Наталья Павленко - В глазах и ответах детей много мудрости

Natālija Pavļenko - Bērnu acīs un atbildēs ir daudz vieduma

Sveicināti, Dārgie Draugi!

Mani sauc Natālija Pavļenko, un es priecājos, ka varu dalīties savā pieredzē. Daru to ar milzīgu Mīlestību!

Pašreizējā laikā dzīvoju Barnaulā, Altaja novadā. Bet dzimusi esmu Urālos, Sverdlovskas apgabala Azbesta pilsētā. Ar Natāliju iepazinos 2009. gadā, kad viņa pirmoreiz pulcināja grupu uz Aktivizāciju Urālu kalnos.

 

Ar mani notika virkne notikumu, kuri uz visiem laikiem izmainīja manu dzīvi. 2008. gadā, staigājot pa nelielu grāmatveikalu, kurā agrāk es nekad nebiju iegriezusies, es gluži kā ar ādu un mugurkaulu sajutu siltumu no grāmatplaukta, piegāju un ieraudzīju Sanata Kumaras grāmatu, šķiet, “Знания из огненного слоя[1]” (“Zināšanas no ugunīgā slāņa”). Paņēmu rokās, un caur mani gluži kā strāva izgāja. Nodomāju – grāmata ir priekš manis! Es no tās gandrīz nešķīros vairākus mēnešus. Bet pusgadu pirms tam es tirgū biju nopirkusi Amoras Guaņ-Iņ grāmatu par Plejādiešu praksēm un sekmīgi tās pielietoju. Kā pēc tam izrādījās, tad Natālija tieši tās arī izmantoja savā praksē. Kāda sinhronitāte!

Tā notika, ka pēc Aktivizācijas es izšķiros ar vīru un izrādījos Altajā. Bija ļoti nevienkārši, dzīve pilnīgi izmainījās, nācās no jauna kārtot un meklēt sevi. Tagad varu precīzi teikt, ka viss notika uz Labu. Tieši grūta dzīves situācija palīdzēja atvērties manai Sirdij, iegūt jaunu profesiju un atklāt sevī jaunus spēkus, iespējas un spējas, un ņemt atbildību par savu dzīvi savās rokās.

2012. gadā es izmācījos par ekskursiju vadītāju, un mana pirmā prakse izrādījās Kalnu Altajs – skaistākā vieta uz Planētas, es tajā iemīlējos līdz Dvēseles dziļumiem. Tagad katru reizi, vedot turp grupu vai atpūšoties, saņemu dziedināšanu un atklāju kaut ko jaunu.

Ekskursiju vadīšana man kļuva par dzīves skolu. Jo vajadzēja taču izpētīt pilsētu un novadu, kuru es pavisam nepazinu, un es sāku pētīt, sistematizēt, strukturizēt informāciju, būvēt loģiskas ķēdītes, kas man bija neticami grūti. Un dzīve man sāka mācīt to, kur es biju vāja. Strādāt nācās daudz. Pamazītēm man sāka izdoties.

Tālāk vēl notika sinhronisks notikums. Uz Barnaulu atbrauca mums ar Natāliju kopīgs draugs – Aleksandrs Gutkovs ar dzīvesbiedri Tamāru. Teica, ka var novadīt meistar-klasi darbā ar mālu. Protams, mēs ar prieku piekritām! Nopirkām mālus “Mākslinieku bodītē”, tie bija cieti. Saša tos izmērcēja, sagatavoja, un mēs uzmeistarojām tasīti. Tā man ir līdz šim laikam, un pat tiek izmantota – tajā guļ akmeņi – pusdārgakmeņi.

17 01 24 01

Tas bija pavasarī, un, kā zināms, pavasarī sēj sēklas. Vasarā viss aug un nobriest, bet rudenī vācam augļus no tā, ko iesējām. Un man uz rudens pusi radās milzīga vēlēšanās taisīt kaut ko no māla. Un tālāk – vairāk, es taču ekskursijas galvenokārt skolniekiem vadu. Man galvā ienāca ideja taisīt MK skolniekiem. Un es izdomāju tehniku, tā saucas “bareljefs”, uztaisīju zirga, tieši tuvojās Zirga gads, un tauriņa trafaretus, visu uztaisīju, izkrāsoju ar guašu, un sanāca jautri un neslikti. Un gāju piedāvāt skolās, un ziniet, sāka pasūtīt MK. Man tāda drosme parādījās, spārni izauga, uguns iekšā iedegās, un pirmoreiz dzīvē es sajutu DZĪVI, kad tā tevī dzīvo, un tu dzīvo Dzīvē – Pilnīgi neparasts stāvoklis.

Vēl daudz sīkumu es izlipināju no māla – gan vāzīti, gan krelles, gan dažādas figūriņas, un ir vēl daudz ideju, ko iemiesot. Ziniet, dārgie, dzīvē ir jāķeras pie visa, kas ienāk galvā (protams, ja tas ir ekoloģiski), tāpēc ka Dievs tā vienkārši domas nesūta.

Darba specifikas dēļ daudz strādāju un kontaktējos ar bērniem – MK un ekskursijas. Kādi tagad ir neparasti bērni! Es viņus uztveru kā līdzīgus. Un daži darbu izpilda labāk nekā es, bet kad izkrāso, es jūsmoju par viņu fantāziju un radošumu un mācos no viņiem. Man ļoti patīk ar viņiem mijiedarboties – tā ir tik dziļa, daudzveidīga, interesanta pasaule! Kad jūti viņus, viņi atklājas, un starp mums notiek kaut kāds sakraments... apmaiņa ir informāciju. Viņi tā priecājas, ka es viņus uztveru kā būtnes, pilnas ar savām zināšanām, ka viņiem ir savs priekšstats par pasauli, un tas kādu interesē. No viņiem tu saņem apbrīnojamu enerģiju un pozitīvu.

17 01 24 02

Tas viss ir par to, ka mums vajag būt pret viņiem daudz uzmanīgākiem, vairāk viņiem jājautā, bet viņi, ko domā, to jūt. Viņu acīs un atbildēs ir daudz vieduma un oriģinalitātes.

Gribu teikt – kad dzīvoju Urālos, man bija neliela grupa draugu, ar kuriem mēs meditējām. Enerģiju es sāku just ļoti sen un kontaktēties ar kādu neredzamo arī. Kā sapratu vēlāk, tie bija Ercenģeļi, mani Dārgie palīgi un Skolotāji! Arī šeit, Barnaulā, izveidojās grupa, cilvēki mainījās, protamas, kāds ir kļuvis par ļoti labu draugu, kāds ir aizgājis no redzesloka, taču misija būt par Skolotāju nekur nav aizgājusi.

Dzīvojot Barnaulā, pētot pilsētas un novada vēsturi, es sāku pētīt mūsu Dzimto Slāvu kultūru, trīs gadus piedalījos riņķa dejās, iemācījos daudzas krievu tautas spēles, riņķa dejas. Dzimtās kultūras festivālā 2013. gadā Novosibirskā iepazinos ar jaunradi – ar tautas lelli, Slāvu vingrošanu. Iemācījos tautas lelles izgatavošanas noslēpumus, tā taču ir viena vienīga Burvestība! Cik daudz zināšanu šeit slēpjas priekš sievietes! Tās patiešām ir maģiskas, ceļas no vārda “МОГУ” (“VARU”).

17 01 24 03  17 01 24 04

Slāvu vingrošana un rokdarbi man palīdzēja nonākt pie savas Dzimtas, savienoties ar viņu. Pēc visām šīm nodarbībām un izstrādēm man ievērojami uzlabojās attiecības ar māmiņu, bērniem (viņu man ir trīs) un ar radiniekiem. Notika Dvēseles dziedināšana dziļā līmenī!

Bet šoruden man dzima Kurss, es to nosaucu “Dziedināšanās un Atjaunošanās prakses”, jo pēdējā laikā ir atnācis daudz zināšanu par šo tēmu. Tagad skaidri zinu, ka novecošana – tā nav norma, bet programma un slimība. Un ar to var un vajag strādāt, uz Zemes enerģijas pašlaik ir tik burvīgas, ka daudz kas ir kļuvis iespējams. Novadīju pirmo kursu, pašlaik vācu otru grupu.

Es to visu stāstu, tāpēc ka, iespējams, mana pieredze kādu iedvesmos. Un, lai kādā grūtā situācijā jūs nenonāktu, izeja ir vienmēr. Un pat vairāk, tieši tad, kad tā ir ļoti grūta, tas tad arī ir JŪSU RESURSS! Es to visu izgāju uz sevis. Ticēt sev vajag VIENMĒR, tāpēc ka mūsos ir visas atbildes un zināšanas!

Es piedāvāju uz Gaiļa gadu, kurš ir atnācis, iztaisīt kopā ar mani Gailīti no māla. Šī nodarbe ļoti patīk bērniem, kad vecāki dara kopā ar mums. Mēs daudzus tādus esam iztaisījuši ar bērniem un māmiņām. Piedāvāju izstrādājuma izgatavošanu pa etapiem. Ceru, ka jums patiks. Šajā tehnikā var izgatavot jebkuru mantiņu (zvēriņu, putniņu, zivtiņu, tauriņu). Viņi taču vēl ir gan amuleti, gan ekskluzīva dāvana, tāpēc ka ir taisīti ar Mīlestību un Dvēseli!

“Māla gailīša” izgatavošanas soļi

1. Mums ir vajadzīgi māli, veltnis, steks vai parasts neliels nazis, gailīša trafarets no bieza papīra. Izvelt var uz bieza neslīdoša auduma. Ņemam sagatavotos mālus un savirpinām lodīti, apmēram 5-6 cm diametrā.

17 01 24 05

2. Māla lodi nedaudz saspiežam.

17 01 24 06

3. Ar veltni izveļam plāceni, lai ietilptu trafarets. Tas iznāk apmēram 5-7 mm biezs. Jāveļ no vidus uz malām, pagriežot plāceni.

17 01 24 07

4. Pieliekam trafaretu, ja ir labi ietilpis – izgriežam pa kontūru ar steku vai nazi.

17 01 24 08

Lūk, kas iznāk rezultātā.

17 01 24 09

Tagad tas ir jāizžāvē gaisā. Tādēļ apklājam to ar dvieli vienmērīgas žāvēšanās dēļ. Apmēram diennakts, pusotras laikā tas pilnīgi izžāvēsies. Pēc tam to var apdedzināt cepeškrāsnī maksimālajā temperatūrā, paaugstinot temperatūru pakāpeniski, apmēram 30-40 minūšu laikā. Iznāks tā sauktā biskvīta apdedzināšana. Nedaudz aiziet mitrums, un māls kļūst vieglāks un izturīgāks, skanošs. Taču īsta apdedzināšana notiek 800-1000 grādu temperatūrā (mufeļkrāsnī). Man tās nav, tāpēc iztieku ar šo.

Kad figūriņa ir izžuvusi, tad ir gatava izkrāsošanai. Tam ļoti labi noder guaša. Tā klājas spilgti, māls to ātri uzsūc, iznāk lieliski! Šeit var izpaust maksimālu fantāziju, radošumu, lai tā iznāktu spilgta, jautra, krāsaina. Gaiļa gads ir priekšā, ko izdomāsim, kādas krāsas tam pievienosim, iespējams, tā gads arī paies. Tāpēc drosmīgāk un jautrāk!!!

Ja gribat pēc tam pakārt aukliņā kaut kur, tad pirms žāvēšanas iztaisiet caurumiņus. Novēlu visiem vēlēties uzmeistarot, Prieku, Veiksmi un Panākumus! Panākumus un Laimi!

P.S. Māli dažreiz tiek pārdoti ļoti cieti, nebaidieties, tos viegli izmērcēt, un tie atkal kļūs mīksti, ja ietin mitrā dvielī, noliek p/e maisiņā un atstāj uz pāris dienām. Taču mēdz būt uzreiz ļoti mīksti, gatavi pielietošanai.

17 01 24 10

Visiem Pašu Labāko Gadu – Lieliskas Drosmīgas Radošas Dzīves sākumu!

 

Pievienots 24.01.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/v-glazach-i-otvetach-detey-mnogo-mudrosti

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Znaniya_iz_ognennogo_sloya.pdf (Tulk. piezīme)