Михаил Лабковский: «Хватит измерять любовь страданием!»

Mihails Labkovskis - Pietiks mērīt mīlestību ar ciešanām!

Kas tas ir – mīlestība? Lai cik par viņu nerunātu filozofi un literāti, aprakstītu ar pašiem dažādākajiem vārdiem un jēdzieniem, psiholoģijā eksistē viena dzelžaina aksioma: mīlestība – tā ir laime. Mīlestība nevar būt sāpes, mokas, ilūzija, ciešanas, nepiepildāms sapnis un tālāk pēc saraksta. Mīlestība – tā ir svētlaimīga laba vēlēšana otram cilvēkam. Nu, un ja noskaidro, ko cilvēki tieši sauc par “mīlestību”, identificē ar šīm pašām jūtām – tie ir bērnišķīgu emociju pārdzīvojumi. Un vairāk nekas. Bet tagad mēģinām ar to visu tikt skaidrībā.

Mīlestības pretstats, pēc manām domām, nav naids. Un arī ne vienaldzība: jo var taču pret cilvēku attiekties pilnīgi emocionāli, taisni kūsāt no viņa izskata vien, bet turklāt pilnīgi nemīlēt. Es uzskatu, ka šo gaišo, augsto un mūžīgo jūtu pretstats ir bailes. Jā, tieši bailes stāv starp jums un to, lai dalītu pajumti, gultu (un varbūt pat bankas kontu un nākotni) ar vienu vienīgu izredzēto. Un šīs bailes dzimst ļoti agri, vēl mūsu bērnībā.

Mihails Labkovskis: kā pārstāt baidīties un sākt dzīvot?[1]

Pirmās un pašas tipiskākās bailes ir bailes tikt pamestai. Pasakiet “sveiki” tēviem, kuri aizgāja no ģimenēm, un mātēm, kuras aizbrauca peļņā uz citu pilsētu, sekmīgi nogrūžot bērnu vecmāmiņām. Kā tas izpaužas jau pieaugušai sievietei, kura jau noformējusies? Piemēram, greizsirdībā. Jums patīk atkārtoti pārbaudīt viņa īsziņas, rakāties sarakstēs, zvanīt uz pēdējiem telefonā izgaismotajiem numuriem? Ja jums nav nekāda reāla pamata, lai turētu vīrieti aizdomās par neuzticību, tad te runa ir par bailēm tikt pamestai.

Vēl viens tipisks stāsts – tas ir par seksu. Kāpēc tik daudzas meitenes tik ļoti baidās mīlēties ar jaunu vīrieti? Un vēl prasa pierādījumus – sak’, tu man uzdāvināsi N-daudzumu ziedu, aizvedīsi X-reizes uz restorānu un tik un tik reizes uzrakstīti man uz Facebook, un tad mums viss būs. To visu diktē nevis augstas morāles audzinātība, bet sievietes bažas, ka, dabūjot vēlamo (it kā seksu grib tikai vienīgi vīrieši), viņu noteikti pametīs.

5 grāmatas, kuras iemācīs tev kontrolēt savu dzīvi

Otrās pēc popularitātes, bet ne pēdējās sarakstā ir bailes no attiecībām. Dēļ bērnam asās, sāpīgās vecāku šķiršanās, despotiska tēva vai pārāk rupjas audzināšanas, meitenes izaug ar fobiju pret pašu mīlestību. Un tad viņas dara visu, lai viņām pāra vienkārši nebūtu. Tas var izpausties dažādi. Kāda, piemēram, speciāli satiekas tikai ar precētiem, zemapziņā saprotot, ka izredzētais no ģimenes neaizies, un šo “šausminošo”, dvēseli stindzinošo attiecību viņai nebūs. Kāda iemīlas tikai tajos, ar kuriem apriori nekas neizdosies. Trešās vispār izvairās no vīriešiem, bet ceturtās iedegas tikai tajā gadījumā, ja puisis jau pirmajā satikšanās reizē izrādās pilnīgi nepiemērots. Nu un vēl es šeit pievienotu tā saukto “riebīgo” (“стервозное”) uzvedību, kad meitenes speciāli sarīko skandālus, ir kaprīzas, tēlo aizvainojumus (“обидки”), vispār – sarežģī pagaidām vēl nenoformējušās attiecības. Pēc būtības viņas mēģina darīt visu, lai kavalieris pēc iespējas ātrāk no viņām aizbēgtu, ka papēži vien zib. Tad viņas sajutīsies, lai cik dīvaini nebūtu, drošībā.

Pēdējās sarakstā, bet ne rindā ir slavenās bailes tikt noraidītai. To sinonīms – zems pašvērtējums. Šīs bailes jums liek rīkoties tā, lai “nopelnītu” mīlestību. Jūs uzliekat “piekāpīgās” masku, vārāt izaudzināto boršču un valkājat veļu ar mežģīnēm, iemiesojat dzīvē padomus no žurnāliem, piemēram, “esi noslēpumaina un ne pārāk pieejama”, skandināt tamburīnu un dejojat dejas, lai viņš jūs iemīlētu. Protams, tas viss izrādās pilnīgi veltīgi, tāpēc ka neviens vēl nekad nav iemīlējies karstā ūdenī ar rīvētām bietēm. Vismaz no dzimumdzīvei nobriedušu, veselīgu heteroseksuālu vīriešu vidus. Diemžēl tādas bailes ir raksturīgas sievietēm, kuras bērnībā ir iegaumējušas, ka mīlestību var tikai nopelnīt. Viņas apskāva par “piecnieku”, skūpstīja par nomazgātiem traukiem un nekad nepauda siltas jūtas vienkārši tāpat. Izaugot pie tādiem vecākiem, sievietes (un vīrieši, protams, arī) iegūst dziļu pārliecību, ka vienkārši tāpat viņas neviens nemīlēs.

Ko ar to darīt?

Protams, viss iepriekš rakstītais attiecas uz abiem dzimumiem. Vīrieši, tāpat kā sievietes, baidās būt noraidīti, pamesti un dažbrīd – no pašām attiecībām. Ļoti bieži formējas pāri no tiem, kas atrodas “vienā nometnē”: un to daudzi nez kāpēc sauc pa “mīlestību”. Mūsu kultūrā vispār itin bieži šīs brīnišķīgās, gaišās jūtas tiek mērītas ar ciešanu līmeni, sak’, jo augstāka kvēle, jo tīrāka mīlestība. Protams, šo ilūziju uzpūš tas, ko jūs redzat, dzirdat un lasāt. Bet ir jāatceras, ka tas, kas ir labs dramaturģijai – ir pilnīgi nederīgs dzīvei. Scenārijā un literārā romānā ir jābūt kādam konfliktam, lai uzbūvētu vēstījumu. Bet tas ir tikai māksliniecisks paņēmiens, nevis īstenības atspoguļojums.

Kāpēc padomi, kā kļūt labākai, nedarbojas? 4 iemesli

Apzinieties, mīlestība un bailes ir nesavienojamas. Un sāciet tikt skaidrībā nevis ar līgavaiņiem, kā es mīlu teikt, bet ar savu galvu. Diemžēl bailes mums formējas daudzu gadu laikā, un protams, ka no tām pēc burvju nūjiņas mājiena neatbrīvosies. Kādai palīdz terapija vai konsultēšanās pie psihologa, bet var sākumā pamēģināt pašai izmainīt savu tipisko uzvedības scenāriju. Piemēram, saraut attiecības ar vīrieti, kurš negrib, kā saka, “nopietnas attiecības”. Vai ar to, kurš jau ir aizņemts ar citu. Sāciet ar rīcību, un galva “pievilksies”. Bet galvenais – mācieties mīlēt un pieņemt sevi. Ar to vispār sākas viss pats labākais.

Par mīlestību un to, kā beidzot viņu iegūt, mēs parunāsim 13. novembrī publiskajā konsultācijā Kazaņā un 14. novembrī Naberežnije Čelnos.

Pievienots 11.10.2017

https://lisa.ru/mixail-labkovskij-xvatit-izmeryat-lyubov-stradaniem/

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1435-mihails-labkovskis-ka-dzivot-bez-bailem (Tulk. piezīme)