Нина Терехова и Сергей Бублик - Коммуналка вселенского масштаба

 Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Komunāls dzīvoklis visuma mērogā

Kāpēc nav vajadzības rīkot plūdus

 

2017. g. janvāra sākumā televīzijas pārraidē “Fantastisko notikumu diena” (“День фантастических историй”) (vadītājs I. Prokopenko http://earth-chronicles.ru/news/2017-01-06-100045) tika teikts:

“Zinātnieki ir matemātiski apstiprinājuši, ka Visums vienlaikus eksistē desmit dimensijās, vienkārši mūsu maņu orgāni spēj uztvert tikai četras. Bet ko nozīmē šīs 6 citas dimensijas? Iedomājieties, ka vienā telpā ar mums atrodas mūsu senči un mūsu pēcnācēji. Vēl vairāk, šeit pat var klejot dinozauri, kuri izmira ceturtajā dimensijā, taču piektajā dimensijā viņi eksistē – vienkārši mēs to neredzam. Tur vispār ir daudzu citu civilizāciju pārstāvji... Komunāls dzīvoklis visuma mērogā.”

17 01 12 01

Zinātnieki apgalvo, ka šīs augstfrekvences dimensijas caurauž mūsu zemfrekvences dimensijas un var šeit izpausties tik daudzās izpausmēs, ka nav iespējams “ne pasakā izteikt, ne ar spalvu aprakstīt” (“ни в сказке сказать ни пером описать”)! (Tie ir mājas gari (барабашки), poltergeists, sniega cilvēks, NLO, kuri savu formu maina acu priekšā, utt.)

Jau ir skaidrs visiem, ka paralēlās pasaules eksistē, un pēdējā laikā (VISU dimensiju pārejas laikā) mēs esam ieguvuši daudz apstiprinājumu par nezināmu būtņu iekļūšanu mūsu pasaulē no TURIENES visiem kopīgās sistēmas kļūmju dēļ. (“lidojošs cilvēks” blakus lidmašīnai, kas notika tieši tādas sistēmas kļūmes dēļ, ko vien ir vērts! Sk. rakstu “PĀREJAS DIENASGRĀMATA. Reiz Divas Zvaigznes vienā saplūda...” http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub35.html)

Taču šodien mēs parunāsim nevis par kļūmēm, bet par likumsakarībām. Jo ir taču jābūt kaut kādiem instrumentiem sakariem starp pasaulēm un dimensijām.

“Jebkuram fiziskam ķermenim vai vielas daļiņai piemīt savs paša lauks (gravitācijas, elektromagnētisks, bioloģisks utt.) No katras lauka elementārdaļiņas uz citu pasauli ved neredzami signālu informācijas sakari, signālu informācijas caurumiņi. Tie ir nosaukti par caurumiņiem tāpēc, ka jebkuru fiziskās pasaules punktu tiešā veidā saista ar Radītāja ideālo pasauli, apejot mūsu Visuma četrdimensionālo telpas-laika nepārtrauktību. Citiem vārdiem – šie caurumiņi ir durvis uz citām dimensijām.”

Ļeņingradas zinātnieks A.A. Frīdmans 1922, gadā pierādīja, ka “eksistē pilnīgi noslēgti visumi, taču ja sistēma ir sākotnēji elektriski uzlādēta, tad tā nevar kļūt pilnīgi noslēgta. Tai ir it kā “kakliņš”, caur kuru var nokļūt sfēras iekšienē un iznākt no tās citā ārējā pasaulē, tas ir, pavisam citā visumā.” (Ļoti saprotami šis mehānisms ir aprakstīts grāmatā Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С., Кретов Ю.В. Идущие по пустыне. СПб: ИГ “Весь”, 2016[1])

Iznāk, ka mūsu Visums nav pilnīgi noslēgts, viņam ir “kakliņš”. Taču izmantot šo “kakliņu” nav vienkārši. Kaut vai tāpēc, ka šis kakliņš ir daudzfunkcionāls, un caur to ir organizēti daudzi ceļi...

Astruss saka: “Mūsu telpa VISA ir caurausta ar signālu informācijas caurumiņiem. Caur tiem realizējas saikne ar Smalko pasauli. Enerģijas atdošana pēc atgriezeniskās saites likuma.

Nav jārīko plūdi uz planētas, pietiek iedarboties caur šiem signālu caurumiņiem. Un viss notiks daudz vienkāršāk.”

Šeit svarīgi ir pievērst uzmanību “Atgriezeniskās saites” likumam. Pieprasījums iešanai caur “kakliņu” notiek pēc “atgriezeniskās saites” likuma, tas ir, no TURIENES. Ja tēlaini runā attiecībā uz enerģijām, tad no turienes ienāk signāls, ka nepieciešama uzpildīšanās, un tad turp tiek nosūtītas vajadzīgās enerģijas. Atvērt kakliņu no šīs puses mēs nevaram.

Galvenais jautājums ir – kas tad ir šis “kakliņš”, kāda ir viņa struktūra?

(Starp citu, cilvēcei pašlaik ir iespēja pētīt, cik tālu materiāls objekts spēs ieiet “kakliņā”. Raksts “Vai zonde “Voyager-1” izies no mūsu Visuma “kakliņa”, jeb izeja ir slēgta?” http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub52.html.)

Vēl vairāk, izrādās, ka katrai mūsu ķermeņa šūniņai ir tāds “kakliņš”! Katrā šūniņa ir saistīta ar kādu konkrētu civilizāciju. Un sakari notiek pēc PIEPRASĪJUMA no TĀS puses. (Atgriezeniskās saites likums.)

Vai veselu tautu noslēpumaino izzušanu, kad pat kapavietas paliek tukšas, var izskaidrot ar noteiktu civilizāciju iedarbību caur šiem signālu caurumiņiem? Bet mēs meklējam cēloņus kataklizmās un plūdos, taču pēdas neatrodam...

 

Aplūkosim vienu no pašiem pazīstamākajiem aprakstītajiem cilvēku pazušanas gadījumiem, kurš notika Kanādā 1930. gada 12. novembrī.

 

“Vairāk nekā trīsdesmit vīriešu, sieviešu un bērnu neizskaidrojamā pazušana no eskimosu ciema blakus Kanādas Andžikuni ezeram.

Bija pazuduši visi dzīvie, kapavietas bija atraktas un iztukšotas. Vēl vairāk, pēc tam netika atrasts neviens šo cilvēku pēctecis!

Andžikuni ezers ir bagāts ar līdakām un forelēm. Tas stiepjas gar Kazani upes krastiem vienā no attāliem Kanādas reģioniem. Šis novads ir bagāts ar leģendām par ļauniem gariem.

Viss notikums sākās 1930. gada novembrī, kad kanādiešu kažokzvēru mednieks Džo Labells ieradās eskimosu ciemā. Viņš labi pazina apkārtni un vienmēr pirms atpakaļceļa apstājās atpūsties un sasildīties vietējā zvejnieku ciemā, kurš, tāpat kā ezers, nesa Andžikuni vārdu. Vietējie iedzīvotāji no inuītu cilts (šī etniskā grupa ietilpst lielākā eskimosu grupā) bija ļoti labvēlīgi un viesmīlīgi. Viņi vienmēr bija gatavi pabarot un sasildīt ceļinieku.

17 01 12 02

Novembris tajā gadā bija padevies ļoti salts, mednieks bija stipri noguris un nosalis. Ar pēdējiem spēkiem viņš brauca uz slēpēm pa pazīstamo ceļu. Ciema tuvumā viņš no tālienes izkliedza sveicienu, paziņojot zvejniekiem par savu ierašanos. Cik liels gan bija viņa izbrīns, kad viņš neizdzirdēja atbildam ne tikai cilvēku balsis, bet pat suņu rejas.

Labells ar grūtībām aiztika līdz ciemam un iegāja pirmajā gadījuma mājā. Krāsns bija izkurināta, uz galda stāvēja katliņš ar vēl siltu gaļas virumu. Taču mājā neviena nebija, nebija arī suņu pagalmā. Mednieks apstaigāja visu ciemu, taču visur bija tā pati dīvainā aina – ne dvēseles, taču bija tāda sajūta, ka cilvēki ir pametuši mājas, lūk, tikko kā, pirms viņa atnākšanas. Turklāt pametuši steigā, pametot darbus. Kaut kur uz pavarda gatavojās vakariņas, kaut kur neskarts ēdiens stāvēja uz galda, citās mājās bija pamests iesākts darbs – auklu gatavošana, izārdīta kažokādas jaka.

Taču pats dīvaināks bija tas, ka, pametot mājas, cilvēki nebija paņēmuši līdzi ne ieročus, ne siltu apģērbu, ne pārtikas rezervi. Jo šajā bargajā zemē neviens un nekad negāja ārā no mājas bez ekipējuma. Otra neizskaidrojama detaļa – ap mājām nebija itin nevienas cilvēku pēdas. Bet pēdām taču bija skaidri jābūt iemītām sniegā.

Viss bija tāpat kā agrāk, izņemot cilvēkus. Mednieks neatrada arī nekādas cīņas pēdas.

Saskaņā ar Labella atmiņām viņš sajuta neizskaidrojamas bailes un saspringumu vēdera rajonā. Mednieks, neskatoties uz nāvīgo nogurumu, bija no redzētā tā satriekts, ka neuzkavējās pamestajā ciemā. Pēkšņi un noslēpumainā veidā tukšas kļuvušās apmetnes aina bija šokējoša. Šausmas piešķīra medniekam spēkus, un viņš spēja veikt ceļu vairāku jūdžu garumā līdz tuvākajai sakaru nodaļai. Ticis līdz telegrāfam, Labells par neizskaidrojamo notikumu paziņoja Kanādas policijai.

Tā kā nekā tamlīdzīga neviens nekad nebija dzirdējis, policisti nekavējoties uz ciematiņu nosūtīja veselu ekspedīciju. Pēc vairākām stundām zirgu policijas vienība nokļuva līdz Andžikuni ciemam. Pa ceļam viņiem pievienojās vēl trīs mednieki, kuri bija atradušies netālu no ezera. Admands Lorāns un viņa divi dēli, no policistiem izdzirdējuši par notikumu, pastāstīja, ka pavisam nesen bijuši dīvainas parādības aculiecinieki.

Pirms divām dienām apmetnes laikā viņi debesīs pamanījuši neredzētu mirdzošu objektu, kurš lēni virzījies uz Andžikuni ezera pusi. Tas mainījis formu, pieņemot te cilindra, te noasinātas vārpstas veidu. Mednieki apgalvoja, ka mirdzošais objekts nav bijis līdzīgs nekam, ko viņi redzējuši agrāk – tā nevarēja būt ne ziemeļblāzma, ne mākonis, ne kāda cita atmosfēras parādība, raksturīga šīm vietām.

Iedzīvotāju meklējumi izstiepās gar visu ezera piekrasti. Tika konstatēti vēl daži fakti, kuri norādīja uz to, ka pazušanai ir mistiska daba. Pirmkārt, eskimosi nebija paņēmuši iejūga suņus, kā sākotnēji domāja mednieks. Viņu apledojušie skeleti tika atrasti dziļi zem sniega. Viņi bija nomiruši no bada. Vēl vairāk, noskaidrojās, ka senču kapavietas ir atvērtas, un mirušo ķermeņi ir bez pēdām pazuduši.

Šie fakti vietējo varu iedzina strupceļā. Bija skaidrs, ka nevienu no diviem transporta veidiem cilvēki nebija izmantojuši. Turklāt, ja viņi ciemu būtu pametuši brīvprātīgi, tad vismaz neatstātu suņus piesietus, viņi tos palaistu, dodot iespēju pašiem atrast sev barību. Taču dīvaināks liekas otrs noslēpums – zinātnieki pārliecināti saka, ka eskimosi nevarēja iztraucēt savu senču kapavietas, jo to aizliedz ierašas. Un turklāt zeme tajā laikā bija tik sasalusi, ka uzrakt to bez speciālas tehniskas nebija vienkārši iespējams.

Pēc viena no meklējumos iesaistītā policista vārdiem – tas, kas ir noticis ciemā, fiziski ir absolūti neiespējams. Pēc septiņām desmitgadēm neviens šo apgalvojumu nevarēja apstrīdēt. Līdz pašreizējam momentam Kanādas varas iestādes nav spējušas atminēt Andžikuni ezera mīklu.

Vēl vairāk, viņi nav varējuši atrast šīs cilts locekļu pēctečus. Viss izskatās tā, it kā šis ciems nekad pasaulē arī nebūtu eksistējis.”

http://paranormal-news.ru/news/kuda_ischezajut_poselenija/2012-12-11-5820

http://paranormal-news.ru/news/zagadka_propavshego_poselenija_ehskimosov_na_beregakh_ozera_angikuni/2016-04-24-12133

Vai tas jums neatgādina ainu, kas notiek, kad no datora izvāc programmas moduli? Ļoti precīzi un PILNĪGI ir izvākts bloks un visas pie tā vedušās saites!

Ar kādu mērķi tas tika izdarīts, mēs zināt nevaram. Jo PIEPRASĪJUMS uz notiekošo apakšējās dimensijās vienmēr nāk no augstākajām. Iespējams, bija nepieciešams ģenētiskais materiāls, un tas tika izņemts ar ārkārtīgu precizitāti. Pārnesti visi tuvinieki, un nav nekādas šķiršanās traumas... Iespējams, vecāku civilizācija savāc savus uz laiku uz Zemi aizkomandētos (piemēram, līdzīgā veidā pazuda vesela Maiju tauta), jo viņu misija ir izpildīta. Un nav jāmeklē viņu pēdas – tās netiks atrastas. Bet varbūt cēloņi ir pavisam citi...

Bet lieciniekiem tas izskatās tā: izpaužas objekts debesīs (tieši izpaužas no citas dimensijas, jo tas maina formu tieši acu priekšā, izpaužoties arvien vairāk), pēc tam tas veic kaut kādu darbu, un atkal izzūd, transformējoties tieši acu priekšā. Un uz vietas paliek visi sadzīves priekšmeti, viņus interesē tikai DZĪVAIS. Un liecinieki jūt neizskaidrojamas bailes un saspringumu vēdera rajonā.

Cilvēkam ir 84 šūnu tipi. Tātad mēs esam saistīti tieši ar tādu dažādu civilizāciju skaitu! Vēl vairāk, pašlaik, sakarā ar informācijas kontenta spēcīgo augšanu, ar mums saistīto civilizāciju skaits pieaugs līdz 96! Izpaužas jauni šūnu tipi.

Noslēgumā piedāvājam jums interesantu dinamiku, kāda ir faktiem, ka mūsu Visumam drīz IZPAUDĪSIES jauna dimensija:

“Grupa amerikāņu zinātnieku Bufalo Universitātē ir izstrādājusi teoriju, saskaņā ar kuru visas dimensijas Visumā izpaužas pakāpeniski. Pētījumu vadītājs Dejans Stoikovičs ir pārliecināts, ka sākumā eksistēja tikai viena dimensija, pēc tam pakāpeniski izpaudās jaunas, un visbeidzot pasaule kļuva tāda, kādā mēs pašlaik dzīvojam – trīsdimensionāla.

Turklāt zinātnieki apgalvo, ka Visuma evolūcija nav beigusies, bet atrodas attīstības procesā, un tas nozīmē, ka Visumam drīzumā var parādīties jaunas dimensijas.

Viņi apgalvo, ka tas apstiprināsies praksē 2016. gadā. Tieši tad NASA plāno uzbūvēt orbitālu staciju, kura ļaus pētīt gravitācijas viļņus.”

http://visokie-belie-prishelci.ru/?p=6613

17 01 12 03

2015. gada 14. septembris. Neticams jaunums ir vienkārši “uzspridzinājis” internetu, zinātniekiem beidzot ir izdevies nofiksēt gravitācijas viļņus, kurus jau pirms simts gadiem pareģoja Einšteins. Šajā notikumā piedalījās divas Observatorijas LIGO (Laser Interferometer Gravitational-Wave Observatory), kurām izdevās pārtvert gravitācijas viļņus, kuri ir divu melno caurumu ar masām 29 un 36 Saules saplūšana.

Pēc Einšteina teorijas pāris no diviem melnajiem caurumiem, kuri atrodas tuvumā viens otram, riņķojot apkārt, zaudē enerģiju gravitācijas viļņu izstarošanas dēļ. Tas ved pie pakāpeniskas satuvināšanās, kura strauji paātrinās pēdējos mirkļos, bet pēdējā momentā šie melnie caurumi saplūst ātrumā, kurš vienlīdzīgs pusei no gaismas ātruma.

Rezultātā veidojas jauns masīvāks melnais caurums, bet kolosālā enerģija divu melno caurumu saplūšanas rezultātā izraujas ļoti spēcīga gravitācijas viļņu uzliesmojuma veidā. Tieši tādus viļņus, kā domā zinātnieki, izdevās nofiksēt observatorijā.

http://globalscience.ru/article/read/27233/

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 12.01.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/kommunalka-vselenskogo-masshtaba

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.koob.ru/tihoplav_vu_ts/idushie_po_pustine (Tulk. piezīme)