Нина Терехова и Сергей Бублик - Создание человека: витонная матрица человека. Апрель 2017г

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Cilvēka radīšana: cilvēka vitonu matrica. 2017. g. aprīlis

Pēc J.A. Babikova grāmatas

„Pasaules uzskats jeb Prometeja Atgriešanās[1]” materiāliem.

Tāpat tika izmantota informācija no grāmatas Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. “Pa tuksnesi ejošie[2](īsā norāde – Astruss)

17 04 16 01

1. att.

Mēs jau zinām, ka “pirmais cilvēks piedzima tieši zemes būtnei. Cilvēka fiziskais ķermenis sastāv tikai no zemes elementiem, atomiem un molekulām, un cilvēka ķermenis ir materiāls objekts – planētas biosfēras atvasinājums. Cilvēks ir organiski saistīts un adaptēts tās planētas, uz kuras dzīvo, apstākļiem. Lūk, kāpēc Svētie raksti saka, ka cilvēks ir radīts “no zemes pīšļiem”. (Sk. rakstu “Cilvēka radīšana: kurš, kad, kur un kā radīja Zemes cilvēku”. http://www.sanatkumara.ru/stati-2017/sozdanie-cheloveka[3])

“Primāta mātītei tika veikta nākamā cilvēka vitonu matricas staru implantācija uz nobriedušu olšūnu - Tā viņa kļuva par pirmā cilvēka māti,” apgalvo J. Babikovs.

Sāksim pēc kārtas. Sākumā ļoti tēlaini sapratīsim “staru implantācijas” darbību, bet pēc tam tā detalizētāk par “vitonu matricu”.

“Faunas augstāko bioformu radīšanas atslēga bija ola. Kur ir viņas īpašā būtība un nozīme planētas augsti attīstītas dzīvības, ieskaitot cilvēku, radīšanai? Pievērsiet uzmanību: “Un Dievs radīja lielus jūras zvērus un visus dzīvus radījumus, kas rāpo un pulkiem mudž ūdeņos, pēc to kārtas un ikvienu spārnainu putnu pēc savas kārtas.”

Visas šīs dzīvās būtnes – zivis, abiniekus, putnus apvieno viens – vienots vairošanās paņēmiens ar olu vai to atvasinātās formas – ikru – dēšanu.

Astoņdesmito gadu vidū presē parādījās ziņa par izmēģinājumiem, kurus Tālajos Austrumos veicis ārsts Czjaņ Kaņ Cžeņ (Цзянь Кань Чжень), vairāk nekā četrdesmit gadus nodarbojies ar dzīvu organismu biolauku.

“Kopš tiem laikiem, pirms daudziem gadiem noformulētais atklājums ir papildinājies ar bagātu faktisko materiālu. Un tas ir ieskanējies apmēram tā: “Organismi izstaro bio-super-augstfrekvences viļņus, kuri nes bioloģisku, tajā skaitā arī ģenētisku, informāciju, kura nodrošina bioSAFESM avota iedzimto īpašību vadītu izmaiņu, kā arī biostruktūras somatisko šūnu vadītu izmaiņu.”

Un, lūk, tad jau pēc Valsts izgudrojumu komitejas (Госкомизобретений) un Veselības ministrijas (Минздрав) lūguma Czjaņ darbu ņēmās izskatīt PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Klīniskās un eksperimentālās medicīnas institūta direktors Viļs Kaznačejevs (Виль Казначеев). Akadēmiķis netitulētajam kolēģim lika saprast, ka Habarovskas pagrabā iegūtie rezultāti ir analoģiski, viņa, Kaznačajeva atklājumam: “Starpšūnu distances elektromagnētisku mijiedarbību parādība divu audu kultūru sistēmā.””

Izmēģinājumu būtība bija, ka viņš tika radījis tehnisku ierīci – biotronu, kurā tika ievietotas dzīvas apaugļotas vistas olas un pīle, kuras biolauku starojumi ar šīs ierīces palīdzību tika vērsti uz vistas olām.

Iedarbības mehānisms un biolauku sastāvs šo darbu dalībniekiem pagaidām nav zināms, bet rezultātā no olām tika izaudzēti cālēni, kuriem bija pīles ģenētiskas pazīmes. Analoģiski tika iegūta kukurūza ar kviešu ģenētiskām pazīmes, truši ar kazas pazīmēm.

17 04 16 02

2. att. Czjaņ Kaņ Cžeņ ierīces biotrona darbības shēma

Šī ļoti nozīmīgā atklājuma būtības un nozīmes nesapratnes dēļ tam netika veltīta pienācīga uzmanība. Taču šo netaisnību vajag labot. Lieta tā, ka viņš pirmoreiz praksē pierādīja, ka pastāv ģenētiskās informācijas distances bezkontakta nodošanas iespēja uz dzīvu olu – nākamās dzīvības aizmetni. Tieši līdzīgu tehnoloģiju, bet nesalīdzināmi augstākā līmenī, redzams, ir izmantojis Dievs, radot dzīvību uz Zemes

Visu sākumu sākums ir Saprāts, Dievs, kurš veido nodomu un pieņem lēmumu, kur un ko izdarīt. Tālāk Dievs sastāda projektu, no kura ir redzams, ko un kā vajag izdarīt un kas ir jāiegūst darbu rezultātā. Jebkuras dzīvas būtnes projekts sākumā tiek realizēts programmnodrošinājuma veidā, un šī programma tiek ielikta (vitonu formā) dzīvās šūnas, kura pati savā laikā arī tika radīta pēc savas programmas un tehnoloģijas, vadības sistēmā.

Ir zināma vecā līdzība par filozofu mūžīgo strīdu: kas tad ir primārais – ola vai vista? Uz šo jautājumu var atbildēt – ola… taču šī atbilde būs nepilnīga. Aplūkosim visu procesu, kā tiek radītas dzīves būtnes ar olas palīdzību un pacentīsimies saprast patiesību.

Augstā dievišķā būtība vēsta: “Kādēļ ar milzīgām grūtībām radīt jaunu dzīvu būtni, ja viņa var izaugt pati no vienas šūnas – vajag tikai izpildīt trīs nosacījumus:

1) nodrošināt pietiekami daudz izejas materiāla jaunās formas radīšanai;

2) sagatavot biotopu ar nepieciešamajiem resursiem jaunās bioformas dzīvības procesu norisei;

3) radīt programmu un ievadīt to (vitonu formā) izejas, jau eksistējošajā biomateriālā.”

 

Kā tad radīt jaunu dzīvu būtni?

Atcerēsimies, ka pirmajiem 2 punktiem Zemei bija nepieciešami miljardi gadu!

Varēja ķerties pie bioformu radīšanas.

Iespējams, tieši tā sprieda Radītājs: “Vienšūnas aļģēs jau ir izdarīts daudz noderīgu sasniegumu, piemēram, kramaļģu spēja izdalīt no apkārtējās vides sāļu šķīdumus un būvēt no tiem izturīgas bruņas – tas var noderēt nākamajam skeletam vai bruņām. Hlorofilu var nomainīt ar ATF – adenozīntrifosforskābi – noderēs muskuļu enerģētikas nodrošināšanai, un vēl var izdarīt daudz ko citu pēc tādas pašas loģikas. Piemēram, zili zaļajās aļģēs ir komplekts no vairāk nekā trīsdesmit vielām, kuras ļauj viņām paust apskaužamu izturību un pieticību jebkuros vides apstākļos – no karsto avotu augstās temperatūras līdz arktiskajiem aukstumiem.

Bet dzīvotspēja ir ļoti svarīgs nākamā organisma parametrs. Visas šīs noderīgās iezīmes vajag ievest programmā, papildinot to ar nākamās dzīvās būtnes attīstības loģikas projektu, izskata un uzvedības informāciju.

 

Iedomājieties, ka vienkāršākās dzīvās būtnes, vai tā būtu baktērija vai vienšūnas kramaļģes analogs, vadības sistēmas iedzimtības blokā ir ievadīta tāda informācija. Kas notiks? Pēc dzīvības procesu nodrošināšanas programmas, kuru ģenerē izmainītā DNS, aļģes organisms sāks attīstīties citādāk, un, tā kā tas notiek ūdenī, tad attīstīties un izaugs pirmā, viena vienīga šūna, kuru aptver daudz apvalku – ūdensblusas, oda ola vai ikriņš.

Parādās jauna bioloģiska būtība, kura ir pamats, pirmā sagatave jaunajam organismam!

No ikriņa pēc tam attīstījās pirmā zivs, kura jau prata pārvietoties, baroties, patstāvīgi medīt barību un, pats galvenais, vairoties, ražojot ikrus.

Lūk, tas jau ir ļoti svarīgi. Ir radīta pirmā “izturīgā dzīvā būtne, kura spēj ražot milzīgi daudz vairošanās materiāla – ikrus.”

 

Domāsim tālāk…

Pirmkārt: No ikriņiem var izaudzēt jebkuru dzīvu ūdens būtni, tam ir pietiekoši papildināt DNS vitonu matricas blokus ar jauniem failiem, iegūstot eksistējošas dzīves būtnes variāciju vai modifikāciju, lai pētītu un atstrādātu dažādus orgānus un viņu funkcijas: žaunu asinsriti, skeleta kaulus, iekšējos orgānus, spuras utt.

Piemēram, ja aizturēsim ikru izlaišanu, apaugļojot viņus zivtiņas iekšienē, parādīsies zivs dzīvdzemdētāja, bet tas var noderēt gan abiniekiem, rāpuļiem, gan arī augstākajiem dzīvniekiem.

Ja saglabāsim (kā pirmajām zivīm) bruņas, nomainīsim elpošanu no žaunām uz plaušām, attīstīsim un pastiprināsim spuras, dabūsim bruņurupucirāpuļu, kurus ir radījis ūdens, tipisku pārstāvi. Bruņurupucis jau var iznākt sauszemē un dēt ikrus, precīzāk, olas, tāpēc ka sauszemē ikriņi apžūst un viņiem ir nepieciešams apvalks (bet spēju iegūt no ūdens cietu materiālu, būvēt no tā ķermeni jau sen ir iemācījušās, piemēram, kramaļģes).

 

Lūk, mēs nu esam ieguvuši ideālu objektu dzīvības radīšanai. Jo patiešām taču:

1) – olā ir visa informācija par nākamo būtni un viņas izskatu, ieskaitot visus viņas instinktus, uzvedības modeli un gatavus algoritmus dzīves situāciju risināšanai;

2) – olai ir nepieciešamā rezerve ar visām barības vielām, kuras nepieciešamas, lai attīstītos dzīva būtne, kura iziešanas no čaumalas momentā spēj patstāvīgi dzīvot, baroties un pārvietoties;

3) – ola var diezgan ilgu laiku droši glabāt saturu “gaidīšanas režīmā”, kamēr parādās labvēlīgi apstākļi būtnes attīstībai;

Tikai šo īpašību viens paviršs uzskaitījums ir pietiekams, lai saprastu olas svarīgumu un unikāli nozīmi dzīvības attīstībai.

 

Otrkārt: Var vispār nodzēst bruņurupuča olā esošo iedzimtības informāciju un nomainīt ar jaunu, piemēram, ar putna vai sauszemes rāpuļa vitonu matricu. Tādejādi, par putna un sauszemes rāpuļu pirmo matricu varēja kļūt tikai bruņurupucis, kurš iznāca no ūdens un dēja olas smiltīs, kuras kļuva par pirmo putna vai čūskas ligzdu. (Krokodils to izdarīt nevarēja: viņš apsargā savu ligzdu un pārnes mazuļus zobos ūdenī.)

Bet bruņurupucis pēc olu izdēšanas aiziet, atstājot viņas attīstīties patstāvīgi. Instinktu olas ierakt bruņurupucis ieguva vēlāk nekā izdzīvošanas nepieciešamību dabiskās atlases apstākļos.

Redzams, tāpēc īpaša loma senajos ticējumos tika piešķirta tieši olai un bruņurupucim: ar olu pat mēģināja salīdzināt Visuma uzbūvi, bet bruņurupucis turēja uz sevis visu Zemi.

 

Šodien to apstiprina arī zinātnieki: “Šodien zinātnieki savāc ļoti daudz ģenētiskās informācijas, analizē to, nosaka sakarus starp tās elementiem un pēc tam secina, ka viņu secinājumi ir pareizi to analīzes metodiku uzlabojumu dēļ, kurus viņi ir pielietojuši. 95% gadījumu tas darbojas, bet evolūcijas koka atlikušie 5% nekā kopā nevācas,” – paskaidro Antoniss Rokass (Antonis Rokas) no Vanderbiltas Universitātes Nešvilā (ASV).

Kā saka Rokass, viņi izmantoja pilnīgi jaunu metodiku “evolūcijas koka” formas noteikšanā, kura izmanto tikai visiem organismiem kopīgus gēnus, nevis visu viņu kopību. Citiem vārdiem, zinātnieki ņēma divus potenciālus to vai citu sugu senčus, atlasīja viņu kopīgos gēnus un noteica, cik daudz līdzīgu DNS posmu ir viņu potenciālajiem pēctečiem. Tamlīdzīga pieeja ļauj izvairīties no aplamu asociāciju parādīšanās vai īsto sakaru izzušanas, kas saistīta ar krasām atšķirībām struktūrā attiecībā uz nebūtiskiem gēniem.

…Kā parādīja šī analīze, ktenofori un medūzas, nevis sūkļi, ir cilvēka un citu daudzšūnu dzīvnieku senči, bet bruņurupuči izrādījās radinieki gan putniem, gan krokodiliem, nevis tikai krokodiliem, kā agrāk uzskatīja paleontologi.” http://earth-chronicles.ru/news/2017-04-11-103325

 

Tieši ola deva milzīgu lauku jaunu būtņu projektēšanai, pat cilvēkam sievišķā dzimuma olšūna pēc savas būtības ir tas pats ikriņš vai ola.

 

Tātad mēs tikām skaidrībā, KĀ NOTIEK nākamā cilvēka vitonu matricas staru implantācija uz nobriedušu olšūnu.

 

Kas gan tas tāds ir – vitonu matrica?

 

“Jebkuras bioloģiskas formas pamatam ir jāatbilst neorganiskās dabas elementam, citādi nebūs dzīvā saiknes ar nedzīvo.

Tieši teroīdi spēj nedzīvo pārvērst dzīvajā, tāpēc daži no viņiem tika izmantoti, projektējot planētu biosfēru, kā paraugu DNS struktūrai – bioloģisko formu pamatam. Turklāt vajadzīgais teroīds tiek izvēlēts no pieņemamības planētas videi apstākļiem: viņas vidējām temperatūrām, sistēmas zvaigznes un planētas kodola starojumu intensitātei un spektram un daudz kam citam.

Uz Zemes tiek izmantots teroīds Nr. 157.”

 

Teroīdi – “stabilitātes salas” transurāna elementi no Nr. 147 līdz Nr. 159 no D. Mendeļejeva Periodiskās tabulas.

Zinātnieki: “Supersmago kodolu “stabilitātes salas” atklāšanu, kuru izdarījis J.C. Oganesjans (Ю.Ц. Оганесян) ar saviem kolēģiem, ar pilnām tiesībām var uzskatīt pa Nobela prēmijas līmeņa darbu. Tas ir izrāviens kodolfizikā vispār un kodolreakciju ar smagajiem joniem fizikā konkrēti.

Stabilitātes sala ir atdalīta no plašā ilgdzīvojošo ķīmisko elementu arhipelāga ar nestabilitātes šaurumu (transurāna elementi ar atoma numuru, augstāku par 92), kur kodolu dzīves ilgums ir mērāms sekundes tūkstošdaļās.” http://www.shapovalov.org/index/0-36

Astruss apstiprina – “stabilitātes sala eksistē. Tie ir transurāna elementi no Nr. 147 līdz Nr. 159.

 

“Stabilitātes īpašību nosaka divkāršs elektronu apvalks, kura otro slāni veido vitoni.

Vitons ir ļoti svarīga elementārdaļiņa, planētas bioloģiskās dzīves pamats. Un pat vairāk – tā principā ir dzīvība.” Astruss.

 

VITONS – ve – elementārdaļiņa. Masa pēc elektrona – 0,62 elektrona m. Lādiņš – 0 (nulle). Orbītas forma – elipse, kuras vienā fokusā atrodas elektrons, tas ir, vitons attiecībā pret kodolu ir otrās kārtas pavadonis un riņķo blakus elektronam, ap kuru var būt līdz 8 vitoniem. Vitona enerģētiskās piesātinātības koeficients attiecībā pret elektronu – 6. Vitons pakļaujas visiem elementārdaļiņu viļņu teorijas likumiem. Vitona lauka izplatīšanās ātrums attiecībā pret gaismas ātrumu – 4C (4 gaismas ātrumi vakuumā). Vitona informācijas lauka blīvums attiecībā pret elektronu – 105 (1 baita informācijas “pēc elektrona” vietā tajā pašā apjomā var ielikt 100 kilobaitus informācijas).

Teroīda mikrošķiedru struktūra ir savērpta spirāle, nevis kristālisks režģis kā citiem metāliem.

17 04 16 03

3. att. Teroīda vitonu apvalks

Bez parastajiem elektronu apvalkiem teroīdā vēl ir arī vitonu apvalks. Tieši vitoni nedzīvajam piešķir dzīvā īpašību, rada biolauku apkārt dzīviem objektiem.

Astruss: “Pats teroīds izgāja organizēšanās fāzi, un jau pēc tam strukturāli parādījās nākamā fāze – vitonu matrica.”

“Teroīdam Nr. 157 ir 3 brīvie elektroni, kuri var veidot sigma-saiknes elektronu pārus, bet saikne šeit ir citāda. Uz katru elektronu pāri, kurš veido divu kaimiņu atomu kopīgo elektronu saiknes mākoni, teroīdiem vēl 16 vitoni, katrs no kuriem ir 6 reizes enerģētiski ietilpīgāks nekā elektrons. Turklāt vitons ir nevis kodola, bet elektrona pavadonis.”

 

Šis vitonu mākonis kā augstas energoietilpības elements nodrošina teroīda superizturību pret stiepi un augstu kausēšanas temperatūru. Vitoni tur elektronus savās vietās, un, lai sagrautu šo kristālisko struktūru, ir nepieciešama vai nu augsta stiepes enerģija, vai arī augsta elektronu kustības enerģija karsējot. (Teroīda Nr. 157 sabrukšanas periods – 770, 6 miljardi gadu, kas ir daudzkārt vairāk par zināmo Zemes vecumu!)

 

Lai sintezētu dzīvu matēriju no nedzīvas matērijas, ir pietiekami ar izvēlētā teroīda esamību ķīmiski tīrā formā un nākamās dzīvās biosfēras programmnodrošinājumu. Zemes apstākļos dzīvās matērijas sintēze notiek olbaltumvielu molekulu ūdens maisījumā un sākas nekavējoties no teroīda neliela daudzuma ienešanas momenta.

Astruss: “Fiziskais ķermenis savu attīstību sāk no vienas vienīgas šūnas – zigotas. Vitonu ķermenis arī savu attīstību sāk no vienas vienīgas “šūnas” – vitonu matricas. Šūnu vitonu matricu kopums veido vitonu ķermeni, kurš aug un attīstās paralēli fiziskajam.

Vitonu ķermenis saglabā savu veselumu, pat ja ir zaudēta ekstremitāte vai orgāns. Piemēram, kājas nav, bet vitonu kāja ir palikusi, un vadības sistēma ir saglabāta. Ar to izskaidrojamas fantomās sāpes.

9 dienas pēc fiziskā ķermeņa nāves vitonu ķermenis sabrūk.

 

Dzīvu organismu enerģētikas pamats ir tieši vitons, viņa enerģētiskā efektivitāte ir 6 reizes lielāka nekā elektronam. Organisms lielāko daļu enerģijas saņem uz tā rēķina, ka ar saviem kontūriem uzķer vitonus gan no planētas, gan Visuma apkārtējās telpas.

Šī enerģija tiek izmantota, lai atjaunotu molekulas ATF (nukleotīds ar slāpekļa pamatu) enerģētisko vērtīgumu, kurš pēc tam tiek izmantota vairumā reakciju, kuras notiek šūnā.

Otru enerģijas daļu organisms saņem ar barību. Turklāt visvērtīgākā ir tā barība, kurā ir vairāk vitonu. (Augiem vitonu ķermeņa noturība – 5 stundas. Visnoderīgākie ir svaigi griezti zaļumi. Graudiem un koku augļiem – ilgstošāka, jo viņi tos ģenerē, lai paši vairotos, dodot tiem maksimāli iespējamo dzīvības spēku.)”

 

Augsti garīgā būtība piebilst:

“Bet tas vēl nav viss. Tikai jūsu telpā vitonam nav lādiņa, un viņš ir neitrāls attiecībā pret jūsu telpas matēriju. Taču vitons pilnīgi citādi uzvedas Dzeltenajā Telpā - tur viņam ir gan lādiņš, gan spins, gan viss pārējais… Apvalka vitonu īpašību secīgais variantums ļauj apvalku izmantot kā informācijas nesēju: jūsu telpā vitonu nekas neietekmē. Tādējādi, vitonu apvalks var nest informāciju, bet 157. teroīdā ir 432 vitoni.

 

Un pēdējais. Vitonu struktūras ar viņu nesalīdzināmi augstāko energoietilpību nevar tikt sagrautas jūsu telpas matērijas zemās enerģētikas ietekmē. Tāpēc vitonu matrica zināmā mērā ir līdzīga desas apvalkam: tās apjomu var piesātināt ar citiem elementiem, kas arī ir izmantots DNS. Tieši šis matricas apvalks tad arī ļauj nekļūdīgi kopēt DNS, šūnai daloties.”

 

Pēc aprēķiniem, no telpas asimetrijas teorijas iznāk, ka vitona lineārajiem izmēriem ir jābūt vairāk nekā 201 reizi mazākiem nekā elektronam. Tad katrai dzīvai šūnai patiešām var būt vadoša vitonu struktūra, kura ir atbildīga par dzīvas šūnas enerģētiku un dzīvības procesu norisi, un vitonu informācijas struktūra, kura ir atbildīga par iedzimtības informācijas, kura tiek nodota jaunajai šūnai, daloties mātes šūnai, identitāti. Ar tādu mazu daļiņu tas ir iespējams.

No teorijas seko, ka šai enerģija ir viļņu daba, un tā nodrošina dzīva organisma vadošo struktūru darbību. Dzīva organisma piebarošana ar ārējo lauku vitonu enerģētiku notiek dziļa miega fāzē, daļēji – ar pārtikas produktiem, ja tie ir bagāti ar vitoniem.

 

Kādēļ mēs tik detalizēti aplūkojām vitonu ķermeni? Lai saprastu, ka mums ar jums sākotnēji ir ielikts “instruments”, kurš ļauj realizēt telpas pārbīdi daudzdimensionālā telpā!

Mūs plūstoši pārved nākamajā telpas Nišā. Un šai pāriešanai pirmām kārtām ir jānotiek apziņā, “apziņas pārslēgšanas” ceļā…

 

Pavisam nesen zinātnieki nonāca pie negaidīta atklājuma: “DNS molekula sastāv ne tikai no gēniem, kuri atbildīgi par noteiktu olbaltumvielu sintēzi, un gēniem, kuri atbildīgi par sejas, auss utt. formu, bet lielāko daļu – no kodētiem tekstiem. Turklāt šie teksti aizņem 95-99 procentus no visa hromosomu satura! Un tikai 1-5 procentus aizņem izdaudzinātie gēni, kuri sintezē olbaltumvielas.
Noslēpumaino tekstu DNS molekulās mēģina atšifrēt speciālisti no Kvantu ģenētikas institūta (prezidents Pjotrs Petrovičs Garjajevs (Петр Петрович Гаряев)).
Un viņu atklājumi arvien vairāk pārliecina, ka sākumā bija Vārds, bet mēs esam vakuuma Supersmadzeņu produkts.

Programma, kura ir ierakstīta DNS, nevarēja rasties Darvina evolūcijas rezultātā: lai ierakstītu tādu milzīgu daudzumu informācijas, nepieciešams laiks, kurš daudzas reizes pārsniedz Visuma eksistēšanas laiku…” http://earth-chronicles.ru/news/2016-08-22-95310

 

Augstā dievišķā būtība tā informēja J. Babikovu.

Jebkurām dzīvām būtnēm uz planētas Zeme (izņemot cilvēku), vai tā būtu vienšūnas aļģe, baktērija, augstākais augs, kukainis, tārps, zivis, putni vai dzīvnieki, ir divas galvenās komponentes: fiziskais ķermenis un vitonu ķermenis.

FIZISKAIS ĶERMENIS ir jums redzamā materiālā struktūra, kurai ir savs izskats, masa, iekšējā uzbūve un viss jums zināmais, kas saistīts ar viņu;

VITONU ĶERMENIS ir jums neredzama Dzeltenās telpas elementu bāzes materiāla struktūra, kura ir fiziskā ķermeņa vadības sistēmas bioloģisks neirodators. Viņa darbība ir jums diezgan labi pazīstama pēc ārējām izpausmēm, kuras apvieno jēdziens – “bioloģiskā dzīvība”. Vitonu ķermenis ir neatdalāms no fiziskā, dzimst, aug, attīstās un mirst kopā ar fizisko ķermeni. Vitonu ķermenis nodrošina fiziskā ķermeņa augstāko nervu darbību un zemākās kārtas saprātīgo darbību – “dzīvnieka” saprātu.

 

Planētas Zeme cilvēkam saprātīgajam ir trīs galvenās komponentes – fiziskais ķermenis, vitonu ķermenis un dvēsele.

17 04 16 04

4. att. Cilvēka vitonu matrica. (Tā nav aura.)

DVĒSELE ir jums neredzama Pelēkās telpas elementu bāzes materiāla struktūra, kura ir Visuma Augstāko būtņu bioloģiska forma.

Dvēsele – tas ir pats galvenais, kas cilvēku atšķir no dzīvnieka un nostāda viņu pār visu dzīvnieku pasauli kā Zemes biosfēras augstāko posmu, bet visu planētu, viņas biosfēru Augstākā Civilizācija gatavoja parādāmies humanoīda formu, kuras ķermenis tika speciāli radīts un paredzēts dzīvei un dvēseles audzināšanai.

Tikai dvēsele dod cilvēkam augstu saprātu un spēju analītiski domāt, radoši darboties, garīgi dzīvot, dod iespēju ienest savu radošo ieguldījumu Visuma noosfērā. Tas ir galvenais Radītāja programmas – “Zemes Cilvēks” – mērķis.

Dzeltenais spektrs ir aizkapa pasaule (saskaņā ar Tihoplaviem un Astrusu).

Tā ir cilvēces nākamā Niša, materiāla pasaule.

“Sāksies neatgriezeniska planētas apvalka saspiešanās. Saules enerģijas ienākšanas pazemināšanās pierastajā starojumu spektrā padarīs neiespējamu ūdens-skābekļa dzīvību Saules sistēmā.

Taču dzīvei vēl būs derīga Dzeltenā spektra telpa, kur Saules starveidīgās enerģijas pārnešanai netraucē nedzīvā matērija. Uz lēmuma par pārcelšanos uz “Zemi-1” momentu Dzeltenā spektra telpā būs pabeigta biosfēras barošanas ķēžu regulēšana, saformēti nepieciešamie resursi un radīta cilvēka ķermeņa modifikācija dzīvei šajā telpā. Darbu miljoniem gadu garumā veiks paši cilvēki Radītāja vadībā. Cilvēce pati radīs savu nākotni, un būs nevis apgādājamais, bet Radītāja palīgs: Saprāta dzīve darbā, nevis bezdarbībā. Tiks veikti obligāti pasākumi pakāpeniskā un neatgriezeniskā rūpniecības darba likvidēšanā, enerģētisko jaudu, zinātniskā nodrošinājuma un vērtīgas informācijas pārvešanā uz citu telpu. Ar to tiks nodrošināta planētas Saprāta pēctecība.

Pelēkais spektrs –

Kad Saule pārklāsies ar cietu granīta garozu, viņas gaisma nodzisīs. Tumsā, tikai tālu zvaigžņu gaismas apgaismotā, ap viņu riņķos nedzīvas planētas. Dzīve kļūs neiespējama Dzeltenajā spektrā. Tiks veikts darbs sekojošai cilvēku pārcelšanai uz Pelēkā spektra telpu, bet jau pēc citām galaktiskajām koordinātēm un uz citu zvaigžņu sistēmu: mūsu saule ir maza zvaigzne un nav Pelēkā spektra telpas matērijas objekts. Cilvēki dzīvos uz zvaigznēm – Pelēkā spektra planētas mūsu telpā tiek uztvertas kā zvaigznes, taču enerģētiski ietilpīgākas un blīvākas nekā Saule. Un kur cilvēcei dzīvot tālāk, izlems tikai Radītājs. Dzeltenā spektra “Zemes-1” cilvēcei notiks pēdējā “Tiesa uz mūžību”: no Saule sistēmas cilvēki tiks pārvesti uz Palēkā spektra telpu, kur matērija un dzīve ir mūžīga.

 

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

P.S. (Natālija Koteļņikova)

Atļaušos pievienot rakstu par tēmu Deivids Vilkoks (David Wilcock)­ – Nozīmīgi krievu zinātnieku atklājumi DNS jomā

http://divinecosmos.e-puzzle.ru/page.php?al=otkritiya_russkih_ucheni

 

Pievienots 16.04.2017

http://www.sanatkumara.ru/stati-2017/sozdanie-cheloveka-vitonnaya-matritsa-cheloveka

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub61.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_mirovozzrenie-ili-vozvrashchenie-prometeya.htm (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.koob.ru/tihoplav_vu_ts/idushie_po_pustine (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/23-n-terehova-un-s-bubliks/1135-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-cilveka-radisana (Tulk. piezīme)