Разные авторы - Отклики февраля

Dažādi autori - Februāra atsauksmes

Divas atsauksmes par rakstu „Urāli ziemā[1]

17 02 22 01

Marija Komarova

Sveicināti, dārgā Natālija! Jūsu stāsts par ziemas pasaku „Urāli ziemā” ir tik burvīgs. Lasu un skudriņas uz ķermeņa jūtu.

Tagad zināšu, ka koki neguļ un smalkajā plānā izskatās kā cilvēki.

Reiz, pēc tam, ka pakontaktējos ar Ozolu, redzēju sapni – es lidoju virs koku galotnēm. Un tad es sapratu, ka koki ir dzīvi.

Un tagad esmu sākusi viņus vairāk just un saprast.

Satieku priedi, un viņa mani pievelk pie sevis, es viņu apkampju, un kļūst tik labi, it kā pats labākais draugs. Un noteikti noskūpstīšu viņu par viņas labestību.

Feniksa putni nebeidz izrādīt savu uzmanību. Dzirdēju viņu balsi un turklāt tik spēcīgu, un sapratu, ka vajag radīt gleznu ar visas ģimenes attēlu.

Zīmēju astoņas stundas un nevarēju apstāties – vienā piegājienā, var teikt. Un attēls nāca it kā no gaisa.

Un tā es nodzīvoju ar to gandrīz mēnesi. 15 putni atlidoja pie manis mājās.

Bet Mātes Zemes-Marijas Eņģeļi ir radīti no stikliņiem, arī viņi vēlējās ienākt dzīvoklī un palīdzēt izlikt akmentiņus-putnus pareizā kārtībā. Un arī lielu rapanu gliemežvākus es sastapu jūras krastā, un tie harmoniski papildināja sižetu.

– Pieņēmu jūsu iedvesmu, un jums nododu savu.

Ar mīlestību Marija.

17 02 22 02

Labvakar, dārgā Natālija! Es vienkārši esmu laimīga, ka jums patika mana glezna. Un tā atnesa prieku jūsu dzīvē.

Pateicos, ka jūs to parādīsiet kluba locekļiem.

Domāju, ka arī putna Fenikss akmentiņi būs priecīgi parādīt sevi visā krāšņumā.

Man nesen uzrakstīja Nadežda, ka man ir gleznas-mīklas, un pienāks laiks, kad cilvēki vēlēsies tās atminēt.

Gleznas-atslēgas, tas ir, gandrīz katrs akmens tiek ielikts cita akmens iedobē. Turklāt tie paši it kā ieliekas man rokās. Pie jūras, kad viņus vācu, es redzu tieši tos akmeņus, kuri vajadzīgi sižetam.

Ar mīlestību un pateicību Marija

 

***

Pateicos, Natālija, par burvīgo ceļojumu pa ziemas mežu!!!)) Ieraudzīju gan kāpuru, gan gliemezi uz celmiņa, lācēnu uz zariem un rāpojošas sniega būtnes uz priežu ķepām)) un pat skuju smaržu))

Ar cieņu Ludmila Jeļistratova

***

Atsauksme par meditāciju „Tikšanās ar Saules Eņģeli[2]

17 02 22 03

Sveicināti, Natālija! No visas DVĒSELES, no visas SIRDS pateicos par šo burvīgo meditāciju „Tikšanās ar SAULES EŅĢELI”! Tas bija tik brīnišķīgi! Pašā sākumā absolūti reāli manā sirdī ienāca MĪLESTĪBAS stars. Es to fiziski sajutu kā neparastu svētlaimi, it kā sirds būtu atvērusies. Attīrīšanās asaras lija straumēm. Prieks un mīlestība pārpildīja!

Un, kad pacēlos uz Augstāko Es un ieraudzīju sevi zemes plānā, es sajutu tādu mīlestību, maigumu un pateicību sev, ka gribējās apkampt un aizsargāt. Un nekāda nosodījuma. Visa meditācija noritēja ļoti augstā līmenī. Un mūzika bija tik maiga un apburoša! Es esmu absolūtā sajūsmā no meditācijas!

Pateicos! Pateicos! Pateicos!

Ar mīlestību Nadežda Anaņjeva

 

PS.

Natālijas Koteļņikovas komentārs

Šī meditācija noritēja seminārā Habarovskā pirms dažiem gadiem. Tā ir ierakstīta diktofonā, un man palīdzēja uzlikt to uz Koksona (Robert Haig Coxon) mūzikaas. Tā vairākus gadus bija mūsu veikalā diskā.

Un lūdzu pievērst uzmanību, tur ir vēl daudz burvīgu meditāciju jūsu izrāvumiem un insaitiem. Tās gaida jūsu uzmanību!

Diski ar meditācijām ir šeit

http://sanatkumara.ru/obyavleniya/diski-natali-kotelnikovoy

Pieteikumus disku pasūtījumam sūtiet uz e-pastu

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

17 02 22 04

Atsauksme uz Ņinas Terehovas un Sergeja Bubļika rakstu “PĀREJA. Pēcvārds. 2017. g. janvāris[3]

 

Olga Habarova

Natašeņka, labu dienu vai vakaru! Vladimiram LIELS sveiciens! Sen tā neesmu tev rakstījusi... Bet, vienalga, ar tevi kopā vienmēr. (Un ne reizi vien esmu atcerējusies tavus vārdus, ka “mēs ejam paralēli”). Gribu šodien dalīties savā nesenā meditācijā. Lasu Ņinas Terhovas un Sergeja Bubļika rakstu “PĀREJA. Pēcvārds. 2017. g. janvāris” – un pēkšņi iekšienē grūdiens, kaut kas ir stipri atsaucies...

Atcerējos! Atradu pierakstus. Lūk, tie: 2017.02.02. Vēls vakars. Strādāju ar dēlu. Pēc tam turpināju ar Diženo Dievieti... Viss! Laiks iet gulēt. Bet smalka (ļoti smalka) un augsta skaņa radās tik spilgti, tik aicinoši! Un es “uzlidoju” pa to. “Apstājos”, palūkojos apkārt – kur es esmu? Sākumā šķita tukšs, pati telpa zaigoja “šķidrā” gaismā-ugunī, tik tikko samanāmā savā tīrībā un smalkumā. No pašas telpas, no tukšuma sāka parādīties galaktiskas spirāles un paplašinājās uz malu, mirgojot zvaigžņu dzirkstelītēm. Tas viss izskatījās kā uguņojoša lode jeb strūklaka pienenes veidā... Un uzliesmoja centrā Gaisma, Uguns ar tādu varenību, Siltumu un Spēku!! – MIHAĒLS. Es klausījos šajā satriecošajā skaistumā, lieliskumā – un izšķīdu tajos... Un uztvēru (parastais IZDZIRDĒJU nav piemērots liela informācijas daudzuma momentānas uztveršanas un saprašanas stāvoklim), un rūpīgi sāku tulkot un “laist lejā” līdz zemes apziņai, lai pārtulkotu un iegaumētu. Izteiktu parastiem vārdiem:

Apsveikums (un pateicība vienlaicīgi) visiem, kas ieradušies. Un paziņojums par STABILIZĀCIJAS sākumu. Pabeigts darbs veco struktūru un saikņu koriģēšanā un izmainīšanā.

– “Ko tas nozīmē?”, pazibēja doma.

– Procesu sinhronizēšana, to un enerģijas-informācijas nodošanas uz Galaktiskajām un starpgalaktiskajām telpām paņēmienu paātrināšana.

– “Un Zemei?”

VISA labā. Arī Zemes labā. Viņa procesu ir izgājusi pēc plāna (normas robežās, ar minimāliem postījumiem).

Un aina: visur izplūst plaša, svētīga, pārpilna plūsma... Un atkal atzīmēju: zemes prāts jaunās saiknes ir attēlojis “tiltiņu”, trašu, režģu veidā, un tas ir pats Visuma “audums”, jauna augsne. Pamats!

Vēl paspēju padomāt: labi, ka ir nakts, un ķermenis gandrīz guļ. Viņš laikam neizturētu tādu spriedzi. Un sāku pie viņa atgriezties, taču mani apturēja, atgrieza uzmanības stāvoklī, kā spēcīgs magnēts pievilka...

Bezvārdu saruna ar Mihaēlu... Viņa pieskāriens man NO IEKŠIENES (es ieraudzīju visu savu dzīvi. Atcerējos. Sapratu. Savu Ceļu. Savu misiju). Un Viņa atbilde uz manām šaubām: Tu dzirdēji MANI VIENMĒR. UN DZIRDĒSI. UN RUNĀSI MANUS VĀRDUS (man negribējās koriģēt šo izteikumu). Un momentāns vēl viens pieskāriens pie sirds (sāpīgs stars), kā piededzināšana ar vissmalkāko adatu, un satricinājums, un šņuksts – un MIERĪGUMS, paplašināšanās. Un, lūk, vilnis jau ir pārgājis pār visu ķermeni. STABILITĀTE!

Paldies, Nataša, par tavu vietni, par tavu darbu! Paldies visiem, kuri dalās savās zināšanās, savā pieredzē! Un es, lūk, dalījos ar tevi!

Uz tikšanos. Ar Mīlestību Olga

 

Pievienots 22.02.2017

http://www.sanatkumara.ru/stati-2017/otkliki-fevralya

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/22-raksti-2017/1059-urali-ziema (Tulk. Piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/19-audiomeditacijas-un-audioversijas/1063-meditacija-tiksanas-ar-saules-engeli (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1058-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-pareja-pecvards-2017-g-janvaris (Tulk. piezīme)