs arī bija taisns, Dievs pārbaudīja viņu ar sātana “eņģeli”.

Ījaba Grāmata, 1:6

“Un notika, kādu dienu kad Dieva dēli nāca, lai nostātos Tā Kunga priekšā, tad arīdzan sātans atnāca viņu vidū.”

Sātans, strādājot Dieva labā, meklēja taisnos, kā Dievs viņam lūdza darīt, lai atrastu kādu iziet “pārbaudījumu”.

Ījaba Grāmata, 1:7

“Un Tas Kungs sacīja sātanam: "No kurienes tad tu nākdams?" Un sātans Tam Kungam atbildēja un sacīja: "No ceļojuma un no klejojuma pa visu zemes virsu."”

Dievs uzlika “pārbaudījumu” Ījabam.

Ījaba Grāmata, 1:8

“Un Tas Kungs sacīja sātanam: "Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna."”

Sātans teica Dievam, ka Ījabs ir taisns tikai, tāpēc ka Dievs ir svētījis viņa pārpilnību.

Ījaba Grāmata, 1:10

“Un vai Tu pats arī neesi gan ap viņu, gan ap viņa namu, gan ap visu, kas tam pieder, uzcēlis aizsargžogu? Tu esi viņa roku pūliņu svētījis, un viņa ganāmpulki ir izpletušies pāri visai zemei.”

Sātans domāja, ka Ījabs nolādēs dievu, ja Dievs “atnesīs ļauno un ciešanas” (pārbaudījumu) Ījabam.

Ījaba Grāmata, 1:11

(sātans sarunājas ar Dievu)

“Bet izstiep Savu roku un pieskaries visam tam, kas viņam pieder, - tiešām atklāti viņš no Tevis atsacīsies."”

Dievs no savas puses uzdeva sātanam pārbaudīt ar “pārbaudījumu”.

Ījaba Grāmata, 1:12

“Tad Tas Kungs sacīja sātanam: "Labi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā varā, tikai neizstiep savu roku pret viņu pašu." Un sātans aizgāja projām no Tā Kunga vaiga.”

Nosūtot sātanu strādāt Dieva labā, tika iznīcināts viss, kas bija Ījabam, viņa dēli un meitas, kalpi un aitas tika nogalināti, un viņa kamieļi tika nozagti un aizvesti.

KO JŪS DARĪTU, JA VISI JŪSU BĒRNI TIKTU NOGALINĀTI?

VAI JŪS NENOLĀDĒTU DIEVU?

Ījabs neko nenolādēja, izjautājot, kāpēc šīs ciešanas un izputēšana ir uzkrituši viņa ģimenei un viņa īpašumiem.

Ījabs izgāja “pārbaudījumu”, tāpēc ka viņš krita ceļos un godāja Dievu visu savu ciešanu priekšā.

Ījaba Grāmata, 1:20

“Tad Ījabs piecēlās un saplēsa savu virsvalku, viņš noskuva kailu savu galvu, nometās zemē un noliecās uz sava vaiga pie zemes.”

Ījabs “slavēja” Dieva kunga vārdu.

Ījaba Grāmata, 1:21

“Un sacīja: "Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu. Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!"”

Ījabs izgāja “pārbaudījumu”. Ījabs nebija nepaklausīgs Dievam un nepārkāpa Viņa Baušļus.

Ījaba Grāmata, 1:22

“Pie visa tā Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret Dievu.”

Ījabs izgāja “PĀRBAUDĪJUMU”!

Taču Ījaba ciešanas nebeidzās, sātans domāja, ka, ja Dievs atnesīs Ījabam fiziskas ciešanas (sakropļojumus un sāpes), tad viņš, Ījabs, iespējams, “nolādēs” Dievu.

Ījaba Grāmata, 2:5

“Ja Tu Savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa kaulus un viņa miesu aizskartu, viņš tad tiešām atklāti no Tevis atsacīsies!"”

Dievs tad izmanto sātanu, lai atnestu čūlas pa visu Ījaba ķermeni. Ījaba sieva teica viņam, lai viņš nolād Dievu.

Ījaba Grāmata, 2:9

“Un viņa sieva tam sacīja: "Vai tu stipri vēl turies pie savas sirds skaidrības? Atsaki Dievam un mirsti!"”

Ījabs pakļāvās Dievam, nevis savai sievai, viņš nenolādēja Dievu, taču nolādēja dienu, kad tika dzemdināts. Ījabs pēc tam slavināja Dievu par visu šo ciešanu uzlikšanu viņam.

Ījaba Grāmata, 5:17

“Redzi, svētīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc nenonicini tā Visuvarenā pārmācības.”

ĪJABS IZGĀJA “PĀRBAUDĪJUMU”.

VAI IR CIEŠANAS JŪSU DZĪVĒ?

JŪS IEVĒROJAT 10 BAUŠĻUS?

JŪS VARAT IZIET “PĀRBAUDĪJUMU”?

PĀRBAUDĪJUMS.

Producents: Stefans I. Pols.

Direktors: Visuvarenais Dievs.

Nav saistības ne ar kādu baznīcu, mācību vai konfesiju.

IEVĒROJIET VISVARENĀ KUNGA BAUŠĻUS, UN JŪS BŪSIET SVĒTĪTI!

BEIGAS.

 

No grāmatas “Санат Кумара. Лучезарный Ангел”

http://shop.sanatkumara.ru/store/books/radiant-angel-detail.html

Tulkots ar autores atļauju.

Tulkoja Jānis Oppe


[1] “Лучезарный Ангел”. Skat. http://sanatkumara.ru/archive/index.php?option=com_content&task=view&id=799&Itemid=33 (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://shop.sanatkumara.ru/store/books/live-and-love-detail.html (Tulk. piezīme)

[3] Mahamanvantara jeb mahakalpa – ezotērisks termins Hinduismā, lai norādītu ļoti ilgu laika periodu, ir ekvivalents Brahmas mūžam: 311 040 000 000 000 gadu. Skat. http://en.wikibooks.org/wiki/Annotations_to_James_Joyce%27s_Ulysses/Proteus/041 (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://lv.wikipedia.org/wiki/Lucifers (Tulk. piezīme)

[5] Skat. http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9B%D1%8E%D1%86%D0%B8%D1%84%D0%B5%D1%80 (Tulk.piezīme)

[6] Skat. “Секрет Люцифера”; “Secrets of Lucifer” (Tulk piezīme)

[7] Bībeles latviešu tekstā ir lietots “tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls”

[8] Bībeles latviešu tekstā ir lietots “rīta zvaigzne” (Tulk. piezīme)